Iļja Kozirevs

Visus latviešus steigšus atlaist un darbā vairs nepieņemt

279
(atjaunots 09:13 31.10.2018)
Rīt pēc latviešu nacionālistu iniciatīvas Saeima pieņems grozījumus, kas būtiski veicinās latviešu, it īpaši jauniešu emigrāciju. Lai veicas gan vieniem, gan otriem.

Latvijas parlamenta 1. novembra sēdes dienas kārtībā iekļauta Darba likuma grozījumu izskatīšana. To iniciatori no Nacionālās apvienības cerēja tādejādi parūpēties par savu elektorātu un izpelnīties pateicību vēlēšanu priekšvakarā. Taču NA konkurenti no citām latviešu nacionālistiskajām partijām parūpējās par kavēkļiem, un pēdējā lasījumā grozījumi tiks izskatīti tikai rīt.

Par problēmu, ko cerēts atrisināt ar minētajiem grozījumiem, latviešu nacionālisti runā jau divus gadu desmitus. Kad uz galvas kā sniegs kārtējo reizi nogāzās neatkarība, latvieši nolēma, ka krievu valodas apgūšana skolās ir totalitārās pagātnes atlieka, un ar lielāko prieku to atcēla. Taču neredzamajai tirgus rokai izrādījies savs viedoklis šajā jautājumā.

Tā nu latviešu jaunieši, kuri ieplūda darba tirgū kopš 90. gadu beigas, saskārās ar nepatīkamu pārsteigumu: bez krievu valodas labu darbu atrast nebija iespējams. Labs darbs – tas ir darbs ar labu algu, un biežāk atrodams lielās pilsētās, kur krievu valodai ir nozīme. Pilsētās dzīvojošie latvieši, pateicoties multikulturālajai pilsētas videi, krievu valodu vismaz kaut cik pieprata, taču jauniešiem no provinces nebija nekādu izredžu.

Toties angļu valodu skolās, tostarp arī provincē, pasniedza kārtīgi un pamatīgi, jo Latvija jau bija Eiropa. Tā nu jaunie latvieši devās emigrācijā, tiklīdz paspīdēja tāda iespēja. Sāka braukt prom jau pirms darba tirgus oficiālās pavēršanas Latvijas pilsoņiem.

Atmiņā saglabājusies kāda latviešu deputāta intervija pirms dažiem gadiem. Ar asarām acīs viņš stāstīja par savu meitu, kura ar izcilību absolvējusi skolu kaut kur Latvijas laukos, pēc tam – universitāti Rīgā, pēc tam turpinājusi studijas Eiropā un stažējusies lielā bankā. Kad atgriezusies Latvijā, viņai nav izdevies atrast darbu savā specialitātē, jo krievu valodu viņa nepārvalda. Pēkšņi noskaidrojies, ka neviena Latvijas Banka nevar atļauties tādu luksusu – algot darbinieku, kurš nespēj apkalpot pusi klientu. Tā nu viņa bijusi spiesta braukt prom darba meklējumos, kā daudzi citi.

Jebkuras valsts valdībai, konstatējot darbaspēku iemaņu un zināšanu kliedzošu neatbilstību tirgus prasībām, ir jāsper attiecīgi soļi. Normāla valdība palīdzēs darbiniekiem iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes – atklās pārkvalifikācijas kursus un iekļaus grozījumus izglītības sistēmā. Latviešu deputāti izvēlējās savu, latvisko ceļu – piespiest tirgu mainīt darbaspēkam izvirzītās prasības. Jau tas vien daiļrunīgi liecina gan par pašu deputātu, gan viņu pārstāvētās nācijas kognitīvajām spējām.

Rītdienas grozījumu galvenā būtība – maksimāli apgrūtināt darba devējam iespēju pieprasīt no darbinieka svešvalodas (lasi – krievu valodas) zināšanas. Toties darbiniekam grozījumi ļaus viegli un droši atteikties no svešvalodas pielietojuma darbā.

Arī iepriekš Darba likumā iekļauti līdzīga rakstura grozījumi. 2012. gadā tika aizliegts darba sludinājumos bez īpašas nepieciešamības pieminēt valodu prasmju prasības, 2014. gadā - aizliedza iekļaut šīs prasības darba līgumā. Tādejādi valdošie latvieši cenšas ne tikai veicināt savu slikti izglītoto tautiešu iekārtošanu darbā, bet arī padarīt Latviju vēl latviskāku, iebīdīt latviešu laukus lielpilsētās.

Taču paskatīsimies uz to no otras puses. Iedomājieties uzņēmēju. Ne jau kuru katru, - latviešu uzņēmēju. Pat ne tā, – latvieša, neliekuļota nacionālista uzņēmumu. Taču tā nu ir iznācis, ka daļa klientu, no kuriem atkarīga viņa labklājība, dod priekšroku krievu valodai. Un viņš iet pretim, jo tas ir biznesa – maza restorāniņa, pieklājīga veikala vai lielas bankas – izdzīvošanas jautājums.

Te pēkšņi mūsu uzņēmējs ar šausmām aptver, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā viņa darbinieks, latvietis, var jebkurā brīdī atteikties apkalpot krievu tautības klientu krievu valodā. Ar to viņš nodarīs biznesam kaitējumu, kas mērojams ar konkrētām naudas summām. Un darbinieku neparko nav iespējams ne piespiest, ne sodīt, ne atlaist, jo tagad likums vienmēr būs viņa pusē. Neglābs pat rūpīgākās intervijas. Šodien darbinieks visu saprot un ir pietiekami pragmatisks. Bet rīt viņš salasīsies "Latvijas Avīzi", saklausīsies nacionālistiskas runas, aizstaigās uz lāpu gājienu, un uzņēmējam sāksies pamatīga migrēna.

Šajā brīdī jebkurš uzņēmējs, pat ja viņš ir latvietis un nacionālists, saprot, ka drošības garantiju dāvā tikai viena racionāla izeja – vispār nepieņemt darbā latviešus. Jau pieņemtos tūlīt pat atlaist. Un viņu vietā pieņemt krievus. Viņi tikpat labi spēj apkalpot latviešu valodā, un pašsaprotamu iemeslu dēļ nevienam no viņiem ne prātā neienāks atteikties sarunāties krieviski.

Galu galā krievu jaunieši no Latvijas prom brauks retāk, latvieši – biežāk. Viņu bērni dzims tur, mūsējie – šeit. Galu galā paaudzes laikā krievu vēlētāju skaits pielīdzināsies vai pat pārsniegs latviešu elektorātu. Tad mēs varēsim itin demokrātiskā un mierīgā ceļā atrisināt visus jautājumus.

Lieta tāda, ka patlaban demokrātija Latvijā darbojas pret mums. Nelatviešu skaits pilsoņu vidū sasniedz tikai aptuveni 25%. Pat, ja visi nepilsoņi vienā rāvienā naturalizēsies, mūsu skaits sasniegs aptuveni 37%. Ar to nepietiek, lai aizstāvētu mūsu intereses, jo pretī stājas saliedētā latviešu nācija, iekalta vienā ķēdē, soļo pretī vienam mērķim – atbrīvoties no mums un padarīt Latviju latvisku. Tāpēc mums ir svarīgi, lai balsojošo pilsoņu vidū samazinātos latviešu skaits, un varam tikai sveikt valdošo latviešu vēlmi palīdzēt mums šajā darbā.

Tāpēc novēlēsim labu veiksmi visiem mūsu stāsta personāžiem. Latviešu deputātiem – pieņemt grozījumus. Latviešu jauniešiem – jau tuvākajā laikā braukt prom un uz ilgu laiku. Krievu jauniešiem – labu darbu netālu no mājām un lielas ģimenes.

Tad mūsu pēcteči svinēs Latvijas divsimto dzimšanas dienu, kā pienākas, - ar pankūkām un ikriem, ar vodku un voblām, ermoņiku pavadījumā un dresēta lāča kompānijā.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

279
Tagi:
Saeima, Latvija, likumdošana, krievu valoda, latviešu valoda, viedoklis
Pēc temata
"Priekš kam krievu valoda vajadzīga?": Latvijas iedzīvotājs sašutis par darba sludinājumu
VARAM: novadu avīzes krievu valodā apdraud Latviju
Artēmijs Troickis ieteicis Latvijas valdībai apgūt krievu valodu
"Krievijas padauza": Latvijas prezidents tiek kritizēts par interviju krievu valodā
"Viss notiek tikai krievu valodā": patrioti par masveida emigrācijas iemesliem no Latvijas
Vecā Saeima turpina pieņemt likumus pret krievu valodu
Uzrunātiem krievu valodā atbildēt tikai latviski: Saeimā atbalstīti grozījumi
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

78
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

78
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari