Iļja Kozirevs

Visus latviešus steigšus atlaist un darbā vairs nepieņemt

279
(atjaunots 09:13 31.10.2018)
Rīt pēc latviešu nacionālistu iniciatīvas Saeima pieņems grozījumus, kas būtiski veicinās latviešu, it īpaši jauniešu emigrāciju. Lai veicas gan vieniem, gan otriem.

Latvijas parlamenta 1. novembra sēdes dienas kārtībā iekļauta Darba likuma grozījumu izskatīšana. To iniciatori no Nacionālās apvienības cerēja tādejādi parūpēties par savu elektorātu un izpelnīties pateicību vēlēšanu priekšvakarā. Taču NA konkurenti no citām latviešu nacionālistiskajām partijām parūpējās par kavēkļiem, un pēdējā lasījumā grozījumi tiks izskatīti tikai rīt.

Par problēmu, ko cerēts atrisināt ar minētajiem grozījumiem, latviešu nacionālisti runā jau divus gadu desmitus. Kad uz galvas kā sniegs kārtējo reizi nogāzās neatkarība, latvieši nolēma, ka krievu valodas apgūšana skolās ir totalitārās pagātnes atlieka, un ar lielāko prieku to atcēla. Taču neredzamajai tirgus rokai izrādījies savs viedoklis šajā jautājumā.

Tā nu latviešu jaunieši, kuri ieplūda darba tirgū kopš 90. gadu beigas, saskārās ar nepatīkamu pārsteigumu: bez krievu valodas labu darbu atrast nebija iespējams. Labs darbs – tas ir darbs ar labu algu, un biežāk atrodams lielās pilsētās, kur krievu valodai ir nozīme. Pilsētās dzīvojošie latvieši, pateicoties multikulturālajai pilsētas videi, krievu valodu vismaz kaut cik pieprata, taču jauniešiem no provinces nebija nekādu izredžu.

Toties angļu valodu skolās, tostarp arī provincē, pasniedza kārtīgi un pamatīgi, jo Latvija jau bija Eiropa. Tā nu jaunie latvieši devās emigrācijā, tiklīdz paspīdēja tāda iespēja. Sāka braukt prom jau pirms darba tirgus oficiālās pavēršanas Latvijas pilsoņiem.

Atmiņā saglabājusies kāda latviešu deputāta intervija pirms dažiem gadiem. Ar asarām acīs viņš stāstīja par savu meitu, kura ar izcilību absolvējusi skolu kaut kur Latvijas laukos, pēc tam – universitāti Rīgā, pēc tam turpinājusi studijas Eiropā un stažējusies lielā bankā. Kad atgriezusies Latvijā, viņai nav izdevies atrast darbu savā specialitātē, jo krievu valodu viņa nepārvalda. Pēkšņi noskaidrojies, ka neviena Latvijas Banka nevar atļauties tādu luksusu – algot darbinieku, kurš nespēj apkalpot pusi klientu. Tā nu viņa bijusi spiesta braukt prom darba meklējumos, kā daudzi citi.

Jebkuras valsts valdībai, konstatējot darbaspēku iemaņu un zināšanu kliedzošu neatbilstību tirgus prasībām, ir jāsper attiecīgi soļi. Normāla valdība palīdzēs darbiniekiem iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes – atklās pārkvalifikācijas kursus un iekļaus grozījumus izglītības sistēmā. Latviešu deputāti izvēlējās savu, latvisko ceļu – piespiest tirgu mainīt darbaspēkam izvirzītās prasības. Jau tas vien daiļrunīgi liecina gan par pašu deputātu, gan viņu pārstāvētās nācijas kognitīvajām spējām.

Rītdienas grozījumu galvenā būtība – maksimāli apgrūtināt darba devējam iespēju pieprasīt no darbinieka svešvalodas (lasi – krievu valodas) zināšanas. Toties darbiniekam grozījumi ļaus viegli un droši atteikties no svešvalodas pielietojuma darbā.

Arī iepriekš Darba likumā iekļauti līdzīga rakstura grozījumi. 2012. gadā tika aizliegts darba sludinājumos bez īpašas nepieciešamības pieminēt valodu prasmju prasības, 2014. gadā - aizliedza iekļaut šīs prasības darba līgumā. Tādejādi valdošie latvieši cenšas ne tikai veicināt savu slikti izglītoto tautiešu iekārtošanu darbā, bet arī padarīt Latviju vēl latviskāku, iebīdīt latviešu laukus lielpilsētās.

Taču paskatīsimies uz to no otras puses. Iedomājieties uzņēmēju. Ne jau kuru katru, - latviešu uzņēmēju. Pat ne tā, – latvieša, neliekuļota nacionālista uzņēmumu. Taču tā nu ir iznācis, ka daļa klientu, no kuriem atkarīga viņa labklājība, dod priekšroku krievu valodai. Un viņš iet pretim, jo tas ir biznesa – maza restorāniņa, pieklājīga veikala vai lielas bankas – izdzīvošanas jautājums.

Te pēkšņi mūsu uzņēmējs ar šausmām aptver, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā viņa darbinieks, latvietis, var jebkurā brīdī atteikties apkalpot krievu tautības klientu krievu valodā. Ar to viņš nodarīs biznesam kaitējumu, kas mērojams ar konkrētām naudas summām. Un darbinieku neparko nav iespējams ne piespiest, ne sodīt, ne atlaist, jo tagad likums vienmēr būs viņa pusē. Neglābs pat rūpīgākās intervijas. Šodien darbinieks visu saprot un ir pietiekami pragmatisks. Bet rīt viņš salasīsies "Latvijas Avīzi", saklausīsies nacionālistiskas runas, aizstaigās uz lāpu gājienu, un uzņēmējam sāksies pamatīga migrēna.

Šajā brīdī jebkurš uzņēmējs, pat ja viņš ir latvietis un nacionālists, saprot, ka drošības garantiju dāvā tikai viena racionāla izeja – vispār nepieņemt darbā latviešus. Jau pieņemtos tūlīt pat atlaist. Un viņu vietā pieņemt krievus. Viņi tikpat labi spēj apkalpot latviešu valodā, un pašsaprotamu iemeslu dēļ nevienam no viņiem ne prātā neienāks atteikties sarunāties krieviski.

Galu galā krievu jaunieši no Latvijas prom brauks retāk, latvieši – biežāk. Viņu bērni dzims tur, mūsējie – šeit. Galu galā paaudzes laikā krievu vēlētāju skaits pielīdzināsies vai pat pārsniegs latviešu elektorātu. Tad mēs varēsim itin demokrātiskā un mierīgā ceļā atrisināt visus jautājumus.

Lieta tāda, ka patlaban demokrātija Latvijā darbojas pret mums. Nelatviešu skaits pilsoņu vidū sasniedz tikai aptuveni 25%. Pat, ja visi nepilsoņi vienā rāvienā naturalizēsies, mūsu skaits sasniegs aptuveni 37%. Ar to nepietiek, lai aizstāvētu mūsu intereses, jo pretī stājas saliedētā latviešu nācija, iekalta vienā ķēdē, soļo pretī vienam mērķim – atbrīvoties no mums un padarīt Latviju latvisku. Tāpēc mums ir svarīgi, lai balsojošo pilsoņu vidū samazinātos latviešu skaits, un varam tikai sveikt valdošo latviešu vēlmi palīdzēt mums šajā darbā.

Tāpēc novēlēsim labu veiksmi visiem mūsu stāsta personāžiem. Latviešu deputātiem – pieņemt grozījumus. Latviešu jauniešiem – jau tuvākajā laikā braukt prom un uz ilgu laiku. Krievu jauniešiem – labu darbu netālu no mājām un lielas ģimenes.

Tad mūsu pēcteči svinēs Latvijas divsimto dzimšanas dienu, kā pienākas, - ar pankūkām un ikriem, ar vodku un voblām, ermoņiku pavadījumā un dresēta lāča kompānijā.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

279
Tagi:
saeima, Latvija, likumdošana, krievu valoda, latviešu valoda, viedoklis
Pēc temata
"Priekš kam krievu valoda vajadzīga?": Latvijas iedzīvotājs sašutis par darba sludinājumu
VARAM: novadu avīzes krievu valodā apdraud Latviju
Artēmijs Troickis ieteicis Latvijas valdībai apgūt krievu valodu
"Krievijas padauza": Latvijas prezidents tiek kritizēts par interviju krievu valodā
"Viss notiek tikai krievu valodā": patrioti par masveida emigrācijas iemesliem no Latvijas
Vecā Saeima turpina pieņemt likumus pret krievu valodu
Uzrunātiem krievu valodā atbildēt tikai latviski: Saeimā atbalstīti grozījumi
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

5
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

5
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva

ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju

16
(atjaunots 12:57 29.05.2020)
Savienoto Valstu ārpolitikai bieži tiek pārmests pārlieks tiešums – daudzi uzskata, ka te meklējami daudzu tās neveiksmju iemesli.

Jo interesantāk ir konstatēt, ka pulveris vēl ir sauss – amerikāņu diplomātija pūlas būvēt sarežģītas daudzpakāpju kombinācijas, un atliek malā rupjo spēku un direktīvās metodes, kas patiešām darbojas aizvien sliktāk un sliktāk, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Spilgts piemērs – intriga, kas patlaban izvēršas ap Krieviju, Vāciju, Poliju un Atvērto debesu līgumu (ADL).

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā ASV prezidents informēja par izstāšanos no ADL un vainu par to uzvēla Krievijai.

Vašingtonas viedokli sīkāk aprakstīja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā izdevumam Bild. Tur Roberts O’Braiens nosauca Kaļiņingradas apgabalu par "dunci Eiropas sirdī" – "armijas bāzi, kas piebāzta ar moderniem ieročiem un raķetēm". Viņš pārmeta Maskavai, ka amerikāņiem netika ļauts aplidot reģionu ADL ietvaros.

Diezin vai tā ir nejauša sakritība, ka komentārs tika sniegts vācu presei. Šķiet, visā šajā stāstā par ASV izstāšanos no līguma mērķis ir VFR, nevis Krievija. Tā galvenais uzdevums – atjaunot aizokeāna kontroli pār Vācijas eliti, kas, izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Vašingtonu, cenšas atjaunot savas valsts suverenitāti.

Maija sākumā Vācijā atsākās diskusija par valstī dislocētā amerikāņu kodolarsenāla likteni. To ierosināja Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Bundestāgā Rolfs Mitcenihs, kurš atbalstīja kodolieroču izvešanu no VFR teritorijas. Izcēlās skandāls, deputātu un viņa domubiedrus asi kritizēja: viņi esot zaudējuši politiskās orientēšanās iemaņas un neprotot atšķirt draugus no ienaidniekiem. Citu starpā pret ierosinājumu iebilda Vācijas ārlietu ministrs, SDP biedrs Haiko Māss.

Vētrainās reakcijas iemesls ir saprotams: 84% vāciešu iebilst pret kodolieročiem valstī. Kad valsts politika tik radikāli nesakrīt ar sabiedrisko viedokli, protams, politiskajiem spēkiem, kuri to īsteno, rodas grūtības.

Situācija ir vēl jo nepatīkamāka tāpēc, ka tās pamatā ir nauda. Liela nauda. Runa ir par Vācijas kara lidmašīnu iepirkumiem, kas paredzēti NATO kodolieroču kopīgas lietošanas programmai. Liela daļa piešķirto līdzekļu, protams, aizies uz ASV, jo pārsvarā iegādātas to F/A-18F un daļēji arī Eiropā ražotās Eurofighter, ko nāksies pilnveidot kodolieroču pielietošanai. Tās modificēs amerikāņi, bet maksās – vācieši.

Politologs Mihails Smoļins, foto no arhīva
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Vāciešu iekšējie strīdi piesaistīja Vašingtonas uzmanību. Mēneša vidū ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels aicināja Vāciju "pildīt saistības sabiedroto priekšā un pastāvīgi investēt līdzekļus alianses kolektīvajā kodolpoktenciālā". Dienu vēlāk ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva, ka ASV varētu pārdislocēt kodolieročus uz Poliju, kas "precīzi pilda savas saistības, apzinās riskus un atrodas NATO austrumu flangā".

Nav pirmā reize, kad divi vēstnieki rīkojas saliedēti, spēlējot uz divu valstu ambīciju, aizvainojumu un baiļu stīgām. Pagājušā gada augustā gadījās līdzīga situācija: vēstnieks Berlīnē ierunājās, ka daļa amerikāņu karavīru no VFR varētu pārdislocēties uz Poliju, ja vācieši nepalielinās aizsardzības izdevumus līdz NATO Statūtos paredzētajiem 2% no IKP.

Tomēr ir viena problēma: strādājot Vācijā, divu gadu laikā Grenels ir radījis milzu aizkaitinājumu ar savu nekaunīgo attieksmi un neslēptajiem centieniem pozicionēt sevi kā okupācijas administrācijas vadītāju valstī. Tiesa, šķiet, problēma tiks atrisināta: mediji jau informēja, ka tuvākajās nedēļās vēstnieks plāno pamest ieņemamo posteni.

Tā nu visu šo finansiālo, militāro un politisko kašķu fonā ASV paziņoja, ka izstājas no ADL – Krievijas dēļ, kura vācu pērli – Kēnigsbergu esot pārvērtusi par Kaļiņingradu, kas žvadzina ieročus un apdraud visu Eiropu.

Donalda Trampa prezidentūras laikā ir kļuvis skaidrs, ka tagadējā amerikāņu prezidenta acīs nekādām starptautiskajām organizācijām un līgumiem nav ne mazākās vērtības. Tos visus var izmantot ērtā brīdī un izmest mēslainē, kā tas jau noticis ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Vašingtonas draudi ANO, PTO, PVO un daudzām citām pasaules politiskās sistēmas struktūrām jau kļuvuši par ikdienu, un nav ne mazāko šaubu – ASV tos patiešām var īstenot.

Tādā kontekstā amerikāņu lēmums upurēt ADL izskatās kā tīrais sīkums, toties ļauj atgādināt Berlīnei par transatlantiskās solidaritātes nozīmi, izmantojot "krievu draudus" un uzkāpjot uz sāpīgas varžacs – "zaudētā reģiona". Vārdu sakot, skaista kombinācija "trīs vienā". Savukārt informācijas noplūde par to, ka līdz idiosinkrāzijas lēkmēm novedušais vēstnieks varētu pamest posteni, piedevām dod mājienu par to, ka Vašingtona ir gatava attiecībās ar Berlīni likt pie malas pātagu (ko turēja rokās pēdējos gadus) un uzcienāt ar kaut ko garšīgu

Savukārt jautājumu par amerikāņu kodolieroču iespējamu pārdislokāciju, šķiet, vispareizāk novērtēja poļu žurnālisti. Izdevumā Rzeczpospolita atzīmēja, ka ASV, pretēji draudiem, nav izvedušas no Vācijas savus karavīrus, tātad Polijai nav vērts cerēt uz kodolieročiem. Protams, Varšavai tas ir aizvainojoši, it īpaši ņemot vērā tās lielvalstiskās ambīcijas un vērā ņemamās pūles sava ģeopolitiskā statusa celšanai. Taču tā gan ir pēdējā lieta, kas satrauc ASV.

16
Tagi:
Vācija, ASV