Žirafes. Foto no arhīva

Apvainojušies žirafes dēļ: Dānija vēlas spēkoties ar Krieviju

64
(atjaunots 14:22 30.10.2018)
Dānijas parlaments iepazīstinājis ar likumprojektu par cīņu pret ārvalstu izlūkdienestu organizētām psiholoģiskās ietekmes operācijām.

Ja dokumentu pieņems, karalistes pavalstniekiem var draudēt kriminālatbildība par "prokrievisku pozīciju". Oficiāli iniciatīvai nav tiešas saiknes ar Maskavu, taču sabiedrībā izskan bažas par to, ka likums ierobežos viedokļu loku un neprecīzais formulējums ļaus sodīt visus pēc kārtas. Portāla RIA Novosti autore Ksenija Meļņikova iepazinās ar dokumentu un noskaidroja, kāds tam sakars ar žirafi.

Greizo spoguļu karaļvalsts

"Dānija. Hansa Kristiāna Andersena pasakainā valsts. Plaukstoša Ziemeļeiropas valsts. Taču aiz šīs fasādes slēpjas pasaule ar zoofilu bordeļiem. Pasaule, kurā dzīvniekus sagriež gabalos. Pasaule, kurā ir bēdīgi ar higiēnu un patukši plaukti supermārketos, un politiķi pieņem lēmumus antikrieviskās histērijas lēkmēs, - tāda Dānija izskatās Krievijas mediju lapās," – raksta kāda dāņu avīze un ļoti aizvainoti atceras, cik aktīvi Krievijā tika atspoguļota žirafes slepkavība Kopenhāgenas zooloģiskajā dārzā.

Patiešām, Krievijas telekanāli un ziņu portāli ļoti plaši stāstīja par pusotru gadu vecā žirafes tēviņa Mariusa likteni 2014. gadā. Absolūti veselu dzīvnieku nošāva un izbaroja lauvām. Zooloģiskā dārza vadība atsaucās uz Eiropas Zooloģisko dārzu asociācijas noteikumiem, apgalvojot, ka tikai tādā veidā bijis iespējams izvairīties no radnieciskās krustošanas. Nevienā ES zoodārzā neatradās neviena žirafe, kas nebūtu "rados" ar Mariusu. Noteikumi paredz šādu dzīvnieku likvidēt. To paveica skolnieku acu priekšā. Dzīvnieku aizstāvju un citu līdzjūtīgu cilvēku reakcija bija ļoti sāpīga. Pēc zināma laika kādā citā zooloģiskajā dārzā Dānijā tieši tāpat – bērnu acu priekšā – preparēja lauvu mātīti. Arī viņa bija pilnīgi vesela, vienkārši neizdevās tai atrast jaunas mājas.

Krievijas mediju interesi par šo jautājumu dāņu ierēdņi saistīja ar vēlmi nomelnot karalisti. Specdienesti ir pārliecināti, ka Maskava neapstāsies un pūlēsies ietekmēt vēlēšanu kampaņu. Parlamenta vēlēšanas Dānijā notiks 2019. gadā, taču sagatavošanās jau sākta.

Dānijas parlamenta – folketinga – vietnē publicēts likumprojekts par "cīņu pret ārvalstu izlūkdienestu organizētām psiholoģiskās ietekmes operācijām". Tiem, kuri veicina šādu "psiholoģisko ietekmi" draud brīvības atņemšana uz laiku līdz  divpadsmit gadiem. Maskava nav pieminēta tieši, taču dāņu žurnālists, Katona institūta (Vašingtona) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, valdības vārda brīvības komisijas pārstāvis Flemings Rosē uzskata, ka runa ir par "Krievijas viedokļa" iznīdēšanu.

Personīgais viedoklis – riskanta lieta

Rosē sleja avīzē Berlingske "12 gadi cietumā par nepareizu viedokli par Krieviju" radīja plašas diskusijas valstī un aiz tās robežām.

"Saskaņā ar jauno likumprojektu, dāņiem draud cietumsods par mēģinājumu ietekmēt sabiedrisko viedokli, ka tas kaut kādā veidā sakrīt ar Kremļa uzskatiem. (..) Mēs dzīvojam neoliberālisma laikos: kolektīvā domāšana, konformisks un pastāvīgi sarūkošs pieļaujamā viedokļa koridors. Ik nedēļu parādās jauni, aizvien satraucošāki piemēri," – stāsta raksta autors.

Pēc viņa domām, jaunais likums attiektos arī uz dažāda veida iejaukšanos sabiedriskajās debatēs. Runa ir par televīzijas un radio programmām, publikācijām avīzēs un žurnālos, internetā un sociālajos tīklos.

"Likumprojekts ir tik miglains un neskaidrs, ka nāksies sodīt visus pēc kārtas vai nesodīt nevienu. Teorētiski taču pietiek ar vienu frāzi, lai iegūtu ārvalstu izlūkdienesta rupora slavu," – atzīmēja Rosē.

Lai pierādītu, cik absurds ir likumprojekts, viņš modelēja situāciju: dānis, kura draugu vidū ir fermeri, kas pēdējos četrus gadus cieš lielus zaudējumus, secinājis, ka pret Krieviju vērstās sankcijas novedušas pie pretēja rezultāta – nostiprinājušas prezidenta Vladimira Putina pozīcijas un piespiedušas bagātos Krievijas pilsoņus nogādāt kapitālus atpakaļ Krievijā.

"Savu viedokli viņš pastāstīs pie brokastu galda ar diplomātu no Krievijas, kurš patiesībā izrādīsies krievu izlūks. "Diplomāts" sniegs vēl vienu argumentu: Krievija tik un tā neaizies no Krimas, lai cik spēcīgs būtu spiediens. Dānis tam piekritis un nolems publicēt par to rakstu, savu avotu neatklājot. Likumprojekts paredz, ka viņš par to jāsoda," – norādīja žurnālists.

Pēc viņa domām, tas pats notiks, ka kāds dānis pēkšņi atklāti un publiski atbalstīs gāzesvadu "Ziemeļu straume 2". Dānija aktīvi iebilst pret šo projektu, taču Krievijai tas ir izdevīgs. "Likumprojekts atgādina mēģinājumu iebiedēt sabiedrību. Katram ir tiesības izteikt savu viedokli, taču varasiestādes to var uzskatīt par mēģinājumu izskalot smadzenes," – konstatēja Rosē.

Viss ir tā, un tomēr ne gluži tā

Dānijas vēstniecība Maskavā nekavējoties atsaucās uz šo rakstu – diplomāti paziņoja, ka autors pieļāvis kļūdu, un "karalistes valdība neplāno ieviest kriminālatbildību par konkrētu viedokli Krievijas jautājumā".

"Jau patlaban atbalsta sniegšana ārvalstu specdienestiem to darbības organizācijā Dānijas teritorijā tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu. Līdzīgi likumi ir lielākajā daļā valstu. Neapšaubāmi, tas attiecas uz spiegošanas vai sabotāžas gadījumiem, taču Dānijā turpinās diskusija arī par to, cik pretlikumīga ir palīdzība ārvalstu specdienestiem darbā ar mērķi ietekmēt prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas ASV un Francijā, ko mēs visi redzējām. Mums tas ir absolūti nepieņemami," – skaidroja vēstniecība.

Diplomātiskā misija apgalvoja, ka "likums sodīs" tikai atbalsta sniegšanu ārvalstu specdienestiem to darbības organizācijā Dānijas teritorijā ar mērķi ietekmēt valsts pilsoņu lēmumus vai viedokli."

"Atšķirībā no Fleminga Rosē apgalvojumiem, likumprojekts nekādā gadījumā neparedz kriminālatbildību par noteikta viedokļa vai uzskatu paušanu. Tāpat kā lielākajā daļā Dānijas Kriminālkodeksa pantu par pretlikumīgām tiek uzskatītas tikai tīšas darbības," – skaidroja vēstniecība un ieteica žurnālistam "vērīgi iepazīties ar pilnu likumprojekta tekstu".

"Pretspars Krievijas draudiem"

Krievija tomēr ir pieminēta likumprojektā. Tā autori pieminējuši sekojošu Norvēģijas izlūkdienesta paziņojumu: "Domājams, Krievija centīsies iejaukties arī (priekšvēlēšanu – red.) kampaņā Dānijā. Savukārt Dānija neko nevarēs darīt. Krievija vēlas iegūt lielāku ietekmi Baltijas jūrā, tātad pastiprinās ietekmi Baltijas valstīs, Zviedrijā un Somijā."

Karalistes Ārlietu, Aizsardzības un Tieslietu ministrijas kopā ar izlūkošanas un drošības dienestiem jau ilgu laiku aicināja apvienot pūles, lai "pretotos Krievijas draudiem". Pērnā gada septembrī Dānijas ārlietu ministrs Anderss Samuelsens paziņoja: "Kā mūsu rietumu demokrātiskās vērtības, tā arī mūsu mediji ir viegli ievainojami, pie visa vainīgas melīgas ziņas un dezinformācija. To mēs redzējām Krievijas mēģinājumos ietekmēt vēlēšanu kampaņu ASV un Francijā. Neviena valdība nevar to mierīgi novērot, neko nedarot."

Viņam piebalsoja aizsardzības ministrs Klauss Fjorts Frederiksens: "Mēs redzam, ka Krievija aizvien biežāk izplata nepatiesu informāciju. Mums būs parlamenta vēlēšanas. Mums jātiek galā ar šo problēmu, pirms tas pats notiks arī pie mums. Krievijas mērķis ir mazināt mūsu uzticību politiskajiem institūtiem, varas iestādēm, kā arī uzticību iedzīvotāju vidū."

Oktobra sākumā parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Nasers Hāders aicināja Dāniju uzbrukt krieviem kibertelpā, negaidot, līdz viņi to darīs pirmie. "Dānija ir pārāk ilgi tēlojusi paipuisīti," – uzskata politiķis.

Taču tagadējais likumprojekts par "pretošanos psiholoģiskajai ietekmei" karalistē nav uztverts viennozīmīgi. Labēji noskaņotās Dānijas Tautas partijas pārstāve Marie Krarupa pastāstīja RIA Novosti, ka viņa iebilst pret šo dokumentu. "Piemēram, tā dēļ būs pretlikumīgi kritizēt NATO," – viņa uzskata.

Pagaidām nav zināms, vai šis projekts tiks apstiprināts. Šim nolūkam vajadzīgi trīs lasījumi vietējā parlamentā ar 90 deputātu kvorumu (folketingā strādā 179 likumdevēji). Iespējams, ka iniciatīva, kas sacēlusi tādu troksni, vienkārši paliks tikai uz papīra.

64
Tagi:
Dānija, viltus ziņas, Rusofobijas briesmas, zoodārzs
Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
Pēc temata
Lietuva un Dānija kopīgiem spēkiem pretosies "Ziemeļu straumei 2"
Dānija uzbūvēs Baltijas jūras reģionā radio signāla pārtveršanas torni, lai izsekotu Krieviju
Dānija biedē savus karavīrus Igaunijā ar "krievu spiedzēm"
Dānijas spēku Igaunijā komandieris netic karam ar Krieviju
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

38
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

38
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Piloti pie Su-24M, foto no arhīva

"Nosvīdu pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko

28
(atjaunots 11:53 01.08.2020)
Pareizi aprēķināt ātrumu, precīzi novērtēt distanci un vairākas minūtes noturēt lidmašīnu nemainīgā stāvoklī – degvielas uzpilde tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem pilota darba elementiem. No ekipāžas tā prasa dzelzs nervus.

Lai saņemtu atļauju degvielas uzpildei, vajadzīga solīda pieredze grupas pilotāžā. Par to, kā notiek degvielas uzpilde gaisā, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Noķert konusu

Degvielas uzpilde debesīs būtiski palielina lidojuma attālumu, teorētiski var padarīt to pat neierobežotu. Tas ir īpaši aktuāli lidmašīnām, kas strādā lielā attālumā no bāzes aerodroma – ne vienmēr taču pēc kaujas uzdevuma izpildes tvertnēs pietiks degvielas mājupceļam.

Palīgā nāk degvielas uzpildes lidmašīnas. Paši piloti tās dēvē par tankkuģiem. Parasti "lidojošās DUS" ir modificētas kara transporta aviācijas kravas lidmašīnas. Tajās uzstāda papildu tvertnes ar aviācijas degvielu un speciālas parsūknēšanas sistēmas. Krievijā vienīgais specializētais degvielas uzpildes lidmašīnas tips ir Il-78 un tā variants Il-78M. Kopā GKS ir piecpadsmit šādi lidaparāti.

Degvielas pārsūknēšanai gaisā Krievijas aviācija izmanto formulu "šļūtene – konuss – stanga". Lidmašīna tiek komplektēta ar vienu vai vairākām piekares uzpildes iekārtām. Parasti divas atrodas zem spārniem, aiz dzinēju motogondolām, trešā – fizelāžas astes daļā. Katrai ir vairākus desmitus metru gara elastīga šļūtene. Tās galā – tā saucamais konuss, līdzīgs badmintona volānam. Tā ir "uzpildes pistole".

"Tankkuģis uzņem noteiktu augstumu un samazina ātrumu līdz 500-600 km/h, pēc tam, saglabājot pastāvīgu kustības virzienu, izlaiž šļūtenes, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs, ģenerālmajors Vladimirs Popovs. – Lidmašīnai-"klientam" ir jāpietuvojas tās astei un mazliet jāsamazina augstums, jāizlaiž stanga – degvielas uztvērējs un jātrāpa ar to precīzi konusā šļūtenes galā. Stanga ar elektromagnētisko slēdzeni savienota ar centrālo atveri, pēc tam notiek hermetizācija, un degviela tiek padota zem augsta spiediena. Procedūra ilgst desmit-piecpadsmit minūtes. Tiklīdz degvielas padeve pārtrūkst, uzpildītā lidmašīna atvienojas no tankkuģa un turpina lidojumu."

Intuīcija un savaldība

Izskatās vienkārši tikai uz papīra. Patiesībā tas ir viens no sarežģītākajiem taktiskajiem pilotēšanas elementiem. Uzpildes stangas uzstādītas visiem iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, pārtvērējiem, tālās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Īpaša loma degvielas uzpildei ir jūras aviācijā, jo okeānā nav aerodromu, kur nosēsties un pieliet pilnas tvertnes.

Personālsastāva apmācības un kvalifikācijas celšanas centri atļauj sākt treniņus šīs operācijas izpildei tikai pirmās klases lidotājiem, kuri labi apguvuši lidojumus grupā. Tieši grupas pilotāža izstrādā virsniekiem acumēru un prasmi orientēties telpā. Augstumā bieži "krata": turbulence un "gaisa bedres" var jebkurā brīdī novirzīt lidmašīnu no kursa.  

"Vispirms māca vienkārši pietuvoties tankkuģim no astes un turēties noteiktajā attālumā no tā, - skaidroja lidotājs. – Nākamais posms – "sausā" uzpilde: šļūtenes savienošana ar konusu bez degvielas padeves. Tikai vēlāk, kad parādās iemaņas un pārliecība par saviem spēkiem, notiek īsta uzpilde. Ekipāžas, kas nav spējušas apgūt procedūru, dodas uzdevumos ar piekārtām degvielas tvertnem. Tas nav labākais risinājums – tvernes aizņem bruņojuma piekares punktus un samazina lidmašīnas aerodinamiku."

Smago tankkuģu pacelšana gaisā pilotu apmācībām nav nekāds lētais prieks. Tāpēc to lomu parasti izpilda frontes bumbvedēji Su-24, kā arī klāja Su-33 un MiG-29K. Šim nolūkam izstrādāti speciāli piekarami agregāti.

"Ļoti labi atceros savu pirmo mācību uzpildi gaisā, - stāsta atvaļinātais majors Dmitrijs Ļitvinovs, iznīcinātāja Su-27 pilots. – Pacēlos no aerodroma, izgāju noteiktajā rajonā, pietuvojos Su-24 astei. Viņš izlaida savu "puņķi", es izlīdzināju ātrumu, ieņēmu augstumu, izlaidu stangu... un te sāka "kratīt". Nokļuvām turbulences zonā, lidmašīnu pasvieda uz priekšu, uzpildes konuss iesita pa kabīnes lukturi. Samazināju ātrumu, atkal pamēģināju savienoties, atkal neizdevās. Tikai ar trešo mēģinājumu trāpīju ar stangu konusā. Nosvīdis biju kā pirtī."

Uzpilde ar autopilotu

Kara lidmašīna var līdz trīs reizes uzpildīties gaisā. Stratēģiskie raķešnesēji Tu-95MS un Tu-160, kas strādā maksimālā attālumā no aerodroma, parasti divas reizes papildina degvielas rezervi – pa ceļam uz mērķi un atpakaļceļā.

Iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, armijas aviācijas lidaparātiem parasti pietiek ar vienu degvielas "papildporciju".

"Varētu domāt, helikoptera un lidmašīnas ātrums nav salīdzināms, - stāstīja Popovs. – Tomēr ātrgaitas kaujas helikopterim ir pa spēkam panākt tankkuģi, kas izlaidis aizspārņus un samazinājis ātrumu līdz 250-300 kilometriem stundā. Uzpildes stanga armijas aviācijas mašīnām ir ļoti gara – lai šļūteni nepārcirstu nesošās skrūves lāpstiņas. Tāda uzpilde prasa augstāko kvalifikāciju gan no helikoptera pilota, gan tankkuģa ekipāžas. Pirmajam nākas ilgu laiku turēt maksimālu ātrumu, otram – minimālu, teju vai nekrītot. Skaidrs, ka piloti strādā uz savu iespēju robežas."

Nākotnē plānots svītrot cilvēka faktoru no degvielas uzpildes procedūras. Tamlīdzīgs darbs jau sākts gan Krievijā, gan Rietumos. Degvielas tverņu papildināšanas automatizāciju plānots panākt uz jauno uzpildes sistēmu rēķina, kas sinhronizēs tankkuģa un "klienta" borta datoru darbu.

Iznīcinātājs vai bumbvedējs pats uzņems optimālu kursu, izlīdzinās ātrumu un notvers konusu ar stangu. Cilvēkam atliks tikai novērot. Tamlīdzīga tehnoloģija tiks daļēji īstenota Krievijas degvielas uzpildes lidmašīnu Il-78 jaunākajā modifikācijā – Il-78M-2.

 

28
Tagi:
Krievija, aviācija
Latvijas VID ēka

Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība

0
(atjaunots 13:33 04.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kopējo nodokļu slogu valstī, kā arī izcēla grupu, kura maksā pārāk maz.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Lai arī valdībā cer ievākt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka jau tā daudz atdod valstij. Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter vietnē publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017. gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki.

Šajā kontekstā ir "interesanti" lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā," uzrakstīja Kaktiņš.

​Respondentus palūdza raksturot nodokļus Latvijā, turklāt tika ņemti vērā visi nodokļu veidi, tai skaitā ienākumu nodoklis, PVN un tā tālāk.

Absolūtais vairākums aptaujāto (835) šogad paziņojuši, ka maksā daudz, tostarp 43% uzskata, ka maksā pārāk daudz. 2017. gadā to cilvēku skaits, kuri uzskatīja, ka maksā pārāk daudz nodokļu, bija par 3% mazāk.

Deviņi no desmit respondentiem ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, un katrs otrais uzskata, ka tas ir pārāk liels.

Šajā fonā asi kontrastē to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bagātie Latvijā budžetā iemaksā daudz vai pārāk daudz, – tie ir vien 29%. Vairāk nekā trešdaļa (37%) atbildēja, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem maksā pārāk maz.

Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata, ka cilvēku ar vidējiem ienākumiem Latvijā maksā daudz nodokļu, tostarp 30% uzskata, ka viņi maksā pārāk daudz.

Visnesamērojamākais nodokļu slogs, pēc aptaujāto domām, Latvijā gulstas uz nabadzīgo pleciem: 89% uzskata, ka cilvēki ar maziem ienākumiem maksā daudz nodokļu, tostarp 58% paziņoja, ka trūcīgie nodokļos atdod pārāk daudz.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, publiskai apspriešanai prezentēts jaunais kadastrālās vērtības aprēķināšanas projekts, kurš daudzos gadījumos paredz tās celšanos, kas automātiski paceļ nekustamā īpašuma nodokli.

Taču Tieslietu ministrija piedāvā ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.

0
Pēc temata
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
Valdība piešķirs naudu eksportētāju algām
"Tas ir vienkārši neprāts": Švecova kritizē kadastra reformu