ASV karogs

Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas

50
(atjaunots 10:15 29.10.2018)
Amerikāņiem politkorektums jau ir līdz kaklam. Visas nesenās aptaujas liecina, ka sabiedrībā aizvien lielāku nepatiku rada noklusēšana, metaforas un pārlieku pieglaimīgā pieeja atsevišķu kategoriju pilsoņiem.

Plašu atbalsi radīja nesen publicētais organizācijas More in Common pētījums. Ja līdz šim daudzi uzskatīja, ka pret politkorektumu pārsvarā iebilst iesīkstējuši konservatori, taču aptauja uzskatāmi apliecināja: to ienīst lielākā daļa visu sociālo grupu pārstāvju. Pret to izteikušies 79% jauniešu vecumā līdz 24 gadiem, 61% liberāļu, 83% cilvēku ar zemu ienākumu līmeni utt., portālā RIA Novosti stāsta autors Vladimirs Korņilovs.

Daudzi uzskata, ka viens no galvenajiem šī pētījuma paradoksiem ir politkorektuma galvenā mīta sagraušana: izrādījies, ka nacionālās un rasu minoritātes, kuru jūtas politkorektumam it kā nāktos aizsargāt, to vērtē pat negatīvāk nekā baltie amerikāņi, kuru starpā politkorektumu necieš 79%. Toties starp aziātu izcelsmes amerikāņiem tas nepatīk 82%, starp spāņvalodīgajiem – 87% (kopumā negatīvu attieksmi demonstrēja 80% respondentu). Vārdu sakot, tas ir īsts trieciens liberālajai elitei, kura kopš 90. gadu sākuma konsekventi un plānveidīgi uzspiež sabiedrībai savu politkorekto "jaunvalodu".

Es pats ar amerikāņu politlkorektumu saskāros tajos pašos 90. gados, teju vai pirmajās dienās, ko ciemojos Teksasā. Fortvortas centrālajā grāmatveikalā ieraudzīju milzīgu plauktu "Melnā Amerika" un naivi (ko lai saka – tobrīd vēl sabiedrību neizjutu!) pavaicāju pārdevējam: "Ja jau ir grāmatas par "melno Ameriku", tad jau būtu tīri loģiski, ja būtu arī plaukts "Baltā Amerika"? Ak kungs, ko tik nenācās uzklausīt no pārdevēja. Viņš, bailīgi uz visām pusēm skatīdamies, sāka sašutis klāstīt: "Kā jūs varat tā runāt! Tas taču nav politkorekti!"  Sapratu, ka par tādām lietām labāk nejokot, kamēr nebūšu izpētījis vietējos tikumus, atvainojos un devos tālāk veikalā. Taču pats dīvainākais notika dažas minūtes vēlāk: tas pats pārdevējs mani sameklēja šaurā ejā starp plauktiem, kur cilvēku nebija, un čukstus teica: "Ziniet, es pats visu laiku lauzu galvu par šo jautājumu." Te nu es sapratu, ka amerikāņiem ir uzvedības modelis publiskām vietām un tumšiem nostūriem, kur labāk sačukstēties.

Dzintara figūriņa. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Vēlāk par to pārliecinājos ne vienu reizi vien. It īpaši mani pārsteidza mans kaimiņš un draugs, kurš nereti ienāca pie mums ciemos, lai pakavētu vakaru. Kad jau labi pazinām viens otru, bijām aizvadījuši ne mazums kopīgu pasēdēšanu ar ģimenēm, es beidzot izšķīros aprunāties ar viņu par rasu un etniskajām attiecībām ASV. Viņš iepleta acis: "Vai tad par to drīkst runāt?" Iedomājieties tikai, viņš pat neaptvēra, ka to var apspriest virtuvē ar draugiem. Tikai vēlāk, sapratis, ka šis jautājums mums nav aizliegts, viņš, dzimis teksasietis, riskēja pastāstīt savu skumjo stāstu. Izrādījās, ka viņa mazā firma, kas pūlējās noslēgt "mūža" līgumu ar valsts kompāniju, tika noraidīta, jo uzņēmuma pieticīgajā štatā nebija neviena mazākumtautību pārstāvja. Taču pat virtuvē, draugu lokā, viņš baidījās izpaust savu aizvainojumu par tādu politiku.

Jā, tagad, pētot sabiedrisko viedokli ASV, saprotu, ka tādas situācijas nebūt nav retas, ka tamlīdzīgs politkorektuma radīts "kautrīgums" ir vispārēja parādība. Piemēram, tas pats More in Common pētījums parādīja, ka tikai 36% amerikāņu uzskata, ka var publiski apspriest rasu attiecības, 68% - "tikai ar man līdzīgiem cilvēkiem". Tas ir, gandrīz trešā daļa amerikāņu neriskē runāt par to pat ar draugiem. Tādu pašcenzūru viņi ir spiesti ieslēgt, apspriežot homoseksuālisma, imigrācijas un islāma tēmas.

Dīvainākais ir tas, ka sabiedrība saprot, cik lielā mērā tai kaitē tamlīdzīga svarīgu jautājumu noklusēšana. Liberālā institūta Cato pērn organizētais pētījums apliecināja, ka 71% amerikāņu (tātad arī liela daļa demokrātu) uzskata, ka politkorektums spiež cilvēkus izvairīties no sabiedrībai tik ļoti nepieciešamās diskusijas. Taču pat izpratne situāciju vēl nemaina.

Tas attiecas ne tikai uz amerikāņu sabiedrību. Uzspiestā politkorektuma problēma ir kopīga rietumvalstu iedzīvotājiem. Piemēram, Lielbritānijā vēl līdz šim verd kaislības ap tiesu procesiem par meiteņu seksuālo ekspluatāciju Roteremas pilsētā. Ilgus gadus imigranti no Pakistānas izvaroja un saviem priekiem izmantoja nepilngadīgas pusaudzes (starp cietušajām ir aptuveni pusotrs trūkstotis meiteņu). Kad uzliesmoja skandāls, noskaidrojās, ka policija faktiski "pievērusi acis" uz šiem noziegumiem, jo viņus savaldījis tas pats politkorektums. Policisti nopietni baidījās no apsūdzībām par rasismu, ja viņi izvirzīs apsūdzības pret pilsētā dzīvojošajiem pakistāņu kopienas pārstāvjiem. Nav nekāds brīnums, ka liela daļa britu (54%) uzskata, ka ar politkorektumu saistīts noziedzības pieaugums valsts lielākajās pilsētās.

Nesen sašutuma vētru Lielbritānijā sacēla arī paziņojumi par to, ka ANO eksperti sākuši dot padomus visā pasaulē pazīstamā angļu multiplikācijas seriāla "Lokomotīvīte Tomass un viņa draugi" autoriem. Politkorektuma labad autoriem iesaka padarīt multiplikāciju "neitrālu no dzimumu viedokļa" (vai varat iedomāties lokomotīvīti-transpersonu?). Starp citu, jaunākajā sezonā tā paša politkorektuma labad, lai "audzinātu bērnos toleranci", multiplikācijas filmā parādījies jauns personāžs – bēgle no Kenijas, lokomotīvīte Nia. Lūk, kāda sociālā inženierija.

Ja palasīsiet britu komentārus par to, jūs ieraudzīsiet, ka visbiežāk sastopami vārdi "vājprāts" un "kauns". Taču tas notiek tīmeklī, kur savu viedokli iespējams paust anonīmi. No drosmīgajiem komentētājiem tikai retais uzdrošināsies aprunāties par to ar saviem draugiem virtuvē. Tas taču nav politkorekti.

50
Pēc temata
Latvija aizvien vairāk tuvojas viendzimuma laulību oficiālai atzīšanai
"Mozaīka": Latvijai nāksies atzīt viendzimuma pāru tiesības
"Man ir sapnis": Rinkēvičs sapņo par tolerantu Latviju
Varbūt laiks mainīt karogu jeb Kāda ir Latvijas orientācija
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

21
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

21
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko

26
(atjaunots 18:37 21.10.2020)
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?

No vienas puses, ar rusofobo mediju kampaņu Rietumiem viss ir kārtībā. Incidents ar Alekseju Navaļniju nav vēl līdz galam atstrādāts. It kā nav nekādas nepieciešamības palaist jaunas pīles, sevišķi tik augstā – ārpolitikas iestāžu un galveno specdienestu vadītāju – līmenī. Bet no otras puses – iepriekšējā pieredze, ieskaitot arī situāciju ar Krievijas blogeri, liecina, ka uz kaut kādu patiešām nopietnu un Maskavai sāpīgu pasākumu ieviešanu jebkurā gadījumā var necerēt.

Tajā pašā laikā sinhronā Vašingtonas un Londonas uzstāšanās liecina par kopīgu mērķu esamību, ko vēlas panākt abas galvaspilsētas.

Bet par ko konkrēti varētu būt runa?

Atminējums, visticamāk, ir jāmeklē Tokijas un Seulas reakcijā uz izvirzītajām apsūdzībām. Japānas valdība atteicās no komentāriem, paņemot pauzi "attiecīgas informācijas" ievākšanai. Dienvidkorejas varasiestādes arī izvēlējās neko nekomentēt.

Spriežot pēc visa, abu valstu oficiālās personas un specdienesti – starp citu, galveno Rietumu sabiedroto reģionā – nebija iepriekš informēti par Amerikas un Lielbritānijas operāciju un tagad ir spiesti steigšus orientēties pēc situācijas, lai neiegāztu sevi un beigās ieņemtu maksimāli akurātu pozīciju. Kā to izdarīja, piemēram, Japānas Olimpiskā komiteja, kura paziņoja, ka neizjuta kiberuzbrukumu ietekmi tās darbībā.

Tādēļ ar augstu varbūtību galvenais jaunās pret Krieviju vērstās kampaņas mērķis, lai cik dīvaini tas nešķistu, ir nebūt ne mūsu valsts, bet gan pārējā pasaule – un pirmām kārtām paši Rietumi. Un rusofobā dienas kārtība šeit uzstājas kā ērts un ierasts instruments, nevis pašmērķis.

Informācijas un propagandas dominēšana ir svarīgākā ASV hegemonijas daļa. Savukārt Lielbritānija šajā jautājumā tradicionāli tās atbalsta, jo tieši visietekmīgāko angļu mediju kopumu abās Atlantijas okeāna pusēs mēdz dēvēt par globālo mediju meinstrīmu. Tāpat sen un labi zināms par abu valstu īpašo tuvību politiskās un specdienestu jomu sadarbībā.

Pakāpeniska Savienoto Valstu lielvalsts varenības degradācija un skaidra Apvienotās Karalistes aizkulišu ietekmes pavājināšanās starptautiskajā arēnā pēdējos gados pārtapa par ierastu realitāti. Tomēr šie procesi galvenokārt skar ekonomiskos, birokrātiskos un dažus politiskus mehānismus.

Tajā pašā laikā ir jomas, kurās abu lielvalstu pārākums līdz šim bijusi neapstrīdams. Kā jau nevar apšaubīt amerikāņu armijas virsroku NATO, tā arī neviens kontinentālās Eiropas medijs ietekmīguma ziņā nespēj sacensties ar britu Times vai amerikāņu CNN. Nerunājot jau par to, ka tieši aiz okeāna atrodas tik jaudīgu sabiedriskā viedokļa manipulācijas instrumentu, kā Twitter un Facebook, kontroles centrs.

Skarbā Vašingtonas politika pret RT vai Ķīnas izcelsmes TIkTok apliecina, ka tur lieliski apzinās šādu struktūru nozīmīgumu. Taču Savienotās Valstis jau tomēr ir pieradušas pie tā, ka ģeopolitiskajiem oponentiem ir savi ļoti nopietni mediju ietekmes resursi, un vienkārši veic pasākumus to darbības ierobežošanai pie sevis.

Daudz jūtīgāka Amerikas un Lielbritānijas specdienestu un propagandas tandēmam varētu kļūt konkurentu parādīšanās pašos Rietumos. Bet tieši tas arī tagad notiek, un Navaļnija lieta ir apliecinājums tiem nepatīkamiem un nevēlamiem procesiem.

Krievijā skandāls saistībā ar blogeri var izskatīties kā jau ierastā lieta, taču patiesībā tas ir savā ziņā unikāls, jo tas no sākuma līdz galam ir Berlīnes darbs.

Jā, Vācija izmantoja standarta rusofobo pieeju, taču tā mantojusi to no "vecākajiem partneriem".

Vācieši kontrolē Navaļniju. Viņš stāsta to, kas viņiem ir nepieciešams: no "Ziemeļu straumes 2" aizsardzības līdz pārmetumiem amerikāņiem, kuri neizrāda viņam īpašu atbalstu. Par pasaulei galveno ziņu avotu uz dažām dienām kļuva vācu izdevumi, savukārt angļu mediji bija spiesti to visu citēt un tiražēt.

Šajā kontekstā stāsts par krievu hakeriem no GIP, kuri uzbrūk Olimpiādēm, iegūst absolūti īpašu jēgu. Faktiski ar tā palīdzību amerikāņi un briti tiecas līdz galam izskalot no dienas ziņu kārtības Navaļnija tematu – jo tas, būtībā, ir viņu konkurentu projekts. Turklāt Vašingtonai un Londonai ir svarīgi kopumā atgriezt kontroli pār globālo mediju politisko telpu, kuru uz laiku sev pakļāva Eiropa ar vāciešiem priekšgalā.

Lai gan abas puses šeit izmanto mūsu valstij ārkārtīgi nedraudzīgu retoriku, pēc būtības viņu domstarpības spēlē par labu Krievijai (un daudzām citām valstīm), jo pastiprina konfliktu līmeni Rietumos un stimulē to turpmāko kritumu.

Un to faktu, ka Vācijai pirmo reizi izdevās – lai arī ne uz ilgu laiku – pārtvert kontroli pār pasaules politiskās un informācijas telpu, ir vērts uztvert nevis kā unikālu izņēmumu, bet gan kā pirmo bezdelīgu. ASV un Lielbritānijai ir jēga pamazām gatavoties mediju dominēšanas zaudēšanai, jo izaicinājumu tām tagad met ne tikai ģeopolitiskie konkurenti, bet arī tuvākie sabiedrotie.

26
Tagi:
Vācija, Lielbritānija, ASV, Krievija, kiberuzbrukums
Protesta akcija Minskā, foto no arhīva

Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām

0
(atjaunots 11:54 22.10.2020)
Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ne vairāk par 500 baltkrieviem izbrauca uz Lietuvu un Latviju pēc prezidenta vēlēšanām, pārsvarā ar mērķi iekārtoties darbā, pastāstīja Baltkrievijas IeM Pilsonības un migrācijas departamenta priekšnieks Aleksejs Beguns, vēsta BelTA.

Pēc Beguna sacītā, uz Ukrainu kopš septembra aizbrauca aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500. "Un te ir jāņem vērā, kāpēc cilvēki neatgriežas. Tostarp tie ir karantīnas nosacījumi, kuri noteikti valstīs. Tādēļ migrācijas tendence būs redzama pēc ceturkšņa un vispār sešu mēnešu rādītājiem," sacīja Beguns.

Pēc viņa teiktā, situācija nav kritiska, ievērojamas nacionālo darba resursu zaudēšanas nav.

"Daļa no viņiem izbrauc kā strādājošas personas. Domāju, ka tā nav neatgriezeniska, bet gan darba migrācija. Skaidrs, ka ukraiņi piešķīruši zināmas preferences IT speciālistiem, poļi joprojām sniedz preferences attiecībā uz strādājošiem baltkrieviem, kuri vienkāršotā kārtībā tiek piesaistīti darbam un izbrauc strādāt," sacīja Beguns.

Viņš norādīja, ka nevar viennozīmīgi spriest, ka par iemeslu baltkrievu izbraukšanai no valsts kļuva notikumi valstī pēc vēlēšanām.

"Varbūt, zināmas personas, kuras uzstādīja sev mērķi jau pietiekami sen pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, izmantoja šo iekšpolitisko krīzi, lai vērstos ar pieteikumu kompetentajās Lietuvas vai Polijas iestādēs par bēgļa statusa piešķiršanu, un ļoti bieži veidoja tā saucamo informatīvo ainu," sacīja Beguns.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

0
Tagi:
Polija, Lietuva, Latvija, emigrācija, Baltkrievija
Pēc temata
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā