ASV karogs

Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas

51
(atjaunots 10:15 29.10.2018)
Amerikāņiem politkorektums jau ir līdz kaklam. Visas nesenās aptaujas liecina, ka sabiedrībā aizvien lielāku nepatiku rada noklusēšana, metaforas un pārlieku pieglaimīgā pieeja atsevišķu kategoriju pilsoņiem.

Plašu atbalsi radīja nesen publicētais organizācijas More in Common pētījums. Ja līdz šim daudzi uzskatīja, ka pret politkorektumu pārsvarā iebilst iesīkstējuši konservatori, taču aptauja uzskatāmi apliecināja: to ienīst lielākā daļa visu sociālo grupu pārstāvju. Pret to izteikušies 79% jauniešu vecumā līdz 24 gadiem, 61% liberāļu, 83% cilvēku ar zemu ienākumu līmeni utt., portālā RIA Novosti stāsta autors Vladimirs Korņilovs.

Daudzi uzskata, ka viens no galvenajiem šī pētījuma paradoksiem ir politkorektuma galvenā mīta sagraušana: izrādījies, ka nacionālās un rasu minoritātes, kuru jūtas politkorektumam it kā nāktos aizsargāt, to vērtē pat negatīvāk nekā baltie amerikāņi, kuru starpā politkorektumu necieš 79%. Toties starp aziātu izcelsmes amerikāņiem tas nepatīk 82%, starp spāņvalodīgajiem – 87% (kopumā negatīvu attieksmi demonstrēja 80% respondentu). Vārdu sakot, tas ir īsts trieciens liberālajai elitei, kura kopš 90. gadu sākuma konsekventi un plānveidīgi uzspiež sabiedrībai savu politkorekto "jaunvalodu".

Es pats ar amerikāņu politlkorektumu saskāros tajos pašos 90. gados, teju vai pirmajās dienās, ko ciemojos Teksasā. Fortvortas centrālajā grāmatveikalā ieraudzīju milzīgu plauktu "Melnā Amerika" un naivi (ko lai saka – tobrīd vēl sabiedrību neizjutu!) pavaicāju pārdevējam: "Ja jau ir grāmatas par "melno Ameriku", tad jau būtu tīri loģiski, ja būtu arī plaukts "Baltā Amerika"? Ak kungs, ko tik nenācās uzklausīt no pārdevēja. Viņš, bailīgi uz visām pusēm skatīdamies, sāka sašutis klāstīt: "Kā jūs varat tā runāt! Tas taču nav politkorekti!"  Sapratu, ka par tādām lietām labāk nejokot, kamēr nebūšu izpētījis vietējos tikumus, atvainojos un devos tālāk veikalā. Taču pats dīvainākais notika dažas minūtes vēlāk: tas pats pārdevējs mani sameklēja šaurā ejā starp plauktiem, kur cilvēku nebija, un čukstus teica: "Ziniet, es pats visu laiku lauzu galvu par šo jautājumu." Te nu es sapratu, ka amerikāņiem ir uzvedības modelis publiskām vietām un tumšiem nostūriem, kur labāk sačukstēties.

Dzintara figūriņa. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Vēlāk par to pārliecinājos ne vienu reizi vien. It īpaši mani pārsteidza mans kaimiņš un draugs, kurš nereti ienāca pie mums ciemos, lai pakavētu vakaru. Kad jau labi pazinām viens otru, bijām aizvadījuši ne mazums kopīgu pasēdēšanu ar ģimenēm, es beidzot izšķīros aprunāties ar viņu par rasu un etniskajām attiecībām ASV. Viņš iepleta acis: "Vai tad par to drīkst runāt?" Iedomājieties tikai, viņš pat neaptvēra, ka to var apspriest virtuvē ar draugiem. Tikai vēlāk, sapratis, ka šis jautājums mums nav aizliegts, viņš, dzimis teksasietis, riskēja pastāstīt savu skumjo stāstu. Izrādījās, ka viņa mazā firma, kas pūlējās noslēgt "mūža" līgumu ar valsts kompāniju, tika noraidīta, jo uzņēmuma pieticīgajā štatā nebija neviena mazākumtautību pārstāvja. Taču pat virtuvē, draugu lokā, viņš baidījās izpaust savu aizvainojumu par tādu politiku.

Jā, tagad, pētot sabiedrisko viedokli ASV, saprotu, ka tādas situācijas nebūt nav retas, ka tamlīdzīgs politkorektuma radīts "kautrīgums" ir vispārēja parādība. Piemēram, tas pats More in Common pētījums parādīja, ka tikai 36% amerikāņu uzskata, ka var publiski apspriest rasu attiecības, 68% - "tikai ar man līdzīgiem cilvēkiem". Tas ir, gandrīz trešā daļa amerikāņu neriskē runāt par to pat ar draugiem. Tādu pašcenzūru viņi ir spiesti ieslēgt, apspriežot homoseksuālisma, imigrācijas un islāma tēmas.

Dīvainākais ir tas, ka sabiedrība saprot, cik lielā mērā tai kaitē tamlīdzīga svarīgu jautājumu noklusēšana. Liberālā institūta Cato pērn organizētais pētījums apliecināja, ka 71% amerikāņu (tātad arī liela daļa demokrātu) uzskata, ka politkorektums spiež cilvēkus izvairīties no sabiedrībai tik ļoti nepieciešamās diskusijas. Taču pat izpratne situāciju vēl nemaina.

Tas attiecas ne tikai uz amerikāņu sabiedrību. Uzspiestā politkorektuma problēma ir kopīga rietumvalstu iedzīvotājiem. Piemēram, Lielbritānijā vēl līdz šim verd kaislības ap tiesu procesiem par meiteņu seksuālo ekspluatāciju Roteremas pilsētā. Ilgus gadus imigranti no Pakistānas izvaroja un saviem priekiem izmantoja nepilngadīgas pusaudzes (starp cietušajām ir aptuveni pusotrs trūkstotis meiteņu). Kad uzliesmoja skandāls, noskaidrojās, ka policija faktiski "pievērusi acis" uz šiem noziegumiem, jo viņus savaldījis tas pats politkorektums. Policisti nopietni baidījās no apsūdzībām par rasismu, ja viņi izvirzīs apsūdzības pret pilsētā dzīvojošajiem pakistāņu kopienas pārstāvjiem. Nav nekāds brīnums, ka liela daļa britu (54%) uzskata, ka ar politkorektumu saistīts noziedzības pieaugums valsts lielākajās pilsētās.

Nesen sašutuma vētru Lielbritānijā sacēla arī paziņojumi par to, ka ANO eksperti sākuši dot padomus visā pasaulē pazīstamā angļu multiplikācijas seriāla "Lokomotīvīte Tomass un viņa draugi" autoriem. Politkorektuma labad autoriem iesaka padarīt multiplikāciju "neitrālu no dzimumu viedokļa" (vai varat iedomāties lokomotīvīti-transpersonu?). Starp citu, jaunākajā sezonā tā paša politkorektuma labad, lai "audzinātu bērnos toleranci", multiplikācijas filmā parādījies jauns personāžs – bēgle no Kenijas, lokomotīvīte Nia. Lūk, kāda sociālā inženierija.

Ja palasīsiet britu komentārus par to, jūs ieraudzīsiet, ka visbiežāk sastopami vārdi "vājprāts" un "kauns". Taču tas notiek tīmeklī, kur savu viedokli iespējams paust anonīmi. No drosmīgajiem komentētājiem tikai retais uzdrošināsies aprunāties par to ar saviem draugiem virtuvē. Tas taču nav politkorekti.

51
Pēc temata
Latvija aizvien vairāk tuvojas viendzimuma laulību oficiālai atzīšanai
"Mozaīka": Latvijai nāksies atzīt viendzimuma pāru tiesības
"Man ir sapnis": Rinkēvičs sapņo par tolerantu Latviju
Varbūt laiks mainīt karogu jeb Kāda ir Latvijas orientācija
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

13
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

13
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju

Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā

19
(atjaunots 16:37 10.04.2021)
Kopīgais paziņojums, ar ko nesen nāca klajā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kancleres kundze Angela Merkele, "Rotšildu prezidents" Emanuels Makrons, PVO ģenerāldirektors un desmits dažādu, pārsvarā – Eiropas valstu vadītāju, ir pelnījis īpašu vērību.

Viņi konstatēja, ka nacionālās valdības nav spējušas pārvadēt pandēmijas sekas, un pieprasīja, lai cilvēce pēc iespējas ātrāk pārietu vispasaules valdības pakļautībā. Un šķiet, ka viņi jau laikus rezervē sev siltas vietiņas. Par līderu plāniem portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Jā, formāli runa ir vienīgi par "vispasaules līgumu par pandēmijas apturēšanu", tomēr piezīmes, kas pavada kolektīvo vēstuli, demonstrē: autoru ambīcijas ir plašākas. Piemēram, pašu koronavīrusa pandēmiju viņi dēvē par "lielāko izaicinājumu pasaulei kopš 40. gadiem", piedāvāto līgumu atklāti salīdzina ar "1945. gada līgumu" (proti, Jaltas līgumu).

Tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Džonsons, Merkele un, iespējams, arī Makrons ir tipiskas "klibās pīles". Frau Kanzlerin nogrims politiskajā Lētā jau decembrī. Makrona perspektīvas tuvākajās prezidenta vēlēšanās ir skābas. Lielākā daļa britu nevēlas redzēt premjerministra krēslā Džonsonu. Bet viņiem tak gribas vēl pastūrēt.

Nav tikai skaidrs, ko visi šie grimstošie kuģi var piedāvāt pasaulei? Savu pārvaldes pieredzi. Tomēr savu valstu līmenī viņi tikuši galā ļoti slikti. Bezjēdzīgie lokdauni noveduši līdz bankrotam lielu skaitu vidējo un mazo uzņēmumu, gandrīz nobeiguši tūrismu. Atmiņā ataust Obamas nemirstīgā frāze: Eiropas ekonomika ir "saplosīta gabalos".

Vakcinācijas process ir pārvērties par bezgalīgu skandālu virkni. Līdz baltkvēlei novestie iedzīvotāji regulāri iziet ielās, rīko grautiņus un kaujas ar likumsargiem. Valdības vēl vairāk piegriež skrūves, piespriež drakoniskus sodus, organizē atklātu segregāciju ar savām kovidpasēm un, riskējot ar iedzīvotāju dzīvībām, vēl aizvien atsakās no Krievijā izstrādātās vakcīnas.

Vienlaikus valstis, ko nicinoši dēvēja par "jaunattīstības valstīm", sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, iepērk Krievijas vakcīnu un, izmantojot lejupslīdi Eiropā, aktivizē savu ekonomiku.

Viss aizvadītais gads Eiropas līderiem ir izvērties par vienu vienīgu episku izgāšanos. Taču viņi nelūdz piedošanu, nedodas pensijā, viņi pēkšņi nolēmuši sevi iecelt vispasaules valdībā. Jā, protams, konspirologi jau brīdināja, ka tā būs, tikai nepateica, cik vājprātīgi tas viss izskatīsies.

Vispasaules valdības kandidāti lepni ziņo: viņiem padotās valstis cietušas krahu, kāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara gadiem. Ir tikai viena nianse: krahu organizējuši viņu pašu – nekāds koronavīruss nebūtu ticis galā viens pats. Rezultātā iedzīvotāji palikuši bez darba un bez perspektīvām, cer tikai uz kaut kādu valdības atbalstu.

Šie lieliskie vadītāji aizvadītajā gadā faktiski sākuši īstu karu pret savām tautām. Miljoniem cilvēku nonākuši uz nabadzības sliekšņa. Tagad Eiropas līderi nolēmuši, ka situācija dāvā viņiem izredzes uz "jaunu Jaltu". Sak, mēs te sarīkojām tādu melu karu, bet tagad pēc tā rezultātiem pārdalīsim pasauli sev par labu. ANO vairs nekam neder – tā mēs uzskatām. Valdības, kas sekmīgi pārvarējušas pandēmiju, jau anglosakšu presē apzieģelētas kā šausmīgi represīvas. Skaidrs taču: Eiropas polilitkajiem lūzeriem radusies neatkārtojama iespēja.

Piedāvātās vispasaules valdības galvenā "odziņa" – nevienu tur neievēlēs. Britu un amerikāņu mediji jau izskaidroja, kā to visu noformēs. Piemēram, žurnāls The Week piedāvā sēdināt pasaules galvas krēslā vienu cilvēku un piešķirt viņam vienkāršu "imperatora" titulu.

Iespējams, imperatora vietā organizēs veselu "politbiroju". Tomēr Briseles birokrātijas pieredze rāda, ka neviens par mūsu viedokli neinteresēsies. Vienkārši sanāks kopā godājami ļautiņi un iecels posteņos, ko vajag. Un viņi sēdēs savos krēslos līdz pastardienai. Demokrātija? Vēlēšanas? Nē, tādas lietas nav dzirdētas.

Pasaules valdības potenciālie locekļi savu darbību programmu cenšas turēt noslēpumā. Stāsta, ka tagad pandēmijas nāks viena pēc otras, tāpēc vakcinācijas režīms un kovidpases paliks uz mūžīgiem laikiem.

"Lielās atiestatīšanas" programma, ko lobē tie paši godājamie ļautiņi, kas plāno iecelt vispasaules valdību, liecina: karš Eiropā pret pašu tautu vēl nav galā. Valdības plānos ir piebeigt rūpniecību. Tas nesīs Eiropas tautām masveida bezdarbu un trūkumu. Garīgo barību dāvās transpersonas un LGBT. Kristīgās baznīcas aiznaglos – tās tak ir vīrusu un idejisku slimību perēklis.

Neskaidrs ir jautājums, kā patiesībā plānots organizēt astoņu miljardu cilvēku pāreju vispasaules vadības paspārnē. Kāds būs spaidu komplekss, kas ar spēku atbalstīs gubernatorus, iznīdēs partizānus mežos, spīdzinās dumpiniekus speciālos cietumos? Bijušie ANO mierneši, atšķaidīti ar NATO kareivjiem? Vācijas un Francijas apvienotā armija, par kuras izveidi tik ilgi spriež Makrons un Merkele? Nav zināms.

Īpašu baudu dāvā iespēja palasīt, kas parakstījis traģikomisko deklarāciju. Vispirms – kā tur nav? Tur nav ne ASV, ne Ķīnas. Ne Krievijas, ne Indijas. Ne Brazīlijas, ne Meksikas, ne Kanādas, ne Japānas. Atklāti sakot, tur nav apmēram simt septiņdesmit valstu no ANO locekļu saraksta. Toties dokumentu parakstījis PVO ģenerāldirektors, doktors Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Protams, viņa organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem bija slīpēta tādam darbam. PVO dibinātājs Broks Čisholms bija atklāts, fanātisks vispasaules valdības idejas piekritējs. Nav pagājis ne gadsimts, un viņa idejai parādījušās izredzes.

Starp vispasaules valdības nākajiem locekļiem ir tādi ģeopolitiskie titāni kā Fidži, Albānija, pat Trinidade un Tobago. Tuvāk saraksta beigām pēkšņi ieraugām Ukrainu. Goda vārds, viņi tur ir ar "Volodimira Zelenska" parakstu.

Neviļus rodas doma, ka visa šī fantasmagorija ar vispasaules valdību iecerēta Ukrainas dēļ. Galu galā, Eiropai, kas sevi iedzinusi trūkumā, pat tik pieticīga teritorija būtu ļoti kārdinoša kolonija. Tur ir melnzeme, āboli, speķis, lēts un pieticīgs darba spēks. Cits jautājums – kā viņiem teritoriju turēt paklausībā. Pirms septiņiem gadiem vientiesīgos ukraiņus vilināja ar "dalību ES". Šīs himēras labad (vai atceraties "es gribu mežģīņu biksītes un ES?") slāvu tauta sagrāva savu valsti un noripoja līdz absolūti afrikāniskam dzīves līmenim.

Aleksandrs Frolovs
© Foto : фото из личного архива Александра Фролова

Ukraiņiem pamazām radās šaubas – vai tāds "burkāns" maz sasniedzams. Meitene, kas skandēja par mēžģīņu biksītēm, sāka meklēt darbu Krievijā. Līdz ar  "Ziemeļu straumes 2" virzību uz rietumiem šaubas tikai pieauga.

Bet te pēkšņi ukraiņus aicina vispasaules valdībā. Krievus neaicina, ukraiņus – aicina. Tas tik ir burkāns – jauns, varens! Var droši pavadīt vēl kādus gadus desmit, dzenoties tam pakaļ. Pēc tam godājamie ļautiņi no Eiropas izdomās vēl kaut ko.

19
Tagi:
valdība, pasaule
Pēc temata
Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa