ASV karogs

Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas

47
(atjaunots 10:15 29.10.2018)
Amerikāņiem politkorektums jau ir līdz kaklam. Visas nesenās aptaujas liecina, ka sabiedrībā aizvien lielāku nepatiku rada noklusēšana, metaforas un pārlieku pieglaimīgā pieeja atsevišķu kategoriju pilsoņiem.

Plašu atbalsi radīja nesen publicētais organizācijas More in Common pētījums. Ja līdz šim daudzi uzskatīja, ka pret politkorektumu pārsvarā iebilst iesīkstējuši konservatori, taču aptauja uzskatāmi apliecināja: to ienīst lielākā daļa visu sociālo grupu pārstāvju. Pret to izteikušies 79% jauniešu vecumā līdz 24 gadiem, 61% liberāļu, 83% cilvēku ar zemu ienākumu līmeni utt., portālā RIA Novosti stāsta autors Vladimirs Korņilovs.

Daudzi uzskata, ka viens no galvenajiem šī pētījuma paradoksiem ir politkorektuma galvenā mīta sagraušana: izrādījies, ka nacionālās un rasu minoritātes, kuru jūtas politkorektumam it kā nāktos aizsargāt, to vērtē pat negatīvāk nekā baltie amerikāņi, kuru starpā politkorektumu necieš 79%. Toties starp aziātu izcelsmes amerikāņiem tas nepatīk 82%, starp spāņvalodīgajiem – 87% (kopumā negatīvu attieksmi demonstrēja 80% respondentu). Vārdu sakot, tas ir īsts trieciens liberālajai elitei, kura kopš 90. gadu sākuma konsekventi un plānveidīgi uzspiež sabiedrībai savu politkorekto "jaunvalodu".

Es pats ar amerikāņu politlkorektumu saskāros tajos pašos 90. gados, teju vai pirmajās dienās, ko ciemojos Teksasā. Fortvortas centrālajā grāmatveikalā ieraudzīju milzīgu plauktu "Melnā Amerika" un naivi (ko lai saka – tobrīd vēl sabiedrību neizjutu!) pavaicāju pārdevējam: "Ja jau ir grāmatas par "melno Ameriku", tad jau būtu tīri loģiski, ja būtu arī plaukts "Baltā Amerika"? Ak kungs, ko tik nenācās uzklausīt no pārdevēja. Viņš, bailīgi uz visām pusēm skatīdamies, sāka sašutis klāstīt: "Kā jūs varat tā runāt! Tas taču nav politkorekti!"  Sapratu, ka par tādām lietām labāk nejokot, kamēr nebūšu izpētījis vietējos tikumus, atvainojos un devos tālāk veikalā. Taču pats dīvainākais notika dažas minūtes vēlāk: tas pats pārdevējs mani sameklēja šaurā ejā starp plauktiem, kur cilvēku nebija, un čukstus teica: "Ziniet, es pats visu laiku lauzu galvu par šo jautājumu." Te nu es sapratu, ka amerikāņiem ir uzvedības modelis publiskām vietām un tumšiem nostūriem, kur labāk sačukstēties.

Dzintara figūriņa. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Vēlāk par to pārliecinājos ne vienu reizi vien. It īpaši mani pārsteidza mans kaimiņš un draugs, kurš nereti ienāca pie mums ciemos, lai pakavētu vakaru. Kad jau labi pazinām viens otru, bijām aizvadījuši ne mazums kopīgu pasēdēšanu ar ģimenēm, es beidzot izšķīros aprunāties ar viņu par rasu un etniskajām attiecībām ASV. Viņš iepleta acis: "Vai tad par to drīkst runāt?" Iedomājieties tikai, viņš pat neaptvēra, ka to var apspriest virtuvē ar draugiem. Tikai vēlāk, sapratis, ka šis jautājums mums nav aizliegts, viņš, dzimis teksasietis, riskēja pastāstīt savu skumjo stāstu. Izrādījās, ka viņa mazā firma, kas pūlējās noslēgt "mūža" līgumu ar valsts kompāniju, tika noraidīta, jo uzņēmuma pieticīgajā štatā nebija neviena mazākumtautību pārstāvja. Taču pat virtuvē, draugu lokā, viņš baidījās izpaust savu aizvainojumu par tādu politiku.

Jā, tagad, pētot sabiedrisko viedokli ASV, saprotu, ka tādas situācijas nebūt nav retas, ka tamlīdzīgs politkorektuma radīts "kautrīgums" ir vispārēja parādība. Piemēram, tas pats More in Common pētījums parādīja, ka tikai 36% amerikāņu uzskata, ka var publiski apspriest rasu attiecības, 68% - "tikai ar man līdzīgiem cilvēkiem". Tas ir, gandrīz trešā daļa amerikāņu neriskē runāt par to pat ar draugiem. Tādu pašcenzūru viņi ir spiesti ieslēgt, apspriežot homoseksuālisma, imigrācijas un islāma tēmas.

Dīvainākais ir tas, ka sabiedrība saprot, cik lielā mērā tai kaitē tamlīdzīga svarīgu jautājumu noklusēšana. Liberālā institūta Cato pērn organizētais pētījums apliecināja, ka 71% amerikāņu (tātad arī liela daļa demokrātu) uzskata, ka politkorektums spiež cilvēkus izvairīties no sabiedrībai tik ļoti nepieciešamās diskusijas. Taču pat izpratne situāciju vēl nemaina.

Tas attiecas ne tikai uz amerikāņu sabiedrību. Uzspiestā politkorektuma problēma ir kopīga rietumvalstu iedzīvotājiem. Piemēram, Lielbritānijā vēl līdz šim verd kaislības ap tiesu procesiem par meiteņu seksuālo ekspluatāciju Roteremas pilsētā. Ilgus gadus imigranti no Pakistānas izvaroja un saviem priekiem izmantoja nepilngadīgas pusaudzes (starp cietušajām ir aptuveni pusotrs trūkstotis meiteņu). Kad uzliesmoja skandāls, noskaidrojās, ka policija faktiski "pievērusi acis" uz šiem noziegumiem, jo viņus savaldījis tas pats politkorektums. Policisti nopietni baidījās no apsūdzībām par rasismu, ja viņi izvirzīs apsūdzības pret pilsētā dzīvojošajiem pakistāņu kopienas pārstāvjiem. Nav nekāds brīnums, ka liela daļa britu (54%) uzskata, ka ar politkorektumu saistīts noziedzības pieaugums valsts lielākajās pilsētās.

Nesen sašutuma vētru Lielbritānijā sacēla arī paziņojumi par to, ka ANO eksperti sākuši dot padomus visā pasaulē pazīstamā angļu multiplikācijas seriāla "Lokomotīvīte Tomass un viņa draugi" autoriem. Politkorektuma labad autoriem iesaka padarīt multiplikāciju "neitrālu no dzimumu viedokļa" (vai varat iedomāties lokomotīvīti-transpersonu?). Starp citu, jaunākajā sezonā tā paša politkorektuma labad, lai "audzinātu bērnos toleranci", multiplikācijas filmā parādījies jauns personāžs – bēgle no Kenijas, lokomotīvīte Nia. Lūk, kāda sociālā inženierija.

Ja palasīsiet britu komentārus par to, jūs ieraudzīsiet, ka visbiežāk sastopami vārdi "vājprāts" un "kauns". Taču tas notiek tīmeklī, kur savu viedokli iespējams paust anonīmi. No drosmīgajiem komentētājiem tikai retais uzdrošināsies aprunāties par to ar saviem draugiem virtuvē. Tas taču nav politkorekti.

47
Pēc temata
Latvija aizvien vairāk tuvojas viendzimuma laulību oficiālai atzīšanai
"Mozaīka": Latvijai nāksies atzīt viendzimuma pāru tiesības
"Man ir sapnis": Rinkēvičs sapņo par tolerantu Latviju
Varbūt laiks mainīt karogu jeb Kāda ir Latvijas orientācija
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

5
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

5
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

23
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

23
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT