Amerikāņu raķetes Patriot Polijā

Trešā pasaules kara rēgs, jeb ASV grauj mieru uz Zemes

244
(atjaunots 17:50 24.10.2018)
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par ASV ieceri atkāpties no līguma par INF (līgums par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidāciju) starptautiskās reakcijas pirmais smagais vilnis ir noplacis, un valstīs, ko jautājums skar visvairāk, cilvēki domīgi slauka putekļus no Geigera skaitītājiem.

Varasvīri Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā jau noteikti sagatavojuši sev bunkurus, kuros cer pārciest trešo pasaules karu un kodolziemu.

Mūsu acu priekšā sabrūk miera pamati pasaulē, kas turējušies trīsdesmit gadus, un NATO ilggadējās paplašināšanās mīkla iegūst acīmredzamu apokaliptisku jēgu. Infrastruktūra alianses militāro trieciena grupējumu pastāvīgai dislokācijai un zibenīgam ASV globālajam triecienam ir izveidota un plešas plašumā Baltijas reģionā, pavisam netālu no Maskavas (800 km), Sanktpēterburgas (350 km), Pleskavas (280 km) un Krievijas stratēģiskajiem objektiem. Pilnīgi iespējams, ka "Krievijas savaldīšanas" nākamais posms būs vidēja darbības rādiusa kodolraķešu nekontrolējama dislokācija Baltijas valstīs.

Šobrīd amerikāņu spārnotās raķetes Tomahawk no kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūras akvatorijā spēj sasniegt Urālus (2000 km). ASV vidējā darbības rādiusa (līdz 5500 km) raķetes no Baltijas spēs aizsniegt Aizbaikālu un Sibīrijā dislocētos Krievijas Bruņoto spēku Stratēģiskās nozīmes raķešu spēku pozīciju rajonus Sibīrijas plašumos. INF līgums amerikāņiem nepatīk jau sen – tas saista viņiem rokas daudzās jomās. Vienlaikus Krievija sekmīgi aizstāv savas intereses Eiropā, Irāna stabili stāv Tuvajos Austrumos, bet Ķīna nostiprina savas pozīcijas Klusā okeāna reģionā (uz Pekinu neattiecas vidēja darbības rādiusa kodolraķešu ierobežojumi). Mēģinot apturēt "amerikāņu izcilības" degradāciju, Vašingtona izvirza ultimātus Maskavai, Teherānai un Pekinai. Savienotās Valstis pielikušas kodolieročus pie savas galvas, taču tāpēc nevienam pasaulē nav mierīgāks prāts.

Mērkaķis ar granātu

Iegansts Līguma INF laušanai ir izdomāts, jo ASV kopš 2014. gada bez jebkādiem pierādījumiem pārmet Krievijai vienošanās pārkāpumus, tas ir, sauszemes bāzes spārnotās raķetes 9М729 izstrādāšanu – sak, tās darbības rādiuss pārsniedzot noteiktos ierobežojumus. Pie tam paši amerikāņi jau 2010. gadā izstrādāja vidēja darbības rādiusa raķeti "HERA", kas nepārprotami pārkāpj līgumu INF.

Vašingtona sistemātiski izvairās no starptautisko līgumu izpildes, izslēdz no līguma INF plašu vidēja un maza darbības rādiusa spārnoto raķešu-mērķu spektru, trieciena bezpilota lidaparātus (sauszemes bāzes spārnoto raķešu analogi) un sauszemes universālās starta iekārtas Mk-41 (ko iespējams izmantot vidējā darbības rādiusa raķešu Tomahawk u.c. startam).

Šajā fonā Donalda Trampa monologs: "Mums nāksies izstrādāt tādus ieročus, ja Krievija pie mums nevērsīsies, ja Ķīna pie mums nevērsīsies, ja viņi visi pie mums nevērsīsies un nepateiks: "Būsim saprātīgi un neviens no mums neizstrādās tādus ieročus," ir bezjēdzīgs figurāls izteikums. Vai kāds var iedomāties, kā Krievijas un Ķīnas līderi – Vladimirs Putins un Sji Dziņpins – sinhroni dauza pieres pret grīdu amerikāņu prezidenta priekšā?

Daudz ticamāks ir cits notikumu scenārijs. Maskava un Pekina, tāpat kā līdz šim, aizsargās savu suverenitāti. ASV lēmums par izstāšanos no līguma stāsies spēkā pēc pusgada, pēc tam "Hera" (vai tās analogi) tiks legalizēti un parādīsies Eiropā un Āzijā. Krievija un Ķīna būs spiestas adekvāti reaģēt (turklāt kapitulācijas varianti, protams, ir izslēgti). Nav ne mazāko šaubu, Maskava un Pekina neļaus iedibināt amerikāņu diktatūru visā pasaulē.

Vispasaules virskundzība tehnoloģiski ir iespējama, un ASV apņēmīgi pūlas īstenot šo mērķi jau otro gadu simteni, mijot miermīlīgu ekspansiju un spēka pielietošanu. Amerikāņu pavadoņi dienām un naktīm skenē Zemes virsmu. ASV JKS karakuģi kontrolē svarīgākos šaurumus un kuģniecības ceļus Pasaules okeānā. Amerikāņu serveri pūlas analizēt visas cilvēces informācijas plūsmas. Amerikāņu universitāšu absolventi kļūst par nacionālajiem līderiem visos kontinentos. Taču paralēli pastāvošu suverēnu valstu (ne tikai Krievijas un Ķīnas) iespējas objektīvi atspēko kareivīgo Vašingtonu.

Aizvien biežāk ASV cenšas jebkādas ģeopolitiskās problēmas risināt ar spēku, taču sapnis par "amerikāņu izcilības" virskundzību pasaulē ir lemts neveiksmei. Tas bija skaidrs jau 2008. gada augustā Gruzijā un 2014. gada pavasarī – Ukrainā. Domāju, par nākamo knipi pa degunu Savienotajām Valstīm un NATO varētu kļūt Baltijas reģions. Tā būs ļoti sāpīga pieredze. Diemžēl "partneri" nesaprot mierīgus vārdus.

Vēsture atkārtojas

Līguma INF lielo nozīmi visai cilvēcei un perspektīvu trūkumu tā likvidācijas rezultātā Savienotās Valstis varēju apjēgt, atsaucot atmiņā starptautisko situāciju 70. gados. Tolaik ilgstošas militārās konfrontācijas apstākļos ASV un PSRS speciālisti izstrādāja precīzo raķešu lāzera, infrasarkano un televīzijas tēmēkļu sistēmas.  Parādījās tehnoloģiskā iespēja kodoltriecienam, kas likvidētu kontroles sistēmu pirms pretinieka atbildes trieciena. 1974. gadā amerikāņi savā kodolstratēģijā iekļāva ideju par uzvaru ierobežotā kodolkarā, pateicoties priekšrocībām, ko dotu vidēja un maza darbības rādiusa raķešu lidojuma laiks. Pēc tam viņi modernizēja avangarda bāzu sistēmu Rietumeiropā.

Maskava atbildēja, palielinot smago starpkontinentālo ballistisko raķešu skaitu ar sadalāmajām galviņām un vidēja darbības rādiusa raķešu RSD-10 "Pioņer" dislokāciju pie rietumu robežām. Trim simtiem mobilo "pionieru" bija 900 kaujas bloku ar individuālo tēmējumu (katra bloka jauda – līdz 150 kilotonnas), un tie deva iespēju dažu minūšu laikā likvidēt Ziemeļatlantijas alianses militāro infrastruktūru Rietumeiropā.

Savukārt NATO padome 1983. gadā nolēma dislocēt Eiropā 572 raķetes Pershing-2, kuru lidojuma laiks līdz mērķim sasniedza 6-8 minūtes. Tās deva iespēju izdarīt pirmo triecienu padomju komandpunktiem un SBR starta iekārtām. Prezidenta Džimija Kārtera administrācija svārstījās – pirmais trieciens nebūt nesolīja drošību. Pēc uzvaras 1980. gada vēlēšanās republikānim Ronaldam Reiganam, daudz stingrākas politikas piekritējam, paradoksālā kārtā izdevās panākt saprātīgu kompromisu ar Mihailu Gorbačovu.

1987. gadā Vašingtona un Maskava vienojās likvidēt vidēja un maza darbības rādiusa raķetes kā klasi, inspektoru uzraudzībā. Tādējādi PSRS atbrīvojās no draudiem ko nesa cietā kurināmā raķetes Pershing, kas no Vācijas varēja sasniegt Maskavu 8 minūšu laikā, nesa monoblokus ar jaudu līdz 80 kilotonnu apmērā, un varēja likvidēt aizsargātus pazemes objektus līdz 70 metru dziļumā. Amerikāņi uzvarēja materiāli, jo, saskaņā ar līgumu, PSRS likvidēja divreiz vairāk raķešu, bet "utilizētās" Pershing kontroles un tēmēšanas sistēmas vēl joprojām tiek izmantotas raķetes-mērķa Hera vajadzībām, ko speciālisti Krievijā klasificējuši kā vidēja darbības rādiusa sauszemes bāzes ballistisko raķeti.

Beztermiņa līgumu par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidāciju PSRS un ASV parakstīja 1987. gada 8. decembrī. Puses apņēmās neražot, neizmēģināt un neizvērst vidējā (1000-5500 km) un mazā (500-1000 km) darbības rādiusa sauszemes bāzes ballistiskās un spārnotās raķetes, kā arī 3 gadu laikā likvidēt visas starta iekārtas un sauszemes bāzes raķetes ar darbības rādiusu no 500 līdz 5500 km. Padomju Savienība likvidēja 1752 piecu dažādu tipu raķetes, Savienotās Valstis utilizēja 859 triju tipu raķetes. Tā pasaulē tika likvidēta vesela vidēja darbības rādiusa raķešu klase.

Trešā pasaules kara rēgs izgaisa, lai atgrieztos pēc trim gadu desmitiem. Tagad lielo kodolvalstu vadītājiem būs vajadzīgs ne mazums gudrības un dzīves mīlestības, lai glābtu savas tautas un pasauli no jauniem kodolnāves draudiem.

244
Tagi:
Bruņošanās drudzis, ASV, Donalds Tramps
Pēc temata
"Trampa forts". ASV prezidents pārdomā iespējas atvērt Polijā "personīgo" bāzi
Krievijas politiķis: ASV raķetes no Baltijas sasniegs KF 10 minūšu laikā
Gorbačovs paziņojis, ka ASV iecere atteikties no INF līguma ir bezatbildīga
Krievijas Valsts domi satrauc ASV iespējamā vēlme atjaunot Pershing tehnoloģijas
Donalds Tramps informējis par valsts izstāšanos no INF līguma
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

28
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
28
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

82
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

82
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Veikals

Cilvēkiem ir reālas vajadzības: Latviju aicina atvērt veikalus

0
(atjaunots 10:43 27.01.2021)
Tirdzniecības sfēras pārstāvji aicina valdību atļaut cilvēkiem iegādāties veikalos nepieciešamās preces.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Veikalus valstī ir jāatver, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes lodzeklis Ģirts Rungainis norādīja telekanāla Rīga TV24 programmas "Latvijas labums" ēterā.

Viņš norādīja, ka valstī ieviestie tirdzniecības ierobežojumi vēl ilgi negatīvi ietekmēs ekonomiku.

"Cilvēkiem ir reālas vajadzības. Ir nepieciešams risināt ūdensvada, apkures, elektrības problēmas un tā tālāk. Viņi nedodas uz veikaliem izklaidēties. Ja kādam valsts pārvaldē šķiet, tad viņi alojas. Es nezinu, kas viņiem veic iepirkumus. Ekonomikai nepieciešams atvērt visa spektra veikalus," ", teica LTRK pārstāvis. Viņš piezīmēja: jo lielāks skaits veikalu būs atvērts, jo vairāk būs kvadrātmetru, kuros var atrasties pircēji. Pēc viņa domām, galvenais – nepulcēt pircējus ar nepārdomātām cenu akcijām un atļaut pirkt nepieciešamās preces.

Pēc Rungaiņa domām, nekādu priekšnoteikumu veikalu slēgšanai nav – pasākums tikai rada problēmas iedzīvotājiem un ekonomikai ilgtermiņā perspektīvā.

Sociologs Jānis Hermanis publicēja ētera ierakstu sociālajos tīklos un paziņoja, ka pēc ziemas svētkiem veikalus varētu atvērt.

​​"Pilnīgi pareizi! Ir lietas, kuras plīst, lūst un nolietojas, bet interneta veikali tās piegādā lēni. Ja kāds vēl nav pamanījis, tad janvārī-februārī veikalos nekad nav tāda drūzma kā decembrī. Dāvanas nopirktas, nauda iztērēta, pērk tikai pašu nepieciešamāko," sociologs uzrakstīja savā lapā Twitter.

Tīmekļa veikali patiešām netiek galā, pastāstīja Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs Latvijas radio 4 programmā "Doma laukums".

"Tirgotāji cer, ka noteiktā termiņā viņiem pienāks krava, bet tā nepienāk. Otrkārt, pie mums netiek galā jau loģistikas dienesti… Notiek arī citas kļūmes, kuru rezultātā loģistika nestrādā normāli."

Kravu un sūtījumu piegādes uzņēmums "Omniva" atzina, ka piegādātāji netiek galā ar slodzi – pārāk daudz pasūtījumu, notikušas pārāk krasas pāmaiņas, kam neviens nebija gatavs.

Situācija visas industrijas līmenī ir visnotaļ sarežģīta, konstatēja uzņēmuma pārstāve Beāte Krauze-Čebotare. Arī citos uzņēmumos ir liels sūtījumu skaits, kas jāpiegādā laikus, tomēr diemžēl rezultātā daļu sūtījumu mēs varam piegādāt laikus, bet daļa kavējas – dažkārt pat līdz nedēļai. Viņa atgādināja, ka Latvijā notiek tas pats, kas citās valstīs, tikai ārzemēs pieaugums nav tik liels, jo Latvijā ieviesti ierobežojumi. Tie nozīmē, ka lielākā daļa veikalu ir slēgti, un cilvēki pūlas nopirkt tās pašas preces internet. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijā būtiski pieauguši pirkumi internetā, tāpēc ir liels skaits vietējo sūtījumu, kas jāpiegādā, viņa paskaidroja.

Preču apgrozījumu caur pakomātiem apgrūtina arī tas, ka cilvēki nesteidz saņemt sūtījumus, tāpēc pārējie nevar saņemt pasūtījumus.

Problēmas ar pirkumiem interneta veikalos rada arī pielaikošana.

Danusēvičs paskaidroja, ka 40% pircēju nevar uzreiz nopirkt tādus apavus kā vēlētos, pie tam daudzi, iespējams, pat 70% nevar atļauties par katru cimdu piegādi maksāt 5 eiro.

Pie tam lielākajai daļai iedzīvotāju vēl joprojām nav pietiekamu iemaņu, lai iepirktos internetā. Šī problēma ir īpaši aktuāla reģionos.

Danusēvičs atklāja: tirgotāji reģionos stāsta, ka 70% pircēju nevar vai neprot norēķināties attālināti un ar to jārēķinās. Viņaprāt, nevar pieņemt likumus, ko varēs izpildīt tikai 10-20% cilvēku.

0
Tagi:
tirdzniecība, ierobežojumi
Pēc temata
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt
Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"
Unikāls eksperiments: Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs par kārtējiem ierobežojumiem
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi