Amerikāņu raķetes Patriot Polijā

Trešā pasaules kara rēgs, jeb ASV grauj mieru uz Zemes

242
(atjaunots 17:50 24.10.2018)
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par ASV ieceri atkāpties no līguma par INF (līgums par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidāciju) starptautiskās reakcijas pirmais smagais vilnis ir noplacis, un valstīs, ko jautājums skar visvairāk, cilvēki domīgi slauka putekļus no Geigera skaitītājiem.

Varasvīri Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā jau noteikti sagatavojuši sev bunkurus, kuros cer pārciest trešo pasaules karu un kodolziemu.

Mūsu acu priekšā sabrūk miera pamati pasaulē, kas turējušies trīsdesmit gadus, un NATO ilggadējās paplašināšanās mīkla iegūst acīmredzamu apokaliptisku jēgu. Infrastruktūra alianses militāro trieciena grupējumu pastāvīgai dislokācijai un zibenīgam ASV globālajam triecienam ir izveidota un plešas plašumā Baltijas reģionā, pavisam netālu no Maskavas (800 km), Sanktpēterburgas (350 km), Pleskavas (280 km) un Krievijas stratēģiskajiem objektiem. Pilnīgi iespējams, ka "Krievijas savaldīšanas" nākamais posms būs vidēja darbības rādiusa kodolraķešu nekontrolējama dislokācija Baltijas valstīs.

Šobrīd amerikāņu spārnotās raķetes Tomahawk no kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūras akvatorijā spēj sasniegt Urālus (2000 km). ASV vidējā darbības rādiusa (līdz 5500 km) raķetes no Baltijas spēs aizsniegt Aizbaikālu un Sibīrijā dislocētos Krievijas Bruņoto spēku Stratēģiskās nozīmes raķešu spēku pozīciju rajonus Sibīrijas plašumos. INF līgums amerikāņiem nepatīk jau sen – tas saista viņiem rokas daudzās jomās. Vienlaikus Krievija sekmīgi aizstāv savas intereses Eiropā, Irāna stabili stāv Tuvajos Austrumos, bet Ķīna nostiprina savas pozīcijas Klusā okeāna reģionā (uz Pekinu neattiecas vidēja darbības rādiusa kodolraķešu ierobežojumi). Mēģinot apturēt "amerikāņu izcilības" degradāciju, Vašingtona izvirza ultimātus Maskavai, Teherānai un Pekinai. Savienotās Valstis pielikušas kodolieročus pie savas galvas, taču tāpēc nevienam pasaulē nav mierīgāks prāts.

Mērkaķis ar granātu

Iegansts Līguma INF laušanai ir izdomāts, jo ASV kopš 2014. gada bez jebkādiem pierādījumiem pārmet Krievijai vienošanās pārkāpumus, tas ir, sauszemes bāzes spārnotās raķetes 9М729 izstrādāšanu – sak, tās darbības rādiuss pārsniedzot noteiktos ierobežojumus. Pie tam paši amerikāņi jau 2010. gadā izstrādāja vidēja darbības rādiusa raķeti "HERA", kas nepārprotami pārkāpj līgumu INF.

Vašingtona sistemātiski izvairās no starptautisko līgumu izpildes, izslēdz no līguma INF plašu vidēja un maza darbības rādiusa spārnoto raķešu-mērķu spektru, trieciena bezpilota lidaparātus (sauszemes bāzes spārnoto raķešu analogi) un sauszemes universālās starta iekārtas Mk-41 (ko iespējams izmantot vidējā darbības rādiusa raķešu Tomahawk u.c. startam).

Šajā fonā Donalda Trampa monologs: "Mums nāksies izstrādāt tādus ieročus, ja Krievija pie mums nevērsīsies, ja Ķīna pie mums nevērsīsies, ja viņi visi pie mums nevērsīsies un nepateiks: "Būsim saprātīgi un neviens no mums neizstrādās tādus ieročus," ir bezjēdzīgs figurāls izteikums. Vai kāds var iedomāties, kā Krievijas un Ķīnas līderi – Vladimirs Putins un Sji Dziņpins – sinhroni dauza pieres pret grīdu amerikāņu prezidenta priekšā?

Daudz ticamāks ir cits notikumu scenārijs. Maskava un Pekina, tāpat kā līdz šim, aizsargās savu suverenitāti. ASV lēmums par izstāšanos no līguma stāsies spēkā pēc pusgada, pēc tam "Hera" (vai tās analogi) tiks legalizēti un parādīsies Eiropā un Āzijā. Krievija un Ķīna būs spiestas adekvāti reaģēt (turklāt kapitulācijas varianti, protams, ir izslēgti). Nav ne mazāko šaubu, Maskava un Pekina neļaus iedibināt amerikāņu diktatūru visā pasaulē.

Vispasaules virskundzība tehnoloģiski ir iespējama, un ASV apņēmīgi pūlas īstenot šo mērķi jau otro gadu simteni, mijot miermīlīgu ekspansiju un spēka pielietošanu. Amerikāņu pavadoņi dienām un naktīm skenē Zemes virsmu. ASV JKS karakuģi kontrolē svarīgākos šaurumus un kuģniecības ceļus Pasaules okeānā. Amerikāņu serveri pūlas analizēt visas cilvēces informācijas plūsmas. Amerikāņu universitāšu absolventi kļūst par nacionālajiem līderiem visos kontinentos. Taču paralēli pastāvošu suverēnu valstu (ne tikai Krievijas un Ķīnas) iespējas objektīvi atspēko kareivīgo Vašingtonu.

Aizvien biežāk ASV cenšas jebkādas ģeopolitiskās problēmas risināt ar spēku, taču sapnis par "amerikāņu izcilības" virskundzību pasaulē ir lemts neveiksmei. Tas bija skaidrs jau 2008. gada augustā Gruzijā un 2014. gada pavasarī – Ukrainā. Domāju, par nākamo knipi pa degunu Savienotajām Valstīm un NATO varētu kļūt Baltijas reģions. Tā būs ļoti sāpīga pieredze. Diemžēl "partneri" nesaprot mierīgus vārdus.

Vēsture atkārtojas

Līguma INF lielo nozīmi visai cilvēcei un perspektīvu trūkumu tā likvidācijas rezultātā Savienotās Valstis varēju apjēgt, atsaucot atmiņā starptautisko situāciju 70. gados. Tolaik ilgstošas militārās konfrontācijas apstākļos ASV un PSRS speciālisti izstrādāja precīzo raķešu lāzera, infrasarkano un televīzijas tēmēkļu sistēmas.  Parādījās tehnoloģiskā iespēja kodoltriecienam, kas likvidētu kontroles sistēmu pirms pretinieka atbildes trieciena. 1974. gadā amerikāņi savā kodolstratēģijā iekļāva ideju par uzvaru ierobežotā kodolkarā, pateicoties priekšrocībām, ko dotu vidēja un maza darbības rādiusa raķešu lidojuma laiks. Pēc tam viņi modernizēja avangarda bāzu sistēmu Rietumeiropā.

Maskava atbildēja, palielinot smago starpkontinentālo ballistisko raķešu skaitu ar sadalāmajām galviņām un vidēja darbības rādiusa raķešu RSD-10 "Pioņer" dislokāciju pie rietumu robežām. Trim simtiem mobilo "pionieru" bija 900 kaujas bloku ar individuālo tēmējumu (katra bloka jauda – līdz 150 kilotonnas), un tie deva iespēju dažu minūšu laikā likvidēt Ziemeļatlantijas alianses militāro infrastruktūru Rietumeiropā.

Savukārt NATO padome 1983. gadā nolēma dislocēt Eiropā 572 raķetes Pershing-2, kuru lidojuma laiks līdz mērķim sasniedza 6-8 minūtes. Tās deva iespēju izdarīt pirmo triecienu padomju komandpunktiem un SBR starta iekārtām. Prezidenta Džimija Kārtera administrācija svārstījās – pirmais trieciens nebūt nesolīja drošību. Pēc uzvaras 1980. gada vēlēšanās republikānim Ronaldam Reiganam, daudz stingrākas politikas piekritējam, paradoksālā kārtā izdevās panākt saprātīgu kompromisu ar Mihailu Gorbačovu.

1987. gadā Vašingtona un Maskava vienojās likvidēt vidēja un maza darbības rādiusa raķetes kā klasi, inspektoru uzraudzībā. Tādējādi PSRS atbrīvojās no draudiem ko nesa cietā kurināmā raķetes Pershing, kas no Vācijas varēja sasniegt Maskavu 8 minūšu laikā, nesa monoblokus ar jaudu līdz 80 kilotonnu apmērā, un varēja likvidēt aizsargātus pazemes objektus līdz 70 metru dziļumā. Amerikāņi uzvarēja materiāli, jo, saskaņā ar līgumu, PSRS likvidēja divreiz vairāk raķešu, bet "utilizētās" Pershing kontroles un tēmēšanas sistēmas vēl joprojām tiek izmantotas raķetes-mērķa Hera vajadzībām, ko speciālisti Krievijā klasificējuši kā vidēja darbības rādiusa sauszemes bāzes ballistisko raķeti.

Beztermiņa līgumu par vidējā un mazā darbības rādiusa raķešu likvidāciju PSRS un ASV parakstīja 1987. gada 8. decembrī. Puses apņēmās neražot, neizmēģināt un neizvērst vidējā (1000-5500 km) un mazā (500-1000 km) darbības rādiusa sauszemes bāzes ballistiskās un spārnotās raķetes, kā arī 3 gadu laikā likvidēt visas starta iekārtas un sauszemes bāzes raķetes ar darbības rādiusu no 500 līdz 5500 km. Padomju Savienība likvidēja 1752 piecu dažādu tipu raķetes, Savienotās Valstis utilizēja 859 triju tipu raķetes. Tā pasaulē tika likvidēta vesela vidēja darbības rādiusa raķešu klase.

Trešā pasaules kara rēgs izgaisa, lai atgrieztos pēc trim gadu desmitiem. Tagad lielo kodolvalstu vadītājiem būs vajadzīgs ne mazums gudrības un dzīves mīlestības, lai glābtu savas tautas un pasauli no jauniem kodolnāves draudiem.

242
Tagi:
Bruņošanās drudzis, ASV, Tramps
Pēc temata
"Trampa forts". ASV prezidents pārdomā iespējas atvērt Polijā "personīgo" bāzi
Krievijas politiķis: ASV raķetes no Baltijas sasniegs KF 10 minūšu laikā
Gorbačovs paziņojis, ka ASV iecere atteikties no INF līguma ir bezatbildīga
Krievijas Valsts domi satrauc ASV iespējamā vēlme atjaunot Pershing tehnoloģijas
Donalds Tramps informējis par valsts izstāšanos no INF līguma
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

11
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

11
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Baltkrievijas prezidents sniedz interviju Krievijas žurnālistiem, foto no arhīva

ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju

26
(atjaunots 11:39 26.09.2020)
Rietumu reakcija pēc Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas bija negatīva. Tas bija sagaidāms.

Vispirms Valsts departamenta pārstāvis paziņoja, ka ASV neuzskata Aleksandru Lukašenko par likumīgi ievēlētu valsts vadītāju, jo "pasludinātie rezultāti bija safabricēti un neatainoja leģitimitāti", portālā RIA Novosti atgādināja Irina Alksnis.

Pēc tam klajā nāca ES diplomātijas vadītāja Žozepa Borela paziņojums, kurā teikts: Aleksandra Lukašenko jaunajam mandātam neesot "nekādas demokrātiskās leģitimitātes". Tāpat atzīmēts, ka notikusī inaugurācija (dokumentā šis termins nemainīgi lietot pēdiņās) "ir pretrunā lielas daļas iedzīvotāju gribai", kas izpaužas "plašos, bezprecedenta un miermīlīgos protestos".

Borela paziņojums, protams, dāvā plašas iespējas sarkasmam. Piemēram, jau iepriekš var droši teikt, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti – lai kāds būtu to iznākums – neatbildīs gandrīz puses amerikāņu gribai, jo valsts ir sašķelta gandrīz uz pusēm. Arī protestu deficīts tur nav manāms jau labu laiku. Tātad Borela dokumentu jau tagad var droši attiecināt uz reālo stāvokli okeāna viņā krastā.

Savukārt formulējums "demokrātiskā leģitimitāte" liek saprast, ka, pēc Borela domām, mēdz būt arī citāda leģitimitāte, un saskaņā ar to Aleksandrs Lukašenko ir itin leģitīms.

Starp citu, šis apsvērums pamato Rietumu stūrgalvīgos centienus sēdēt uz diviem krēsliem, jo visu viņu stingro retoriku pavada atklāti vāja, pat padevīga pozīcija attiecībās ar Minsku.

Sankcijas – patiešām nopietnas sankcijas – pret Baltkrieviju nav ieviestas. Vēl trakāk: ap šo problēmu sākās jauna attiecību skaidrošana pašā ES, jo Kipra prasa vienlaikus ieviest ierobežojumus pret Turciju un uz šī pamata bloķē procesu.

Rietumu vēstnieki no valsts nav atsaukti. Vēl vairāk: amerikāņi pilnā sparā atjauno diplomātiskās attiecības ar republiku pēc ilggadējām vēsām attiecībām. Pirms pāris dienām ASV Senāta Starptautisko lietu komiteja apstiprināja jaunā vēstnieka kandidatūru. Taču jau 12 gadus vēstniecības abās valstīs vada pagaidu pilnvarotie – 2008. gadā vēstnieki tika atsaukti, kad Vašingtona ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kompānijām.

Šajā kontekstā pat stingrākie izteikumi izskatās kā vājuma izpausme un sava bezspēka atziņa. Starp citu, tas atbilst patiesībai. Šķiet, patiesībā jānoņem cepure Rietumu priekšā – tur sākuši apzināties un – pats galvenais – aptvert savu iespēju robežas.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Neapšaubāmi tāda reakcija par vēlēšanām Baltkrievijā cita starpā skaidrojama arī ar ļoti sāpīgo mācību, kas gūta Venecuēlā. Pagājis jau pusotrs gads, kopš vairāk nekā piecdesmit valstis atzina Huanu Gvaido par Venecuēlas likumīgo prezidentu. Tomēr šis lēmums nekādi nav iespaidojis realitāti – valsts vadītājs vēl šobaltdien ir Nikolass Maduro.

ASV un Eiropa var atļauties ignorēt nelielu valsti Latīņamerikā, izlikties, ka nekas īpašs nav noticis un viņi nemaz nav iesēdušies peļķē, tomēr ar valsti Eiropas centrā tādu triku ir pagrūti dabūt gatavu. Pie tam Baltkrievija ir iesaistīta svarīgos starptautiskajos procesos, arī krīzes noregulēšanas procesā Donbasā, tātad nāksies rīkoties, rūpīgi apsverot lēmumus un to sekas.

Rietumu entuziasmu iespējamos soļos pret Minsku nepārprotami vājina vēl viens svarīgs faktors – viss, kas notiek valstī, pārsvarā ir Polijas projekts. Varšava ir saistīta ar visiem protestiem valstī, tā nodrošina politisko un mediju atbalstu baltkrievu opozīcijas līderiem.

Tiesa, rezultāts atstāj vienīgi negatīvu iespaidu: jau "Prezidentes Svetas" (tā saucas Svetlanas Tihanovskas lapa Instagram) demonstrē, kā nevajag rīkoties no polittehnoloģiskā viedokļa.

Polija gan ir sākusi kautiņu, tikai spēciņu mainīt stāvokli ir pamaz. Pie tam Minska dod pretī – medijos ziņo, ka poļu preces ir grūti ievest Baltkrievijā. Vārdu sakot, poļi atkal uzkāpuši uz  ierastā grābekļa.

Nav nekāds brīnums, ka tagd poļiem gribētos iebraukt paradīzē uz sveša kupra: lai Rietumeiropa un ASV liktu lietā smago politisko artilēriju un panāktu – gan jau kaut kā – Aleksandra Lukašenko gāšanu, bet Varšava nosmeltu krējumu no pašu ieceres.

Tikai neizskatās, ka Berlīne, Parīze, Brisele vai Vašingtona nesaskata poļu motīvus. Neizskatās, ka šīs valstis ir stāvā sajūsmā par iespēju pabalstīt poļu sapņu piepildīšanos.

Tātad Rietumi turpinās savus stingros izteikumus pret Minsku un izvairīsies no reālas konfrontācijas, jo tiem nav ne mazākās vēlēšanās ieķēpāties vēl vienā nepārprotami sakāvei lemtā ģeopolitiskā spēlē. Jau tāpat pēdējos gados to ir gana.

26
Tagi:
Rietumi, Baltkrievija, prezidents, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, kā valsts atbildēs uz ES sankcijām
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Danske Bank

Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro

0
(atjaunots 14:35 26.09.2020)
Domājams, naudas atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Danske Bank un Deutsche Bank tiek turētas aizdomās par aizdomīgām naudas operācijām caur Danske Bank filiāli Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz aģentūru TASS.

Žurnālistu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka kompānijai ar kontu bankas filiālē Lietuvā "bijusi centrālā loma sistemātiskā naudas atmazgāšanā no Krievijas" laikā no 2012. līdz 2015. gadam. Atmazgāšanai izmantota "spoguļtirdzniecības" metode ar akciju pirkšanas un pārdošanas starpniecību, atzīmēts aģentūras rakstā.

Atzīmēts, ka caur Danske Bank filiāli Lietuvā aizplūduši aptuveni 540 miljoni eiro.

Iepriekš ASV portāls BuzzFeed vēstīja, ka virkne pasaulē pazīstamu banku palīdzējušas saviem klientiem apiet sankcijas un atmazgāt nelikumīgi iegūtos līdzekļus divu triljonu dolāru apmērā laikā no 1999. līdz 2017. gadam. Publikācijā tas atsaucās uz ASV Finanšu ministrijas Finansiālo noziegumu apkarošanas nodaļas (FinCEN, Financial Crimes Enforcement Network) materiāliem, kas nonākuši žurnālistu rokās. Cita starpā tajos pieminēta arī Deutsche Bank.

Skandāls ap skandināvu bankām

2018. gadā skandālā iekļuva Danske Bank filiāle Igaunijā – to apsūdzēja par naudas atmazgāšanu. Šīs aizdomas tiek izmeklētas Igaunijā, Dānijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un ASV. Ja tās būs patiesas, bankai draud sods līdz 6 miljardu eiro apmērā.

Pašas bankas izmeklēšana liecina, ka laikā no 2007. līdz 2015. gadam caur tās filiāli Igaunijā aizplūduši līdz 234 miljardi dolāru – aizdomīgas izcelsmes līdzekļi. Lielāko daļu naudas nelegāli ieguvuši klienti no Krievijas, kā arī Lielbritānijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un citām valstīm.

Līdz ar Danske Bank naudas atmazgāšanā caur Igaunijas filiāli, iespējams, iesaistīta arī zviedru Swedbank. Arī šīs darbības izmeklē ASV.

Pēc tam Danske Bank paziņoja, ka pārtrauc darbu Baltijas valstīs un Krievijā. Toreiz Latvija un Igaunija pauda bažas, ka līdzīgus lēmumus varētu pieņemt arī citas skandināvu bankas, kam ir filiāles Baltijas valstīs.

0
Tagi:
nauda, bankas, Lietuva
Pēc temata
Mediji: Danske Bank piedāvāja klientiem Igaunijā "slēpt" naudu zeltā
Swedbank draud sods 405 miljonu eiro apmērā par naudas atmazgāšanu Baltijā
Slēgta Danske Bank filiāle Latvijā
Citadeles veiksmes josla: amerikāņu banka Latvijā pārņem Danske filiāli