Latvijas Saeimas vēlēšanas

"Kasīdamies un uz Putina portretu skatīdamies": Gasparjans par vēlēšanu fiasko Latvijā

74
(atjaunots 22:10 14.10.2018)
Par to, kā Padomju Savienība ietekmējusi vēlēšanas Latvijā, par ko sēro "nodilušās kepkas", par ko EP deputāts Andrejs Mamikins apvainojies uz žurnālisti Mariju Krūzi un kāds tam sakars ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pastāstīja Armens Gasparjans.

RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu politisko notikumu iknedēļas apskatā Sputnik pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājuši parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā.

13. Saeimas vēlēšanas notika pirms nedēļas, 6. oktobrī. Ar balsu vairākumu līdera vietu ieņēma Rīgas mēra Nila Ušakova partija "Saskaņa" (19,8%). Otrā vieta tikusi Artusa Kaimiņa partijai KPV LV (14,25%). Trešajā vietā – Jaunā konservatīvā partija (13,59%).

Tālāk seko Kustība Par!" (12,04%), nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), Zaļo un zemnieku savienība (9,91%) un partija "Jaunā Vienotība" (6,69%). Pārējās partijas, tostarp arī Latvijas Krievu savienība un "Par alternatīvu", nav pārvarējušas 5% barjeru.

Jāpiebilst, ka vēlēšanas izcēlās ar visai zemu apmeklējumu. Nobalsot ieradās tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo valsts iedzīvotāju – 54,6%. Daži eksperti un politiķi to dēvēja par pļauku valdošajai koalīcijai, citi izteicās, ka Latvijas iedzīvotāji nav balsojuši, jo viņus viss apmierina. Gasparjans tādus datus dēvē par totālu izgāšanos.

"Fui" "Saskaņai"

Politologs norādīja, ka apgalvojumi par prokrieviskas partijas uzvaru Latvijā ir pārsteidzīgi. Viņaprāt, tā varētu teikti 2009.-2010. gg., taču pēdējo piecu gadu laikā "Saskaņa" nav spērusi nekādus nopietnus soļus krievu interešu aizsardzībai. Krievvalodīgie iedzīvotāji par "Saskaņu" balso tikai tāpēc, ka nav alternatīvas, uzskata Gasparjans.

Politologs atgādināja, ka pārsteigumu nesagādā arī kaismīgie nacionālisti, kuri dažu gadu laikā pievienojušies "Saskaņai".

"Principā, par to brīnīties nevajag, jo Nila Ušakova dzīvesbiedres viedoklis arī ir absolūti noteikts. Tāpēc latviešu nacionālisti "Saskaņā" – tas ir normāli. Ko tad jūs tur cerējāt ieraudzīt?" – painteresējās Gasparjans.

Runājot par vēlēšanās sakautajiem politiskajiem spēkiem, kuri it kā radīti krievvalodīgo aizsardzībai, Gasparjans atzīmēja: šķiet, šīs partiju parādījās priekšvēlēšanu sarakstos, lai demonstrētu "fui" "Saskaņai" un nacionālistiem, un tas arī ir viss.

Politologs atzīmēja, ka no šī viedokļa viņu pārsteigusi partija "Par alternatīvu", kas visu priekšvēlēšanu sacīkšu laikā demonstrēja apskaužamu pasivitāti, lai arī starts nebija slikts. Viņš pauda arī domas par Latvijas Krievu savienības ieņemto pozīciju.

Professional russians

"Lai kā es cietu Tatjanu Ždanoku un Andreju Mamikinu, man radusies virkne jautājumu. Bija taču skaidrs, ka Ždanoku vēlēšanās nepielaidīs, aizbildinoties ar viņas darbu PSKP. Bija taču jābūt kādam alternatīvam darbības plānam. Taču tā nebija," – paskaidroja Gasparjans.

Politologs pieminēja, ka galu galā Eiropas Parlamenta deputāts Mamikins, kurš LKS sarakstā Rīgā ieņēma pirmo vietu, kaut kāda iemesla dēļ atļāvās apvainoties uz notikumu apskata vadītāju, Sputnik korespondenti un redaktori Mariju Krūzi, kura pēc labākās sirdsapziņas atspoguļoja vēlēšanu gaitu. Nav saprotams, kāpēc Mamikins nolēma izteikt pretenzijas žurnālistei, taču Gasparjans piezīmēja, ka LKS atradis, ko vainot par savu neveiksmi, - žurnālistus.

Politologs atzīmēja, ka jebkurš politiskā spēka rindās iekļuvis klauns spēj sagandēt partijas centienus parādīt sevi elektorātam un panākt labus rezultātus vēlēšanās. Ko tad gaidīt, ja visdažādākie klauni sapulcējušies vienuviet.

Savukārt vaicāts par Latvijas elektorāta inerto attieksmi, Gasparjans paskaidroja: ja cilvēki saskata partiju totālo nevarību un nespēju aizstāvēt vēlētāju tiesības, zūd jebkāda vēlme kādu izvēlēties.

"Piemēram, ņemsim tos pašus LKS un "Par alternatīvu", kam, principā, vajadzētu aizstāvēt krievvalodīgo tiesības. Taču tu redzi aptuveno kontingentu vieniem, redzi, ka otrus vēlēšanas vienkārši neinteresē. Tas viss ir dīvaini. Politiķiem vajadzētu izmantot jebkuru informatīvu ieganstu, ir jābūt stratēģijai, taču to es neieraudzīju," – paskaidroja politologs.

Velciet nost kepkas un slēpiet Putina portretu

Apstiprinot viņa vārdus, Marija Krūze, kura vēlēšanu dienā kopā ar Sputnik uzņemšanas grupu izbraukāja gandrīz visu Latgali līdz pat Pleskavas robežai un aprunājās ar vietējiem iedzīvotājiem, pastāstīja, ka cilvēkiem tur bijis ļoti vājš priekšstats par deputātu kandidātu un partiju programmām, jo neviens viņiem neko daudz nav stāstījis. Krūze atcerējās, ka cilvēki atzinuši, - viņi balso pēc inerces.

"Tā priekšvēlēšanu kampaņu XXI gadsimtā neorganizē. Tā ir absolūta utopija. Izņemot vārdus par to, ka partija "Saskaņa" – tas esot slikti, ir jābūt kādam saprātīgam darbību plānam. Pa to laiku "Saskaņa"gatavojās vēlēšanām, un tas izskaidro viņu rezultātu," – paskaidroja politologs.

Tomēr politologs uzskata, ka krievvalodīgajiem Latvijā un nepilsoņiem vēl ir izredzes iegūt savu tiesību aizstāvjus starp politiskajiem spēkiem. Viņaprāt, šim nolūkam jāpaveic trīs vienkāršas lietas. Pirmkārt, jāatstāj aiz sevis visus klaunus, kuri, pēc būtības, ir bijušo neveiksmju atlūzas un gaidāmās katstrofas garantija. Otrkārt, partijai vajadzīga normāla politiskā programma un tās realizācija gan mediju jomā, gan sabiedriskajā dzīvē. Un trešais – jāpievērš uzmanība aizrautīgiem jauniešiem.

"Neviens jaunietis neiestāsies partijā vai sabiedriskajā kustībā, kur tevi sagaida darbonis saburzītā cepurītē un saplēstā krekliņā, kurš, vēderu kasīdams, vērīgi skatās uz Putina portretu. Šie cilvēki vēl joprojām dzīvo Padomju Savienībā, lai arī jau rit 2018. gads. Viņiem ir jāpaliek pagātnē," – norādīja Gasparjans un piebilda, ka tā ir ne tikai Latvijas problēma, tā ir visai pēcpadomju telpai raksturīga problēma.

Gasparjans piezīmēja, ka tādos apstākļos pat 3%, ko saņēmusi LKS, ir labs rezultāts.

Politologs piebilda, ka pat Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča rezultāts (tikai 7% balsu), saistīts ar konkurentu nespēju un to pašu novecojušo pasaules uztveri – tieksmi kaut ko darīt "par spīti Kremlim".

"Pats galvenais – vēlēšanas notika pirms nedēļas. Taču neviens negrib apdomāt notikušo. Varbūt pat ir labi, ka partijas līdz pat šim laikam nevar vienoties par koalīciju. Jebkura normāla partija pēc izgāšanās sapulcē preses konferenci un nožēlo notikušo. Taču šeit nekas tamlīdzīgs nenotiek, jo, acīmredzot, tāds ir aprēķins," – secināja Gasparjans.

"Nesaprotu, kāds tam sakars ar žurnālistiem. Mēs ne vienu reizi vien izvērtējām priekšvēlēšanu kampaņas kļūdas, apspriedām mītiņus krievu skolu aizsardzībai un atzīmējām kļūdas. Tu pati aizbrauci uz Latviju uz vēlēšanām un savām acīm redzēji dažu professional russians, kā es viņus saucu, ākstīšanos. Tu saproti, ka tur nekas nebūtu līdzējis, pat ja pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtu aicinājis balsot par LKS," – pajokoja Gasparjans.

74
Tagi:
vēlēšanas, saeima
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (53)
Pēc temata
Mediji novērtējuši mandātu sadalījumu pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām
"Saņem granātu, fašist": bijusī Saeimas spīkere par vēlēšanu rezultātiem
Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība
Nākamreiz padomāsim par tautu: Rinkēvičs gatavojas 14. Saeimas vēlēšanām
Latvijas un Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ

10
(atjaunots 17:12 15.07.2020)
Paskat vien: tiklīdz Latvija panāks Eiropas Savienības attīstītās, bagātās valstis, tai nāksies vilkt līdzi Grieķijas un Itālijas ekonomiku, varbūt pat uzvelt plecos rūpes par Vāciju.

Nesen Saeima pieņēma lēmumu nodot komisijām likumprojektu, kas paredz atcelt absolūto aizliegumu dienēt bruņotajos spēkos par dažiem noziegumiem notiesātām personām. Ko citu lai iesāk? Covid-19 radītās krīzes dēļ gan sākās bezdarbs, kas piemeta malciņu armijas kadru krāsniņā, tik un tā trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi nolikt galvas cīņas laukā par Latviju.

Ja grozījumi tiks pieņemti, ieročus rokas varēs ņemt cilvēki, notiesāti par slepkavību neuzmanības dēļ, miesas bojājumu nodarīšanu neuzmanības dēļ, armijas īpašumu iznīcināšanu un bojāšanu neuzmanības dēļ un pat par kara noslēpuma atklāšanu neuzmanības dēļ.

Ar pirmo divu veidu noziegumiem viss it kā ir skaidrs – cilvēks var laboties, turpmāk viņš slepkavos un miesas bojājumus nodarīs nevis neuzmanības dēļ, bet gan profesionāli un uzmanīgi. Taču cilvēks, kas spēj izpļāpāt kaut ko lieku un noslīcināt tanku vai aviācijas bāzes kuģi (pie tam vēl amerikāņu kuģi) – tas nu nemaz vairs nav tik nevainīgi. Tas nav gluži tāpat, it kā bezdarbnieks, kuru pieņēmuši par ogu lasītāju, neuzmanības dēļ apēdīs 10 kilogramus zemeņu.

Protams, neuzmanības dēļ daudz ko var sastrādāt. Starp citu, nesen latviešu publicists Juris Paiders NRA atklāja šausmīgu noslēpumu. Pavisam nejauši, netīšām un noteikti neuzmanības dēļ Latvija drīz vien var dzīves līmeņa un ekonomikas attīstības ziņā panākt Vāciju, Franciju un visu ES. Kā tad tā? Dažādu pētījumu rezultāti taču liecina, ka Latvijai būs vajadzīgi vismaz septiņdesmit gadi, lai panāktu Parīzi un Berlīni.

Būs gluži kā Lielbritānijā?

Laime nenāca, tak nelaime palīdzēja. Lieta tāda, ka šogad ļaunā vīrusa nestās ligas dēļ Eiropas Komisija prognozē: IKP Latvijā kritīsies par 7%, bet eirozonā vidēji – par 8,7%. Pērn made in Latvia ekonomika auga par 2,2%, ES – par 1,5%.

Tātad Latvija tuvojās ES vidējam līmenim ar 0,7% ātrumu gadā. Šogad, pateicoties koronavīrusam, mēs tuvojamies ES līmenim neredzētā hiperskaņas ātrumā – gandrīz par 2%! Ja turpināsies tikpat labi, vidējo ES līmeni Latvija sasniegs vienas vienīgas paaudzes laikā, pēc 25-30 gadiem!

Tas ir elementāri, raksta Paiders. Ja tu kādu centies panākt, to var izdarīt, ja priekšā skrējējs skrien lēnāk. Vēl labāk – ja viņš paklūp vai pat nokrīt. Kopējā nelabvēlīgajā fonā mēs izskatāmies gluži pieklājīgi un glīti.

Protams, gadās, ka priekšā skrējējs nepiebremzē, toties tas, kurš dzenas pakaļ, saņem visus spēkus un metas uz priekšu. Taču tādu resursu mums pagaidām nav. Jāiztiek ar to, kas ir.

Starp citu, ne visas bagātās valstis kopējā iejūgā pūlas skriet ātrāk par visiem. Ir valsts, kas var palīdzēt Latvijai vēl ātrāk tuvoties bagāto līmenim. Tā ir Lielbritānija. Lieta tāda, ka tās IKP uz vienu cilvēku 2018. gadā bija apmēram par 20% augstāks nekā vidējais rādītājs ES. Pēc Brexit britu rādītāji kopējā IKP vairs netiek ņemti vērā, tātad ES kļūst nabagāka, bet Latvija tuvojas bagāto pulkam.

Interesanti, vai mums tas patiešām ir vajadzīgs? Te jābūt uzmanīgiem. Jāpaskatās uz salu karalistes pieredzi. Citādi vēl neuzmanības dēļ izsitīsimies līderos. Jo bagātāka valsts, jo lielāks tās ieguldījums kopējā kasē.

Un tad mums nāksies uz saviem pleciem vilkt ārā no purva Itālijas vai Grieķijas ekonomiku, varbūt pat uzvelt plecos rūpes par Vāciju. Tā jau ir īsta smagsvaru kategorija.

10
Tagi:
Eiropas Savienība, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Krievu valoda un nepareiza nauda: kādēļ Latvija tā arī neapsteidza Vāciju
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?
Ballistiskā raķete Trident II D5, foto no arhīva

"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START

18
(atjaunots 12:48 15.07.2020)
Līgums NEW START paredzēja kodollādiņu skaita samazināšanu ASV un Krievijas arsenālos līdz 1550 vienībām, starpkontinentālo ballistisko raķešu, zemūdeņu un smago bumbvedēju ballistisko raķešu skaita ierobežošanu līdz 700 vienībām.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka, acīmredzot, Baltais nams ir galīgi nolēmis nepagarināt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanu NEW START. Tas ir pēdējais dokuments, kas ierobežo abu kodollielvalstu militāro spēku. Ar ko pasaulei draud starptautiskās drošības sistēmas sabrukums? Par to portālā RIA Novosti stāsta analītiķis Andrejs Kocs.

Iesaistīt Ķīnu

Sarunā ar žurnālistiem krievu diplomāts uzsvēra, ka nevajag arī krist panikā par to, ka NEW START nav pagarināts – Krievija spēj parūpēties par savu drošību arī bez tā. Tomēr līgums bija ļoti svarīgs. To parakstīja Krievijas un ASV prezidenti Dmitrijs Medvedevs un Baraks Obama 2010. gada 8. aprīlī. Dokuments stājās spēkā 2011. gada februārī, tā darbības termiņš beidzas 2021. gadā.

Līgums NEW START paredzēja kodollādiņu skaita samazināšanu ASV un Krievijas arsenālos līdz 1550 vienībām, starpkontinentālo ballistisko raķešu, zemūdeņu un smago bumbvedēju ballistisko raķešu skaita ierobežošanu līdz 700 vienībām. Līgums tika parakstīts tieši gadu pēc START termiņa beigām. XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā tikai retais šaubījās par tā pagarināšanas izredzēm, tomēr līdz ar Donalda Trampa ienākšanu Baltajā namā situācija strauji mainījās.

Par vienu no galvenajiem NEW START tālākas pastāvēšanas noteikumiem ASV līderis uzskata Ķīnas iesaistīšanu līgumā. ĶTR Ārlietu ministrijas Bruņojuma kontroles departamenta direktors Fu Cuns paskaidroja, ka tas iespējams tikai divos gadījumos: ja Ķīna paplašinās kodolarsenālu līdz ASV līmenim, vai Vašingtona samazinās savējo līdz Ķīnas līmenim. Citi varianti Pekinai nav pieņemami, jo neņem vērā stratēģiskā potenciāla kolosālo starpību.

Vēl viens Vašingtonas izvirzītais noteikums neapmierina Maskavu. Jūlija sākumā ASV prezidenta īpašais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Billingslijs nosauca par "šausminošiem" raķešu "Burevestnik" un dronu "Poseidon" projektus un aicināja tos slēgt, jo uz tiem neattiecas NEW START ierobežojumi. Jau iepriekš amerikāņi pieprasīja ierobežot Krievijas jaunākos ieročus, tostarp arī konvencionālās hiperskaņas pretkuģu raķetes "Cirkon".

"Tas liecina tikai par to, ka ASV vairs nav instrumentu pasaules līdera vietas saglabāšanai, kā vien kodolšantāža, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs. – Ekonomikā viņi jau dažās jomās atpaliek no Ķīnas, militāro tehnoloģiju (piemēram, hiperskaņas) jomā – no Krievijas. Tāpēc viņi cenšas piespiest mūs atteikties no modernām iestrādēm. Mēs nedrīkstam uzķerties uz šī āķa."

Situācija bez kompromisa

Sergejs Lavrovs akcentēja, ka Krievija nelūgsies no ASV līguma pagarināšanu, lai arī Maskava vienmēr bija gatava zināmā mērā piekāpties. Ministrs paziņoja, ka ar amerikāņiem apspriesta iespēja ierobežot divu jaunāko Krievijas stratēģisko sistēmu skaitu NEW START ietvaros, kad tās būs pilnībā izvērstas. Runa ir par planējošajiem hiperskaņas blokiem "Avangard" un smagajām starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm "Sarmat".

"Savukārt trīs pārējās sistēmas (spārnotā raķete "Burevestnik", zemūdens drons "Poseidon" un hiperskaņas "Cirkon" – red.), ir jaunas, tās neiekļaujas kategorijās, uz kurām attiecas līgums NEW START, - uzsvēra Lavrovs. – Tomēr mēs esam gatavi uzsākt sarunas par to, lai diskusijā tiktu iekļauts arī bruņojums, kas no pašreizējā līguma viedokļa nav klasisks."

Tomēr maz ticams, ka ASV piekāpsies. Vašingtona jau vairākkārt ir izslēgusi jebkādu kompromisu: "Vai nu jūs bez ierunām piekrītat mūsu noteikumiem, vai mēs izstājamies no līguma." Skaidrs, ka ne Krievija, ne Ķīna nedomā piekrist amerikāņu pretenzijām, neņemot vērā pašu nacionālās intereses. Speciālisti uzskata, ka līguma NEW START pagarināšanas izredzes ir vājas. Tātad pilnībā mainīsies visa starptautiskā drošības sistēma.

Kvalitāte kvantitātes vietā

"Runājot par starptautiskās drošības sistēmu militārajā jomā, jāatzīst, ka faktiski tās vairs nav, - konstatēja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovs. - Šī sistēma turējās uz PSRS un ASV, vēlāk – uz Krievijas un ASV līgumiem. Tie ir līgumi par pretraķešu aizsardzību, vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, kodolizmēģinājumu vispārēju aizliegumu, ko ASV pat nav ratificējušas. Vienošanās par drošību un sadarbību Eiropā, kā arī tā daļa – Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, kas tāpat nomiris, pateicoties ASV. Visa sistēma, kas bija rūpīgi veidota uz aukstā kara aso konfliktsituāciju pamata, pēc Vašingtonas iniciatīvas ir sagrauta."

Eksperts atgādināja, ka līdztekus vēl spēkā esošajam NEW START, vēl palicis Līgums par raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu. Taču arī šo dokumentu amerikāņi pūlas pielāgot sev. Jūnijā aģentūra Reuters, ataucoties uz informācijas avotiem valsts militārās rūpniecības kompleksā un valdībā, vēstīja, ka Baltais nams plāno pārskatīt līguma noteikumus, lai pārdotu dažādām valstīm lielāku skaitu kaujas bezpilota lidaparātu. Diezin vai tas iepatiksies citiem līguma dalībniekiem.

"Var ar nožēlu konstatēt, ka tagad visu nāksies konstruēt no jauna, - atzīmēja Murahovskis. – Mūsu prezidents jau ierosinājis ANO Drošības Padomes piecu pastāvīgo locekļu tikšanos, lai apspriestu šo jautājumu. Iespējams, pāriet pie starptautiska līguma, kas, ja ne ierobežos, tad vismaz kontrolēs kodolieročus. Taču, spriežot pēc Vašingtonas un Londonas politikas un viedokļa, šai iniciatīvai ir minimālas perspektīvas."

Eksperts uzsvēra, ka neuzskata par ticamu jaunas "kvantitatīvas" bruņošanās sacensības, kad Krievija un ASV atkal sāks palielināt kodollādiņu un to piegādes līdzekļu skaitu. Tomēr cīņa par tehnoloģisko pārākumu stratēģiskā bruņojuma jomā, acīmredzot, būs karsta.

18
Tagi:
Atvērto debesu līgums, Krievija, ASV, NEW START līgums
Pēc temata
ASV ultimāts New START jautājumā
ASV cenšas iekļaut Ķīnu pārrunās par NEW START līgumu
Donalds Tramps: Krievijas klātbūtni G7 pieprasa veselais saprāts
Projekta Rail Baltica vizualizācija. Foto no arhīva

Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu

1
(atjaunots 17:23 15.07.2020)
Lietuvas Ministru prezidents cer, ka Eiropas Komisijas pārstāvis tuvākajā laikā apmeklēs valsti un savām acīm ieraudzīs Rail Baltica realizācijas gaitu.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas transporta lietu komisārei Adinai Valeānai un pateicies par interesi un projekta Rail Baltica atbalstu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valdības preses dienestu.

"Rail Baltica – ir dzelzceļa infrastruktūras projekta piemērs un svarīgākā Lietuvas un Baltijas valstu prioritāte. Tāpēc ir patīkami dzirdēt, ka tā ir prioritāte arī Eiropas Komisijas acīs transeiropas transporta tīkla izveidē," teikts paziņojumā.

Skvernelis atzīmēja, ka projekta īstenošana Lietuvā rit pilnā sparā. Novembrī plānots pabeigt darbus iecirknī, kas savieno Kauņu ar Kauņas intermodālo termināli. Līdz ar tā noslēgšanu pirmo reizi šajā gadsimtā dzelzceļa kravu pārvadājumi tiks veikti starp Baltijas reģionu un citām Eiropas Savienības valstīm.

Uzsvērts, ka projektam būs liela nozīme militārās mobilitātes nodrošināšanai reģionā. Lietuva sākusi darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltica infrastruktūru militārajā jomā.

Valdības vadītājs apstiprināja Viļņas vēlmi noslēgt projektu līdz 2026. gadam. Politiķis pauda cerību, ka eirokomisāre varēs tuvākajā laikā apmeklēt Lietuvu, lai iepazītos ar būvdarbu gaitu.

Projekts Rail Baltica ir dzelzceļš, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu. Tas vedīs caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Bija plānots ar ūdenstransportu pagarināt maršrutu līdz Somijai, tomēr Helsinki savu dalību projektā apturēja. Projekta aplēstā vērtība – 5,8 miljardi eiro. Periodiski parādās informācija, ka būvdarbi izmaksās vairāk nekā plānots sākotnēji.

Piemēram, intervijā Sputnik Lietuva Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs paziņoja, ka projekta īstenošana būtiski ievilksies, taču daudz nopietnāks ir izmaksu straujais pieaugums. Pēc viņa domām, nav arī saprotams, kāpēc Baltijas valstīm vajadzīgs Rail Baltica.

Vēl vairāk, projekta nesenais audits, kura rezultātus publicēja Eiropas Revīzijas palāta, fiksēja nopietnus trūkumus, it īpaši trases rentabilitātes jomā. Atskaitē norādīts, ka prognozējamais pasažieru skaits nav pat kritikas vērts. Turklāt nav skaidrs, no kurienes nāks kravas, ko plānots pārvadāt pa dzelzceļu.

1
Tagi:
Lietuva, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica