Latvijas Saeimas vēlēšanas

"Kasīdamies un uz Putina portretu skatīdamies": Gasparjans par vēlēšanu fiasko Latvijā

68
(atjaunots 22:10 14.10.2018)
Armens Gasparjans
Par to, kā Padomju Savienība ietekmējusi vēlēšanas Latvijā, par ko sēro "nodilušās kepkas", par ko EP deputāts Andrejs Mamikins apvainojies uz žurnālisti Mariju Krūzi un kāds tam sakars ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pastāstīja Armens Gasparjans.

RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā tuvāko ārvalstu un Baltijas valstu politisko notikumu iknedēļas apskatā Sputnik pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājuši parlamenta vēlēšanu rezultāti Latvijā.

13. Saeimas vēlēšanas notika pirms nedēļas, 6. oktobrī. Ar balsu vairākumu līdera vietu ieņēma Rīgas mēra Nila Ušakova partija "Saskaņa" (19,8%). Otrā vieta tikusi Artusa Kaimiņa partijai KPV LV (14,25%). Trešajā vietā – Jaunā konservatīvā partija (13,59%).

Tālāk seko Kustība Par!" (12,04%), nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), Zaļo un zemnieku savienība (9,91%) un partija "Jaunā Vienotība" (6,69%). Pārējās partijas, tostarp arī Latvijas Krievu savienība un "Par alternatīvu", nav pārvarējušas 5% barjeru.

Jāpiebilst, ka vēlēšanas izcēlās ar visai zemu apmeklējumu. Nobalsot ieradās tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo valsts iedzīvotāju – 54,6%. Daži eksperti un politiķi to dēvēja par pļauku valdošajai koalīcijai, citi izteicās, ka Latvijas iedzīvotāji nav balsojuši, jo viņus viss apmierina. Gasparjans tādus datus dēvē par totālu izgāšanos.

"Fui" "Saskaņai"

Politologs norādīja, ka apgalvojumi par prokrieviskas partijas uzvaru Latvijā ir pārsteidzīgi. Viņaprāt, tā varētu teikti 2009.-2010. gg., taču pēdējo piecu gadu laikā "Saskaņa" nav spērusi nekādus nopietnus soļus krievu interešu aizsardzībai. Krievvalodīgie iedzīvotāji par "Saskaņu" balso tikai tāpēc, ka nav alternatīvas, uzskata Gasparjans.

Politologs atgādināja, ka pārsteigumu nesagādā arī kaismīgie nacionālisti, kuri dažu gadu laikā pievienojušies "Saskaņai".

"Principā, par to brīnīties nevajag, jo Nila Ušakova dzīvesbiedres viedoklis arī ir absolūti noteikts. Tāpēc latviešu nacionālisti "Saskaņā" – tas ir normāli. Ko tad jūs tur cerējāt ieraudzīt?" – painteresējās Gasparjans.

Runājot par vēlēšanās sakautajiem politiskajiem spēkiem, kuri it kā radīti krievvalodīgo aizsardzībai, Gasparjans atzīmēja: šķiet, šīs partiju parādījās priekšvēlēšanu sarakstos, lai demonstrētu "fui" "Saskaņai" un nacionālistiem, un tas arī ir viss.

Politologs atzīmēja, ka no šī viedokļa viņu pārsteigusi partija "Par alternatīvu", kas visu priekšvēlēšanu sacīkšu laikā demonstrēja apskaužamu pasivitāti, lai arī starts nebija slikts. Viņš pauda arī domas par Latvijas Krievu savienības ieņemto pozīciju.

Professional russians

"Lai kā es cietu Tatjanu Ždanoku un Andreju Mamikinu, man radusies virkne jautājumu. Bija taču skaidrs, ka Ždanoku vēlēšanās nepielaidīs, aizbildinoties ar viņas darbu PSKP. Bija taču jābūt kādam alternatīvam darbības plānam. Taču tā nebija," – paskaidroja Gasparjans.

Politologs pieminēja, ka galu galā Eiropas Parlamenta deputāts Mamikins, kurš LKS sarakstā Rīgā ieņēma pirmo vietu, kaut kāda iemesla dēļ atļāvās apvainoties uz notikumu apskata vadītāju, Sputnik korespondenti un redaktori Mariju Krūzi, kura pēc labākās sirdsapziņas atspoguļoja vēlēšanu gaitu. Nav saprotams, kāpēc Mamikins nolēma izteikt pretenzijas žurnālistei, taču Gasparjans piezīmēja, ka LKS atradis, ko vainot par savu neveiksmi, - žurnālistus.

Politologs atzīmēja, ka jebkurš politiskā spēka rindās iekļuvis klauns spēj sagandēt partijas centienus parādīt sevi elektorātam un panākt labus rezultātus vēlēšanās. Ko tad gaidīt, ja visdažādākie klauni sapulcējušies vienuviet.

Savukārt vaicāts par Latvijas elektorāta inerto attieksmi, Gasparjans paskaidroja: ja cilvēki saskata partiju totālo nevarību un nespēju aizstāvēt vēlētāju tiesības, zūd jebkāda vēlme kādu izvēlēties.

"Piemēram, ņemsim tos pašus LKS un "Par alternatīvu", kam, principā, vajadzētu aizstāvēt krievvalodīgo tiesības. Taču tu redzi aptuveno kontingentu vieniem, redzi, ka otrus vēlēšanas vienkārši neinteresē. Tas viss ir dīvaini. Politiķiem vajadzētu izmantot jebkuru informatīvu ieganstu, ir jābūt stratēģijai, taču to es neieraudzīju," – paskaidroja politologs.

Velciet nost kepkas un slēpiet Putina portretu

Apstiprinot viņa vārdus, Marija Krūze, kura vēlēšanu dienā kopā ar Sputnik uzņemšanas grupu izbraukāja gandrīz visu Latgali līdz pat Pleskavas robežai un aprunājās ar vietējiem iedzīvotājiem, pastāstīja, ka cilvēkiem tur bijis ļoti vājš priekšstats par deputātu kandidātu un partiju programmām, jo neviens viņiem neko daudz nav stāstījis. Krūze atcerējās, ka cilvēki atzinuši, - viņi balso pēc inerces.

"Tā priekšvēlēšanu kampaņu XXI gadsimtā neorganizē. Tā ir absolūta utopija. Izņemot vārdus par to, ka partija "Saskaņa" – tas esot slikti, ir jābūt kādam saprātīgam darbību plānam. Pa to laiku "Saskaņa"gatavojās vēlēšanām, un tas izskaidro viņu rezultātu," – paskaidroja politologs.

Tomēr politologs uzskata, ka krievvalodīgajiem Latvijā un nepilsoņiem vēl ir izredzes iegūt savu tiesību aizstāvjus starp politiskajiem spēkiem. Viņaprāt, šim nolūkam jāpaveic trīs vienkāršas lietas. Pirmkārt, jāatstāj aiz sevis visus klaunus, kuri, pēc būtības, ir bijušo neveiksmju atlūzas un gaidāmās katstrofas garantija. Otrkārt, partijai vajadzīga normāla politiskā programma un tās realizācija gan mediju jomā, gan sabiedriskajā dzīvē. Un trešais – jāpievērš uzmanība aizrautīgiem jauniešiem.

"Neviens jaunietis neiestāsies partijā vai sabiedriskajā kustībā, kur tevi sagaida darbonis saburzītā cepurītē un saplēstā krekliņā, kurš, vēderu kasīdams, vērīgi skatās uz Putina portretu. Šie cilvēki vēl joprojām dzīvo Padomju Savienībā, lai arī jau rit 2018. gads. Viņiem ir jāpaliek pagātnē," – norādīja Gasparjans un piebilda, ka tā ir ne tikai Latvijas problēma, tā ir visai pēcpadomju telpai raksturīga problēma.

Gasparjans piezīmēja, ka tādos apstākļos pat 3%, ko saņēmusi LKS, ir labs rezultāts.

Politologs piebilda, ka pat Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča rezultāts (tikai 7% balsu), saistīts ar konkurentu nespēju un to pašu novecojušo pasaules uztveri – tieksmi kaut ko darīt "par spīti Kremlim".

"Pats galvenais – vēlēšanas notika pirms nedēļas. Taču neviens negrib apdomāt notikušo. Varbūt pat ir labi, ka partijas līdz pat šim laikam nevar vienoties par koalīciju. Jebkura normāla partija pēc izgāšanās sapulcē preses konferenci un nožēlo notikušo. Taču šeit nekas tamlīdzīgs nenotiek, jo, acīmredzot, tāds ir aprēķins," – secināja Gasparjans.

"Nesaprotu, kāds tam sakars ar žurnālistiem. Mēs ne vienu reizi vien izvērtējām priekšvēlēšanu kampaņas kļūdas, apspriedām mītiņus krievu skolu aizsardzībai un atzīmējām kļūdas. Tu pati aizbrauci uz Latviju uz vēlēšanām un savām acīm redzēji dažu professional russians, kā es viņus saucu, ākstīšanos. Tu saproti, ka tur nekas nebūtu līdzējis, pat ja pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins būtu aicinājis balsot par LKS," – pajokoja Gasparjans.

68
Tagi:
vēlēšanas, saeima
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (42)
Pēc temata
Mediji novērtējuši mandātu sadalījumu pēc Latvijas Saeimas vēlēšanām
"Saņem granātu, fašist": bijusī Saeimas spīkere par vēlēšanu rezultātiem
Vēlēšanu rezultāti: kāda būs Latvijas jaunā valdība
Nākamreiz padomāsim par tautu: Rinkēvičs gatavojas 14. Saeimas vēlēšanām