Latvijas Saeimas vēlēšanas

"Skaldi un valdi": krievi Baltijā rada draudus

73
(atjaunots 10:12 14.10.2018)
Latvijas Saeimas vēlēšanas kārtējo reizi demonstrējušas Baltijas krievvalodīgo kopienu "kaiti" – tās nespēj vienotā frontē stāties pretī nacionālpatriotiem.

Skaldi un valdi – senais politiskais princips ir spēkā vēl šobaltdien. Tas teicami darbojas attiecībās ar Baltijas valstu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kuri pēc PSRS sabrukuma Baltijas krastos kļuvuši par mazākumtautību, raksta Sputnik Lietuva autors Aleksandrs Ļipovecs.

Saeimas vēlēšanas Latvijā lieku reizi parādīja, ka krievi Baltijā apdraud valdošo nacionālo eliti tikai tad, ja spēj strādāt kopā. Lai tā nenotiktu, jau 27 gadus krievus sarīda savā starpā.

Nils Ušakovs un partija "Saskaņa" meklē saskarsmes punktus un dialoga ceļus ar vietējām elitēm. Bet Latvijas Krievu savienība, ko vada Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka, ieņēmusi nesamierināmu pozīciju jautājumā par mazākumtautību tiesībām saņemt izglītību dzimtajā valodā. Ievērības cienīgs fakts: ne vienus, ne otrus vietējie nacionālisti necieš ne acu galā.

Tā nu arī tagad "Saskaņa" pēc uzvaras Saeimas vēlēšanās no jauna var palikt opozīcijā. Viņiem trūkst tikai dažu mandātu, lai varētu izveidot koalīciju kopā ar centriskā bloka partijām. Ja 20% balsu, kas atdoti "Saskaņai", pievienot Latvijas Krievu savienības saņemtos 4%, pārējās partijas, veidojot valdību, vairs nevarētu ignorēt šo spēku.

Kas nedod iespēju apvienoties Latvijā dzīvojošajiem krieviem? Retorisks jautājums.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā. Krievvalodīgo elektorātu dala divas partijas: "Krievu alianse" (KA) un "Lietuvas krievu savienība" (LKS). KA jau vairāk nekā desmit gadus iet kopsolī ar "Lietuvas poļu vēlēšanu akciju – Kristīgo ģimeņu savienību" (LPVA-KĢS), bet otrie ir Darba partijas (DP) pusē, ko vada krievu izcelsmes politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Viktors Uspasskihs.

Kopā ar Darba partiju iepriekšējā sasaukuma Seimā ienāca divi LKS pārstāvji – Sergejs un Larisa Dmitrijevi. Toties ar LPVA-KĢS mandātu saņēma Irina Rozova. Ne Dmitrijevi, ne Rozova četru gadu laikā ne ar ko īpašu krievvalodīgo mazākumtautību tiesību aizstāvības jomā nav izcēlušies. Viņu balsis nebija dzirdamas ne tad, kad konservatori virzīja uz priekšu reformu pret mazākumtautību skolām, ne tad, kad Lietuvas valdība īstenoja Krievijai naidīgu politiku. Patiešām, ko tad var panākt divi vai trīs deputāti, ja Seimā ir 141 loceklis?

2019.gada pavasarī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā situācija atkārtosies. Visas politiskās partijas centīsies pārvilināt savā pusē Lietuvas mazākumtautības – 17% balsstiesīgo.

Lielākos draudus vietējām politiskajām elitēm rada poļu un krievu politiskā sadraudzība - LPVA-KĢS un KA. Jau otro reizi pēc kārtas abu partiju bloks pārvar 5% barjeru un Seimā veido savu frakciju. Apvienību šķelt cenšas ne tikai vietējie nacionālpatrioti, bet arī Varšava – tai nepatīk, ka līdzās poļiem tiek pieminēti krievi. Šo saikni saraut aicina gan Polijas vēstniece Lietuvā Ursula Doroševska, gan Polijas prezidents Andžejs Duda.

Vai LPVA-KĢS vadībai izdosies noturēties zem Varšavas spiediena? Tas nav zināms. Bez krievvalodīgo vēlētāju balsīm poļiem būs grūti saglabāt pozīcijas galvaspilsētas pašvaldībā, bet LPVA-KĢS līderim Valdemāram Tomaševskim – Eiropas Parlamenta deputāta mandātu.

Taču Lietuvas krievu savienības perspektīvas ir vēl miglainākas. Darba partija, kuras vadību atkal uzņēmies Viktors Uspasskihs, iepriekšējās parlamenta vēlēšanās pat nepārvarēja 5% barjeru. Šī partija nav parstāvēta arī Viļņas pilsētas padomē. Diezin vai tā spēs no jauna atdzimt pēc visiem skandāliem.

Statistika liecina, ka Lietuvas iedzīvotāju vidū ir 5% krievu un 6% poļu tautības iedzīvotāju. Taču princips "skaldi un valdi", izrādās, ir iedarbīgāks nekā "kopā mēs esam spēks".

73
Pēc temata
Diagnoze – "nav inficēts ar rusofobijas vīrusu": cīņa ar nevēlamajiem Latvijā
Vajadzēja meklēt kopīgus ceļus: kādi vēlēšanu rezultāti gaidāmi Rēzeknē
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Krievijas GKS Su-57

Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus

79
(atjaunots 10:28 26.05.2020)
Koronavīrusa pandēmijas radītā tehnoloģiskā spriedze nav jūtami ietekmējusi Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksu: valsts saskaņā ar plānu sāk piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 sērijveida ražošanu.

Krievijas Federācija ieņem vien ceturto vietu pasaulē aizsardzības izdevumu ziņā. Tomēr Krievijas ARK panākumi ir iespaidīgi: pirmo reizi vēsturē Krievija apsteigusi visas pasaules valstis, ieskaitot ASV, jaunāko bruņojumu jomā, un nedomā apstāties pie jau sasniegtā.

Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs, kurš pārrauga valsts aizsardzības rūpniecību, 21.maijā intervijā RIA Novosti pastāstīja: "Izmēģinājumu gaitā Su-57 apstiprinājis gandrīz visas taktiskā un tehniskā uzdevuma prasības pilnā apjomā. Valsts iepirkums – 76 lidmašīnu iegāde triju Gaisa kosmisko spēku aviācijas pulku apgādei tiek izpildīts saskaņā ar piegāžu grafiku."

Jāpiebilst, ka iznīcinātāju aviācijas pulks cīņasspējas ziņā ir salīdzināms ar armijas divīziju. Trīs jauni pulki būtiski pastiprina Krievijas GKS.

Borisovs uzskata, ka, neskatoties uz Covid-19 radīto force majeure situāciju, piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57 pirmā partija tiks nodota KF Bruņotajiem spēkiem 2020.gadā. Informāciju par sērijveida piegādes tempu apstiprināja arī valsts korporācijas "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs.

Pirmajā posmā Krievijas GKS saņems lidmašīnas ar ceturtās paaudzes dzinējiem, savukārt piegādes ar piektās paaudzes dzinējiem – ar paaugstinātu degvielas efektivitāti un mazākām dzīves cikla izmaksām – sāksies 20.gadu vidū. Tomēr arī pašreizējie dzinēji lielā mērā pārspēj ārvalstu analogus.

Izmēģinājumu gaitā daudzkārt, dažādos režīmos, ieskaitot bezpilota režīmu, pārbaudīts visu jaunā iznīcinātāja sistēmu un dzinēju darbs. Krievijas Aizsardzības ministrija jau informēja, ka Su-57 sekmīgi izmēģināts cīņas apstākļos Sīrijas Arābu Republikā. Kā gan citādi, jo piektās paaudzes iznīcinātājs paredzēts visu gaisa, virszemes un virsūdens mērķu efektīvai likvidācijai. Spēcīgais bruņojums līdz ar mūsdienīgajām pretinieka identifikācijas sistēmām, virsskaņas ātrumu un izcilo manevrētspēju un vājo pamanāmību nodrošina Su-57 absolūtu pārākumu gaidā. Visā pasaulē tam nav līdzvērtīgu analogu.

Nebijušas iespējas

Trīs aviācijas pulki ar Su-57 ir kvalitatīvs izrāviens Krievijas GKS cīņasspēju attīstībā. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un sniegt informāciju par mērķiem citām lidmašīnām un trieciena bezpilota lidaparātiem).

"Sukhoi" ir pārāki pār amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem, pateicoties tādām īpašībām, kā vājā pamanāmība virsskaņas ātrumā (tās nav F-35 un F-22), izcilas pilotāžas īpašības, galvenā radiolokācijas stacija, unikāla optiski elektroniskā mērķu identifikācijas sistēma un elektronisko traucējumu sistēma ("gudrā apšuve"), 10 tonnu ieroču arsenāls (ieskaitot hiperskaņas raķetes). Iznīcinātāja munīcija izvietota iekšējās tilpnēs, tātad pretinieka radaros nav saskatāma.

Atstarojošās virmas mazais laukums (0,4 kvadrātmetri) ļauj Su-57 palikt gandrīz nemanāmam pretinieka radaros – pateicoties mūsdienīgajiem konstrukcijas kompozītajiem materiāliem (70% virsmas un 25% lidmašīnas svara). Galvenā RLS un vairākas citas aktīvas un pasīvas radiolokācijas un optikas-lokācijas stacijas, kā arī vienota Su-57 cīņas pielietojuma un vadības informatīvā sistēma, kas integrētas apakšsistēmā datu apmaiņai ar citām lidmašīnām, komandpunktiem, GFKS, JKF un sauszemes spēku izlūkošanas sistēmām.

Divi turboreaktīvie dzinēji ļauj Su-57 sasniegt ātrumu līdz 2600 km/h un pacelšanās ātrumu – līdz 21 kilometram minūtē. Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs pāriet virsskaņas ātrumā, neieslēdzot forsāžu, un spēj ne tikai izdarīt triecienu ar maza, vidēja un liela darbības rādiusa raķetēm, bet arī iesaistīties veiklā tuvcīņā ar lielgabalu bruņojumu (šo īpašību piloti vērtē īpaši augstu). Dzinēju vilkmes vektora nobīdes trīsdimensiju sistēma nodrošina lidmašīnai izcilas manevrētspējas.

Atliekt tikai minēt, cik lielā mērā pieaugs Krievijas armijas pasūtīto 76 smago iznīcinātāju cīņas iespējas,  ja tie izpildīs uzdevumus saiknē ar jauno bezpilota lidaparātu "Ohotņik". Mijiedarbībā ar 5.paaudzes iznīcinātāju trieciena drons var dāvāt revolūciju iznīcinātāju aviācijas pielietojumā kaujās. Šajā aspektā paveras plašas iespējas efektīvai pilota un kaujas robota sadarbībai.

Informācija par bezpilota režīma izmēģinājumiem pašā Su-57 ir ārkārtīgi interesanta – tas nozīmē, ka sarežģīto mašīnu var vadīt mākslīgais intelekts (vai operators) lielā attālumā no bāzes. Šī iespēja izslēdz fizioloģiskos ātruma un manevru ierobežojumus (taktikā vairs nebūs nozīmes pārslodzēm).

Ne velti ASV ar satraukumu seko tam, kā Krievijā attīstās piektās paaudzes iznīcinātāju bezpilota modifikācijas, jo amerikāņu jaunie F-35 Lightlning II var izjukt pēc aptuveni divas minūtes ilga lidojuma virsskaņas ātrumā – apšuve neizturēs.

Militāri politiskā turbulence

Smagā iznīcinātāja Su-57 atklātībā nonākušās īpašības un iespējas – tā ir tikai "aisberga virsotne". Gaisa izlūkošana un kontrole, citu karaspēku veidu darbību koordinācija, precīzi triecieni ar plaša darbības rādiusa spektra raķetēm – 5.paaudzes "Sukhoi" viss ir pa spēkam. Tomēr militārais pārākums nav pašmērķis.

Jaunā aviācijas kompleksa efektivitātei ir milzīga (principiāla) nozīme Krievijas un tās sabiedroto militārajā drošībā – ārējas agresijas novēršanai. Ļoti nozīmīga ir arī tehnoloģiskā progresa saglabāšanai aviācijas rūpniecībā un Krievijas līdera vietas noturēšanai pasaules bruņojuma tirgū.

Pēdējos gadu desmitos piedzīvotajos militārajos konfliktos Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Lībijā, Dienvidslāvijā gūtā pieredze liecina, ka Rietumu galvenais instruments, jeb "vāle"ir kvantitatīvs un kvalitatīvs pārsvars gaisā (uzbrukuma aviācija, spārnotās raķetes, bezpilota lidaparāti). Pentagons izstrādā tūlītēja konvencionālā trieciena koncepciju, kam vajadzētu dāvāt ASV bruņotajiem spēkiem iespēju likvidēt nocietinātus un mobilus mērķus ar konvencionālajiem lādiņiem tā, lai ikviens ASV pretinieks tiktu satriekts pāris stundu laikā.

At;gādināšu: 2019.gadā Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu lauza Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, radīja neziņu attiecībā par Līgumu par stratēģisko uzbrukuma bruņojumu, palielināja PRA globālās sistēmas uzbrukuma potenciālu. 2020.gadā ASV militārais budžets pieauga līdz 750 miljardiem dolāru – šī summa desmitkārt pārsniedz Krievijas aizsardzības budžetu un salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu militārajiem izdevumiem.

Šajā fonā neapšaubāma Krievijas prioritāte ir spēcīgu Gaisa kosmisko spēku, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu veidošana. Maskava ir spiesta reaģēt uz militāro draudu pieaugumu visā drošības perimetrā, uzlabot savu spēku cīņasspējas un bruņojuma iespējas, kā arī stiprināt sabiedroto drošību.

79
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Plakanā grīste un nestandarta nosēšanās: Su-57 divreiz pārsteidzis izstādē MAKS
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
ASV politikas efekts: Krievijas ieroču popularitāte aug visā pasaulē
Kodolieroču izmēģinājumi

"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu

31
(atjaunots 10:05 26.05.2020)
Vadāmās aviācijas kodolbumbas un vidēja darbības rādiusa raķetes pie Krievijas robežam – Pentagons pārdomā iespējas izvietot kodolieročus Polijā.

ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva iespēju pārvietot uz Poliju aviācijas kodollādiņus no Vācijas. Ko tas nozīmē Krievijai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Līgumu pārkāpšana

Atbildot uz ASV diplomātes izteikumiem, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Savienoto Valstu kodolarsenāls Eiropā jau patlaban sarežģī situāciju, tāpēc Vašingtonai to labāk vajadzētu savākt.

Ministrs uzsvēra, ka ASV ne tikai glabā savu bruņojumu piecās NATO valstīs, bet arī organizē tā saucamās kopīgās kodolmisijas (Nuclear sharing), kuru gaitā bezkodola valstu armijas tiek apmācības pielietot kodollādiņus.

Politiķis uzskata, ka tas ir tiešs Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums, - tas paredz, ka tamlīdzīgas munīcijas nodošana citu valstu kontrolē, gan tieša, gan netieša ir aizliegta.

Turklāt amerikāņu arsenāla pārcelšana no Vācijas uz Poliju rupji pārkāpj Krievijas un NATO aktu.

Tomēr tamlīdzīgas runas rit jau labu laiku. piemēram, 2015.gadā Polijas aizsardzības ministra vietnieks Tomašs Šatkovskis informēja, ka Polijas bruņotie spēki plāno vērsties NATO ar lūgumu izvietot valstī ASV kodolieročus īpašas programmas ietvaros. Toreiz runa bija par Nuclear sharing.

"Krievijai tie ir nopietni draudi, jo raķetes tuvošanās laiks no Polijas ir daudz mazāks, nekā no Vācijas, sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents Konstantins Sivkovs. – Tādu soli var uzskatīt par vienu no amerikāņu soļiem kara gatavošanas darbā, turklāt runa ir par preventīvu kodoluzbrukumu. Vispirms viņi var pārvietot uz Poliju bumbu B61, kā arī tās nesējus. Tomēr, ticamākais ASV nogādās tuvāk Krievijas robežāk vidēja darbības rādiusa raķetes ar kodolgalviņām. Maskavai šajā gadījumā nāksies pastiprināt pretgaisa aizsardzību, kā arī izvērst papildu karaspēka grupējumu pie robežām."

Vēlme iztapt

Aviobumba B61 ir ASV stratēģisko kodolspēku galvenais bruņojums, tiek izmantota no 60.gadiem. Kopš tā laika izstrādāta virkne modifikāciju, kas pārsvarā atšķiras jaudas ziņā. Patlaban modernākā versija ir B61-12, aprīkota ar īpašu tēmēšanas sistēmu – no nevadāma lādiņa bumba pārvērtusies par precīzu koriģējamu munīciju.

Neskatoties uz samazināto līdz 50 kilotonnām jaudu, šai modifikācijai ir augstāka caursišanas spēja – tā var likvidēt pazemes un nocietinātus objektus. ASV plāno modificēt līdz B61-12 līmenim visas aviobumbas Eiropā dislocētajā kodolarsenālā.

Analītiskā centra "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs uzskata, ka Polijas politiskā elite īpaši vēkas aktivizēt runas par jebkādu NATO militārā kontingenta pastiprināšanos Polijā.

"Iedzīvotāju iebiedēšana ar stāstiem par "Krievijas ekspansiju uz Rietumiem" ir valsts ideoloģijas elements, - viņš norādīja. – Vāl vairāk, poļu politiķi regulāri atsauc atmiņā "Suvalku koridoru" no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu, kas atdalīs Baltiju no pārējām NATO valstīm. 2017.gadā mācību "Dzelzs vilks" gaitā alianses karavīri pat trenējās atvairīt hipotētisku Krievijas agresiju norādītajā virzienā."

Eksperts atgādināja, ka jau aizvadītā gada sākumā, kad ASV apsprieda Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju darbības apturēšanu, viens no pirmajiem ieceri atbalstīja Polijas ārlietu ministrs.

"Pēc būtības, tagad Varšava iesaka pārvietot kodolbumbas no Vācijas, kur valdošā koalīcija kārtējo reizi atbalsta atbruņošanos, - piebilda Kurejevs. – Tā nav tikai vēlme palielīties ar muskuļiem Krievijas prieksā, bet arī mēģinājums stiprināt savu nozīmi ES un NATO, panākt lielāku Vašingtonas labvēlību."

Pulvera muca

Vairākās Eiropas valstīs kopā glabājas aptuveni divi simti bumbu B-61. Lielākais arsenāls ir ASV aviobāzē Aviano (Itālija), kur 12 noliktavās atrodas 35 lādiņi. Turpat dislocētas nesējlidmašīnas – 31.aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16. Vēl četri desmiti B-61 atrodas Gedi Torres aviobāzē Itālijas ziemeļos. Amerikāņu lidmašīnu tur nav, toties ir itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji "Tornado".

Indžirlikas aviobāzē Turcijā atrodas aptuveni piecdesmit B-61. Tur ir 25 pazemes glabātavas, kurās pietiks vietas līdz 100 kodolbumbām. Nolaišanās un pacelšanās josla var uzņemt gan frontes aviāciju, gan stratēģiskos bumbvedējus. No šī aerodroma ASV un Turcijas Gaisa spēki dodas uzlidojumos Tuvajos Austrumos.

Jāpiebilst, ka bāzes priekšnieku, ģenerāli Bekiru Erdžanu Vanu apsūdzēja par dalību nesekmīgajā valsts apvērsumā 2016.gadā. pēc puča viņu un vairākas citas militārpersonas arestēja, Turcijas varasiestādes bloķēja vienu no NATO galvenajiem militārajiem objektiem un atslēdza tam elektropadevi. Incidents aptumšoja ASV un Turcijas attiecības – amerikāņi par plānoja pārvietot kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselas bāzi Rumānijā.

Bīheles aviobāzē Vācijā ir aptuveni 20 kodolgalviņas. Tāpat kodolieroči atrodami arī Kleine Brogel aviobāzē Beļģijā, netālu no Briseles. Divi desmiti B61 atrodas arī Volkeles bāzē Nīderlandē.

"Kodolieroču dislokācija Polijā ļaus iznīcināt objektus Krievijā par dažām minūtēm ātrāk, - atzīmē Kutejevs. – Taču tā apdraudēs Polijas aviobāzes, kuru starpā daudzas atrodas netālu no lielpilsētām."

Taktiskos kodolieročus amerikāņi nogādāja Eiropā pagājušā gadsimta vidū un sadalīja to pa Austrumu bloka tanku spēku hipotētisko pārvietošanās maršrutu liela mēroga kara gadījumā. Rietumu militārpersonas rēķināja, ka PSRS tanku armādas varētu nokļūt pie Lamanša jau dažu dienu laikā.

Tērauda lavīnu bija plānots apturēt ar kodoltriecieniem. Amerikāņi izvietoja raķetes "Tomahawk" un "Pershing" ar kodolgalviņām visā Rietumeiropā – 80.gados to skaits sasniedza četrus simtus. Turklāt 150 spārnotās raķetes ar kodolgalviņām bija Lielbritānijas rīcībā.

31
Tagi:
kodolieroči, NATO, Krievija, Polija, ASV
Pēc temata
Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95
Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV
Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons"
Dzintars

Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas

0
(atjaunots 17:45 26.05.2020)
Pārdošanai piedāvāti aptuveni 800 vienību. To vidū ir gan kosmētikas ražošanai paredzētās iekārtas, gan uzņēmuma transporta līdzekļi.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Uzņēmuma "Dzintars" administrators Jānis Ozoliņš izstādījis pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas, vēsta Press.lv.

Noskaidrojis, ka pārdošanai izstādītas 749 vienības. To vidū ir ražošanas iekārtas, transporta līdzekļi un cits uzņēmuma īpašums.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Visa īpašuma kopējā vērtība – aptuveni 534 300 eiro, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19.jūnijam, visi interesenti var to apskatīt pirms pirkuma.

Iepriekš tika ziņots, ka 30.martā sāksies maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" ražošanas un administratīvo ēku izsole.

Ēkas izstādītas izsolei ar sākumcenu 6,9 milj. eiro apmērā.

Iespējams iegādāties objektu Rīgā, Mālu ielā 30 – zemes gabalu 65 300 kvadrātmetru platībā ar apbūvi, kā arī kustamo īpašumu – inženiertīklus, ofisa tehniku, iekārtas un mēbeles.

Par agrāk slavenā zīmola bēdīgo stāvokli kļuva zināms 2019.gada oktobrī. Jau 12.novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāja maksātnespēju un iecēla Jāni Ozoliņu maksātnespējas procesa administratora amatā.

0
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus