Maršs Kijevā. Foto no arhīva

Ukrainā aizliegts bez maksas runāt krieviski

102
(atjaunots 10:54 12.10.2018)
Cīņa pret krievu valodu Ukrainā ilgst jau gadu simteni. 1918. gadā Centrālā rada ar vācu durkļu atbalstu sāka uzspiest ukraiņu valodu vietās, kur tajā gandrīz nemaz nerunāja, un kopš tiem laikiem te pastiprinājās, te vājinājās pilnīgas ukrainizācijas mēģinājumi.

Dažkārt cīņa guva totalitāru un visai cietsirdīgu formu. Taču 2018. gada 4. oktobrī šajā cīņā iezīmējās jauns pavērsiens, raksta Vladimirs Korņilovs, portāla RIA Novosti autors.

Pēc kaismīgām debatēm un atklātas šantāžas (Radas spīkeris A.Parubijs desmit reizes piedāvāja balsošanai deputātiem uzspiesto likumprojektu un paziņoja, ka neviens neies pusdienās pirms rezultatīva balsojuma) Rada pieņēma pirmajā lasījumā valodas likumprojektu, kas faktiski izslēdz krievu valodu no publiska lietojuma. Pie tam deputātu debates bija tik asas nebūt ne tāpēc, ka kāds no viņiem būtu centies aizstāvēt "mazākumtautību" vai "krievvalodīgo iedzīvotāju" tiesības. Viņi drīzāk sacentās, kā spēcīgāk uzbrukt krievu valodai, un viens otram pārmeta nepietiekamu aizrautību.

Tātad, kad šis likums tiks pieņemts, Ukrainā vairs nebūs ne krievu, ne ungāru, ne rumāņu skolu. Mazākumtautību pārstāvjiem cēlsirdīgi atstās tiesības mācīt bērniem dzimto valodu tikai bērnudārzos un sākumskolās līdztekus pamata valodai – ukraiņu. Vecākajās klasēs un, protams, augstskolās krievu valoda ir aizliegta pilnībā. Tāpat kā tā jau aizliegta  valsts iestādēs, tiesās, zinātnē, transportā, politiskajā dzīvē, reklāmā un kino. Izrādes krievu valodā vēl būs ļauts iestudēt, taču obligāti ar subtitriem. Jebkuru valsts ierēdni (ieskaitot ārstus un komunālo dienestu darbiniekus) tagad varēs atlaist par nepietiekamām movas zināšanām, pat ja viņa reģionā neviens tajā īpaši nerunā.

Šķiet, vienīgais izņēmums valsts struktūru spektrā attiecināts uz armiju. Tur tikai līguma oficieriem brīvi jāpārvalda ukraiņu valoda. Ierindnieki var iet bojā par Porošenko un viņa rokaspuišu interesēm arī tad, ja runā krieviski. Lielgabalu gaļas valoda Ukrainas tagadējo varu neinteresē.

Taču smagākais trieciens ar šo likumprojektu tiek izdarīts presei. Televīzija un radio Ukrainā jau gandrīz ukrainiskoti, taču avīzes pārsvarā vēl nāca klajā krievu valodā: publika lielākajā daļā krievvalodīgo pilsētu nelasa sev svešā valodā, lai cik smalki to cauraustu "pašcieņa" un "antikrieviskums" (tas ir viens no daudzajiem mūsdienu Ukrainā redzamajiem paradoksiem). Vairākkārtējie mēģinājumi ukrainiskos presi parasti beidzās nesekmīgi.

Taču tagadējais projekts paredz krievu valodā iznākošās preses iznīcināšaju. Nē, avīzēm vēl nav liegts izmantot jebkuru valodu, taču ar noteikumu, ka tās iznāks paralēli un laidīs klajā katra numura versiju uykraiņu valodā. Tas nozīmē, ka strauji pieaugs drukas un salikuma izmaksas, kritīsies ziņu operativitāte, un galu galā prese, kas jau tagad pārcieš grūtus laikus, iznīks.

Nepildīt likumu nevar – par to paredzēta nopietna materiāla un pat krimināla atbildība. Pēc likuma pieņemšanas jūs Ukrainā varat saņemt sodu pat par to, ka krieviski uzrakstīsiet "Киев" vai "Харьков": tagad atļauts tikai "Київ" un "Харкiв".

Likuma izpildi kontrolēs vesels valodas cenzoru aparāts. Sākotnēji viņus dēvēja par "valodas inspektoriem", ko ukraiņu prese nekavējoties nokristīja par "šprehenfīreriem". Viņu plānotās pilnvaras ir pārsteidzošas. Sākotnējais projekts paredzēja 27 cenzoru posteņus un dāvāja viņiem ārkārtējas pilnvaras, ko apskaustu par "ukrainizācijas ārkārtas trijotnes", kas XX.gs. 20. gados parādījās UPSR (jā, bija arī tādas). Valodas tīrības kontrolētāji var ielauzties jebkurā oficiālu struktūru, organizāciju, uzņēmumu pasākumā, pieprasīt jebkādus dokumentus, noteikt "vainas" pakāpi amatpersonām un piespriest sodus.

Protams, daudzi ierēdņi nebija sajūsmā par tādiem ierosinājumiem – atklāti sakot, daudzi viņu vidū ukraiņu valodu pieprot švaki (ko vērta ir iekšlietu ministra Avakova jocīgā mova, - viņš, šķiet, nav apguvis ne krievu, ne ukraiņu mēli). Irina Podoļaka, viena no fināla likumprojekta līdzautorēm, pirms balsošanas ar nožēlu atzīmēja, ka atsakās no "movas inspektoru" idejas, jo "Kremļa propaganda ir guvusi sekmes".

Taču patiesībā autori tikai pārdēvēja "valodas inspektorus" par "pilnvarotajiem valsts valodas aizsardzības jomā" un saglabāja visas kontroles un sodu funkcijas. Tas taču ir lielisks jebkuras opozīcijas likvidācijas mehānisms: ja tu kritizēsi varu, mēs ieradīsimies ar interpunkcijas testu.

Debatēs Podoļaka centās nomierināt publiku ar stāstiem par to, ka mazākumtautību tiesības netiks pārkāptas, jo tās iekļautas "Ukrainas ratificētajos starptautiskajos aktos". Patiešām, Kijevas pienākums ir aizsargāt reģionālās valodas – to nosaka atbilstošā ES harta. Vēl vairāk, saskaņā ar Eiropas prasību, nacionālajos likumos nostiprinātās šo valodu tiesības iespējams tikai paplašināt. Taču debatēs deputāti ne vienu reizi vien nolādēja pašu jēdzienu "reģionālā valoda" un atklāti atzina, ka vēlas to iznīdēt.

Galu galā debašu noslēgumā tika dzēsta pat šķietami pašsaprotams projekta pants: "Ukraiņu valodas – vienīgās valsts valodas – statuss nevar dāvāt pamatu pie mazākumtautībām piederošo personu valodu tiesību un vajadzību noliegšanai." Tagad Kijeva var noliegt mazākumtautību valodu tiesības. Pie tam, protams, mēs nesaklausām sašutuma pilnus rietumvalstu iebildumus: tās jau 25 gadus neko nedzird un neredz, ja runa ir par nepareizu valodu un tautību tiesībām.

Ko tur lai saka... Pēc uzvaras pār krievu valodu citos bijušās PSRS nostūros, "titulētās nācijas" aktīvistiem zināmu laiku šķita, ka viņi tikai aizsargājuši sevi un savas privilēģijas, ierobežojuši Krievijas ietekmi kultūras un informācijas jomā un sadzinuši geto savus krievvalodīgos. Taču patiesībā viņi tikai krasi samazināja ietekmi uz "saviem krieviem", nogrieza saviem tautiešiem iespēju atrast perspektīvu darbu Krievijā un, visbeidzot, apšņāpa savu vienīgo biznesa priekšrocību salīdzinājumā ar eiropiešiem – "prasmi sarunāties ar Maskavu tās valodā". Rezultātā šodien, kad no skatuves jau pamazām nokāpj "titulēto" iedzīvotāju paaudze, kas apguva krievu valodu skolās, krievu valodas zināšanas derusificētajās valstīs kļūst par retu privilēģiju. Un tas maksā naudu.

102
Pēc temata
NATO komentēja mazākumtautību skolu reformu Ukrainā
Gasparjans: Latvija darījusi visu iespējamo, lai politizētu pagātni un žņaugtu krievus
Krievijas politiķis: valodu diskriminācija rūp ES kā "Titānika" klāja spīdums
EP deputāts: Latvijai draud pilsoņkarš pēc Donbasa scenārija
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko

21
(atjaunots 18:37 21.10.2020)
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?

No vienas puses, ar rusofobo mediju kampaņu Rietumiem viss ir kārtībā. Incidents ar Alekseju Navaļniju nav vēl līdz galam atstrādāts. It kā nav nekādas nepieciešamības palaist jaunas pīles, sevišķi tik augstā – ārpolitikas iestāžu un galveno specdienestu vadītāju – līmenī. Bet no otras puses – iepriekšējā pieredze, ieskaitot arī situāciju ar Krievijas blogeri, liecina, ka uz kaut kādu patiešām nopietnu un Maskavai sāpīgu pasākumu ieviešanu jebkurā gadījumā var necerēt.

Tajā pašā laikā sinhronā Vašingtonas un Londonas uzstāšanās liecina par kopīgu mērķu esamību, ko vēlas panākt abas galvaspilsētas.

Bet par ko konkrēti varētu būt runa?

Atminējums, visticamāk, ir jāmeklē Tokijas un Seulas reakcijā uz izvirzītajām apsūdzībām. Japānas valdība atteicās no komentāriem, paņemot pauzi "attiecīgas informācijas" ievākšanai. Dienvidkorejas varasiestādes arī izvēlējās neko nekomentēt.

Spriežot pēc visa, abu valstu oficiālās personas un specdienesti – starp citu, galveno Rietumu sabiedroto reģionā – nebija iepriekš informēti par Amerikas un Lielbritānijas operāciju un tagad ir spiesti steigšus orientēties pēc situācijas, lai neiegāztu sevi un beigās ieņemtu maksimāli akurātu pozīciju. Kā to izdarīja, piemēram, Japānas Olimpiskā komiteja, kura paziņoja, ka neizjuta kiberuzbrukumu ietekmi tās darbībā.

Tādēļ ar augstu varbūtību galvenais jaunās pret Krieviju vērstās kampaņas mērķis, lai cik dīvaini tas nešķistu, ir nebūt ne mūsu valsts, bet gan pārējā pasaule – un pirmām kārtām paši Rietumi. Un rusofobā dienas kārtība šeit uzstājas kā ērts un ierasts instruments, nevis pašmērķis.

Informācijas un propagandas dominēšana ir svarīgākā ASV hegemonijas daļa. Savukārt Lielbritānija šajā jautājumā tradicionāli tās atbalsta, jo tieši visietekmīgāko angļu mediju kopumu abās Atlantijas okeāna pusēs mēdz dēvēt par globālo mediju meinstrīmu. Tāpat sen un labi zināms par abu valstu īpašo tuvību politiskās un specdienestu jomu sadarbībā.

Pakāpeniska Savienoto Valstu lielvalsts varenības degradācija un skaidra Apvienotās Karalistes aizkulišu ietekmes pavājināšanās starptautiskajā arēnā pēdējos gados pārtapa par ierastu realitāti. Tomēr šie procesi galvenokārt skar ekonomiskos, birokrātiskos un dažus politiskus mehānismus.

Tajā pašā laikā ir jomas, kurās abu lielvalstu pārākums līdz šim bijusi neapstrīdams. Kā jau nevar apšaubīt amerikāņu armijas virsroku NATO, tā arī neviens kontinentālās Eiropas medijs ietekmīguma ziņā nespēj sacensties ar britu Times vai amerikāņu CNN. Nerunājot jau par to, ka tieši aiz okeāna atrodas tik jaudīgu sabiedriskā viedokļa manipulācijas instrumentu, kā Twitter un Facebook, kontroles centrs.

Skarbā Vašingtonas politika pret RT vai Ķīnas izcelsmes TIkTok apliecina, ka tur lieliski apzinās šādu struktūru nozīmīgumu. Taču Savienotās Valstis jau tomēr ir pieradušas pie tā, ka ģeopolitiskajiem oponentiem ir savi ļoti nopietni mediju ietekmes resursi, un vienkārši veic pasākumus to darbības ierobežošanai pie sevis.

Daudz jūtīgāka Amerikas un Lielbritānijas specdienestu un propagandas tandēmam varētu kļūt konkurentu parādīšanās pašos Rietumos. Bet tieši tas arī tagad notiek, un Navaļnija lieta ir apliecinājums tiem nepatīkamiem un nevēlamiem procesiem.

Krievijā skandāls saistībā ar blogeri var izskatīties kā jau ierastā lieta, taču patiesībā tas ir savā ziņā unikāls, jo tas no sākuma līdz galam ir Berlīnes darbs.

Jā, Vācija izmantoja standarta rusofobo pieeju, taču tā mantojusi to no "vecākajiem partneriem".

Vācieši kontrolē Navaļniju. Viņš stāsta to, kas viņiem ir nepieciešams: no "Ziemeļu straumes 2" aizsardzības līdz pārmetumiem amerikāņiem, kuri neizrāda viņam īpašu atbalstu. Par pasaulei galveno ziņu avotu uz dažām dienām kļuva vācu izdevumi, savukārt angļu mediji bija spiesti to visu citēt un tiražēt.

Šajā kontekstā stāsts par krievu hakeriem no GIP, kuri uzbrūk Olimpiādēm, iegūst absolūti īpašu jēgu. Faktiski ar tā palīdzību amerikāņi un briti tiecas līdz galam izskalot no dienas ziņu kārtības Navaļnija tematu – jo tas, būtībā, ir viņu konkurentu projekts. Turklāt Vašingtonai un Londonai ir svarīgi kopumā atgriezt kontroli pār globālo mediju politisko telpu, kuru uz laiku sev pakļāva Eiropa ar vāciešiem priekšgalā.

Lai gan abas puses šeit izmanto mūsu valstij ārkārtīgi nedraudzīgu retoriku, pēc būtības viņu domstarpības spēlē par labu Krievijai (un daudzām citām valstīm), jo pastiprina konfliktu līmeni Rietumos un stimulē to turpmāko kritumu.

Un to faktu, ka Vācijai pirmo reizi izdevās – lai arī ne uz ilgu laiku – pārtvert kontroli pār pasaules politiskās un informācijas telpu, ir vērts uztvert nevis kā unikālu izņēmumu, bet gan kā pirmo bezdelīgu. ASV un Lielbritānijai ir jēga pamazām gatavoties mediju dominēšanas zaudēšanai, jo izaicinājumu tām tagad met ne tikai ģeopolitiskie konkurenti, bet arī tuvākie sabiedrotie.

21
Tagi:
Vācija, Lielbritānija, ASV, Krievija, kiberuzbrukums
ASV iznīcinātājs F-16

"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās

40
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Amerikāņi mācās karot ar Krieviju maksimāli reālos apstākļos. Nesen Pentagons izsludināja PSRS un Krievijā ražoto ieroču maketu partijas iepirkumu.

Mācībās pilna mēroga bruņojumu izsniegs karavīriem, kuri tēlos pretinieku. Pasūtītājs pieprasījis, lai maketi būtu izgatavoti no ļoti izturīga uretāna, kas nesalūzīs arī pēc ilggadīgiem treniņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ienaidnieka tēls

Iepirkuma aprakstā precizēts, ka runa ir par prettanku granātmetējiem RPG-7, pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem "Strela 2", Kalašņikova automātiem un ložmetējiem, Dragunova snaipera šautenēm, granātām F-1, RGD-5 un RG-42.

Tas viss jānogādā Beninga fortā – vienā no lielākajām armijas bāzēm ASV. Tajā ik gadus tiek apmācīti līdz 96 tūkstoši karavīru 85 specialitātēs. Katrs tanku un kājnieku vienību kareivis sāk dienestu Beninga fortā. Acīmredzot, Pentagons nolēmis tuvināt mācību programmu reāliem kaujas apstākļiem, kas radīsies kara gadījumā ar Krieviju.

Amerikāņi jau agrāk ir lietojuši svešu bruņojumu, tehniku, pat uniformu. Piemēram, septembra beigās viņi organizēja manevrus, kuros plaši izmantoja uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Mērķim bija izraudzīti zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" maketi. Savukārt daudzajās mācībās Eiropā pretinieka lomā bieži vien ir NATO kareivji formastērpos, kas aizdomīgi atgādina Krievijas "ciparu".

Tādas "maskuballes" jēga ir skaidra – atbrīvoties no bailēm pretinieka priekšā, iemācīties atpazīt ienaidnieka tehniku un kareivjus, iepazīties ar citu taktiku.

Tāda veida mācību priekšrocības ASV aptvēra jau aukstā kara gados, kad sākās programma OPFOR (Opposing Force). Armijā tika izveidotas speciālas vienības, kas mācībās tēloja Varšavas līguma valstu bruņotos spēkus.

OPFOR kareivji nēsāja padomju armijas formastērpam līdzīgu formu, rīkojās saskaņā ar domājamā pretinieka noteikumiem un aktīvi izmantoja austrumu bloka militāro tehniku.

OPFOR vienības ASV iemēģināja padomju BMP-1, ko 70. gadu beigās ASV nodeva Ēģiptes prezidents Anvars Sadats. Tās dzenāja pa poligoniem, rūpīgi izpētīja, apšaudīja no dažādiem kalibriem. Rezultātā uz kājnieku kaujas mašīnas M2 Bradley tika uzstādīts 25 mm lielgabals M242 Bushmaster, kas spēja cauršaut jebkuras padomju vieglās bruņutehnikas priekšējās bruņas.

Imitācijas un trofejas

Tomēr amerikāņiem katastrofāli trūka pretinieka tehnikas paraugu un rezerves daļu. Galu galā OPFOR tika apbruņotas ar dīvainiem "mutantiem" – vienības saņēma par padomju mašīnām nomaskētu amerikāņu tehniku.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

80. gados ASV noliktavās sakrājās aptuveni tūkstotis vieglo tanku Sheridan. Tos nolēma izmantot OPFOR interesēs. Uz šo mašīnu bāzes radīja tanku T-72, BMP-1, pašgājēja zenītiekārtu "Šilka" un pašgājējlielgabalu "Gvozdika" imitācijas. Vēlāk parādījās par T-72 un BMP-2 maskēti bruņutransportieri M113 un M2 Bradley.

Par īstu zelta laikmetu OPFOR kļuva periods pēc PSRS sabrukuma. Varšavas līguma organizācijas bijušās valstis labprāt pārdeva amerikāņiem vai pat dāvināja bez maksas militāro tehniku. Toreiz OPFOR vienības saņēma tankus T-72 un T-80U, kājnieku kaujas mašīnas BMP-2, bruņutransportierus BTR-80, zenītraķešu-lielgabalu kompleksus "Tunguska", artilērijas sistēmas un daudz ko citu.

Visa tehnika tiek izmantota. Piemēram, daļu "trofeju" pastāvīgi izmanto ASV Jūras kājnieku korpusa 1. divīzijas 3. amfībiju-trieciena bataljons Kemppendltonas bāzē Kalifornijā. Bruņutehnika tiek izmantota poligonā pastāvīgās dislokācijas vietā.

Jūras kājnieku rīcībā ir arī vairāki helikopteri Mi-24, kas saņemti no bijušā sociālistiskā bloka valstīm. Militāro mācību kursā bija iekļauts vingrinājums ar mērķi mazināt karavīru bailes no krievu šausmīgā "krokodila". Vienība sagulst līdzenā laukā, bet helikopters vairākkārt nolido minimālā augstumā un maksimālā ātrumā virs karavīriem. Aukstā kara laikā Mi-24 lomu tēloja helikopteri-amfībijas Sikorsky SH-3 SeaKing un franču Aerospatiale SA 330.

"Sarkanie" meistari

Gaisa pretinieka loma mācībās ASV parasti tiek piešķirta eskadriļai "Agresors", kas saformēta 70. gadu sākumā. Tā lido ar PSRS un Krievijas kara lidmašīnu imitācijām. Vispirms tās bija amerikāņu F-5 ar sarkanām zvaigznēm uz spārniem, bet jau 1973. gadā atveda pirmo oriģinālo MiG-21F-13, ko izraēlieši sagrāba no arābiem. Jau dažus gadus vēlāk Nevadas debesīs pacēlās MiG-21bis un MiG-23.

Pēc PSRS sabrukuma "agresoru" rokās tika modernākas mašīnas. Piemēram, 2016. gada decembrī tika nofotografēts iznīcinātāja Su-27 mācību lidojums Nevadā kopā ar amerikāņu F-16. Domājams, Su-27 nokļuvis ASV no Ukrainas. Mediji vēstīja, ka amerikāņiem ir vairākas tādas mašīnas, kā arī vairāk nekā divi desmiti frontes iznīcinātāju MiG-29. Tomēr "agresoru" parka pamatā ir Krievijas kamuflāžas krāsās "tērpti" F-5, F-15, F-16 un F/A-18.

Līdztekus "atmosfērai" šīs vienības imitē pretinieka lidmašīnu taktiku un tehniskās īpatnības. ASV Gaisa spēkos valda uzskats, ka tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa.

Jau Otrā pasaules kara laikā amerikāņi ievēroja, ka liela daļa jauno pilotu "sastingst", pirmo reizi tiekoties ar pretinieku. Zaudētās sekundes daudziem maksāja dzīvību.

Komandieri uzskata, ka regulāri treniņi ar "agresoriem" vajadzētu pilotiem padarīt ienaidnieka tēlu ierastāku.

40
Tagi:
Pentagons, ASV GS, Krievijas GKS
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

0
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem