ASV dolāri

Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi

798
(atjaunots 21:20 08.10.2018)
Amerikāņu miljardieris vaino ASV politiķus un Federālā rezervju fonda vadītājus par "kapitālisma izkropļošanu" un apgalvo: jaunas globālās ekonomiskās krīzes "sēklas" ir ne tikai iesētas, - tās drīz uzdīgs.

1992. gadā Stenlijs Frīmens Drakenmillers kopā ar savu partneri, draugu un kolēģi Džordžu Sorosu organizēja XX gs. veiksmīgāko "spekulatīvo uzbrukumu". Finanšu izdevumi stāstīja, ka abi finansisti, fonda Quantum vadītāji "salauza Anglijas banku" un dažu dienu laikā nopelnīja aptuveni miljardu sterliņu mārciņu uz britu valūtas vērtības krišanās rēķina. Mazliet vēlāk abu partneru ceļi šķīrās – Drakenmillers mīlēja klusumu un labprātāk atradās "ēnā", bet Soross vienmēr alka atklāti nodarboties ar vispasaules politiku. Taču abi spekulanti kļuva par finanšu pasaules leģendām, jo viņi pazemoja rietumvalstu visvecāko centrālo banku, pēc sekmīga uzbrukuma "aizgāja ar laupījumu" un palika nesodīti, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs, bloga Crimson Alter autors.

Nesen Sorosa noslēpumainais un klusais partneris nolēma sniegt pirmo pamatīgo interviju kopš daudziem gadiem. Saruna liecina, ka viņam nav nekas labs sakāms ne par pasaules ekonomiku, ne par Donaldu Trampu. Taču svarīgākais intervijā bija Drakenmillera negaidītā atzīšanās: jaunas globālās ekonomiskās krīzes "sēklas" ir ne tikai iesētas, — tās drīz uzdīgs. "Mēs ņēmām iepriekšējās krīzes iemeslus un trīskāršojām tos. Un tas padarīts globālā līmenī," – atzina Drakenmillers, lai arī neatklāja, kas domāts ar vārdu "mēs". Tiesa, leģendārajam spekulantam jau gatavs saraksts, kurā minēti visi, kas, pēc viņa domām, vainojami par nākotnes krīzi. Izklausās dīvaini, taču vaininieku sarakstā nav atrodama ne Krievija, Putins un krievu hakeri, ne arī, piemēram, Ķīna. Nē, Drakenmillers uzskata, ka pie visa vainojama ASV politiskā vara un monetāro struktūru vadība (pēdējo desmit gadu laikā) un neviens cits.

Amerikāņu miljardiera viedoklis noformēts kā spriedums, nevis brīdinājums. Viņš vaino ASV politiķus un Federālā rezervju fonda vadītājus par "kapitālisma izkropļošanu", kas nespēj normāli darboties nullei tuvu procentu likmju apstākļos, un šīs izkropļošanas dēļ nākamā krīze ir ne tikai neizbēgama, bet arī būs daudz dziļāka nekā krīze 2008.-2009. gados.

Miljardieris uzsvēra, ka centieni ar jaunu parādu palīdzību atrisināt veco parādu sagādātās problēmas ir lemti neveiksmei. Vēl vairāk: viņš paziņoja, ka līdztekus ekonomiskajiem jautājumiem viņam bažas sagādā sociālās nevienlīdzības pārliekais līmenis, pie kā novedusi amerikāņu ekonomiskā politika. "Sociālās nevienlīdzības lielākais paātrinātājs ir kvantitatīvās mīkstināšanas programma (ASV Federālo rezervju fonda programma, kuras ietvaros bankas un baņķieri tika glābti no bankrota uz valsts rēķina – aut. piez.), tur pat nav par ko strīdēties," – uzskata Drakenmillers. Gaidāmā sociālā sprādziena otrais elements, pēc viņa domām, ir internets, "kas translē informāciju par dzīves līmeņa starpību" visiem planētas iedzīvotājiem. Kā piemēru viņš minēja kompānijas Amazon īpašnieku Džefu Bezosu: "Paskatieties, pēdējo 48 stundu laikā parādījās desmitiem rakstu par to, ka Bezosa kapitāls pārsniedz 150 miljardus dolāru. Kā uz to skatīsies parasts cilvēks?!"

Lai arī Drakenmillera intervija tika publicēta salīdzinoši mazpazīstamā interneta televīzijas kanālā Realvision, viņa tēzes zibens ātrumā izplatījās medijos visā pasaulē.

Galu galā, jo tālāk, jo grūtāk ir krīzes pareģus nosaukt par muļķiem, fanātiķiem un konspirologiem. Gribot negribot nākas ieklausīties, ja par gaidāmo krīzi un sociālo sprādzienu runā autoritatīvi finansisti. Vēl vairāk, aģentūras Bloomberg žurnālisti, kuri analizēja Drakenmillera interviju, norādīja, ka viņš nav pirmais, kas pievērsis uzmanību gaidāmajām grūtībām globālajā ekonomikā. Pēdējo mēnešu laikā vairākas ļoti ietekmīgas personības no Volstrīta ir izteikušas savu viedokli un sniegušas tikpat drūmas prognozes.

Kenets Kordels Grifins, miljardieris un gigantiskā hedžfonda Citadel Investment Group menedžeris, nesen brīdināja, ka pārāk lieli parādi kļūs par ekonomikas kritiena "sēklām" nākotnē. Citadel ir pazīstama ar savu dalību visos pasaules finanšu tirgos un gūst kolosālus ienākumus, un Grifina pārziņā ir kapitāls, kas pielīdzināms, piemēram, Latvijas vai Paragvajas IKP. Tāda mēroga spēles dalībnieki nekad nesaka neko nepārdomātu, jo publiski pieļautas kļūdas pārlieku negatīvi ietekmē viņu biznesu.

Šī gada jūnijā krīzes pareģu pulkam pievienojās vēl viens miljardieris – finansists un matemātiķis Džefrijs Gandlahs, kam pieder investīciju fonds DoubleLine Capital. Viņš arī uzskata, ka par nākamās krīzes sākumpunktu kļūs pārlieku liels parāds, un pievērsa īpašu uzmanību tam, ka ASV budžeta deficīts un valsts parāds palielinās augošo dolāra likmju fonā un tas var novest pie "fiskālām grūtībām" Vašingtonai.

Protams, nebūtu pareizi uzskatīt, ka krīzes pareģošana ir tikai miljardieru un finansistu priekšrocība. Priekšnojauta par to, ka "kredītu banketam" sekos ekonomiskās paģiras, parādās pat mainstream finanšu publikācijās. "Gatavojieties nākamajai finanšu krīzei" – ar tādu virsrakstu respektablā The Wall Street Journal iepriecināja savus lasītājus bankas Lehman Brothers bankrota jubilejā, ar ko sākās 2008. gada krīze. "Problēmu risināšanas mēģinājumi pēc 2008. gada ir vēl pavairojuši parādus," – apgalvoja ASV vadošā lietišķā izdevuma autors.

Ir arī viena finanšu tirgus dalībnieku kategorija – viņiem aizliegts publiski runāt par gaidāmajām krīzēm, taču dienesta pienākumu dēļ viņiem ir jāsagatavojas krīzēm un jāsper konkrēti soļi, lai no tām aizsargātos. Tās ir centrālās bankas, un rietumu analītiķi jau tagad atzīmē Krievijas, Ķīnas, Indijas un vairāku citu valstu zelta rezervju anomāli aktīvo palielināšanos. Pat Polijas Centrālā banka pēkšņi sākusi pirkt zeltu, pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā, lai arī valstij nedraud nekādas sankcijas no ASV puses un ar tām saistīti politiskie riski.

Situācija mazliet atgādina "Titāniku": uz klāja spēlē orķestris, pasažieri vēl uzjautrinās, lai arī tikšanās ar aisbergu jau ir neizbēgama. Taču apdomīgākie jau cīnās par vietām glābšanas laivās. Vispasaules finanšu krīzes otrais vilnis sāpīgi skars visus, taču brīdī, kad Rietumu ekonomikas "Titāniks" sastapsies ar aisbergu, mūsu glābšanas laiva jau varētu būt drošā attālumā.

798
Pēc temata
Džordžs Soross: šī Eiropas Savienība ir salūzusi, es radīšu jaunu
Stepaņenko: Soross atklāti nosaucis likuma cenu Latvijā
"Neatkarīgie žurnālisti" ar Sorosa naudu vieš demokrātiju Latvijā
Eiropieši vēlas atbrīvoties no Džordža Sorosa
 S-400 Triumf

Redzamas mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem

4
(atjaunots 09:44 13.07.2020)
Ar zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" jaunajiem izmēģinājumiem Ankara demonstrē stingru apņemšanos stiprināt aizsardzību un republikas reālo suverenitāti.

Nekāda alternatīva – pārdot tālāk pasaulē labāko bruņojumu vai apmainīt to pret ASV labvēlību militāri tehniskās sadarbības jomā – netiek plānota, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kopš 4. jūlija Murtedas aviobāzē Turcija atkal organizē Krievijas zenītraķešu sistēmu (ZRS) S-400 jaunos izmēģinājumus pret iznīcinātājiem F-16 un F-4, kas pilna lidojumus dažādā augstumā un attālumā. Ankara ir ignorējusi Vašingtonas vairākkārtējos brīdinājumus par sankcijām Krievijas PGA un PRA sistēmu ekspluatācijas dēļ.

Diezin vai "Triumf" testēšana ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16 Viper и F-4 Phantom II ir nejauša. Pērn, neskatoties uz ASV bažām, turku speciālisti tāpat izmēģināja S-400 pret amerikāņu iznīcinātājiem F-16 virs Ankaras, dažādā augstumā. "Triumf" daudzposmu izmēģinājumi ilgs līdz 2020. gada novembrim.

S-400 piegādes sākās pērnvasar, un izprovocēja spriedzi Ankaras un Vašingtonas attiecībās. Amerikāņi pieprasīja, lai Turcija atteiktos no darījuma un iegādātos kompleksus Patriot, piedraudēja izslēgt Turciju no iznīcinātāju F-35 ražošanas kopprogrammas. Ankara izturēja militāri politisko spiedienu, atteicās piekāpties un vairākkārt uzsvēra, ka "Ttriumf" ne mazākajā mērā neapdraud aliansi.

Pagājušā gada novembrī Krievija izpildīja pirmo līgumu par četru S-400 divizionu piegādi Turcijai par 2,5 miljardiem dolāru. 2020. gada jūnijā Ankara un Maskava panāca principiālu vienošanos par "Triumf" otrā komplekta (pulka) piegādi. Pie tam Turcijas Republikas aizsardzības rūpniecības sekretariāta vadītājs Ismails Demirs paziņoja: "Sistēma S-400 tiek iegādāta, lai to ekspluatētu. Punkts." Taču Savienotās Valstis vēl joprojām meklē iespēju likvidēt "Triumf" uz Turcijas zemes: piedāvā to izpirkt, aizvietot ar amerikāņu kompleksiem un draud ar jaunām sankcijām.

"Triumf" uz visiem laikiem

S-400 izmēģinājumi Turcijā notiek ar mērķi precizēt identifikācijas attālumu, pavadīšanas stabilitāti, likvidācijas efektivitāti un citus parametrus. Netālu no Ankaras, Murtedas aviobāzē dislocētās raķešu sistēmas tiek restētas ar īstiem aerodinamiskajiem mērķiem, ieskaitot lidmašīnas F-35 un F-22. Zināms, ka amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātāji, slepeni un it kā radaros nesaskatāmi, trīs reizes parādījušies "Triumf" identifikācijas un likvidācijas rādiusā. Rotācijas un pārvietošanas gaitā uz Tuvo Austrumu valstīm pāri Melnajai jūrai un Turcijas teritorijai ASV Gaisa spēku F-35 un F-22 maršruti nosprausti aptuveni 200 kilometru attāumā no Murtedas aviobāzes.

Izdevums Fighter Jets World vēsta, ka Turcijas pretgaisa aizsardzības speciālisti pārbauda RLS iespējas dažādos režīmos un dažādā augstumā. Turcija neatklāj sīkāku informāciju par Krievijas S-400 testiem pret amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem. Taču, saskaņā ar militārā eksperta Viktora Baraņeca datiem, viens no testu dalībniekiem sarunā ar "Rosoboroneksport" pārstāvi atzīmējis: "Amerikāņu lidmašīnas radaros redzamas kā mušas uz griestiem." Tā kā sūdzību nav, un iespējamas jaunas piegādes, būtu loģiski pieļaut, ka Ankara ir pilnīgi apmierināta ar "Triumf".

Iepriekš Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka S-400 izvēršana rit sekmīgi, Krievijas sistēma fiksējusi iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā, bet minimālā augstumā fiksēti visi mērķi. "Triumf" ne tikai fiksē maksimālā attālumā pasaules ieroču tirgū popuārāko 4. paaudzes iznīcinātaju-bumbvedēju, sistēma ir arī pastāvīgi gatava raidīt raķetes pret mērķi pirms tā ieiešanas likvidācijas zonā. Tas ir, kaujas dežūras režīmā lidmašīnas F-16 Fighting Falcon tiks likvidētas 400 km attālumā. Automātiski.

Atgādināšu, ka viens vieglais iznīcinātājs F-16 izmaksā līdz 50 miljonus dolāru, bet "neredzamais" F-35 ir divreiz dārgāks.

Jaunu iespēju laiks

"Triumfālā" testēšana Murtedas aviobāzē dod sāpīgu triecienu amerikāņu iznīcinātāju aviācijas reputācijai. Turcijas teritorijā ir Indžirlikas aviobāze ar amerikāņu kodolieročiem – ASV Gaisa spēku galvenais atbalsta punkts "karstajā" reģionā. Turcijai ir liela ģeopolitiskā nozīme ASV un NATO acīs, tāpēc tā var bez īpaša riska ietekmēt spēles noteikumus aliansē. Paradoksālā tuvināšanās Maskavai padara Ankaru vēl neuzņēmīgāku pret diktātu un Rietumu partneru ārējo spiedienu.

S-400 iepirkuma dēļ Vašingtona iesaldēja Turcijas dalību F-35 programmā (Ankara ir "sodīta", taču ne izslēgta no programmas). Pēc šī ierobežojuma Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka valsts varētu iegādāties Krievijā jaunākos iznīcinātājus Su-35 un Su-57. Militāri tehniskās sadarbības federālā dienesta direktors Dmitrijs Šugajevs aviosalonā "MAKS 2019" apstiprināja, ka tāds "vēstures pavērsiens" ir  iespējams. Intriga vēl izvēršas, taču provizoriskos rezultātus varam apkopot jau šodien.

Objektīvi novērtējot Turcijas iegādātā ieroča kaujas potenciālu, manāma republikas aizsardzības spēju kvalitatīva izaugsme: vienai "Triumf" baterijai ir līdz 72 notēmētas raķetes, tā var vienlaikus apšaudīt līdz 36 mērķus. Dažāda tipa raķetes ļauj S-400 efektīvi un diferencēti strādāt pret iznīcinātājiem-bumbvedējiem, bezpilota lidaparātiem, spārnotajām, taktiskajām un ballistiskajām raķetēm augstuma diapazonā no 5 metriem līdz 30 kilometriem (no 400 km līdz 2 km attālumā). Sistēma "Triumf" var integrēt dažāda darbības rādiusa zenītkompleksus un vadīt vērā ņemamu PGA līdzekļu tīklu (turku speciālistiem vajadzētu paskatīties uz Krievijas ZRK "Pancirj S1" un "Tor M1").

Pretgaisa aizsardzības necaursitamais kupols ļauj Turcijai kompensēt zināmu atpalikšanu gaisa kara spēku attīstībā.

Pateicoties neapstrīdamai tehnoloģiskajai izcilībai un cīņasspējai, Krievijas "Triumf" Turcijā un vairākās citās valstīs bez viena vienīga šāviena stiprina daudzpolāro pasauli, noliek pie vietas arhaisko militāro bloku un tā pašrocīgi ieceltos hegemonus.

Vienlaikus sākas jaunu iespēju laiks, un Ankara apspriež iespējas iegādāties no Krievijas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei". Krievijas tālās PGA sistēmas joprojām pabīda malā starptautiskajā tirgū un kaujas pozīcijās rietumvalstu analogus, kuru parametri krietni vien atpaliek.

4
Tagi:
S-400, militārā tehnika, Turcija, ASV, Krievija
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
ASV draud izlaupīt vēl vienu valsti. Tā pārdomā Krievijas ZRK iespējas
Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

53
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

53
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ

0
(atjaunots 13:48 13.07.2020)
Krievijas prezidents atgādināja notikumu hronoloģiju un paskaidroja, ka Krievijas un Ukrainas vadības viedokļi atšķīrās jau pirms Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nav saistīta ar Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā. To viņš pastāstīja telekanāla "Rossija 1" ēterā.

"Taču tikai pēc tam Krima atgriezās Krievijas sastāvā, ne otrādi," prezidenta teikto citēja Sputnik Lietuva.

Krima nolēma atgriezties Krievijas sastāvā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Pussalas teritorijā tika organizēts referendums. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,7% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Krievijas prezidents jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem un ne par kādu Krievijas vēsturiskās teritorijas "atgriešanu" Ukrainai nevar būt ne runas.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Krima, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"