ASV dolāri

Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi

801
(atjaunots 21:20 08.10.2018)
Amerikāņu miljardieris vaino ASV politiķus un Federālā rezervju fonda vadītājus par "kapitālisma izkropļošanu" un apgalvo: jaunas globālās ekonomiskās krīzes "sēklas" ir ne tikai iesētas, - tās drīz uzdīgs.

1992. gadā Stenlijs Frīmens Drakenmillers kopā ar savu partneri, draugu un kolēģi Džordžu Sorosu organizēja XX gs. veiksmīgāko "spekulatīvo uzbrukumu". Finanšu izdevumi stāstīja, ka abi finansisti, fonda Quantum vadītāji "salauza Anglijas banku" un dažu dienu laikā nopelnīja aptuveni miljardu sterliņu mārciņu uz britu valūtas vērtības krišanās rēķina. Mazliet vēlāk abu partneru ceļi šķīrās – Drakenmillers mīlēja klusumu un labprātāk atradās "ēnā", bet Soross vienmēr alka atklāti nodarboties ar vispasaules politiku. Taču abi spekulanti kļuva par finanšu pasaules leģendām, jo viņi pazemoja rietumvalstu visvecāko centrālo banku, pēc sekmīga uzbrukuma "aizgāja ar laupījumu" un palika nesodīti, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs, bloga Crimson Alter autors.

Nesen Sorosa noslēpumainais un klusais partneris nolēma sniegt pirmo pamatīgo interviju kopš daudziem gadiem. Saruna liecina, ka viņam nav nekas labs sakāms ne par pasaules ekonomiku, ne par Donaldu Trampu. Taču svarīgākais intervijā bija Drakenmillera negaidītā atzīšanās: jaunas globālās ekonomiskās krīzes "sēklas" ir ne tikai iesētas, — tās drīz uzdīgs. "Mēs ņēmām iepriekšējās krīzes iemeslus un trīskāršojām tos. Un tas padarīts globālā līmenī," – atzina Drakenmillers, lai arī neatklāja, kas domāts ar vārdu "mēs". Tiesa, leģendārajam spekulantam jau gatavs saraksts, kurā minēti visi, kas, pēc viņa domām, vainojami par nākotnes krīzi. Izklausās dīvaini, taču vaininieku sarakstā nav atrodama ne Krievija, Putins un krievu hakeri, ne arī, piemēram, Ķīna. Nē, Drakenmillers uzskata, ka pie visa vainojama ASV politiskā vara un monetāro struktūru vadība (pēdējo desmit gadu laikā) un neviens cits.

Amerikāņu miljardiera viedoklis noformēts kā spriedums, nevis brīdinājums. Viņš vaino ASV politiķus un Federālā rezervju fonda vadītājus par "kapitālisma izkropļošanu", kas nespēj normāli darboties nullei tuvu procentu likmju apstākļos, un šīs izkropļošanas dēļ nākamā krīze ir ne tikai neizbēgama, bet arī būs daudz dziļāka nekā krīze 2008.-2009. gados.

Miljardieris uzsvēra, ka centieni ar jaunu parādu palīdzību atrisināt veco parādu sagādātās problēmas ir lemti neveiksmei. Vēl vairāk: viņš paziņoja, ka līdztekus ekonomiskajiem jautājumiem viņam bažas sagādā sociālās nevienlīdzības pārliekais līmenis, pie kā novedusi amerikāņu ekonomiskā politika. "Sociālās nevienlīdzības lielākais paātrinātājs ir kvantitatīvās mīkstināšanas programma (ASV Federālo rezervju fonda programma, kuras ietvaros bankas un baņķieri tika glābti no bankrota uz valsts rēķina – aut. piez.), tur pat nav par ko strīdēties," – uzskata Drakenmillers. Gaidāmā sociālā sprādziena otrais elements, pēc viņa domām, ir internets, "kas translē informāciju par dzīves līmeņa starpību" visiem planētas iedzīvotājiem. Kā piemēru viņš minēja kompānijas Amazon īpašnieku Džefu Bezosu: "Paskatieties, pēdējo 48 stundu laikā parādījās desmitiem rakstu par to, ka Bezosa kapitāls pārsniedz 150 miljardus dolāru. Kā uz to skatīsies parasts cilvēks?!"

Lai arī Drakenmillera intervija tika publicēta salīdzinoši mazpazīstamā interneta televīzijas kanālā Realvision, viņa tēzes zibens ātrumā izplatījās medijos visā pasaulē.

Galu galā, jo tālāk, jo grūtāk ir krīzes pareģus nosaukt par muļķiem, fanātiķiem un konspirologiem. Gribot negribot nākas ieklausīties, ja par gaidāmo krīzi un sociālo sprādzienu runā autoritatīvi finansisti. Vēl vairāk, aģentūras Bloomberg žurnālisti, kuri analizēja Drakenmillera interviju, norādīja, ka viņš nav pirmais, kas pievērsis uzmanību gaidāmajām grūtībām globālajā ekonomikā. Pēdējo mēnešu laikā vairākas ļoti ietekmīgas personības no Volstrīta ir izteikušas savu viedokli un sniegušas tikpat drūmas prognozes.

Kenets Kordels Grifins, miljardieris un gigantiskā hedžfonda Citadel Investment Group menedžeris, nesen brīdināja, ka pārāk lieli parādi kļūs par ekonomikas kritiena "sēklām" nākotnē. Citadel ir pazīstama ar savu dalību visos pasaules finanšu tirgos un gūst kolosālus ienākumus, un Grifina pārziņā ir kapitāls, kas pielīdzināms, piemēram, Latvijas vai Paragvajas IKP. Tāda mēroga spēles dalībnieki nekad nesaka neko nepārdomātu, jo publiski pieļautas kļūdas pārlieku negatīvi ietekmē viņu biznesu.

Šī gada jūnijā krīzes pareģu pulkam pievienojās vēl viens miljardieris – finansists un matemātiķis Džefrijs Gandlahs, kam pieder investīciju fonds DoubleLine Capital. Viņš arī uzskata, ka par nākamās krīzes sākumpunktu kļūs pārlieku liels parāds, un pievērsa īpašu uzmanību tam, ka ASV budžeta deficīts un valsts parāds palielinās augošo dolāra likmju fonā un tas var novest pie "fiskālām grūtībām" Vašingtonai.

Protams, nebūtu pareizi uzskatīt, ka krīzes pareģošana ir tikai miljardieru un finansistu priekšrocība. Priekšnojauta par to, ka "kredītu banketam" sekos ekonomiskās paģiras, parādās pat mainstream finanšu publikācijās. "Gatavojieties nākamajai finanšu krīzei" – ar tādu virsrakstu respektablā The Wall Street Journal iepriecināja savus lasītājus bankas Lehman Brothers bankrota jubilejā, ar ko sākās 2008. gada krīze. "Problēmu risināšanas mēģinājumi pēc 2008. gada ir vēl pavairojuši parādus," – apgalvoja ASV vadošā lietišķā izdevuma autors.

Ir arī viena finanšu tirgus dalībnieku kategorija – viņiem aizliegts publiski runāt par gaidāmajām krīzēm, taču dienesta pienākumu dēļ viņiem ir jāsagatavojas krīzēm un jāsper konkrēti soļi, lai no tām aizsargātos. Tās ir centrālās bankas, un rietumu analītiķi jau tagad atzīmē Krievijas, Ķīnas, Indijas un vairāku citu valstu zelta rezervju anomāli aktīvo palielināšanos. Pat Polijas Centrālā banka pēkšņi sākusi pirkt zeltu, pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā, lai arī valstij nedraud nekādas sankcijas no ASV puses un ar tām saistīti politiskie riski.

Situācija mazliet atgādina "Titāniku": uz klāja spēlē orķestris, pasažieri vēl uzjautrinās, lai arī tikšanās ar aisbergu jau ir neizbēgama. Taču apdomīgākie jau cīnās par vietām glābšanas laivās. Vispasaules finanšu krīzes otrais vilnis sāpīgi skars visus, taču brīdī, kad Rietumu ekonomikas "Titāniks" sastapsies ar aisbergu, mūsu glābšanas laiva jau varētu būt drošā attālumā.

801
Pēc temata
Džordžs Soross: šī Eiropas Savienība ir salūzusi, es radīšu jaunu
Stepaņenko: Soross atklāti nosaucis likuma cenu Latvijā
"Neatkarīgie žurnālisti" ar Sorosa naudu vieš demokrātiju Latvijā
Eiropieši vēlas atbrīvoties no Džordža Sorosa

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

4
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

4
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Vai Amerikas SDG izdosies aizstāt Krievijas gāzi

25
(atjaunots 17:20 28.09.2020)
Arvien biežāk masu medijos var dzirdēt viedokli: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG"; kritiķi atbild, ka Eiropas gāzes biržā tā tiek pārdota par tādām pašām cenām, kā visa pārējā gāze. Kam tad ir taisnība?

Pēdējā laikā problēmu fonā ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecības pabeigšanu arvien biežāk masu medijos izskan viedoklis: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG." Šīs tēzes kritizētāji smīkņā, norādot: paskatieties, tā pati Amerikas SDG tiek pārdota Eiropas gāzes biržā par tādām pašām cenām (un tagad vispār par ārkārtīgi zemām) kā visa pārējā gāze.

Kam tad ir taisnība? Dzīve, kā jau vienmēr, ir sarežģītāka par parastām shēmām: piedāvājam tikt skaidrībā ar šo lietu.

Iesākumam, atgādināsim, ka "Ziemeļu straume - 2", pārsvarā, tiek būvēta, lai aizvietotu lielāko daļu Ukrainas tranzīta, jo nākotnē gaidīt būtisku Krievijas gāzes eksporta pieaugumu (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu "standarta" 200 miljardiem kubikmetru) nenākas. Un arī Ukrainas tranzīts (vismaz pagaidām) ļauj transportēt krietni vairāk par esošajiem apjomiem. Tādēļ varētu likties, ka no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara puses nekas nemainīsies.

Turklāt: Ukrainas tranzīts ir apmaksāts uz četriem gadiem (pa 40 miljardiem kubikmetru gadā), savukārt "Ziemeļu straumei 2" būs 55 miljardu kubikmetru jauda. Tātad šajā prātojumu posmā hipotētiska atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2" (ZS2) būvniecības pabeigšanas uz visiem laikiem vai uz nenoteiktu laiku novedīs vien pie acīmredzamām "Gazprom" finanšu zaudējumiem (jo nāksies vienkārši norakstīt milzīgas būvniecības izmaksu summas), taču nepalīdzēs likt Eiropai pirkt amerikāņu SDG Krievijas gāzes vietā.

Tādēļ, ja vadās pēc tēzes, ka Amerika, radot grūtības ZS2, plāno iegūt jaunu nišu savai SDG (uz "Ziemeļu straumes 2" jaudas apjomu, vai esošo Ukrainas tranzītu – tātad ap 50 miljardiem kubikmetru gāzes), tas nozīmē vienu: līdz ar ZS2 bloķēšanu jāapstājas (nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ: caurules vecums, tranzīta tarifa aizliedzošais lielums vai citi apstākļi) pašam Ukrainas tranzītam.

Domājam tālāk. Vai tas palīdzēs amerikāņu SDG?

Pirmkārt, gāze (vai SDG) jebkurā gadījumā kļūs dārgāka, 50 miljardu kubikmetru dzēšana no tirgus – tie ir visnotaļ būtiski apjomi pasaules tirdzniecībai. Savukārt augstākas biržu cenas neizbēgami novedīs pie rentabilitātes celšanās arī Amerikas SDG pārdošanās.

Otrkārt, galvenais. Šeit ir jāatgādina, ka sava esošā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta ietvaros ASV jebkurā gadījumā saņem garantētu maksu par sašķidrināšanu. No zemiem globālajiem kotējumiem cieš tirgotāji. Tātad Savienotajām Valstīm, lielākoties nav nepieciešamības kaut kādā veidā stimulēt SDG pārdošanu no jau uzbūvētajām rūpnīcām.

Daudz svarīgāk – noslēgt SDG līgumus ar jauniem projektiem. Jo pēc tam, kad šobrīd SDG importētāji no ASV ir saskārušies ar situāciju, kad viņi pat nepērk degvielu, taču iemaksā obligāto nodevu par sašķidrināšanu (un tā ir aptuveni puse no SDG galīgās cenas), pierunāt kādu noslēgt līgumu ar šādiem nosacījumiem par jaunām kravām būs grūti. Bet nerealizētu projektu vēl ir daudz. Un šeit arī noderētu Eiropas tirgus.

No tā arī izriet tā šķietamā pretruna, par kuru mēs sākām spriest pašā sākumā. Jā, šobrīd amerikāņu SDG, kā jebkura cita, patiešām tiek pārdota par zemām cenām, tai skaitā arī Eiropā. Tirgū ir krīze, bet produkcija vienalga ir jārealizē, rūpnīcas jau ir uzbūvētas, tirgotāji noslēguši iegādes līgumu ar nosacījumu "sašķidrini vai maksā".

No otras puses, arī Eiropai ir jāsaprot, ka lētā amerikāņu gāze, tie ir pārpalikumi, kuri citos apstākļos ātri aizies uz Āzijas, bieži ienesīgākiem, tirgiem. Gribat garantētas piegādes – noslēdziet ilgtermiņa līgumu un maksājiet vairāk.

Par cik tad amerikāņu SDG būs dārgāka, salīdzinājumā ar citām piegādēm?

Te ir vērts atzīmēt, ka pašlaik pastāv gāzes (SDG) cenas veidošanās trīs pamatvarianti: (1. variants) tūlītējie darījumi, (2.) sasaiste ar naftu un (3.) amerikāņu SDG, kas balstās uz gāzes cenu ASV teritorijā pluss maksa par sašķidrināšanu.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tiek uzskatīts, ka, tirgum atgriežoties pie normas, gāzes biržas cena būs ap 200 dolāriem par 1000 kubikmetru. Aptuveni tādas pašas būs arī gāzes cenas ar sasaisti ar naftu pie tās cenas 50 dolāru apmērā par barelu. Jebkurā gadījumā, pārsvarā esošas "Gazprom" gāzes cenas ES jau ir saistītas ar biržu cenām, tādēļ orientēties labāk ir tieši uz šiem kotējumiem, nevis uz sasaisti ar naftu.

Bet par kādu cenu tiks piegādāta amerikāņu SDG? Tās cena ir atkarīga no gāzes vērtības pašās ASV (tā svārstās, un tas ir galvenais nenoteiktības faktors), sašķidrināšanas izmaksām un piegādes cenām uz Eiropu. Neiedziļinoties aprēķinu detaļās, var runāt par diapazonu no 220 līdz 270 dolāriem par 1000 kubikmetru.

Citiem vārdiem sākot, ja sākumā, 2013. gadā, amerikāņu SDG izskatījās lētāk par pārējām piegādēm (toreiz bija dārga nafta un dārgāka SDG tūlītējo darījumu tirgū), tad esošajos apstākļos (lētāk kļuvusī nafta, augstāka konkurence SDG tirgū) tā izrādās dārgāka.

Vēl viens jautājums. Bet kāpēc Eiropai ir jāpērk tieši Amerikas SDG. Kāpēc ne Kataras vai Krievijas? Vēl jo vairāk, kas izrādīsies nepārsteidzoši, ja tuvākajā laikā daļa Kataras gāzes tiks pārdota ar sasaisti ar biržu tirgus cenām?

Ja noliek malā aspektus, kas saistīti ar īpašajām attiecībām starp ES un ASV, tad šādu iemeslu nav. Kopumā ES var aizstāt iespējamo deficītu ar jebkuru gāzi.

Iespējams, šī iemesla dēļ šobrīd arī tiek runāts par samainīšanu: vairāki jauni SDG termināli Vācijā tieši Amerikas SDG izvietošanai (teiksim, 10-20 miljardiem kubikmetru gāzes, jeb 20-40% ZS2 jaudas) apmaiņā pret atļauju pabeigt cauruļvada būvniecību.

Apkoposim.

Pirmais. Krievijas gāzes aizvietošana ar Amerikas SDG ir iespējama tikai pie vienlaicīgas divu nosacījumu izpildīšanas: ZS2 projekta slēgšanas un Ukrainas tranzīta izbeigšanas. Šajā gadījumā Krievijas eksporta ierobežošana atbalstīs cenas visā gāzes tirgū.

© Sputnik / Александр Кондратюк

Otrais. Jebkurā gadījumā Amerikas SDG būs ne vairākas reizes, bet par 10-30% dārgāka, nekā pārējā gāze tirgū, pat iespējams par tādu pašu cenu – viss ir atkarīgs no Amerikas iekšējiem gāzes kotējumiem. Taču, noslēdzot ilgtermiņa līgumus par SDG piegādi no ASV, Eiropas uzņemas visu risku, kas saistīts ar ASV gāzes iekšzemes cenām.

Savukārt lētā Amerikas (un visa pārējā) SDG, kuru mēs šobrīd redzam Eiropā, tas ir gāzes iztrūkuma rezultāts tirgū: tirgotāji pārdod to, lai vismaz daļēji kompensētu zaudējumus, ko nes Amerikas SDG iepirkšanas līgumi. Ja Eiropa sagribēs garantētas piegādes no ASV, tad maksāt nāksies pēc Amerikas SDG cenas veidošanās formulas, un atteikties vairs neiznāks.

Un pēdējais. Uzspiežot Eiropai savu SDG, ASV pirmkārt domā nevis par pašreizējām piegādēm, bet gan par perspektīvajām. Runa ir par jaunām sašķidrināšanas rūpnīcām un to nodrošināšanu ar garantētiem SDG piegādes līgumiem. Rūpnīcu būvniecība aizņem aptuveni četrus gadus, un tieši ap to laiku beigsies spēkā esošais tranzīta līgums ar Ukrainu.

25
Tagi:
gāzesvads, Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, SDG
Pēc temata
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu