Veļa. Foto no arhīva

VDK aģentu meklēšana melnās maģijas seanss ar pašatmaskošanos

65
(atjaunots 21:21 08.10.2018)
Interesanti, kādās krāsās iemirdzēsies vispārēji apskatāma veļa, kad vērsies vaļā "čekas maisi".

Olga Suharevska, ārpolitikas zinātņu maģistre, tiesību zinātniece – portālam Sputnik Latvija

Mihaila Bulgakova nemirstīgajā daiļldarbā "Meistars un Margarita" profesora Volanda sarīkotais melnās maģijas seanss ar tās atmaskošanu pārvērtās par skatītāju pašatmaskošanos – gan figurāli, gan burtiski. Dāmas un kungi, kam sagribējās dabūt tērpus no Parīzes un burvju kupīras, bija spiesti skraidīt gluži pliki.

Apmēram tāpat izskatās Latvijas likumdevēju kārtējais mēģinājums publicēt VDK aģentu vārdus. Interesanti, kam piederēs vispārējai aplūkošanai izkārtā veļa, kādās krāsās tā mirgos? Vai tik tā nebūs viņu pašu "vešiņa"?

Pastaiga pa grābekļiem

"Komunisma aģentu" medības nav nekāds jaunums. Tamlīdzīgas procedūras novērotas gandrīz visās bijušā Varšavas līguma valstīs, arī pašā Latvijā, kurā padomju specdienestu bijušajiem aģentiem un ziņotājiem ar virkni normatīvo aktu aizliegts ieņemt sabiedriskus un administratīvus amatus, strādāt diplomātiskajā dienestā, valsts aizsardzības un drošības nozarēs, IeM, muitā, porokuratūrā, tiesu sistēmā un dažās citās nozarēs.

Nežēlīgākās "raganu medības" notika Austrumvācijā, un process tur vēl nav beidzies. Nonācis līdz visu valsts ierēdņu atkārtotai noformēšanai darbā – viņi no jauna iesniedza pieteikumus pieņemšanai darbā un aizpildīja anketas par savu nesadarbošanos ar Stasi. Galu galā darbu zaudējuši 55 tūkstoši cilvēku, lai arī demokrāti apgalvo, ka specdienesta labā esot strādājusi teju vai puse VDR iedzīvotāju, pat nepilngadīgi bērni.

Čehoslovākijas VDD un PSRS VDK aģentu vajāšana Vācijā sākās jau pirms Padomju Savienības sairšanas, bet 1992. gada jūnijā bijušais disidents un reaktors Petrs Cibuļka savā "Avīzē bez cenzūras" publicēja simtiem specdienestu informatoru vārdus. 2003. gadā valdība IeM vietnē publicēja informāciju par cilvēkiem, kuri iepriekš sadarbojās ar Valsts drošības dienestu – 75 tūkstošus vārdu.

Arī Polijā spiegu ķeršana sākās pirms PSRS sabrukuma, un 1989. gadā, kad toreizējais premjerministrs T.Mazoveckis deva savu piekrišanu "pavilkt treknu svītru zem pagātnes". Pirmais likums par lustrāciju tika pieņemts 1997. gadā. Tas bija attiecināts uz valsts amatpersonām vai valsts amatu kandidātiem, tostarp uz prezidenta posteņa, parlamenta deputātu un Ministru kabinetu locekļu, tiesnešu un prokuroru posteņu kandidātiem, kā arī personām, ko ieceļ amatā prezidents, premjerministrs vai ģenerālprokurors. Viņu pienākums bija iesniegt deklarāciju, kurā norādīja, vai viņi bijuši komunistiskā Drošības dienesta darbinieki vai informatori.

2006. gadā brāļu Kačinsku partija "Likums un taisnīgums" lobēja jauna, stingrāka likuma pieņemšanu. Tas būtiski paplašināja pārbaudāmo amatu sarakstu: 1997. gadā pieņemtais likums tika attiecināts aptuveni uz 27 tūkstošiem cilvēku, bet jaunais likums attiecās jau aptuveni uz 700 tūkstošiem amatpersonu.

Kādā izlūkdienestā kalpojāt?

Protams, tāds atmaskošanas drudzis noveda pie milzum daudziem politiskajiem skandāliem – paši lustrācijas cīnītāji konstatēja, ka viņu vārdi atrodami "stukaču" sarakstos.

Piemēram, 1992. gadā Polijas IeM publicēja sarakstu – 64 deputātus, senatorus un augsti stāvošas amatpersonas, kas sadarbojušies ar Polijas Tautas Republikas specdienestiem. Tajā bija arī iesīksējušā demokrāta un prezidenta Leha Valensas vārds. Saeima izteica neuzticību valdībai, kas bija spiesta demisionēt.

Spiegu skandāli Polijā nenorimst vēl šobaltdien. 2017. gadā Polijas Nacionālās atmiņas institūts atklāja vairāk nekā tūkstoti izlūku, kas strādājuši PTR. To vidū ir gan pašreizējie specdienestu darbinieki, kā arī nelegālie aģenti. "Komunisma aģentu" vidū atkal atklājās augstu stāvoši diplomāti un ierēdņi, piemēram, Ārlietu ministrijas protokola vadītājs Mariušs Kazana un Leha Kačinska padomnieks ārlietu jautājumos Andžejs Kravčuks. Izrādās, "padomju spiegi" nokļuvuši pat NATO, piemēram, Jaroslavs Skoņečeks, kurš pielika milzīgas pūles, cīnoties par Polijas iestāšanos aliansē, un strādāja organizācijas struktūrā. Par darbu VDK tika apsūdzēts arī bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.

Kā spilgtu piemēru politiskajām spekulācijām šajā jomā iespējams minēt Polijas valdības publicēto pārskatu par Polijas ārējās izlūkošanas darbu, kurā tika atklāti virsnieku vārdi un slepenu speciālo operāciju nianses. 2006. gadā likvidētā specdienesta kaitniecisko būtību un sakarus ar PSRS VDK "pierādīja" fakts, ka 16 gadu laikā tai nav izdevies noķert nevienu Krievijas spiegu (!).

Līdzīga ir arī situācija Čehijā. Komunisma noziegumu izmeklēšanas pārvaldes Dokumentācijas nodaļas vadītājs Prokops Tomeks paziņoja, ka ir gandrīz neiespējami Čehijas Republikā pārbaudīt radušās aizdomas, jo piekļuves VDK oriģinālajiem dokumentiem nav.

Taču cilvēki joprojām tiek atlaisti no darba un vajāti uz aizdomu pamata, pie viena iznīcinot labākos virsnieku kadrus, izlūkošanas un pretizlūkošanas sistēmu un nodarot nelabojamu kaitējumu valsts drošībai.

Lietuvā pat noskaidrojās, ka gandrīz visas valdošās aprindas, kas nolād "padomju okupāciju" un ceturtdaļgadsimtu rīko dekomunizāciju, padomju laikā bija "stukači". Avīzes Respublika sniegtajā sarakstā minēta valsts prezidente Daļa Grībauskaite, Lietuvas pirmais vadītājs Vītauts Landsberģis, premjerministrs Sauļus Skvernelis un daudzi plaši pazīstami politiķi, lieli uzņēmēji un mākslas darbinieki.

Pandoras lāde

"Antipatriotiskās darbības" galvenos pierādījumus pārsvarā veido izdomājumi un politiskās spekulācijas. Pie tam "demokrātisko" politiķu skandalozie atmaskojumi parādās īstajā brīdī. Pilnīgi slepenas ziņas par Lietuvas elites dziļajiem sakariem ar VDK parādījās parlamenta un prezidenta vēlēšanu kampaņu fonā. Līdzīga situācija veidojās 2011. gadā ar vācu politiķi Gezinu Lecšu (Gesine Loetzsch), kura tika izvirzīta opozīcijā strādājošās Kreisās partijas līdzpriekšsēdētāja postenim. Tūlīt pat noskaidrojās, ka viņas dzīvesbiedrs sadarbojies ar vācu izlūkdienestu Stasi.

Par darbu Stasi labā itin pamatoti aizdomās tur arī "komjaunieti, aktīvisti, skaistuli", tagadējo Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura VDR laikos veidoja galvu reibinošu politisko karjeru. Turklāt daļa dokumentu, piemēram, no Valdhofas, kur Angela Merkele auga, vienkārši pazudusi.

Neskatoties uz ilggadējām raganu medībām, nevienai bijušās PSRS un Austrumeiropas valstij nav izdevies "atrast un izmēzt" visus sociālistisko specdienestu aģentus. Kāpēc lai Latvijā būtu citādi?

"Nodevēju" nesekmīgo meklējumu kārtējais pavērsiens Latvijā pēc gandrīz 30 gadus ilgas "brīvības", maigi izsakoties, izskatās dīvaini. Liels dokumentu apjoms bija izvests no republikas PSRS sabrukuma laikā, daļu paši "demokrāti" iznīcināja – viņi nevarēja pieļaut, lai atklātos viņu "tumšie darbiņi". "Boļševisma aģentu" dosjē nebūt nav pilnīgs. Vai tāda pieeja ir godīga?

Vienīgais pamatojums – valdošā elite vēlas nodrošināt sev oponentu politiskās šantāžas iespēju.

Vai Latvijas politiķiem, gluži kā Bulgakova varoņiem, vienkārši sagribējies "vienā krekliņā un ceriņkrāsas biksītēs" pastāvēt godājamās publikas priekšā?

65
Pēc temata
Latviešus neapmierina specdienestu darbs: apkārt staigā krievu spiegi
Nedraudzējieties ar familiāriem ārvalstniekiem: DP stāsta, kā identificēt spiegu
Liegums fotografēt "kritisko infrastruktūru" – lieliskas iespējas spiegiem
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

11
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

11
Tagi:
Ķīna, ASV
Krievu iznīcinātāji MiG-29 un Su-30SM

Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30

31
(atjaunots 12:56 18.09.2020)
Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus, neskatoties uz Rietumu stingro pretestību.

Krievija joprojām paplašina Sukhoi un Mikoyan iznīcinātāju eksportu, kas visā pasaulē pazīstami ar savu izcilo efektivitāti cīņā un drošību. Indijas Gaisa kara spēki parasti dod priekšroku Krievijas bruņojumam, un šī izvēle ir augstu vērtējama, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Šovasar Indijas Aizsardzības iepirkumu padome apstiprināja piedāvājumu iepirkt 12 Krievijas daudzfunkcionālos iznīcinātājus Su-30MKI (Indijai paredzēta modifikācija) un 21 iznīcinātāju MiG-29 – līdz ar Indijas GKS sastāvā esošo 59 lidmašīnu MiG-29 modernizāciju. Su-30MKI jaunā partija tiek vērtēta 1,42 miljardu dolāru apmērā, MiG maksā 984 miljonus, tātad kopā – vairāk nekā divi miljardi. Lidmašīnas tiks piegādātas jau šogad.

Neskatoties uz Rietumu stingro pretestību, Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus. "Rosoboroneksport" portfelī ir pasūtījumi 55 miljardu dolāru apmērā (otrā vieta pasaulē pēc ASV). Pie tam jau vairākus gadus saglabājas "koridors" 53-56 miljardu dolāru apmērā. aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Pārliecinošus panākumus starptautiskajā tehnoloģiskā bruņojuma tirgū ļauj gūt iznīcinātāji Su-30 un MiG-29 – tie pamatoti tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē vairāku parametru ziņā, tiek ekspluatēti desmitos valstu un ir ļoti pieprasīti NVS.

Krievijas partneru izvēle nav nejauša. Daudzfunkcionālais un ļoti veiklais 4++ paaudzes iznīcinātājs Su-30 paredzēts pārsvara iegūšanai gaisā, gaisa mērķu likvidācijai dienā un naktī, vienkāršos un sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo traucējumu gadījumā. Lidmašīna spēj uzņemt 8 tonnas lietderīgās kravas (raķešu un bumbu bruņojums) un nes to ar ātrumu līdz 2125 km/h. Tā efektīvi piesedz savus bruņotos spēkus (objektus) no uzlidojumiem, atvaira dažādu pretinieka spēku masveida uzbrukumus (ieskaitot spārnotās raķetes). Tas nodemonstrējis savas izcilās iespējas Krievijas GKS operācijā Sīrijā. Eksportēto un rezervēto Su-30MKI skaits mērojams simtos lidmašīnu.

4. paaudzes frontes iznīcinātājam MiG-29 ir spēcīgs raķešu bruņojums, un maksimālajā ātrumā (2,25 Mahi) apsteidz jebkuru Ziemeļatlantijas alianses iznīcinātāju. Tā pārspēks pārbaudīts karadarbībā Persijas līča valstīs, Etiopijā, Eritrejā, Dienvidslāvijā, Sudānā, Sīrijā un atzīts arī Rietumos. MiG-29 izmanto 25 valstu gaisa kara spēki.

NVS ārēs

Krievija eksportē bruņojumu uz 50 pasaules valstīm. Starp tām ir arī septiņas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis. Šeit trieciena aviācijas piegādēm ir vērā ņemama vieta. 1. jūlijā četri jaunie Su-30SM sāka kaujas dežūras Baltkrievijas pretgaisa aizsardzībā. Valsts gaisa kara spēku līmenis būtiski augs, kad Baltkrievija saņems visus 12 iznīcinātājus Su-30SM, ko paredz līgums. Tomēr arī četrām 4++ paaudzes lidmašīnām ir liela nozīme valsts aizsardzībā.

Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Iepriekš Armēnija uzņēma bruņojumā četrus no 12 Krievijā iepirktajiem daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem Su-30SM. Valsts gaisa kara spēki izmanto arī iznīcinātājus MiG-29. Erevāna plāno turpmāk paplašināt GKS potenciālu, pateicoties Krievijā ražotajai trieciena aviācijai.

Kazahstāna saņem jaunu kara aviācijas tehniku no Krievijas, arī 12 iznīcinātājus Su-30SM. Republikas Aizsardzības ministrija plāno iegādāties 36 lidmašīnas Su-30SM.

Uzbekistāna plāno nostiprināt gaisa kara spēkus ar daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM partiju uz Krievijas valsts eksporta kredīta rēķina. Bez tam Krievija palīdz modernizēt aptuveni 30 iznīcinātājus MiG no valsts GKS.

Sukhoi un Mikoyan lidmašīnas izvērtē arī Azerbaidžānas gaisa kara spēku speciālisti – viņus sagaida sarežģīta izvēle starp iznīcinātājiem Su-35 un MiG-35. Republikas bruņojumā ir iznīcinātāji MiG-29.

Tuvāko sabiedroto un partneru interese ir likumsakarīga. Krievijā ražotās varenās un manevrētspējīgās trieciena lidmašīnas pasaulē tiek uzskatītas par konstruktoru šedevru. Krievija ir izpelnījusies uzticama tehnoloģiskā bruņojuma piegādātāja reputāciju.

Tomēr atgriezīsimies pie Indijas līgumiem.

Teicama sadarbība

Krievijas un Indijas sadarbība attīstās uz Militāri tehniskās sadarbības programmas 2011.-2020. gg. pamata, un "Rosoboroneksport" Indijas pasūtījumu portfelis pārsniedz 4 miljardus dolāru. Indija atrodas lielāko partneru pirmajā trijniekā (līdz ar Ķīnu un Ēģipti). Krievijas ieguldījums Indijas bruņojuma importā pārsniedz 70% no kopējā apjoma pat Ņūdeli iepirkumu diversifikācijas fonā. Piedevām – iepriekš piegādātās Krievijas aviācijas tehnikas modernizācijas dārgie līgumi.

Pirmais līgums par 16 klāja iznīcinātāju MiG-29K/KUB piegādi Indijas Jūras kara spēkiem izpildīts 2011. gadā. Divus gadus vēlāk sākās nākamā līguma izpilde par 29 tādu pašu mašīnu piegādi. Šodien Krievijas aviācijas būves korporācija "MiG" piegādā tehnoloģiskos komplektus Indijas Mig-29 (modifikācija MiG-29UPG) modernizācijai saskaņā ar 2008. gada līgumu par aptuveni 900 miljoniem dolāru.

2000. gadā Indija un Krievija noslēdza līgumu 3,5 miljardu dolāru apmērā par licences pādošanu 140 iznīcinātāju Su-30MKI ražošanai Indijas uzņēmumā HAL (Hindustan Aeronautics Limited). Vēlāk puses saskaņoja 222 mašīnu izlaišanu, un tagad Indijas GKS jau ir aptuveni 270 iznīcinātāji Su-30MKI.

Pastāvīgi augošā Indijas un Krievijas militāri tehniskā sadarbība demonstrē paraugu daudzām pasaules valstīm. Kopīgie bruņojuma sistēmu projektēšanas un izstrādes projekti ir sekmīgi, notiek tehnoloģiju apmaiņa, rit darbs pie aviācijas un kosmiskajiem projektiem. Netraucē pat sankcijas, ar kurām ASV draudz Indijai par iznīcinātāju MiG-29 (nevis amerikāņu piedāvāto F-16) partijas iegādi. Iepriekš sankcijas tika vērstas pret iznīcinātājiem Su-35 un zenītraķešu sistēmām S-400. Jāpiebilst, ka "universālais" spiediena instruments pret valstīm, kas izvēlas Krievijas ieročus nedarbojas pat attiecībās ar Turciju – NATO dalībvalsti.

31
Tagi:
Indija, iznīcinātājs, krievu ierocis, Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
"Avangard" starts: Krievijas raķete pārvelk krustu pāri PRA sistēmām
Sit kā odus: Krievijas Aizsardzības ministrija parādījusi jauno PRA raķeti
Galvenais – izlūkošana: amerikāņu kareivji atklājuši Krievijas PRA pārvarēšanas plānu
No Aļaskas līdz kosmosam: kas teikts Pentagona ziņojumā par PRA paplašināšanu
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē