Infektoloģijas nodaļas darbinieks. Foto no arhīva

Rietumos apstiprina ASV gatavošanos bakterioloģiskajam karam

107
(atjaunots 21:21 08.10.2018)
ASV programma Insect Allies ģenētisko aģentu piegādei (inficēšanai) izmanto laboratorijas kukaiņus. Franču un vācu zinātnieki uzskata to par bioloģisku izstrādi naidīgiem mērķiem un Bioloģisko ieroču konvencijas pārkāpumu.

Vācu un franču speciālisti mikrobioloģijas un ģenētikas jomās uzskata, ka Pentagons nodarbojas ar jaunu veidu bioloģisko ieroču izstrādi. Zinātnieku raksts žurnālā Science publicēts 5. oktobrī ar daiļrunīgu nosaukumu "Lauksaimniecības pētījumi vai jauna bioloģisko ieroču sistēma?". Turklāt tas nav pirmais trauksmes signāls.

Nesen Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par amerikāņu bioloģisko laboratoriju skaita pieaugumu pie Krievijas un Ķīnas robežām, kurās norit plaša spektra pētījumi ar īpaši bīstamu infekcijas slimību ierosinātājiem, kā arī par 73 Gruzijas valstspiederīgo bojāeju ASV slepenajā laboratorijā.

Iepriekš bijušais Gruzijas valsts drošības ministrs Igors Giorgadze preses konferencē Maskavā informēja par nepieciešamību izmeklēt Ričarda Lugara vārdā nosauktās laboratorijas darbību, kurā notiek letāli eksperimenti ar cilvēkiem. Arī Krievijas Bruņoto spēku Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku priekšnieks ģenerālmajors Igors Kirilovs apstiprināja informāciju par ASV nelikumīgo darbību Gruzijas teritorijā.

Tas dod iespēju jaunā aspektā novērtēt bioloģisko draudu pakāpi NVS valstīs.

Atgriezīsimies pie publikācijas vienā no autoritatīvākajiem zinātniskajiem žurnāliem – Science (ASV Zinātnes attīstības veicināšanas asociācijas izdevums). Vācu un franču mikrobiologi un ģenētiķi pierāda, ka Pentagona programma Insect Allies ("Sabiedrotie kukaiņi") nes būtiskas bioloģiskās, ekonomiskās un sociālās sekas, ko iespējams izmantot militāriem mērķiem. Divu gadu laikā "labajos kukaiņos" ieguldīti 27 miljoni dolāru, taču ASV lauksaimniecībā projekta priekšrocības nav novērojamas.

Apšaubāmā savienība

Insect Allies ir tikai viena no daudzajām Pentagona programmām gēnu inženierijas un mikrobioloģijas nozarēs. Rietumeiropas pētnieki atzīmēja, ka ģenētiskās tehnoloģijas īsteno agronomiskos mērķus, iekļaujot laboratorijas modifikācijas mērķa sugu hromosomās. Taču šīs metodes ātrums un elastība ir ierobežoti – nepieciešams laiks, lai modificētās hromosomas vertikāli pārietu no vienas paaudzes nākamajā. Hromosomu ātrai izmaiņai ASV pētnieciskā programma pievērš uzmanību mākslīgi radītu ģenētiski modificētu infekciju vīrusu (horizontālā gēnu inženierija) izplatīšanai.

Ģenētisko aģentu piegādei (inficēšanai) programma Insect Allies izmanto laboratorijas kukaiņus, un tas var novest pie dziļām izmaiņām ekosistēmā un epidēmijām. Vācijas un Francijas zinātnieki uzskata, ka "Sabiedrotie kukaiņi" ir bioloģiska izstrāde naidīgiem mērķiem un pārkāpj Bioloģisko ieroču konvenciju.

Šos secinājumus apstiprina arī augstais saslimstības līmenis Lugara centra dislokācijas reģionā Gruzijā un plašiem nāves gadījumiem starp eksperimentos izmantotajiem brīvprātīgajiem (tikai 2015. gada decembrī vien reģistrēta 24 cilvēku bojāeja). Gruzijā parādījušies līdz šim neredzēti tropiskie kukaiņi, un to mītnes areāls pārvietojas uz ziemeļiem, uz Krievijas teritoriju.

Starp citu, kāds patents ASV (Nr. 8967029) izsniegts par bezpilota lidaparātu inficētu kukaiņu izplatīšanai gaisā. Ar tamlīdzīgas iekārtas palīdzību "pretinieka spēkus iespējams likvidēt vai neitralizēt, nepakļaujot riskam ASV karavīrus". Ķīmisko un bioloģisko vielu piegādes patentēto līdzekļu diapazons ir visai plašs un teicami iekļaujas amerikāņu "bezkontakta kara" koncepcijā.

NVS teritorijā uzbūvētas un veic pētījumus desmitiem ASV militāro biolaboratoriju. Globāla bioloģiskā kara draudi Eirāzijā ir fragmentāri, taču reāli.

"Tīrā nāve" jau ir līdzās

Varam ilgi spriest par nacionālās kontroles pasākumiem un ASV bioloboratoriju aizsardzības līmeni NVS teritorijā, kā arī demonstrēt žurnālistiem atsevišķus sterilos sektorus amerikāņu centros. Varasiestādēm un zinātniekiem to atrašanās vietās var pat nebūt ne jausmas par militāri bioloģisko pētījumu gala rezultātiem, kas izkliedēti (kā puzzle gabaliņi) dažādās laboratorijās un valstīs.

Vietējās varasiestādes parasti visu noliedz. Tomēr Pentagons nav labdarības organizācija. ASV militāri bioloģiskās darbības finansējuma apjoms laikā no 2017. līdz 2019. gadam sasniedzis aptuveni miljardu dolāru, un neviens nevar atbildēt uz vienkāršu jautājumu: kādiem nolūkiem Pentagons tērē milzu naudu mikrobioloģiskajiem un ģenētiskajiem pētījumiem tālajā un no epidēmiju viedokļa labvēlīgajā Ziemeļu Eirāzijā?

Lugara centrs Gruzijā ir tikai viens no Savienoto Valstu plašās militāri bioloģiskās programmas elementiem pēcpadomju teritorijā. Pentagons pēta jaunu un mutējušu vīrusu ietekmi katrā konkrētā reģionā – Armēnijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgīzijā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Moldovā un Ukrainā. ASV militāri bioloģisko laboratoriju attīstība turpinās.

ASV likums paredz, ka pētījumi bioloģisko ieroču izstrādes jomā ir pieļaujami ar valdības atļauju, turklāt šādu projektu līdzstrādnieki ir atbrīvoti no kriminālās atbildības. Tātad, aizsedzoties ar medicīniskiem eksperimentiem, amerikāņi var absolūti nesodīti gatavoties bioloģiskajam karam.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

107
Pēc temata
Igaunijā konstatēts Zikas vīruss
Eiropas Komisija informēja, ka ĀCM skāris deviņas ES valstis

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

33
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

33
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

24
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

24
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"

ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie tas novedīs

0
(atjaunots 16:11 25.11.2020)
Amerikas Savienotās Valstis slēdz debesis: Vašingtona oficiāli pametusi pirms gandrīz 30 gadiem parakstīto līgumu.

ASV oficiāli izstājās no Atvērto debesu līguma. Vienošanās tika parakstīta 1992. gadā ar mērķi nostiprināt drošību Eiropā pēc aukstā kara. Tā stājās spēkā 2002. gadā. Līgums ļauj dalībvalstīm atvērti savstarpēji ievākt informāciju par bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Maskavā paziņoja, ka izjūt nožēlu sakarā ar ASV izstāšanos no vienošanās, un uzsvēra, ka šis lēmums kaitē reģionālajai un starptautiskajai drošībai. Par savu nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma amerikāņi paziņoja šī gada maijā, atsaucoties uz pārkāpumiem no Krievijas puses. Maskavā šīs apsūdzības noliedz, norādot, ka ASV pašas ne vienu reizi vien ir pārkāpušas līgumu. Plašāk skatieties Sputnik video.

0