Iļja Kozirevs

Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā

121
(atjaunots 11:21 20.09.2018)
Daudzi mediji Latvijā ignorēja krievu skolu aizsardzībai sarīkoto plašo mītiņu, ko organizēja Latvijas Krievu savienība.

Domāju, nevienu nepārsteidz fakts, ka krievu presē Latvijā neizdodas atrast ziņas par Latvijas Krievu savienību. Līdz šim mums bija ļoti grūti publicēt medijos savu viedokli, taču tagad, vēlēšanu kampaņas laikā tas jau kļuvis neiespējami.

Iemesli ir labi zināmi visiem. Jau ilgus gadus Rīgas dome ir Latvijas krievu preses lielākais reklāmdevējs, un, kā zināms, kurš maksā, tas arī mūziku pasūta. Tikai retais medijs riskēs zaudēt lielu naudu, publicējot viedokli vai uzaicinot spīkeri, kurš nepatīk lielākajam reklāmdevējam. Tā sakot, nekā personīga, tikai bizness.

Jā, var jau, protams, pārmest partijai "Saskaņa" to, ka tā izmanto sava stāvokļa priekšrocības, lai saglabātu to par katru cenu. Tikai viņi to nesapratīs. Viņiem tā ir parasta lieta.

Tādi veikalnieciskas attieksmes piemēri ir atrodami jebkur. Tad jau nepārsteidz arī tas, ka personiskā labuma jautājumos profesionālisma, goda un žurnālistiskās ētikas apsvērumi atkāpjas ne tikai otrajā plānā, — pat vēl tālāk.

Taču tagad situācija Latvijā ir citāda. Cenšoties iztapt lielākajam reklāmdevējam, krievu prese Latvijā patiesībā gatavojas pašnāvībai. Iespējams, dažs labs žurnālists un mediju īpašnieks to saprot, bet tas gan ir maz ticams. Drīzāk gan patiešām nesaprot. Tāpēc mēģināšu paskaidrot.

Latvijas Krievu savienība par savas priekšvēlēšanu kampaņas stūrakmeni uzskata krievu izglītības aizsardzību, jo tas ir svarīgākais krievu kopienas tālākas pastāvēšanas faktors. Savukārt "Saskaņa" ir izvēlējusies nepretošanos ļaunumam un piekrišanu latviešu nacionālistiem. Tā pat iekļāvusi savā sarakstā tagadējās Saeimas deputātus, kuri balsoja par krievu skolu iznīcināšanu. Un izglītības ministra postenim plāno ieteikt Eviju Papuli — krievu skolu latviskošanas jautājumā viņa ir uzticama Kārļa Šadurska sabiedrotā.

Minētie fakti automātiski nozīmē, ka "Saskaņa" uzskata par svarīgu ne tikai LKS izolāciju no preses, kā tas notika agrāk. Tagad "Saskaņai" vitāli svarīgi ir nepiesaistīt īpašu uzmanību visai krievu izglītības iznīcināšanai, jo jebkurā problēmai veltītā diskusijā neizbēgami izskanēs jautājums par to, ko kura partija dara, lai tādu notikumu virzību novērstu. Un par to, ko kura partija NEDARA. Tādu jautājumu publiska apspriešana "Saskaņai" ir ļoti bīstama.

Līdz ar to kļūst skaidra krievu mediju neticamā savaldība un padevība. Nonācis pat tiklāt, ka radio Baltkom un Mix FM atteicās pieņemt apmaksātu reklāmu par sestdien ieplānoto mītiņu krievu skolu aizsardzībai. Viņiem piederošais portāls Mixnews šo notikumu vispār nepamanīja — radās iespaids, ka pasākumi ar daudziem tūkstošiem dalībnieku Rīgas centrā notiek vairākas reizes dienā — tas nav nekas neparasts.

Protams, tā nav tikai priekšvēlēšanu atmosfēra. Jau pavasarī kopā ar Natāliju Mihailovu, radio Baltkom ziņu dienesta galveno redaktori, saskaitījām, cik programmas ar visiem un diskusijām radiostacija veltījusi gaidāmajai krievu izglītības iznīcināšanai. Izrādījās — piecas, un tas notika martā. Man šķiet, ja tagad, septembrī saskaitīsim vēlreiz, diezin vai savāksies kaut vai desmit programmas. No radio sadarbībā ar "Saskaņu" neatpaliek arī citi mediji — šur un tur vēl laipni pieņemt LKS reklāmu, taču problēmraksti par gaidāmo krievu izglītības iznīcināšanu ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

Taču ir jāsaprot, ka atteikšanās apspriest un atrisināt šo problēmu nes nāves draudus gan "Saskaņai", gan krievu presei, gan arī pašai krievu kopienai. Valdošie latvieši krievu skolu iznīcināšanu taču nav iecerējuši tikai prieka pēc. Mērķis ir tuvākajā laikā atbrīvoties no visiem nelatviešiem un būvēt latvisku Latviju. Noslepkavot mūs tāpat, kā viņi galēja ebrejus, vai deportēt tāpat, kā viņi izsūtīja vāciešus, latviešiem neizdosies — nav atbilstošu apstākļu. Tāpēc viņi iznīcina krievu izglītību.

Itin drīz visas krievvalodīgās ģimenes, kurās ir bērni vai ģimenes pieaugums vēl tikai plānots, būs spiestas atbildēt uz jautājumu: kā dzīvot tālāk. Dažs būs spiests piekrist savu bērnu asimilācijai. Kāds cits izšķirsies par prombraukšanu. Uz austrumiem, lai viņi joprojām būtu krievi, vai uz rietumiem: ja jau bērnus nevar izglītot dzimtajā valodā, tad jau labāk izvēlēties svešo angļu (franču, vācu, itāļu utt.) valodu, nevis mūsu pasaulē nevienam nevajadzīgo svešo latviešu valodu.

Rezultāts ir acīmredzams. Jau nākamajās vēlēšanās krievvalodīgo vēlētāju skaits samazināsies. Tas būs jūtams ne tikai 2022. gada Saeimas vēlēšanās, bet arī pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā.

Taču tādā ceļā samazināsies ne tikai krievu vēlētāju, bet arī krievu lasītāju, skatītāju un klausītāju skaits. Reklāmdevēji to noteikti pamanīs un sāks apšņāpt preses krievu segmentam paredzētos budžetus. Savukārt prese apšņāps savu budžetu, saruks, saspiedīsies un… jā, pazudīs. Līdz ar visiem, kas tajā pašlaik strādā.

Iespējams, rodas iespaids, ka tādā situācijā krievu mediju glābiņš būtu cieši turēties pie partijas "Saskaņa", lai turpinātu saņemt naudu no Rīgas budžeta. Nē, nekas nesanāks — jau 2021. gadā "Saskaņa" to pazaudēs. Ne jau tāpēc, ka šīs partijas elektorāts pāries, teiksim, pie LKS, jo šajā gadījumā no saskaitāmo vietas summa nemainīsies. Nē, vēlētāji vienkārši pazudīs, neatgriezeniski pazudīs no Latvijas.

Krievvalodīgajiem žurnālistiem vajadzētu gatavoties tam, ka viņu darba vietas pazudīs aptuveni 2021. gada vasarā. Vēl trīs gadus vēlāk mēs klausīsimies viņu izteiksmīgos stāstus par latviešu etnokrātijas kaitīgumu un nepieciešamību apkarot latviešu nacionālismu, — stāstus, ko pašlaik nedzirdam. Nav tikai saprotams, kas tos klausīsies pēc 2021. gada.

Toties pagaidām "Saskaņa" liks lietā visu naudu, iespējas un polittehnoloģijas, lai neļautu Latvijas Krievu savienībai iekļūt Saeimā. Jā, ar to visu "Saskaņa" itin labi var kuru katru vecmāmiņu pārliecināt, ka viņa ir vectētiņš. Taču, ja vecmāmiņai ir sirdsapziņa, pašai ir jāpārliecinās par to, ka viņa nav vectētiņš. Tāpēc balsojiet atbilstoši sirdsapziņas balsij.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim. 

121
Pēc temata
Priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā iziet finiša taisnē
Publicists: mierīga situācija ļautu atcelt nepilsonības institūtu
Kasandras paradokss: kāpēc Latvijas Krievu savienība rada masveida alerģiju
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

55
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

55
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

25
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

25
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Lockheed Martin F-35 Lightning II

ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju

0
(atjaunots 20:25 24.10.2020)
Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Amerikas piektās paaudzes iznīcinātājs F-35 ir vienīgā lidmašīna, kura spēs pretoties Krievijai iespējamā konflikta gadījumā Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Par to teikts stratēģiskās analītikas centra RAND ziņojumā.

"NATO iespējas intensīva konflikta apstākļos ar Krieviju uzlabosies līdz ar simtiem piektās paaudzes iznīcinātāju parādīšanos 2020. gados," pārliecināti amerikāņu eksperti.

Pēc analītiķu domām, kaujas darbību gadījumā, F-35 spēs izlauzties cauri Krievijas PGA sistēmai un sniegt "ievērojamu pienesumu konflikta pirmajās stundās".

Tādējādi, alianses valstīm, kuras parakstījušas F-35 piegādes līgumus, būs jāpilnveido sava gaisa flote, lai nākotnē rīkotu savstarpējas operācijas ar jaunā iznīcinātāja dalību, uzskata organizācijā.

F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs-bumbvedējs, kurš, izņemot ASV, atrodas vairāku to sabiedroto bruņojumā (nelielā skaitā). Lockheed Martin F-35 Lightning II radīšanas programma jau ir izmaksājusi aptuveni 1,5 triljonus dolāru – tā ir dārgākā ieroču ražošanas programma vēsturē.

Pērnā gada novembrī ASV Valsts kontrole paziņoja, ka Pentagons saskāries ar problēmām jaunā iznīcinātāja apkalpošanā rezerves daļu trūkuma dēļ un nepilnībām autonomās loģistikas informācijas sistēmas darbā.

0
Tagi:
ieroči, NATO, ASV
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā