ASV dolāri

Kāpēc Latvijā mīl žuļikus: kas ir "praktiskais latvietis"

137
(atjaunots 21:23 12.09.2018)
Ar ko sācies kino par Latviju, uz kā balstās praktisko latviešu vara un kāpēc latvieši klusē un lēnīgi pacieš visus likteņa sitienus.

Kino ir tāds fenomens: ja pirmajos kadros parāda policistu, jūs tūlīt pat nostājaties viņa pusē un pārdzīvojat par viņu līdz pat pēdējiem titriem. Taču, ja pirmo parāda noziedznieku, visas jūsu simpātijas pieder viņam, lai kādu ļaundarību viņš būtu iecerējis. Tātad mēs jūtam līdzi varonim, kurš pirmais pagadās  acu priekšā, un nav svarīgi — tas ir pozitīvais vai negatīvais tēls.

Rodas iespaids, ka kino par Latviju pašā sākumā parādīti veikli iznireļi,  dažāda kalibra mahinatori un izlaupītāji.

Tautas gudrība

Nesen Arturs Priedītis atmaskojumu portālā Pietiek.com paskaidroja, kāpēc Latvijas tauta neprotestē pret žuļikiem pie varas stūres. Priedītis pat atsauca atmiņā tautas gudrību, ko nācies dzirdēt ne vienu reizi vien: "Man nav žēl, ka viņš prot kaut ko labi nozagt…" Pēc Priedīša domām, ja šī gudrība nebūtu masveidīga, tad nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums ar noziegumu brīvību sastaptos ar dzelžainu pretestību. Taču gandrīz nekādas pretestības nav.

Ņemsim, piemēram, tādu skaistuli un kinovaroni, kā Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš, pret kuru ierosināta krimināllieta par mahinācijām ar kompensācijām? Atgādināsim, ka viņš, dzīvojot Rīgā, deklarējis dzīves vietu Liepājā, ik mēnesi saņēmis solīdu kompensāciju par ceļa izdevumiem, lai arī automašīnas viņam nav, uz darbu Saeimā viņš braukā ar velosipēdu. Tādējādi viņš nodarījis saviem vēlētājiem zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. No 2016. gada novembra līdz 2017. gada decembrim viņš papildus saņēmis transporta  izdevumu kompensāciju no 560 līdz 730 eiro mēnesī.

Turklāt pavisam nesen  Kļaviņš paziņoja, ka uz viņa noziegumu, izrādās, varot skatīties no dažādiem viedokļiem.

"Mana lieta ir tāda, ka, ja uz to paskatās ar prokurora brillēm, viennozīmīgi es esmu noziedznieks. Ja paskatās ar latvieša praktiskā acīm, es vienkārši taupīgi esmu izlietojis resursus," — klāstīja deputāts.

Praktiskais latvietis

Patiešām, "praktiskais latvietis" — lūk, kā tas saucas. Laikam jau šo terminu var attiecināt arī uz Reģionu partijas vadītāju, Saeimas deputāta kandidātu Mārtiņu Bondaru, kurš ar atpakaļejošu datumu pārrakstīja mājiņu Mārupē savai dzīvesbiedrei. Par tādu soli Bondars  izšķīrās, kad tiesa nosprieda piedzīt Latvijas Krājbankai nodarītos  zaudējumus  laikā, kad viņš ieņēma  bankas padomes priekšsēdētāja amatu. Vai tad praktiskais latvietis varēja rīkoties citādi?

Taču tie ir tikai sīki nedarbi. Īstie praktiskuma čempioni ir politiķi un  ierēdņi, kuri saistīti ar maksātnespējas administrācijas afērām, daudzo valsts pasūtījumu sadali un eirofondu līdzekļu "sazāģēšanu". Kā lai nejūt līdzi Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Jēkabam Straumei, kurš nesen savas domas izteica visai emocionāli.

"Tad, kad tie, kas krāsojas balti, ir vismaz pelēki, ja ne melni ir vilšanās. Liela!!!" — uzrakstīja KNAB vadītājs savā lapā Twitter un papildināja publikāciju ar dziesmu "Māmuļai Latvijai".

Lūk, ko žurnālists Māris Krautmanis raksta par jaunajiem Saeimas "siles" pretendentiem.

"Bēda tikai, ka dežavū, kas atkārtojas atkal un atkal, laika gaitā top aizvien skumīgāks — katrs jaunais jaunas politikas uzvaras gājiens ir blēdīgāks, ciniskāks, liekulīgāks, saturiski tukšāks, kadru ziņā pelēkāks par iepriekšējo. Jau iepriekš zināms, ka jaunie atmaskotāji un solītāji nekādu jaunu pasauli neuzcels, bet savtīgi shēmos un nesaprātīgi bojās likumus vēl baismīgāk par iepriekšējiem," — konstatēja Krautmanis.

Komunisms latviešu stilā

Protams, nevar paiet garām arī elektrības lietām. Tādām, kā Latvenergo pazudušie miljoni, kad kompānija galvoja par krāpniecisku firmu un bija spiesta izmaksāt kreditoram trīs miljonus eiro.  Var atminēties grandiozo skandālu ar kukuļiem, kad Latvenergo  amatpersonas saņēma kukuļos  aptuveni 8 miljonus eiro, bet kukuli 11 miljonu eiro apjomā saņemt nepaspēja, jo KNAB viņus aizturēja.

Nesen atklājās iedzīvotāju un biznesa laupīšana ar zaļās enerģijas nodevām — obligāto iepirkuma komponenti OIK. Gaidāms vēl laupījums vairāku simtu miljonu apmērā no dzelzceļa elektrifikācijas. Kā te lai neatminas klasiķa frāzi? Atliek to tikai pārfrāzēt: "Komunisms latviešu stilā — latviešu vara un visas valsts elektrifikācija."

Kāpēc mūsu varasvīriem uzticētie iedzīvotāji neprotestē pret tāda mēroga krāpšanos? Domājams, tam ir divi galvenie iemesli. Lielākā daļa iedzīvotāju par tautas kalpa vai ierēdņa galveno īpašību uzskata viņa latviskumu — viņam jāaizstāv titulētā nācija un jācīnās pret krievvalodīgajiem un krievu valodu. Otrais iemesls — simpātijas, ko latvijieši jūt pret tiem, kas pamanījušies labi iekārtoties dzīvē.

Kā mēdz teikt Holivudā, kur zina jēgu kino, nozagt piecus dolārus — noziegums, nozagt miljonu — labs bizness.

Latvijā nekaunas

Nē, protams, zog visur — gan jebkurā Eiropas valstī, gan tajā pašā Krievijā. Taču tur vismaz kaunas, gluži kā zaglēni no "12 krēsliem".

Tagad, kad līdz parlamenta vēlēšanām nav atlicis ne mēnesis, dzirdams, ka, sak, atkal un atkal pie varas nākot vecās partijas, tikai ar citiem nosaukumiem. Kas tad tur dīvains? Latvijā arī bizness veidojas pēc tā paša modeļa: nodibināt firmu — sabiedrību ar ierobežotu atbildību, sakrāt parādus piegādātājiem, apakšuzņēmējiem un Valsts ieņēmumu dienestam, slēgt firmu un uzpeldēt atkal, tikai nu jau ar citu nosaukumu.

Partiju gadījumā partneru, apakšuzņēmēju un piegādātāju vietā ir iedzīvotāji. Tāpēc bieži vien vēlētājiem nav, kam prasīt, kāpēc valstī nav kārtības. Paskat vien, partija jau ir slēgta! Tagad nav partijas "Vienotība", ir "Jaunā Vienotība" — pavisam jauni cilvēki ar godīgām sejām, pilni degsmes palīdzēt Latvijai.

Latvijas simtajā gadskārtā gribētos novēlēt valstij un visiem tās iedzīvotājiem, lai par šo zemi uzņemtu citu kino. Par drosmīgiem, neuzpērkamiem, godīgiem latviešiem. Hmmm… varbūt tomēr nevajag? Pārāk spilgti atgādina latviešu sarkanos strēlniekus.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim. 

137
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Makeins un Latvija: neilgi pirms nāves senators paspējis svētīt Ušakovu
Publicists: mierīga situācija ļautu atcelt nepilsonības institūtu
Augusta partiju reitingi: "Jaunā Vienotība" panāk līderus
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

5
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

5
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

58
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

58
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa