Skrundas panorāma

Izlaupījuši un atdevuši NATO. Baltijas valstīs atstātā Padomju armijas mantojuma liktenis

294
(atjaunots 19:45 06.09.2018)
Pirms divdesmit gadiem Baltijā tika slēgts pēdējais padomju armijas objekts – radiolokācijas stacija Skrundā. Patlaban tur ir spoku pilsēta.

Daži objekti pārvērtušies par dārziem, dārzeņu glabātavām vai vienkārši izlaupīti. Citiem paveicies – tie kļuvuši par muzejiem. Citi atdoti NATO. Par to, kāds ir padomju militārā mantojuma liktenis Baltijā, materiālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Vereteņņikovs. To pārpublicēja arī Sputnik Lietuva.

Spoku pilsēta un izlaupītās atliekas

60. gados celtā bāze Skrundā neilgi pirms slēgšanas tika rekonstruēta un uzlabota. Pēc PSRS sabrukuma staciju, kas sekoja ballistisko raķešu startiem no NATO zemūdenēm Norvēģijas un Ziemeļu jūrā, saņēma Latvijas Republika. Par tās nomu Krievija maksāja piecus miljonus dolāru gadā. 1994. gadā pēc Latvijas valdības prasības tika parakstīts līgums par Krievijas karavīru izvešanu, un 1995. gada maijā jaunās uztveršanas iekārtas "Darjal" ēku uzspridzināja amerikāņu kompānija Control Demolition Incorporated. 1998. gadā darbu pārtrauca arī iekārta "Dņepr". Par ēku nojaukšanu un teritorijas attīrīšanu Krievija samaksāja septiņus miljonus dolāru. Atlikusi tikai tukša armijas pilsētiņa, kas paredzēta pieciem tūkstošiem kareivju.

Разрушенные казармыв Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Sagrautās Kazarmas Skrundā

Tās konservācijai 2000. gadā Latvijas valdība atvēlēja 1,7 miljonus dolāru. 2009. gada decembrī objekts tika piedāvāts izsolē ar starta cenu 150 tūkstošu latu (220 tūkstoši eiro, tikpat, cik maksā četristabu dzīvoklis Rīgā). Taču nebija neviena, kas gribētu to iegādāties. Toties armijas pilsētiņa kļuva populāra kinovīru un tūristu vidū.

"Bijušā armijas kompleksa mācību centrā valda pamestība. Šis tas vēl palicis: skolēnu žurnāli ar atzīmēm, kareivju mantas, uzskates līdzekļi. Labi saglabājusies ieroču telpa. Sardzes telpā – "tapetes", ko izdomājuši attapīgie padomju karavīri: sienas aplīmētas ar avīzēm un nokrāsotas ar eļļas krāsām. Tapetes ir visai informatīvas. Tās ļauj uzzināt, kā tolaik dzīvoja valsts," – stāsta aculiecinieki.

Pēdējā laikā spoku pilsēta iepatikusies Latvijas armijai – treniņiem. 2016. gada jūlijā valsts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, ka šeit taps NATO poligons. Viņš norādīja, ka šī teritorija 45 hektāru platībā ar aptuveni 70 nekustamā īpašuma objektiem (kazarmas, desmit dzīvojamās mājas, skola, bērnudārzs, viesnīca, slimnīca), — ir lielisks laukums taktiskajām mācībām urbanizētā vidē. Alianses vadība šo informāciju apstiprināja.

Жилые корпуса на улицах военного городка в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Dzīvojamās ēkas kara pilsētiņā Skrundā

Latvijas PSR teritorijā bija dislocētas vairāk nekā tūkstotis armijas daļu, kuru rīcībā bija apmēram seši simti objektu. Tie visi tika oficiāli nodoti Latvijas rīcībā 1993. gadā.

Armijas poligonam Ādažos, kur savulaik bija Sarkankarogotā Baltijas apgabala sauszemes spēku galvenais mācību laukums, ir paveicies. Tas tiek aktīvi izmantots – šeit dislocētas NATO valstu armiju vienības, regulāri notiek manevri. Daudzu citu militāro objektu liktenis nav tik apskaužams.

"Zināmu laiku kaut kas tika apsargāts, arī objekti, ko cerēja izmantot vietējie bruņotie spēki. Pēc tam sākās vispārējas izzagšanas periods. Zaga visu, no durvju aizbīdņiem līdz betona plāksnēm no lidlaukiem un ceļiem. Neviens neko neapsargāja. Īpašā vērtē bija metāls, tāpēc šahtām nebija nekādu izredžu izdzīvot. Zinu daudzus piemērus tam, kā dienas gaismā parādījies zemes īpašnieks pats visu izlaupīja. Kad viss bija izvazāts, palika īpašnieku galvenais intereses objekts – zeme," – stāsta Baltijas militāri vēsturiskā žurnāla Baltfort redaktors Jurijs Melkonovs.

Ēsma tūristiem

2017. gadā Latvijā tika demontēta raķešu un kodolieroču bāze "Dvina R12" netālu no Tirzas Gulbenes novadā. Tā bija ciklopiska būve: četras trīsdesmit metrus dziļas pazemes šahtas un komandcentrs. Aculiecinieks, kurš paspēja to apmeklēt pirms nojaukšanas, stāstīja: "Kāpjam augšā. Centrā vīd milzīgs caurums, pusotru vai divus metrus diametrā. Grūti noticēt, ka šeit reiz burtiski no kāju apakšas debesīs lauzās neredzēts spēks. Piegāju pie malas, lai paskatītos iekšā – dziļš, bail." Viņam izdevās iekļūt arī pazemē: "Daudz telpu, koridoru, eju. Daudzviet grīdā vīd vienu vai divus stāvus dziļas plaisas, ejam piesardzīgi, pārbaudām vietu, kur spert katru soli."

Uzņēmuma "Demontāža" īpašnieks Mārtiņš Mālnieks stāstīja, ka Latvijas teritorijā bija divpadsmit padomju raķešu bāzes, tostarp – piecas pazemes bāzes. Tās visas jau ir iznīcinātas, objekts Gulbenes novadā bija pēdējais. Mālnieks sūdzējās par to, cik sarežģīts bijis uzdevums – grandioza desmitstāvu pazemes ēka, sadalīta vairākos līmeņos un būvēta no ļoti izturīga betona. Tika piesaistīta speciālā tehnika: spēcīgi ekskavatori ar hidrauliskajiem āmuriem un griežņiem. Raķešu bāzes demontāža ilga pusgadu.

Стела у входа в офицерский клуб в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Oficieru nams Skrundā

Tikai nesen Latvijā nāca atklāsme: kādreizējos padomju poligonus labāk būtu izmantot kā tūrisma vietas. Lauku tūrisma asociācija sastādīja objektu karti, kurā atzīmētas septiņdesmit vietas. Asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele uzskata, ka Padomju armijas mantojums ir jāsaved kārtībā. Viņa pastāstīja, ka pamazām tiek piesaistīta sabiedrības uzmanība tam, cik slikti iekārtoti un apsargāti šie objekti.

Uzņēmējs Raivis Federovičs, kurš nopirka padomju armijas bunkuru Andrejostā, Rīgas rajonā, iekārtojis tur muzeju. "Tādas lietas mani piesaistījušas kopš pašas bērnības, kad 90. gados skatījos televizoru. Toreiz bunkurus un armijas bāzes rādīja no negatīvās puses, sak, tās esot īpaši bīstamas vietas, piesārņoti objekti. Taču man bija interesanti. Pēc diviem gadu desmitiem radās iespēja tās vietas apbraukāt. Bērnībā pat iedomāties nevarēju, ka viņu ir tik daudz," – viņš stāsta. Starp viņa muzeja eksponātiem ir vecs VDK mobilais tālrunis, šifrējamā mašīna, dažādas gāzmaskas, armijas formastērps.

Датский F-16 на авиабазе Зокняй в литовском Шяуляе
Dāņu iznīcinātājs F-16 lidlaukā Zokņos

Kaimiņvalstī – Lietuvā padomju kara lidlauks Zokņos (netālu no Šauļiem) kopš 2004. gada tiek izmantots NATO gaisa patruļas vajadzībām. 2016. gadā tika ziņots par piecu PSRS Aizsardzības ministrijai piederējušo poligonu modernizāciju. Līdz 2020. gadam plānots pilnībā pārbūvēt treniņu laikumus netālu no Pabrades, Kazlu Rūdas, Roķes, un citur.

Poligoni, ko Lietuvas armija saņēmusi mantojumā, saglabāti bēdīgi. Tos nāksies būtiski rekonstruēt. Patlaban daudz tiek runāts par objektu Kazlu Rūdā (60 km attālumā no Krievijas robežas). Tur būs aviācijas poligons, kurā NATO lidmašīnas varēs apgūt triecienus pa sauszemes mērķiem. Projektā iesaistīta ASV GKS inženiervienība Red Horse, finansējumu nodrošina ASV iniciatīva Eiropā drošības garantiju sniegšanai (European Reassurance Initiative, ERI).

Muzejs un dārzeņu glabātavas

Vairākos gadījumos lietuvieši ar padomju karavīru mantojumu apgājušies saimnieciskāk nekā latvieši. 60. gados Pluņģes pilsētas apkaimē tika uzbūvēta Plokštines raķešu bāze. 1978. gadā to slēdza, raķetēm "Dvina" paredzētās šahtas tika konservētas saskaņā ar ASV un PSRS līgumu par raķešu atbruņošanos un vidēja darbības rādiusa darbības raķešu skaita samazināšanu. Kopš 90. gadiem šurp ved tūristus. Desmit gadus vēlāk darbu sāka pilnvērtīgs muzejs, atjaunots padomju raķešu bāzes iekšējais iekārtojums un karavīru sadzīves priekšmeti.

Военные на авиабазе в Эмари
Karavīri Emari aviobāzē

Muzeja apmeklētājs Artjoms Ačkasovs pastāstīja savā blogā: "Bāzes atjaunošanu aukstā kara muzeja vajadzībām 2009. gadā sāka entuziastu grupa. Turklāt tas viss notika ar interneta starpniecību, fortifikācijas celtņu speciālistu forumā. Uz lietuviešu rekonstruktora aicinājumu atsaucās Krievijas karavīri, kuri dienējuši šajā un citos tamlīdzīgos objektos. Viņi palīdzēja sīki atjaunot šahtas starta iekārtas interjeru, karavīru formastērpus un iekārtas. Droši vien tāpēc muzejā nav pievērsta uzmanība "padomju okupācijas" tēmai, toties daudz stāstīts par auksto karu."

Lietuvas izdevums "Ekspress-ņedeļa" stāsta, ka Palangas pilsētā vairāk nekā pirms pusgadsimta būvētos padomju bunkurus vietējie sen jau pārvērtuši par dārziem un pagrabiem. "Vēsajās, tumšajās un sausajās pazemes telpās labi glabājas dārzeņi, audzēt sēnes. Speciālisti uzskata, ka Palangas bunkuru vēsturiskā vērtība ir tikpat liela kā Trāķu pilij (Lietuvas lielkņazu bijusī rezidence – red. piez.) tikai nebūtu par ļaunu atkal savest tos kārtībā," – atzīmēja avīze.

Vislabāk pazīstamais padomju militārais objekts Igaunijā ir Emari aviobāze, būvēta 1945. gadā. Kad republika 2004. gadā iestājās NATO, bāze tika rekonstruēta, un 2015. gadā šeit jau atradās daudzfunkcionāls komplekss. Tagad aerodromā dislocēta NATO gaisa patruļa, un reizi pusgadā dažādas alianses valstis sūta šurp savas lidmašīnas.

Starp citu, stāsta, ka ārzemju lidotāji dodot priekšroku tieši Emari. Bāze piesaista ne tikai pateicoties netālajai Tallinai, bet arī daudzajām ērtībām. Piemēram, tur iekārtoti golfa laukumi, ēdienkarte sastādīta tā, lai pēc iespējas vairāk izpatiktu ārzemju viesiem. Padomju pilotiem, kuri reiz uzturējās šeit, nekas tāds ne sapņos nerādījās.

294
Temats:
NATO austrumu flangā (247)
Pēc temata
NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
Bijušā armijas pilsētiņa Skrundā var kļūt par NATO poligonu
Igaunijas un ASV draudzība. Amerika "apskauj" aizvien ciešāk
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
Zemūdenes Kronshtadt palaišanas ūdenī ceremonija

"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus

6
(atjaunots 16:22 01.03.2021)
Perspektīvas bruņojuma sistēmas, zems trokšņa līmenis, grūti pamanāmas – 2022. gadā flote saņems pirmās sērijveida dīzeļelektriskās projekta "Lada" zemūdenes.

Darbs pie projekta ilga vairāk nekā 20 gadus. Zemūdene var nest precīzos ieročus, bet izsekot to maršrutus ir ārkārtīgi sarežģīti. Par projekta niansēm portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. 

"Grūta bērnība"

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikie Luki" bija plānots nodot jūrniekiem 2021. gadā, taču, paskaidroja kuģubūves uzņēmuma "Admiralteyskiye verfi" ģenerāldirektors Aleksandrs Buzakovs, termiņi atlikti, ņemot vērā problēmas ar kontrahentiem.

Septembrī Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka divi sērijveida kuģi tiks pabeigti vēlāk, jo viens no iekārtu piegādātājiem nevar izpildīt saistības savlaicīgi.

Kavēkļi vajā projektu kopš paša sākuma. Darbs sākās jau 90. gadu beigās – tika sākta "Sankt-Peterburg" būve. To nolaida ūdenī 2004. gadā, nodošana flotei bija paredzēta 2006. gadā. Taču Ziemeļu flote sāka zemūdenes izmēģinājumu ekspluatāciju tikai 2010. gadā. Ar "Lada" sērijas zemūdenēm bija plānots aizvietot novecojušo projektu "Paltus". Jaunās zemūdenes ir mazākas, tātad sliktāk pamanāmas hidrolokatoros. Akustisko slepenību palielina arī viena korpusa shēma, kas nav ierasta Krievijas kuģubūvē. Cita starpā "Lada" ir pirmās zemūdenes Krievijā, kas perspektīvā saņems anaerobo spēkiekārtu.

Iespējams, termiņi tika pastāvīgi pārkāpti, ņemot vērā daudzos jaunos konstruktīvos risinājumus un grūtības ar to realizāciju. Piemēram, pirmā kuģa izmēģinājumu gaitā tika fiksētas nopietnas problēmas ar hidroakustisko kompleksu, dzinēja nepietiekamā jauda neļāva sasniegt nepieciešamo ātrumu.

Tomēr JKF gaidīja jaunās dīzeļelektriskās zemūdenes, tāpēc "Ladu" vietā pasūtīja Klusā okeāna flotes vajadzībām sešas pārbaudītas un pazīstamas "Varshavyanka" projekta zemūdenes.

Bīstamas "mazulītes"

Speciālisti uzskata, ka "Lada" ir mūsdienīgākā un perspektīvākā zemūdene Krievijā, kas nepieder pie atomzemūdeņu klases.

Neskatoties uz pieticīgo izmēru, izceļas ar daudzfunkcionalitāti. Spēj stāties pretī zemūdenēm un kuģiem, apšaudīt objektus krastā, veidot mīnu nožogojumus, aizsargāt piekrasti no desanta izsēšanās, transportēt speciālo uzdevumu vienības vai kravas.

Galvenās priekšrocības – augsta automatizācijas pakāpe un zems troksnis, teicama mobilitāte un manevrētspēja, tāpēc zemūdenes iespējams efektīvi izmantot diversiju un izlūkošanas operācijās. Tām ir spēcīgs hidroakustiskais komplekss un trīs jutīgas antenas: viena – priekšdaļā, divas – sākos.

Zemūdenes tonnāža – aptuveni 1,8 tūkstoši tonnu, ātrums – 20 mezgli, dziļums – līdz 350 metri. Pie tam ekipāžā vajadzīgi tikai 30 cilvēki.

Standarta ekipējumā "Lada" bruņota ar astoņpadsmit 533 mm kalibra torpēdām un apmēram 20 mīnām. Torpēdu aparāti pielāgoti darbam ar pretzemūdeņu raķetēm-torpēdām "Shkval", kuru ātrums sasniedz 300 km/h. Protams, tāpat ka daudzi citi mūsdienīgie Krievijas kuģi, arī "Lada" saņēmusi spārnotās raķetes "Kalibr".

Pirmās divas sērijveida zemūdenes būvē bez anaerobās spēkiekārtas, jo tā vēl nav pabeigta. Taču pārējie "Lada" saimes kuģi to saņems.

Neredzamie sargi

"Lada" ir absolūti jaunas klases zemūdene, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Flotes atbalsta kustības vadītājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Pēdējo 15-20 gadu laikā "Lada" apguvusi aptuveni 150 izmēģinājuma un konstruktoru darba produktus. Tāda skaita inovāciju nav nevienā citā projektā. Pēc būtības, tā ir liela zemūdens laboratorija."

Eksperts uzsvēra, ka, salīdzinājumā ar agrākajiem projektiem, "Lada" var uzņemt lielāku skaitu torpēdu. Pateicoties unikālajām taktiskajām un tehniskajām īpašībām, tās var risināt uzdevumus visās taktiskajās un stratēģiskajās jomās. Pie tam konstrukcija pieļauj raķešu kompleksu izvietošanu.

Krievijas zemūdens raķešnesējs Orel, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

"Šo dīzeļelektrisko zemūdeņu radītais troksnis salīdzināms ar jūras troksni, jaunā hidroakustika pārbauda daudz lielāku teritoriju nekā citiem kuģiem, - stāstīja Ņenaševs. – Tas ir ļoti svarīgi, jo "Lada" būs dislocēta Arktikā. Vēl viena priekšrocība – nelielais izmērs, kas ļauj tās izmantot gan seklumā, gan lielā dziļumā. Domājamā pretinieka atomzemūdenes daudzviet nevarēs apgriezties, toties ar tādām zemūdenēm, kā "Lada", iespējams sekmīgi aizsargāt teritoriju."

Krievijas dīzeļzemūdenes jau sen ir atzītas par labākajām savā klasē. Sešas no tām strādā Melnās jūras flotē, vēl sešas tuvākajos gados nodos Klusā okeāna flotei – divas zemūdenes gatavojas doties uz pastāvīgo dienesta vietu. Par zemo trokšņa līmeni un nemanāmību NATO tās iedēvētas par "melnajiem caurumiem".

Taču "Lada" ir vēl klusāka. Pirmās zemūdenes "Sankt-Peterburg" izmēģinājumi parādīja: nemanāmības ziņā šis projekts daudzkārt pārspēj visas iepriekšējās dīzeļelektriskās zemūdenes.

6
Tagi:
krievu ierocis, Krievija
Pēc temata
Ballistisko raķešu "Bulava" starts no jaunākās zemūdenes "Vladimir Monomah" klāja
ASV Jūras spēku veterāns paskaidroja, ar ko draud cīņa ar Krievijas zemūdenēm
Jaudīgi kuģi, neredzamas zemūdenes un ātras raķetes: Krievija atzīmē JKF dienu
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Kņazs Vladimirs licis lietā zizli: Krievijas JKF izmēģina jauno zemūdeni
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

39
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

39
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

0
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

0
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī