Skrundas panorāma

Izlaupījuši un atdevuši NATO. Baltijas valstīs atstātā Padomju armijas mantojuma liktenis

276
(atjaunots 19:45 06.09.2018)
Pirms divdesmit gadiem Baltijā tika slēgts pēdējais padomju armijas objekts – radiolokācijas stacija Skrundā. Patlaban tur ir spoku pilsēta.

Daži objekti pārvērtušies par dārziem, dārzeņu glabātavām vai vienkārši izlaupīti. Citiem paveicies – tie kļuvuši par muzejiem. Citi atdoti NATO. Par to, kāds ir padomju militārā mantojuma liktenis Baltijā, materiālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Vereteņņikovs. To pārpublicēja arī Sputnik Lietuva.

Spoku pilsēta un izlaupītās atliekas

60. gados celtā bāze Skrundā neilgi pirms slēgšanas tika rekonstruēta un uzlabota. Pēc PSRS sabrukuma staciju, kas sekoja ballistisko raķešu startiem no NATO zemūdenēm Norvēģijas un Ziemeļu jūrā, saņēma Latvijas Republika. Par tās nomu Krievija maksāja piecus miljonus dolāru gadā. 1994. gadā pēc Latvijas valdības prasības tika parakstīts līgums par Krievijas karavīru izvešanu, un 1995. gada maijā jaunās uztveršanas iekārtas "Darjal" ēku uzspridzināja amerikāņu kompānija Control Demolition Incorporated. 1998. gadā darbu pārtrauca arī iekārta "Dņepr". Par ēku nojaukšanu un teritorijas attīrīšanu Krievija samaksāja septiņus miljonus dolāru. Atlikusi tikai tukša armijas pilsētiņa, kas paredzēta pieciem tūkstošiem kareivju.

Разрушенные казармыв Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Sagrautās Kazarmas Skrundā

Tās konservācijai 2000. gadā Latvijas valdība atvēlēja 1,7 miljonus dolāru. 2009. gada decembrī objekts tika piedāvāts izsolē ar starta cenu 150 tūkstošu latu (220 tūkstoši eiro, tikpat, cik maksā četristabu dzīvoklis Rīgā). Taču nebija neviena, kas gribētu to iegādāties. Toties armijas pilsētiņa kļuva populāra kinovīru un tūristu vidū.

"Bijušā armijas kompleksa mācību centrā valda pamestība. Šis tas vēl palicis: skolēnu žurnāli ar atzīmēm, kareivju mantas, uzskates līdzekļi. Labi saglabājusies ieroču telpa. Sardzes telpā – "tapetes", ko izdomājuši attapīgie padomju karavīri: sienas aplīmētas ar avīzēm un nokrāsotas ar eļļas krāsām. Tapetes ir visai informatīvas. Tās ļauj uzzināt, kā tolaik dzīvoja valsts," – stāsta aculiecinieki.

Pēdējā laikā spoku pilsēta iepatikusies Latvijas armijai – treniņiem. 2016. gada jūlijā valsts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, ka šeit taps NATO poligons. Viņš norādīja, ka šī teritorija 45 hektāru platībā ar aptuveni 70 nekustamā īpašuma objektiem (kazarmas, desmit dzīvojamās mājas, skola, bērnudārzs, viesnīca, slimnīca), — ir lielisks laukums taktiskajām mācībām urbanizētā vidē. Alianses vadība šo informāciju apstiprināja.

Жилые корпуса на улицах военного городка в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Dzīvojamās ēkas kara pilsētiņā Skrundā

Latvijas PSR teritorijā bija dislocētas vairāk nekā tūkstotis armijas daļu, kuru rīcībā bija apmēram seši simti objektu. Tie visi tika oficiāli nodoti Latvijas rīcībā 1993. gadā.

Armijas poligonam Ādažos, kur savulaik bija Sarkankarogotā Baltijas apgabala sauszemes spēku galvenais mācību laukums, ir paveicies. Tas tiek aktīvi izmantots – šeit dislocētas NATO valstu armiju vienības, regulāri notiek manevri. Daudzu citu militāro objektu liktenis nav tik apskaužams.

"Zināmu laiku kaut kas tika apsargāts, arī objekti, ko cerēja izmantot vietējie bruņotie spēki. Pēc tam sākās vispārējas izzagšanas periods. Zaga visu, no durvju aizbīdņiem līdz betona plāksnēm no lidlaukiem un ceļiem. Neviens neko neapsargāja. Īpašā vērtē bija metāls, tāpēc šahtām nebija nekādu izredžu izdzīvot. Zinu daudzus piemērus tam, kā dienas gaismā parādījies zemes īpašnieks pats visu izlaupīja. Kad viss bija izvazāts, palika īpašnieku galvenais intereses objekts – zeme," – stāsta Baltijas militāri vēsturiskā žurnāla Baltfort redaktors Jurijs Melkonovs.

Ēsma tūristiem

2017. gadā Latvijā tika demontēta raķešu un kodolieroču bāze "Dvina R12" netālu no Tirzas Gulbenes novadā. Tā bija ciklopiska būve: četras trīsdesmit metrus dziļas pazemes šahtas un komandcentrs. Aculiecinieks, kurš paspēja to apmeklēt pirms nojaukšanas, stāstīja: "Kāpjam augšā. Centrā vīd milzīgs caurums, pusotru vai divus metrus diametrā. Grūti noticēt, ka šeit reiz burtiski no kāju apakšas debesīs lauzās neredzēts spēks. Piegāju pie malas, lai paskatītos iekšā – dziļš, bail." Viņam izdevās iekļūt arī pazemē: "Daudz telpu, koridoru, eju. Daudzviet grīdā vīd vienu vai divus stāvus dziļas plaisas, ejam piesardzīgi, pārbaudām vietu, kur spert katru soli."

Uzņēmuma "Demontāža" īpašnieks Mārtiņš Mālnieks stāstīja, ka Latvijas teritorijā bija divpadsmit padomju raķešu bāzes, tostarp – piecas pazemes bāzes. Tās visas jau ir iznīcinātas, objekts Gulbenes novadā bija pēdējais. Mālnieks sūdzējās par to, cik sarežģīts bijis uzdevums – grandioza desmitstāvu pazemes ēka, sadalīta vairākos līmeņos un būvēta no ļoti izturīga betona. Tika piesaistīta speciālā tehnika: spēcīgi ekskavatori ar hidrauliskajiem āmuriem un griežņiem. Raķešu bāzes demontāža ilga pusgadu.

Стела у входа в офицерский клуб в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Oficieru nams Skrundā

Tikai nesen Latvijā nāca atklāsme: kādreizējos padomju poligonus labāk būtu izmantot kā tūrisma vietas. Lauku tūrisma asociācija sastādīja objektu karti, kurā atzīmētas septiņdesmit vietas. Asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele uzskata, ka Padomju armijas mantojums ir jāsaved kārtībā. Viņa pastāstīja, ka pamazām tiek piesaistīta sabiedrības uzmanība tam, cik slikti iekārtoti un apsargāti šie objekti.

Uzņēmējs Raivis Federovičs, kurš nopirka padomju armijas bunkuru Andrejostā, Rīgas rajonā, iekārtojis tur muzeju. "Tādas lietas mani piesaistījušas kopš pašas bērnības, kad 90. gados skatījos televizoru. Toreiz bunkurus un armijas bāzes rādīja no negatīvās puses, sak, tās esot īpaši bīstamas vietas, piesārņoti objekti. Taču man bija interesanti. Pēc diviem gadu desmitiem radās iespēja tās vietas apbraukāt. Bērnībā pat iedomāties nevarēju, ka viņu ir tik daudz," – viņš stāsta. Starp viņa muzeja eksponātiem ir vecs VDK mobilais tālrunis, šifrējamā mašīna, dažādas gāzmaskas, armijas formastērps.

Датский F-16 на авиабазе Зокняй в литовском Шяуляе
Dāņu iznīcinātājs F-16 lidlaukā Zokņos

Kaimiņvalstī – Lietuvā padomju kara lidlauks Zokņos (netālu no Šauļiem) kopš 2004. gada tiek izmantots NATO gaisa patruļas vajadzībām. 2016. gadā tika ziņots par piecu PSRS Aizsardzības ministrijai piederējušo poligonu modernizāciju. Līdz 2020. gadam plānots pilnībā pārbūvēt treniņu laikumus netālu no Pabrades, Kazlu Rūdas, Roķes, un citur.

Poligoni, ko Lietuvas armija saņēmusi mantojumā, saglabāti bēdīgi. Tos nāksies būtiski rekonstruēt. Patlaban daudz tiek runāts par objektu Kazlu Rūdā (60 km attālumā no Krievijas robežas). Tur būs aviācijas poligons, kurā NATO lidmašīnas varēs apgūt triecienus pa sauszemes mērķiem. Projektā iesaistīta ASV GKS inženiervienība Red Horse, finansējumu nodrošina ASV iniciatīva Eiropā drošības garantiju sniegšanai (European Reassurance Initiative, ERI).

Muzejs un dārzeņu glabātavas

Vairākos gadījumos lietuvieši ar padomju karavīru mantojumu apgājušies saimnieciskāk nekā latvieši. 60. gados Pluņģes pilsētas apkaimē tika uzbūvēta Plokštines raķešu bāze. 1978. gadā to slēdza, raķetēm "Dvina" paredzētās šahtas tika konservētas saskaņā ar ASV un PSRS līgumu par raķešu atbruņošanos un vidēja darbības rādiusa darbības raķešu skaita samazināšanu. Kopš 90. gadiem šurp ved tūristus. Desmit gadus vēlāk darbu sāka pilnvērtīgs muzejs, atjaunots padomju raķešu bāzes iekšējais iekārtojums un karavīru sadzīves priekšmeti.

Военные на авиабазе в Эмари
Karavīri Emari aviobāzē

Muzeja apmeklētājs Artjoms Ačkasovs pastāstīja savā blogā: "Bāzes atjaunošanu aukstā kara muzeja vajadzībām 2009. gadā sāka entuziastu grupa. Turklāt tas viss notika ar interneta starpniecību, fortifikācijas celtņu speciālistu forumā. Uz lietuviešu rekonstruktora aicinājumu atsaucās Krievijas karavīri, kuri dienējuši šajā un citos tamlīdzīgos objektos. Viņi palīdzēja sīki atjaunot šahtas starta iekārtas interjeru, karavīru formastērpus un iekārtas. Droši vien tāpēc muzejā nav pievērsta uzmanība "padomju okupācijas" tēmai, toties daudz stāstīts par auksto karu."

Lietuvas izdevums "Ekspress-ņedeļa" stāsta, ka Palangas pilsētā vairāk nekā pirms pusgadsimta būvētos padomju bunkurus vietējie sen jau pārvērtuši par dārziem un pagrabiem. "Vēsajās, tumšajās un sausajās pazemes telpās labi glabājas dārzeņi, audzēt sēnes. Speciālisti uzskata, ka Palangas bunkuru vēsturiskā vērtība ir tikpat liela kā Trāķu pilij (Lietuvas lielkņazu bijusī rezidence – red. piez.) tikai nebūtu par ļaunu atkal savest tos kārtībā," – atzīmēja avīze.

Vislabāk pazīstamais padomju militārais objekts Igaunijā ir Emari aviobāze, būvēta 1945. gadā. Kad republika 2004. gadā iestājās NATO, bāze tika rekonstruēta, un 2015. gadā šeit jau atradās daudzfunkcionāls komplekss. Tagad aerodromā dislocēta NATO gaisa patruļa, un reizi pusgadā dažādas alianses valstis sūta šurp savas lidmašīnas.

Starp citu, stāsta, ka ārzemju lidotāji dodot priekšroku tieši Emari. Bāze piesaista ne tikai pateicoties netālajai Tallinai, bet arī daudzajām ērtībām. Piemēram, tur iekārtoti golfa laukumi, ēdienkarte sastādīta tā, lai pēc iespējas vairāk izpatiktu ārzemju viesiem. Padomju pilotiem, kuri reiz uzturējās šeit, nekas tāds ne sapņos nerādījās.

276
Temats:
NATO austrumu flangā (218)
Pēc temata
NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
Bijušā armijas pilsētiņa Skrundā var kļūt par NATO poligonu
Igaunijas un ASV draudzība. Amerika "apskauj" aizvien ciešāk
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

26
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

26
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

53
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

53
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka