Skrundas panorāma

Izlaupījuši un atdevuši NATO. Baltijas valstīs atstātā Padomju armijas mantojuma liktenis

255
(atjaunots 19:45 06.09.2018)
Pirms divdesmit gadiem Baltijā tika slēgts pēdējais padomju armijas objekts – radiolokācijas stacija Skrundā. Patlaban tur ir spoku pilsēta.

Daži objekti pārvērtušies par dārziem, dārzeņu glabātavām vai vienkārši izlaupīti. Citiem paveicies – tie kļuvuši par muzejiem. Citi atdoti NATO. Par to, kāds ir padomju militārā mantojuma liktenis Baltijā, materiālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Vereteņņikovs. To pārpublicēja arī Sputnik Lietuva.

Spoku pilsēta un izlaupītās atliekas

60. gados celtā bāze Skrundā neilgi pirms slēgšanas tika rekonstruēta un uzlabota. Pēc PSRS sabrukuma staciju, kas sekoja ballistisko raķešu startiem no NATO zemūdenēm Norvēģijas un Ziemeļu jūrā, saņēma Latvijas Republika. Par tās nomu Krievija maksāja piecus miljonus dolāru gadā. 1994. gadā pēc Latvijas valdības prasības tika parakstīts līgums par Krievijas karavīru izvešanu, un 1995. gada maijā jaunās uztveršanas iekārtas "Darjal" ēku uzspridzināja amerikāņu kompānija Control Demolition Incorporated. 1998. gadā darbu pārtrauca arī iekārta "Dņepr". Par ēku nojaukšanu un teritorijas attīrīšanu Krievija samaksāja septiņus miljonus dolāru. Atlikusi tikai tukša armijas pilsētiņa, kas paredzēta pieciem tūkstošiem kareivju.

Разрушенные казармыв Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Sagrautās Kazarmas Skrundā

Tās konservācijai 2000. gadā Latvijas valdība atvēlēja 1,7 miljonus dolāru. 2009. gada decembrī objekts tika piedāvāts izsolē ar starta cenu 150 tūkstošu latu (220 tūkstoši eiro, tikpat, cik maksā četristabu dzīvoklis Rīgā). Taču nebija neviena, kas gribētu to iegādāties. Toties armijas pilsētiņa kļuva populāra kinovīru un tūristu vidū.

"Bijušā armijas kompleksa mācību centrā valda pamestība. Šis tas vēl palicis: skolēnu žurnāli ar atzīmēm, kareivju mantas, uzskates līdzekļi. Labi saglabājusies ieroču telpa. Sardzes telpā – "tapetes", ko izdomājuši attapīgie padomju karavīri: sienas aplīmētas ar avīzēm un nokrāsotas ar eļļas krāsām. Tapetes ir visai informatīvas. Tās ļauj uzzināt, kā tolaik dzīvoja valsts," – stāsta aculiecinieki.

Pēdējā laikā spoku pilsēta iepatikusies Latvijas armijai – treniņiem. 2016. gada jūlijā valsts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, ka šeit taps NATO poligons. Viņš norādīja, ka šī teritorija 45 hektāru platībā ar aptuveni 70 nekustamā īpašuma objektiem (kazarmas, desmit dzīvojamās mājas, skola, bērnudārzs, viesnīca, slimnīca), — ir lielisks laukums taktiskajām mācībām urbanizētā vidē. Alianses vadība šo informāciju apstiprināja.

Жилые корпуса на улицах военного городка в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Dzīvojamās ēkas kara pilsētiņā Skrundā

Latvijas PSR teritorijā bija dislocētas vairāk nekā tūkstotis armijas daļu, kuru rīcībā bija apmēram seši simti objektu. Tie visi tika oficiāli nodoti Latvijas rīcībā 1993. gadā.

Armijas poligonam Ādažos, kur savulaik bija Sarkankarogotā Baltijas apgabala sauszemes spēku galvenais mācību laukums, ir paveicies. Tas tiek aktīvi izmantots – šeit dislocētas NATO valstu armiju vienības, regulāri notiek manevri. Daudzu citu militāro objektu liktenis nav tik apskaužams.

"Zināmu laiku kaut kas tika apsargāts, arī objekti, ko cerēja izmantot vietējie bruņotie spēki. Pēc tam sākās vispārējas izzagšanas periods. Zaga visu, no durvju aizbīdņiem līdz betona plāksnēm no lidlaukiem un ceļiem. Neviens neko neapsargāja. Īpašā vērtē bija metāls, tāpēc šahtām nebija nekādu izredžu izdzīvot. Zinu daudzus piemērus tam, kā dienas gaismā parādījies zemes īpašnieks pats visu izlaupīja. Kad viss bija izvazāts, palika īpašnieku galvenais intereses objekts – zeme," – stāsta Baltijas militāri vēsturiskā žurnāla Baltfort redaktors Jurijs Melkonovs.

Ēsma tūristiem

2017. gadā Latvijā tika demontēta raķešu un kodolieroču bāze "Dvina R12" netālu no Tirzas Gulbenes novadā. Tā bija ciklopiska būve: četras trīsdesmit metrus dziļas pazemes šahtas un komandcentrs. Aculiecinieks, kurš paspēja to apmeklēt pirms nojaukšanas, stāstīja: "Kāpjam augšā. Centrā vīd milzīgs caurums, pusotru vai divus metrus diametrā. Grūti noticēt, ka šeit reiz burtiski no kāju apakšas debesīs lauzās neredzēts spēks. Piegāju pie malas, lai paskatītos iekšā – dziļš, bail." Viņam izdevās iekļūt arī pazemē: "Daudz telpu, koridoru, eju. Daudzviet grīdā vīd vienu vai divus stāvus dziļas plaisas, ejam piesardzīgi, pārbaudām vietu, kur spert katru soli."

Uzņēmuma "Demontāža" īpašnieks Mārtiņš Mālnieks stāstīja, ka Latvijas teritorijā bija divpadsmit padomju raķešu bāzes, tostarp – piecas pazemes bāzes. Tās visas jau ir iznīcinātas, objekts Gulbenes novadā bija pēdējais. Mālnieks sūdzējās par to, cik sarežģīts bijis uzdevums – grandioza desmitstāvu pazemes ēka, sadalīta vairākos līmeņos un būvēta no ļoti izturīga betona. Tika piesaistīta speciālā tehnika: spēcīgi ekskavatori ar hidrauliskajiem āmuriem un griežņiem. Raķešu bāzes demontāža ilga pusgadu.

Стела у входа в офицерский клуб в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Oficieru nams Skrundā

Tikai nesen Latvijā nāca atklāsme: kādreizējos padomju poligonus labāk būtu izmantot kā tūrisma vietas. Lauku tūrisma asociācija sastādīja objektu karti, kurā atzīmētas septiņdesmit vietas. Asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele uzskata, ka Padomju armijas mantojums ir jāsaved kārtībā. Viņa pastāstīja, ka pamazām tiek piesaistīta sabiedrības uzmanība tam, cik slikti iekārtoti un apsargāti šie objekti.

Uzņēmējs Raivis Federovičs, kurš nopirka padomju armijas bunkuru Andrejostā, Rīgas rajonā, iekārtojis tur muzeju. "Tādas lietas mani piesaistījušas kopš pašas bērnības, kad 90. gados skatījos televizoru. Toreiz bunkurus un armijas bāzes rādīja no negatīvās puses, sak, tās esot īpaši bīstamas vietas, piesārņoti objekti. Taču man bija interesanti. Pēc diviem gadu desmitiem radās iespēja tās vietas apbraukāt. Bērnībā pat iedomāties nevarēju, ka viņu ir tik daudz," – viņš stāsta. Starp viņa muzeja eksponātiem ir vecs VDK mobilais tālrunis, šifrējamā mašīna, dažādas gāzmaskas, armijas formastērps.

Датский F-16 на авиабазе Зокняй в литовском Шяуляе
Dāņu iznīcinātājs F-16 lidlaukā Zokņos

Kaimiņvalstī – Lietuvā padomju kara lidlauks Zokņos (netālu no Šauļiem) kopš 2004. gada tiek izmantots NATO gaisa patruļas vajadzībām. 2016. gadā tika ziņots par piecu PSRS Aizsardzības ministrijai piederējušo poligonu modernizāciju. Līdz 2020. gadam plānots pilnībā pārbūvēt treniņu laikumus netālu no Pabrades, Kazlu Rūdas, Roķes, un citur.

Poligoni, ko Lietuvas armija saņēmusi mantojumā, saglabāti bēdīgi. Tos nāksies būtiski rekonstruēt. Patlaban daudz tiek runāts par objektu Kazlu Rūdā (60 km attālumā no Krievijas robežas). Tur būs aviācijas poligons, kurā NATO lidmašīnas varēs apgūt triecienus pa sauszemes mērķiem. Projektā iesaistīta ASV GKS inženiervienība Red Horse, finansējumu nodrošina ASV iniciatīva Eiropā drošības garantiju sniegšanai (European Reassurance Initiative, ERI).

Muzejs un dārzeņu glabātavas

Vairākos gadījumos lietuvieši ar padomju karavīru mantojumu apgājušies saimnieciskāk nekā latvieši. 60. gados Pluņģes pilsētas apkaimē tika uzbūvēta Plokštines raķešu bāze. 1978. gadā to slēdza, raķetēm "Dvina" paredzētās šahtas tika konservētas saskaņā ar ASV un PSRS līgumu par raķešu atbruņošanos un vidēja darbības rādiusa darbības raķešu skaita samazināšanu. Kopš 90. gadiem šurp ved tūristus. Desmit gadus vēlāk darbu sāka pilnvērtīgs muzejs, atjaunots padomju raķešu bāzes iekšējais iekārtojums un karavīru sadzīves priekšmeti.

Военные на авиабазе в Эмари
Karavīri Emari aviobāzē

Muzeja apmeklētājs Artjoms Ačkasovs pastāstīja savā blogā: "Bāzes atjaunošanu aukstā kara muzeja vajadzībām 2009. gadā sāka entuziastu grupa. Turklāt tas viss notika ar interneta starpniecību, fortifikācijas celtņu speciālistu forumā. Uz lietuviešu rekonstruktora aicinājumu atsaucās Krievijas karavīri, kuri dienējuši šajā un citos tamlīdzīgos objektos. Viņi palīdzēja sīki atjaunot šahtas starta iekārtas interjeru, karavīru formastērpus un iekārtas. Droši vien tāpēc muzejā nav pievērsta uzmanība "padomju okupācijas" tēmai, toties daudz stāstīts par auksto karu."

Lietuvas izdevums "Ekspress-ņedeļa" stāsta, ka Palangas pilsētā vairāk nekā pirms pusgadsimta būvētos padomju bunkurus vietējie sen jau pārvērtuši par dārziem un pagrabiem. "Vēsajās, tumšajās un sausajās pazemes telpās labi glabājas dārzeņi, audzēt sēnes. Speciālisti uzskata, ka Palangas bunkuru vēsturiskā vērtība ir tikpat liela kā Trāķu pilij (Lietuvas lielkņazu bijusī rezidence – red. piez.) tikai nebūtu par ļaunu atkal savest tos kārtībā," – atzīmēja avīze.

Vislabāk pazīstamais padomju militārais objekts Igaunijā ir Emari aviobāze, būvēta 1945. gadā. Kad republika 2004. gadā iestājās NATO, bāze tika rekonstruēta, un 2015. gadā šeit jau atradās daudzfunkcionāls komplekss. Tagad aerodromā dislocēta NATO gaisa patruļa, un reizi pusgadā dažādas alianses valstis sūta šurp savas lidmašīnas.

Starp citu, stāsta, ka ārzemju lidotāji dodot priekšroku tieši Emari. Bāze piesaista ne tikai pateicoties netālajai Tallinai, bet arī daudzajām ērtībām. Piemēram, tur iekārtoti golfa laukumi, ēdienkarte sastādīta tā, lai pēc iespējas vairāk izpatiktu ārzemju viesiem. Padomju pilotiem, kuri reiz uzturējās šeit, nekas tāds ne sapņos nerādījās.

255
Temats:
NATO austrumu flangā (198)
Pēc temata
NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
Bijušā armijas pilsētiņa Skrundā var kļūt par NATO poligonu
Igaunijas un ASV draudzība. Amerika "apskauj" aizvien ciešāk
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

10
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

10
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva

ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju

16
(atjaunots 12:57 29.05.2020)
Savienoto Valstu ārpolitikai bieži tiek pārmests pārlieks tiešums – daudzi uzskata, ka te meklējami daudzu tās neveiksmju iemesli.

Jo interesantāk ir konstatēt, ka pulveris vēl ir sauss – amerikāņu diplomātija pūlas būvēt sarežģītas daudzpakāpju kombinācijas, un atliek malā rupjo spēku un direktīvās metodes, kas patiešām darbojas aizvien sliktāk un sliktāk, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Spilgts piemērs – intriga, kas patlaban izvēršas ap Krieviju, Vāciju, Poliju un Atvērto debesu līgumu (ADL).

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā ASV prezidents informēja par izstāšanos no ADL un vainu par to uzvēla Krievijai.

Vašingtonas viedokli sīkāk aprakstīja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā izdevumam Bild. Tur Roberts O’Braiens nosauca Kaļiņingradas apgabalu par "dunci Eiropas sirdī" – "armijas bāzi, kas piebāzta ar moderniem ieročiem un raķetēm". Viņš pārmeta Maskavai, ka amerikāņiem netika ļauts aplidot reģionu ADL ietvaros.

Diezin vai tā ir nejauša sakritība, ka komentārs tika sniegts vācu presei. Šķiet, visā šajā stāstā par ASV izstāšanos no līguma mērķis ir VFR, nevis Krievija. Tā galvenais uzdevums – atjaunot aizokeāna kontroli pār Vācijas eliti, kas, izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Vašingtonu, cenšas atjaunot savas valsts suverenitāti.

Maija sākumā Vācijā atsākās diskusija par valstī dislocētā amerikāņu kodolarsenāla likteni. To ierosināja Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Bundestāgā Rolfs Mitcenihs, kurš atbalstīja kodolieroču izvešanu no VFR teritorijas. Izcēlās skandāls, deputātu un viņa domubiedrus asi kritizēja: viņi esot zaudējuši politiskās orientēšanās iemaņas un neprotot atšķirt draugus no ienaidniekiem. Citu starpā pret ierosinājumu iebilda Vācijas ārlietu ministrs, SDP biedrs Haiko Māss.

Vētrainās reakcijas iemesls ir saprotams: 84% vāciešu iebilst pret kodolieročiem valstī. Kad valsts politika tik radikāli nesakrīt ar sabiedrisko viedokli, protams, politiskajiem spēkiem, kuri to īsteno, rodas grūtības.

Situācija ir vēl jo nepatīkamāka tāpēc, ka tās pamatā ir nauda. Liela nauda. Runa ir par Vācijas kara lidmašīnu iepirkumiem, kas paredzēti NATO kodolieroču kopīgas lietošanas programmai. Liela daļa piešķirto līdzekļu, protams, aizies uz ASV, jo pārsvarā iegādātas to F/A-18F un daļēji arī Eiropā ražotās Eurofighter, ko nāksies pilnveidot kodolieroču pielietošanai. Tās modificēs amerikāņi, bet maksās – vācieši.

Politologs Mihails Smoļins, foto no arhīva
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Vāciešu iekšējie strīdi piesaistīja Vašingtonas uzmanību. Mēneša vidū ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels aicināja Vāciju "pildīt saistības sabiedroto priekšā un pastāvīgi investēt līdzekļus alianses kolektīvajā kodolpoktenciālā". Dienu vēlāk ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva, ka ASV varētu pārdislocēt kodolieročus uz Poliju, kas "precīzi pilda savas saistības, apzinās riskus un atrodas NATO austrumu flangā".

Nav pirmā reize, kad divi vēstnieki rīkojas saliedēti, spēlējot uz divu valstu ambīciju, aizvainojumu un baiļu stīgām. Pagājušā gada augustā gadījās līdzīga situācija: vēstnieks Berlīnē ierunājās, ka daļa amerikāņu karavīru no VFR varētu pārdislocēties uz Poliju, ja vācieši nepalielinās aizsardzības izdevumus līdz NATO Statūtos paredzētajiem 2% no IKP.

Tomēr ir viena problēma: strādājot Vācijā, divu gadu laikā Grenels ir radījis milzu aizkaitinājumu ar savu nekaunīgo attieksmi un neslēptajiem centieniem pozicionēt sevi kā okupācijas administrācijas vadītāju valstī. Tiesa, šķiet, problēma tiks atrisināta: mediji jau informēja, ka tuvākajās nedēļās vēstnieks plāno pamest ieņemamo posteni.

Tā nu visu šo finansiālo, militāro un politisko kašķu fonā ASV paziņoja, ka izstājas no ADL – Krievijas dēļ, kura vācu pērli – Kēnigsbergu esot pārvērtusi par Kaļiņingradu, kas žvadzina ieročus un apdraud visu Eiropu.

Donalda Trampa prezidentūras laikā ir kļuvis skaidrs, ka tagadējā amerikāņu prezidenta acīs nekādām starptautiskajām organizācijām un līgumiem nav ne mazākās vērtības. Tos visus var izmantot ērtā brīdī un izmest mēslainē, kā tas jau noticis ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Vašingtonas draudi ANO, PTO, PVO un daudzām citām pasaules politiskās sistēmas struktūrām jau kļuvuši par ikdienu, un nav ne mazāko šaubu – ASV tos patiešām var īstenot.

Tādā kontekstā amerikāņu lēmums upurēt ADL izskatās kā tīrais sīkums, toties ļauj atgādināt Berlīnei par transatlantiskās solidaritātes nozīmi, izmantojot "krievu draudus" un uzkāpjot uz sāpīgas varžacs – "zaudētā reģiona". Vārdu sakot, skaista kombinācija "trīs vienā". Savukārt informācijas noplūde par to, ka līdz idiosinkrāzijas lēkmēm novedušais vēstnieks varētu pamest posteni, piedevām dod mājienu par to, ka Vašingtona ir gatava attiecībās ar Berlīni likt pie malas pātagu (ko turēja rokās pēdējos gadus) un uzcienāt ar kaut ko garšīgu

Savukārt jautājumu par amerikāņu kodolieroču iespējamu pārdislokāciju, šķiet, vispareizāk novērtēja poļu žurnālisti. Izdevumā Rzeczpospolita atzīmēja, ka ASV, pretēji draudiem, nav izvedušas no Vācijas savus karavīrus, tātad Polijai nav vērts cerēt uz kodolieročiem. Protams, Varšavai tas ir aizvainojoši, it īpaši ņemot vērā tās lielvalstiskās ambīcijas un vērā ņemamās pūles sava ģeopolitiskā statusa celšanai. Taču tā gan ir pēdējā lieta, kas satrauc ASV.

16
Tagi:
Vācija, ASV
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju