Skrundas panorāma

Izlaupījuši un atdevuši NATO. Baltijas valstīs atstātā Padomju armijas mantojuma liktenis

289
(atjaunots 19:45 06.09.2018)
Pirms divdesmit gadiem Baltijā tika slēgts pēdējais padomju armijas objekts – radiolokācijas stacija Skrundā. Patlaban tur ir spoku pilsēta.

Daži objekti pārvērtušies par dārziem, dārzeņu glabātavām vai vienkārši izlaupīti. Citiem paveicies – tie kļuvuši par muzejiem. Citi atdoti NATO. Par to, kāds ir padomju militārā mantojuma liktenis Baltijā, materiālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Vereteņņikovs. To pārpublicēja arī Sputnik Lietuva.

Spoku pilsēta un izlaupītās atliekas

60. gados celtā bāze Skrundā neilgi pirms slēgšanas tika rekonstruēta un uzlabota. Pēc PSRS sabrukuma staciju, kas sekoja ballistisko raķešu startiem no NATO zemūdenēm Norvēģijas un Ziemeļu jūrā, saņēma Latvijas Republika. Par tās nomu Krievija maksāja piecus miljonus dolāru gadā. 1994. gadā pēc Latvijas valdības prasības tika parakstīts līgums par Krievijas karavīru izvešanu, un 1995. gada maijā jaunās uztveršanas iekārtas "Darjal" ēku uzspridzināja amerikāņu kompānija Control Demolition Incorporated. 1998. gadā darbu pārtrauca arī iekārta "Dņepr". Par ēku nojaukšanu un teritorijas attīrīšanu Krievija samaksāja septiņus miljonus dolāru. Atlikusi tikai tukša armijas pilsētiņa, kas paredzēta pieciem tūkstošiem kareivju.

Разрушенные казармыв Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Sagrautās Kazarmas Skrundā

Tās konservācijai 2000. gadā Latvijas valdība atvēlēja 1,7 miljonus dolāru. 2009. gada decembrī objekts tika piedāvāts izsolē ar starta cenu 150 tūkstošu latu (220 tūkstoši eiro, tikpat, cik maksā četristabu dzīvoklis Rīgā). Taču nebija neviena, kas gribētu to iegādāties. Toties armijas pilsētiņa kļuva populāra kinovīru un tūristu vidū.

"Bijušā armijas kompleksa mācību centrā valda pamestība. Šis tas vēl palicis: skolēnu žurnāli ar atzīmēm, kareivju mantas, uzskates līdzekļi. Labi saglabājusies ieroču telpa. Sardzes telpā – "tapetes", ko izdomājuši attapīgie padomju karavīri: sienas aplīmētas ar avīzēm un nokrāsotas ar eļļas krāsām. Tapetes ir visai informatīvas. Tās ļauj uzzināt, kā tolaik dzīvoja valsts," – stāsta aculiecinieki.

Pēdējā laikā spoku pilsēta iepatikusies Latvijas armijai – treniņiem. 2016. gada jūlijā valsts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, ka šeit taps NATO poligons. Viņš norādīja, ka šī teritorija 45 hektāru platībā ar aptuveni 70 nekustamā īpašuma objektiem (kazarmas, desmit dzīvojamās mājas, skola, bērnudārzs, viesnīca, slimnīca), — ir lielisks laukums taktiskajām mācībām urbanizētā vidē. Alianses vadība šo informāciju apstiprināja.

Жилые корпуса на улицах военного городка в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Dzīvojamās ēkas kara pilsētiņā Skrundā

Latvijas PSR teritorijā bija dislocētas vairāk nekā tūkstotis armijas daļu, kuru rīcībā bija apmēram seši simti objektu. Tie visi tika oficiāli nodoti Latvijas rīcībā 1993. gadā.

Armijas poligonam Ādažos, kur savulaik bija Sarkankarogotā Baltijas apgabala sauszemes spēku galvenais mācību laukums, ir paveicies. Tas tiek aktīvi izmantots – šeit dislocētas NATO valstu armiju vienības, regulāri notiek manevri. Daudzu citu militāro objektu liktenis nav tik apskaužams.

"Zināmu laiku kaut kas tika apsargāts, arī objekti, ko cerēja izmantot vietējie bruņotie spēki. Pēc tam sākās vispārējas izzagšanas periods. Zaga visu, no durvju aizbīdņiem līdz betona plāksnēm no lidlaukiem un ceļiem. Neviens neko neapsargāja. Īpašā vērtē bija metāls, tāpēc šahtām nebija nekādu izredžu izdzīvot. Zinu daudzus piemērus tam, kā dienas gaismā parādījies zemes īpašnieks pats visu izlaupīja. Kad viss bija izvazāts, palika īpašnieku galvenais intereses objekts – zeme," – stāsta Baltijas militāri vēsturiskā žurnāla Baltfort redaktors Jurijs Melkonovs.

Ēsma tūristiem

2017. gadā Latvijā tika demontēta raķešu un kodolieroču bāze "Dvina R12" netālu no Tirzas Gulbenes novadā. Tā bija ciklopiska būve: četras trīsdesmit metrus dziļas pazemes šahtas un komandcentrs. Aculiecinieks, kurš paspēja to apmeklēt pirms nojaukšanas, stāstīja: "Kāpjam augšā. Centrā vīd milzīgs caurums, pusotru vai divus metrus diametrā. Grūti noticēt, ka šeit reiz burtiski no kāju apakšas debesīs lauzās neredzēts spēks. Piegāju pie malas, lai paskatītos iekšā – dziļš, bail." Viņam izdevās iekļūt arī pazemē: "Daudz telpu, koridoru, eju. Daudzviet grīdā vīd vienu vai divus stāvus dziļas plaisas, ejam piesardzīgi, pārbaudām vietu, kur spert katru soli."

Uzņēmuma "Demontāža" īpašnieks Mārtiņš Mālnieks stāstīja, ka Latvijas teritorijā bija divpadsmit padomju raķešu bāzes, tostarp – piecas pazemes bāzes. Tās visas jau ir iznīcinātas, objekts Gulbenes novadā bija pēdējais. Mālnieks sūdzējās par to, cik sarežģīts bijis uzdevums – grandioza desmitstāvu pazemes ēka, sadalīta vairākos līmeņos un būvēta no ļoti izturīga betona. Tika piesaistīta speciālā tehnika: spēcīgi ekskavatori ar hidrauliskajiem āmuriem un griežņiem. Raķešu bāzes demontāža ilga pusgadu.

Стела у входа в офицерский клуб в Скрунде
© Sputnik / Victor Petrovsky
Oficieru nams Skrundā

Tikai nesen Latvijā nāca atklāsme: kādreizējos padomju poligonus labāk būtu izmantot kā tūrisma vietas. Lauku tūrisma asociācija sastādīja objektu karti, kurā atzīmētas septiņdesmit vietas. Asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele uzskata, ka Padomju armijas mantojums ir jāsaved kārtībā. Viņa pastāstīja, ka pamazām tiek piesaistīta sabiedrības uzmanība tam, cik slikti iekārtoti un apsargāti šie objekti.

Uzņēmējs Raivis Federovičs, kurš nopirka padomju armijas bunkuru Andrejostā, Rīgas rajonā, iekārtojis tur muzeju. "Tādas lietas mani piesaistījušas kopš pašas bērnības, kad 90. gados skatījos televizoru. Toreiz bunkurus un armijas bāzes rādīja no negatīvās puses, sak, tās esot īpaši bīstamas vietas, piesārņoti objekti. Taču man bija interesanti. Pēc diviem gadu desmitiem radās iespēja tās vietas apbraukāt. Bērnībā pat iedomāties nevarēju, ka viņu ir tik daudz," – viņš stāsta. Starp viņa muzeja eksponātiem ir vecs VDK mobilais tālrunis, šifrējamā mašīna, dažādas gāzmaskas, armijas formastērps.

Датский F-16 на авиабазе Зокняй в литовском Шяуляе
Dāņu iznīcinātājs F-16 lidlaukā Zokņos

Kaimiņvalstī – Lietuvā padomju kara lidlauks Zokņos (netālu no Šauļiem) kopš 2004. gada tiek izmantots NATO gaisa patruļas vajadzībām. 2016. gadā tika ziņots par piecu PSRS Aizsardzības ministrijai piederējušo poligonu modernizāciju. Līdz 2020. gadam plānots pilnībā pārbūvēt treniņu laikumus netālu no Pabrades, Kazlu Rūdas, Roķes, un citur.

Poligoni, ko Lietuvas armija saņēmusi mantojumā, saglabāti bēdīgi. Tos nāksies būtiski rekonstruēt. Patlaban daudz tiek runāts par objektu Kazlu Rūdā (60 km attālumā no Krievijas robežas). Tur būs aviācijas poligons, kurā NATO lidmašīnas varēs apgūt triecienus pa sauszemes mērķiem. Projektā iesaistīta ASV GKS inženiervienība Red Horse, finansējumu nodrošina ASV iniciatīva Eiropā drošības garantiju sniegšanai (European Reassurance Initiative, ERI).

Muzejs un dārzeņu glabātavas

Vairākos gadījumos lietuvieši ar padomju karavīru mantojumu apgājušies saimnieciskāk nekā latvieši. 60. gados Pluņģes pilsētas apkaimē tika uzbūvēta Plokštines raķešu bāze. 1978. gadā to slēdza, raķetēm "Dvina" paredzētās šahtas tika konservētas saskaņā ar ASV un PSRS līgumu par raķešu atbruņošanos un vidēja darbības rādiusa darbības raķešu skaita samazināšanu. Kopš 90. gadiem šurp ved tūristus. Desmit gadus vēlāk darbu sāka pilnvērtīgs muzejs, atjaunots padomju raķešu bāzes iekšējais iekārtojums un karavīru sadzīves priekšmeti.

Военные на авиабазе в Эмари
Karavīri Emari aviobāzē

Muzeja apmeklētājs Artjoms Ačkasovs pastāstīja savā blogā: "Bāzes atjaunošanu aukstā kara muzeja vajadzībām 2009. gadā sāka entuziastu grupa. Turklāt tas viss notika ar interneta starpniecību, fortifikācijas celtņu speciālistu forumā. Uz lietuviešu rekonstruktora aicinājumu atsaucās Krievijas karavīri, kuri dienējuši šajā un citos tamlīdzīgos objektos. Viņi palīdzēja sīki atjaunot šahtas starta iekārtas interjeru, karavīru formastērpus un iekārtas. Droši vien tāpēc muzejā nav pievērsta uzmanība "padomju okupācijas" tēmai, toties daudz stāstīts par auksto karu."

Lietuvas izdevums "Ekspress-ņedeļa" stāsta, ka Palangas pilsētā vairāk nekā pirms pusgadsimta būvētos padomju bunkurus vietējie sen jau pārvērtuši par dārziem un pagrabiem. "Vēsajās, tumšajās un sausajās pazemes telpās labi glabājas dārzeņi, audzēt sēnes. Speciālisti uzskata, ka Palangas bunkuru vēsturiskā vērtība ir tikpat liela kā Trāķu pilij (Lietuvas lielkņazu bijusī rezidence – red. piez.) tikai nebūtu par ļaunu atkal savest tos kārtībā," – atzīmēja avīze.

Vislabāk pazīstamais padomju militārais objekts Igaunijā ir Emari aviobāze, būvēta 1945. gadā. Kad republika 2004. gadā iestājās NATO, bāze tika rekonstruēta, un 2015. gadā šeit jau atradās daudzfunkcionāls komplekss. Tagad aerodromā dislocēta NATO gaisa patruļa, un reizi pusgadā dažādas alianses valstis sūta šurp savas lidmašīnas.

Starp citu, stāsta, ka ārzemju lidotāji dodot priekšroku tieši Emari. Bāze piesaista ne tikai pateicoties netālajai Tallinai, bet arī daudzajām ērtībām. Piemēram, tur iekārtoti golfa laukumi, ēdienkarte sastādīta tā, lai pēc iespējas vairāk izpatiktu ārzemju viesiem. Padomju pilotiem, kuri reiz uzturējās šeit, nekas tāds ne sapņos nerādījās.

289
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
Bijušā armijas pilsētiņa Skrundā var kļūt par NATO poligonu
Igaunijas un ASV draudzība. Amerika "apskauj" aizvien ciešāk
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Kāpēc ASV atkal atlikta F-35 sērijveida ražošana

15
(atjaunots 14:01 15.01.2021)
ASV Aizsardzības ministrija jau atkal atlikusi F-35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu. Iznīcinātājs nav gatavs izmēģinājumiem cīņā, ko tam vajadzēja noslēgt jau pirms četriem gadiem.

Skaidri redzams: Savienotās Valstis ir pārvērtējušas savas tehnoloģiskās iespējas, un 2021. gada janvārī "vērienīgākā bruņojuma programma pasaules vēsturē, vērta vairāk nekā 1,6 triljonus dolāru", ir uzkārusies ar 615 mazās sērijās klajā laistiem "piektās paaudzes" F-35 ar veselu kaudzi "ģenētisku kaišu", stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV aizsardzības ministra vietniece iepirkumu un sagādes jautājumos Elena Lorda atcēlusi -35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu, kas bija ieplānots šī gada martā. Galvenais iemesls – tehniskas problēmas. Iznīcinātājam ir virkne nopietnu trūkumu, un tas nav demonstrējis savas iespējas darbā pret mūsdienu PGA sistēmām.

Dažādas F-35 modifikācijas nāk klajā jau kopš 2011. gada, trīs gadus vēlāk iznīcinātājs oficiāli pieņemts bruņotajos spēkos. Patlaban ir gatavi vairāk nekā 600 no ieplānotajiem 3200 aparātiem, tomēr Pentagona oficiālais lēmums par F-35 sērijveida ražošanu garantē, ka nopietnu uzdevumu risināšanai paredzētais iznīcinātājs ir gatavs, tā ir "kvalitātes zīme" pircējiem ārvalstīs un amerikāņu nodokļu maksātājiem, tas garantē ražošanas efektivitāti un tehnisko apkopi pēc iegādes. Ja ASV AM lēmuma nav, nav arī augstas cīņas gatavības, īstas kvalitātes un pieprasījuma ārzemēs.

F-35 perspektīvas nav prognozējamas, Pentagona pozitīvais lēmums tiek atlikts jau vairākus gadus. Paies vairāki mēneši, līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācijas ieceltā jaunā speciālistu komanda saņems visu informāciju neatkarīgai tehniskajai ekspertīzei un pieņems lēmumu par F-35 sērijveida ražošanu līdz 2046. gadam. "Neredzamo lidmašīnu" izslēgšana no ekspluatācijas ieplānota no 2070. gada. Fantastiski plāni. Tomēr speciālisti ir vīlušies par praktisko ekspluatāciju. No vairāku parametru viedokļa F-35 Lightning II neatbilst piektās paaudzes standartam: zemskaņas kreiserātrums, lidaparāts ir saskatāms radaros, augsts avāriju līmenis. Kodolieroču nesēja sertifikācija ieplānota 2023. gada janvārī, tomēr pēc visām neveiksmēm, iespējams, tiks atlikti arī šie plāni.

Amerikāņu sapnis

F-35 Lightning II ekspluatācijas izdevumi ir daudz augstāki, nekā ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, tāpēc valsts amatpersonām rodas šaubas par liela "neredzamo" skaita iegādes lietderību. Tomēr investīcijas F-35 programmā ir tik lielas, ka tās atcelt nav iespējams. Līdz ar ASV līdzekļus projektā ieguldījusi Beļģija, Lielbritānija, Polija, Itālija un citas valstis, tikai tas par labu nenāk. 3. janvārī amerikāņu žurnāls Military Watch pastāstīja: vienīgais 5. paaudzes iznīcinātājs Rietumu pasaulē – F-35 – "ir ļoti tāls no ideālas cīņas gatavības un var izrādīties, ka līdz 2025. gadam tas nebūs piemērots intensīvai karadarbībai".

Jau ceturto gadu par F-35 ražošanas programmu atbildīgās amatpersonas nespēj paziņot precīzu datumu, kad iznīcinātājs būs gatavs cīņas izmēģinājumiem. Nav gatavs pat simulāciju centrs lidaparāta bruņojuma sarežģīto sistēmu pārbaudēm. 2020. gadā uzņēmējs mazināja ražošanas tempus rezerves daļu trūkuma dēļ. Iepriekš Pentagons vairākkārt atteicās pieņemt jaunus F-35 tehnoloģisku brāķu dēļ (tie svārstās no korpusa korozijas līdz programmatūrai), kas fiksēti diviem simtiem "piektās paaudzes" mašīnu. Savā atskaitē militārpersonas atzīmēja, ka F-35 ekspluatācijas termiņš "var sasniegt tikai 2100 lidojuma stundas". Sākotnēji iznīcinātājs tika izstrādāts, rēķinoties ar 8000 stundu gaisā (40 gadi).

Paradokss: ar tādu trūkumu "buķeti" desmitiem iznīcinātāju F-35 tomēr pārdoti ārvalstu partneriem, tos ekspluatē astoņas valstis (ieskaitot ASV). Šodien savus "neredzamos" gaida Lielbritānijas, Grieķijas, Dānijas, Izraēlas, AAE, Kataras un Japānas gaisa spēki. Piemēram, Izraēlas GKS pasūtījuši 50 iznīcinātājus F-35 un gribētu iegādāties vēl divus desmitus. "Zibeņu" pilotēšanu apguvuši vairāk nekā 1200 lidotāji, 10 tūkstoši tehniķu – F-35 apkopi. Šajā fonā firmai Lockheed Martin pat izdevies samazināt cenu modifikācijai F-35A no agrākajiem 250 miljoniem līdz 80 miljoniem dolāru. Amerikāņu mārketings manāmi apsteidz tehnoloģiju līmeni. Spārnotajam sapnim nav jāprot labi lidot, ja to var labi pārdot.

Nejaukais oportūnists

F-35 Lightning II katastrofu sērija ļauj prognozēt – tuvākajos gados mašīnas liktenis būs smags. Piedevām: ja amerikāņu jaunākajam iznīcinātājam ir tehnoloģiski trūkumi mierlaika ekspluatācijas apstākļos, skaidrs, ka tikšanās kaujā, piemēram, ar Krievijas piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57, zenītraķešu sistēmu S-400 vai radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tam beigsies bēdīgi. Lidaparāts ir spiests pielāgoties skarbajai reālajai dzīvei.

Amerikāņu iznīcinātāja lielāko trūkumu skaitu izdevies samazināt – tagad fiksētas "tikai" piecas problēmas, tomēr arī tas ir daudz mašīnai, kas maksā no 80 miljoniem (GKS modifikācija) līdz 130 miljoniem (JKS modifikācija) dolāru. Virsskaņas ātrumā lidaparātam draud planiera, stealth-seguma un astes daļā izvietoto antenu bojājumi. Taču Pentagons nav ienaidnieks Lockheed Martin", un lojāli palaboja F-35 ekspluatācijas īpašības – šodien to uzskata par zemskaņas iznīcinātāju, spējīgu uz īsu laiku palielināt ātrumu. Speciāla instrukcija informē, cik sekundes ilgs paātrinājums atļauts līdz 1,2 Mahiem modifikācijām F-35B un F-35C. Izrādās, konstrukcijas trūkumus var novērst arī ar tādām metodēm.

Atgādināšu: iepriekš par nesekmīgu tika atzīts amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor. Nedroša EM viļņu absorbcijas virsma, F-22 pamanāmība metru diapazona radaros, darbības rādiuss līdz 750 km, sērijveida mašīnas kosmiskā cena (350 miljoni dolāru) lika 2009. gadā pielikt punktu programmai pēc 25% plāna izpildes. Izlaisti tikai 187 iznīcinātāji. F-22 programmas dzīvotspējai lielā mērā par ļaunu nāca arī dārgā tehniskā apkope. ASV valdības kases (GAO) dati no 2020. gada 29. novembra liecina, ka ASV GKS galvenais 5. paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor nemainīgi bija pati sliktākā lidmašīna no cīņas gatavības viedokļa, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas ārkārtīgi augstās prasības un ekspluatācijas izdevums. Ja jau miera laikā darbam gatava aptuveni puse šo mašīnu, kas notiks karā?

Ap jauno F-35 Lightning II veidojas līdzīga situācija. Iepriekš ASV valsts kase atzīmēja, ka F-35 tehniskā apkalpošana ir bēdīga, Pentagona iespējas F-35 remonta jomā atpaliek no grafika par sešiem gadiem. Aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda pauda viedokli, ka armija nevar atļauties uzturēt F-35 kārtībā: "Bruņoto spēku jaunākā un sarežģītākā iznīcinātāja uzturēšana kārtībā radīs nopietnas problēmas tuvākajos gados (..) un, domājams, joprojām negatīvi ietekmēs cīņas spēju."

15
Tagi:
iznīcinātājs, aizsardzība, Pentagons, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju

Bet pats pārkāpj? Kariņš pats sevi iegāzis līdz matu galiņiem

73
(atjaunots 09:07 15.01.2021)
Namaste zem tilta, tīrība – koronavīrusa ķīla un premjera matu želeja – ārkārtējās situācijas režīma grimases.

Stundām ilgi var skatīties uz liesmām, vērot, kā blondīne noliek stāvvietā auto un rakstīt par Latvijas valdības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Nesen, staigājot pa Lucavsalu, ieraudzīgu tik aizkustinošu ainu, ka vai asaras sariesās acīs – varbūt no žēluma, varbūt aiz sajūsmas. Agrāk zem tilta mita bezpajumtnieki un visādi kriminālie elementi, bet tagad tur slēpjas... fizkultūrnieki un sporta mīļotāji.

Kā zināms, valdība aizliegusi nodarboties ar sportu telpās. Un te: uz ielas sals, bez zem tilta nodarbojas jogu bariņš, tiesa, ne līdz šavasanai ("miroņa" poza, kas palīdz relaksēties), izvēlas dinamiskākas asanas, lai nenosaltu. Galu galā, nedzīvojam Indijā. Mazu gabaliņu tālāk trenējas pāris bokseri.

Cik strauji mainās pasaule!

Mazliet par dzimumjautājumu

Ko iesākt ar aizliegtajām precēm? Paldies valdībai, atļāva vismaz pirkt pirmās nepieciešamības preces – siltas zeķītes, krāsniņas un zārkus. Un tomēr katru reizi veikalā es apstulbstu. Kāpēc atļāva zeķes, bet apakšbiksītes un krūšturus – ne? Kāpēc atvērts plaukts ar veļas mazgāšanas līdzekļiem, bet līdzās – ar spaiņiem un slotām – norobežots ar svītrotu lenti? Ja es paņemšu kaut ko no šitā plaukta, ne pati aplipināšos, ne citus neaplipināšu, bet pie kaimiņu plaukta jau ir risks? Varbūt riska faktors ir tīras grīdas?

Loģika nav saprotama, un tas mūs, vienkāršos cilvēkus, nomoka. Varbūt valdība negrib izskatīties vāja un mīkstsirdīga, ja atļaus visu?

Kāpēc aizliegts tirgot zolītes? Tajās mīt koronavīruss? Stāsta, ka virkne preču aizliegtas, lai cilvēki retāk ietu uz veikaliem. Tomēr to lēmumu pieņēmuši cilvēki, kuri reti iet uz veikaliem. Pieņemsim, mana draudzene grib nopirkt apavu krēmu. Ko viņa iesāks? Viņa meklēs Ekonomikas ministrijas vietni, tajā – aizliegto preču milzumgaro sarakstu (latviešu valodā) un lasīs, vai apavu krēms nav aizliegts? Nē. Viņa vienkārši iet uz veikalu pēc maizes un piena. Pie viena nopirks apavu krēmu. Starp citu, tas ir aiz lentes. Ja neatradīs to "Maksimā", ies meklēt citur – ja nu "Drogās" pārdod?

Var jau būt, ka mums daudz kas nav zināms. Varbūt reiz mūsu Ministru prezidentam uzstādīs pieminekli – spaini ar slotu vai bronzas zolīti par to, ka izglābis viņam uzticēto tautu. Tas ir tikpat kā ar izlūkiem, kurus visi sākumā nosoda un nicina par sadarbību ar tautu. Pēc tam, kad patiesība nākusi dienas gaismā, viņus mīl un ciena. Un dziesmas sacer.

Nebūšu pārsteigta, ja jūsu vīrs paslepus staigā pie frizieres!

Nesen frizieri atmaskoja mūsu politiķus un ministrus: sak, televīzijā viņi vienmēr redzami ar rūpīgi apgrieztiem matiem. Nesen premjerministrs Krišjānis Kariņš atklāja "Latvijas Avīzei", ka pats mokoties bez friziera, ataudzējis pinkas, tomēr slēpj tās ar matu želeju, ko paslepus lienē no dēla. Stop!... Tagad, lūdzu, sīkāk. Vai tad matu želeja nav aizliegta mazumtirdzniecībā?

Jūs teiksiet: varbūt premjers jau laikus sarūpējis krājumu? Tas tak ir vēl sliktāk! Tātad viņš licis lietā dienesta stāvokli. Zinot, kādas preces aizliegs, aizgājis uz veikalu un tur sapircies par visu premjera algu pats vai aizsūtījis dēlu ar sarakstu. Tagad sēž mājās uz zolīšu un krūšturu kalna. Ceram, ka viņš vismaz nepārdod tos ministrēm, izmantojot savu monopolista stāvokli: jūs, Ramona, palūgšu uzkavēties. Šis un tas jāapspriež...

Citādi jārunā par impīčmentu. Re, ASV tas draud par daudz sīkākiem grēciņiem.

73
Tagi:
ierobežojumi, ārkārtējā situācija, valdība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu