Migranti. Foto no arhīva

Migranti maina varu Zviedrijā

204
(atjaunots 19:45 06.09.2018)
Zviedriem, tāpat kā lielākajai daļai citu Eiropas valstu, nebija citu iespēju atrisināt iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanas problēmas, kā vien migrantu piesaistīšana un sociālā adaptācija. Šķita, ka šī politika vainagojusies panākumiem. Taču Zviedrija sastapās ar etniskajiem anklāviem, kuros veidojas gluži citāda sabiedrība.

Tuvojas kārtējās parlamenta vēlēšanas Zviedrijā: balsošana notiks 9. septembrī. Gandrīz neviens neslēpj, ka priekšplānā izvirzījusies migrācijas problēma un ar to saistītā noziedzības palielināšanās, bet valdība nespēj piedāvāt efektīvus pasākumus to atrisināšanai, atzīmēja RIA Novosti autors Vladimirs Korņilovs.

Ar to skaidrojami partijas "Zviedru demokrāti" (SD) pēdējo gadu panākumi. Pirmo reizi partija iekļuva Zviedrijas parlamentā tikai pirms astoņiem gadiem, bet iepriekšējās vēlēšanās šī pret imigrāciju noskaņotā partija ieņēma trešo vietu ar 13%, kas tai dāvāja 49 deputātu mandātus. Šogad, spriežot pēc aptaujām, SD nopietni pretendē uz otro vietu ar aptuveni 20% rezultātu. To redzot, daudzi rietumu analītiķi, kuri pavisam nesen apdziedāja "Zviedrijas modeli", var tikai saķert galvas un vaidēt: "Kā varēja notikt kaut kas tamlīdzīgs?"

…Man atmiņā ataust 2002. gads, kad biju Zviedrijā kā novērotājs vēlēšanās. Tolaik Sociāldemokrātiskā partija (SDP), kura ar zināmiem pārtraukumiem valdījusi valstī kopš 1917. gada, jutās itin omulīgi – savus mūžīgos sāncenšus no Mēreno partijas (MP) viņi apsteidza ar ievērojamu pārākumu. Par vienu no saviem galvenajiem panākumiem valdība uzskatīja Zviedrijas demogrāfisko problēmu risinājumu, piesaistot un sociāli adaptējot migrantus no ārvalstīm.

Jāsaka gan, ka zviedriem, tāpat kā lielākajai daļai citu Eiropas valstu, nebija citu iespēju atrisināt iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanas problēmas. Pēc nopietnās demogrāfiskās krīzes 70. gados, kad iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums gandrīz nebija vērojams, kopš 90. gadu vidus Zviedrija pirmo reizi vēsturē novēroja negatīvu rādītāju – no 1997. līdz 2001. gadam jaundzimušo Zviedrijā bija mazāk nekā viņsaulē aizgājušo (šie rādītāji nav izlīdzinājušies vēl joprojām).

Tamlīdzīgos apstākļos jebkura valsts (tostarp arī Krievija) ekonomikas un ražošanas pieauguma nodrošināšanai ir spiesta piesaistīt ārvalstu migrantus. Tā rīkojās arī Zviedrijas sociāldemokrātiskā valdība – šāds princips likts tās politikas pamatā.

Šķita, ka politika ir sekmīga, vismaz 2002. gada kampaņas laikā izskanēja tādi apgalvojumi – pēc ilgstoša (gandrīz desmit gadus ilga) stagnācijas perioda ekonomika atdzīvojās, iedzīvotāju skaits strauji pieauga. Laikā no 1994. līdz 2004. gadam iedzīvotāju skaita pieaugums sasniedza tikai 200 tūkstošus, bet patlaban tāds rādītājs tiek sasniegts aptuveni pusotra gada laikā. Pērn valsts iedzīvotāju skaits pārsniedza 10 miljonus un turpina strauji augt.

Šķita, problēma patiešām ir atrisināta. Tomēr viena nianse ir. Stokholma izvēlējās mazliet neparastu ceļu – tā aicināja pie sevis bēgļus no planētas "karstajiem punktiem", no valstīm ar zviedriem ļoti tālu kultūru un tradīcijām. Vispirms tika aktīvi aicināti migranti no Irānas un Irākas, pēdējos gados – no Sīrijas. Oficiālā statistika liecina, ka pašlaik Zviedrijā dzīvo 150 tūkstoši sīriešu, 135 tūkstoši irākiešu un 71 tūkstotis emigrantu no Irānas. Tā ir oficiālā statistika, reālie dati noteikti ir lielāki.

2002. gadā mūs, novērotāju grupu, zviedru varasiestādes veda uz nesen uzbūvētajiem migrācijas centriem Stokholmas apkaimē, lepni demonstrēja, kā šajās komfortablajās un tīrajās pilsētiņās iekārtojas un dzīvo ieceļotāji no Āzijas un Āfrikas, kā viņiem māca zviedru valodu un kultūru, kā viņiem skaidro vietējās tradīcijas. Idilliska aina.

Taču, kā jau tas mēdz gadīties, legālajiem migrantiem sekoja viņu radi, draugi un paziņas (visbiežāk – ne gluži legāli). Viņi apmetās tīro un kopto migrācijas centru apkaimē. Tā gluži negaidot Zviedrija saskārās ar etniskajiem anklāviem, kuros veidojās gluži citāda sabiedrība.

Rezultātā Zviedrijā izveidojies 61 no kriminālās situācijas viedokļa "problemātisks" rajons (no vārda "geto" policija, protams, izvairās). Nonācis tiktāl, ka Zviedrijas Nacionālās policijas komisārs Dans Elesons nacionālās televīzijas ēterā iesaucās: "Palīdziet mums!"

Katastrofāli audzis seksuālo noziegumu skaits: 70. gados tādu incidentu skaits nepārsniedza 40 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju gadā, bet tagad – jau vairāk nekā 200. Aizvien vairāk ir slepkavību ar šaujamieroču pielietojumu, automašīnu aizdzīšanas un aizdedzināšanas gadījumu.

Minētais pārkāpums jau pārvērties par etnisko anklāvu jauniešu iemīļotu izklaidi. 1998. gadā tika novēroti 400 tamlīdzīgi incidenti, bet tagad ik gadus tiek fiksēti 1300-1500 aizdedzināšanas gadījumi. Pērnā gada novembrī Upsalas imigrantu piepilsētā tika sadedzinātas aptuveni 50 automašīnas. Neskatoties uz atkārtotiem izsaukumiem, ugunsdzēsēji ieradās šeit tikai trīs stundas vēlāk, ar speciālo uzdevumu vienību un ložmetējiem. Pirms divām nedēļām līdzīgos rajonos Gēteborgas, Malmes un Helsingborgas apkaimē sadedzinātas jau vairāk nekā 80 automašīnas.

Ar to skaidrojama "Zviedru demokrātu" augošā popularitāte. Rietumu mediji draudzīgi dēvē to par "fašistisku", skaidro, ka tai "ir nacistiskas saknes". Tam ir pamats: viens no partijas dibinātājiem, Gustavs Ekstrēms jaunībā dienēja Waffen SS vienībā "Viking" un "Nordland", ko nacisti veidoja kolaboracionistiem no Holandes un Skandināvijas. Taču jāpiezīmē, ka tie paši liberālie mediji nesauc par fašistiem tos, kuri pārvērtuši esesiešu kolaboracionistus par varoņiem Ukrainā un Baltijas valstīs.

Savukārt SD pārstāvji uzrāda vienu no partijas vadītājiem pašreizējā kampaņā, deputāta kandidātu Karlu Robjēnu uz pusi – lībieti. Pirms trim gadiem viņš pārgāja partijā SD no mērenajiem un paskaidroja, ka iebilst nevis pret migrantiem, bet gan pret valsts migrācijas politikas izgāšanos. Migrantu anklāvā pie Gēteborgas augušais Robjēns periodiski rāda žurnālistiem vietu, kur tikusi nogalināta viņa drauga māsa un pieprasa izbeigt noziedzības palielināšanos.

Savukārt sociāldemokrātus, ja vien aptaujas nemelo, vēlēšanās gaida lielākā izgāšanās simt gadu laikā – viņu reitings svārstās ap 25%, pēdējo reizi mazāk nekā 30% balsu vēlēšanās viņi saņēma tālajā 1911. gadā. Valdošā partija pārmet "Zviedru demokrātiem" populismu, taču pati neko labāku nav izdomājusi, kā vien solīt zviedriem vēl vienu nedēļu pie atvaļinājuma — šis solis ir daudz populistiskāks.

Protams, nav ne mazāko šaubu: ja "Zviedru demokrāti" arī ieņems pirmo vietu, neviens viņiem neļaus veidot valdību vai iekļūt koalīcijā – pret viņiem apvienojusies visa elite. Taču vēlēšanu rezultāti Zviedrijā apstiprinās Vecajai Eiropai kopēju tendenci – gadu desmitiem ilgo partiju un bloku tradīciju sagrūšana.

Ja tendence turpināsies, vienā brīdī (teiksim, nevis gaidāmajās vēlēšanās, bet nākamajās) būs redzams: zināmā mērā migranti ir mainījuši varu Zviedrijā.

204
Pēc temata
Viņi neko mums nedod: bēgļi par dzīvi Latvijā
Bēgļu pieplūdums licis vāciešiem iegādāties seifus
Vācijā notikusi bēgļu un nacionālistu sadursme
Protesti Muceniekos: bēgļi grib naudu un internetu
NATO ģenerālis: bēgļi ir Krievijas ierocis
Bēgļi apmētājuši ar akmeņiem policiju nometnes likvidēšanas laikā Kalē
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

32
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

32
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

20
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

20
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā