Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins

Re:Baltica atmasko. Vārda brīvību Latvijā kontrolē specdienesti

146
(atjaunots 19:06 04.09.2018)
Īstenu ienaidnieku un krievu spiegu meklējumos Latvijā izdevums Re:Baltica, šķiet, uzdūries par sev un pie viena atklājis valsts specdienestu sazvērestību.

Nesen Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins savā lapā Facebook pastāstīja par nepatīkamu incidentu Ludzā autobraucienā krievu skolu aizstāvībai, ko organizēja Latvijas Krievu savienība. Politiķis publikācijai pievienoja videoierakstu, kas neatstāj ne mazākās šaubas par notiekošo.

Konfliktu radīja pamatīgi iereibuši titulētās nācijas pārstāvji – savā apvidus automašīnā strauji apdzina mašīnu, kurā brauca Mamikins. Viņi apstājās, izkāpa no auto un apbēra politiķi un viņa pavadoņus ar lamu vārdiem – "muļķis", "idiots" un "debils".

Pa rokai nez kāpēc patrāpījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Šeit jums nav Krievija," – paziņoja skumīgā izskata patrioti – argumentam un uzskatāmai aģitācijai viens no huligāniem izmantoja plīša dzimumlocekli.

Internetā ziņa izplatījās ātri un pamatīgi satrauca Pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica. Speciālisti sāka pētīt, kā šis incidents atspoguļots presē, un savus secinājumus publicēja rakstā "Recepte: kā latviešus par rusofobiem zīmēt un pabalstīt sev draudzīgos politiķus".

Kurš pirmais, tas – propagandists

"Šī ziņa Latvijas medijos neparādās, taču krievvalodīgie un prokremliskie saiti to kāri paķer un dalās, dažās dienās izplatoties vismaz piecdesmit dažādās vietnēs," — par savu atklājumu steidz stāstīt Re:Baltica.

Operatīvākais izrādījies Sputnik Latvija — vietne viena no pirmajām pievērsa lasītāju uzmanību Mamikina publikācijai. Pēc tam par notikušo pastāstīja citi. Protams, Re:Baltica pievērsa uzmanību tik operatīvai darbībai.

"Re:Baltica izpētīja, ka pirmā tās pašas dienas pēcpusdienā ziņu pārpublicēja Kremļa propagandas kanāla Sputnik Latvija krievvalodīgā versija, kas ir daļa no Rossiya Segodnya, domāta lasītājiem ārpus Krievijas. Pirms diviem gadiem ar drošības iestāžu ziņu vietni sputniknews.lv Latvijā slēdza, kopš tā laika tā darbojas domēnā sputniknewslv.com," — eksperti stāsta satriecošas ziņas.

Lasām vēlreiz – "ar drošības iestāžu ziņu slēdza". Nē, var jau būt, ka mūsu kolēģi ir kļūdījušies tulkojumā. Varbūt runa ir par to, ka Sputniknews.lv tika bloķēta pēc atbilstošas informācijas saņemšanas no Latvijas Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja (pretizlūkošanas).

Taču tas būtību nemaina. Vietne slēgta pēc specdienestu slēdziena. Tad jau patiešām var secināt: jautājumu par to, kādus medijus Latvijā aizliegt, kādus – atļauj, izlemj drošības iestādes. Apsveicam.

Kur slēpjas ienaidnieki

Rodas jautājums. Ne tikdaudz pašai Latvijai un tās vitāli svarīgajām iestādēm, cik centram Re:Baltica. Pētnieciskās žurnālistikas centrs atkal ne tikai trenējas "stučīt" par saviem krievvalodīgajiem kolēģiem, bet arī par kolēģiem Krievijā. Ar to jau zināmu laiku regulāri nodarbojas daži latviešu mediji. Tikai viņi, kā jau klājas "neatkarīgajai latviešu žurnālistikai", kuri saņem regulārus grantus valsts un Sorosa fonda, apgāž visu kājām gaisā un noveļ visu vainu uz citiem.

Riebīgais incidents taču patiešām notika – tam ir aculiecinieki, ir videoieraksts, tā faktu apstiprinājusi policija. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova Re:Baltica apstiprināja, ka par notikušo uzsākta administratīva lietvedība, tiek izvērtētas konflikta dalībnieku darbības un noskaidroti apstākļi.

"Visdrīzāk, konflikta dalībnieku rīcība tiks kvalificēta kā sīkais huligānisms," – Re:Baltica stāstīja Belova. Par to var sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 500 eiro. Tad varbūt ne jau Krievijas mediji pataisa Latviju par valsti, kurā plaukst ksenofobija un nacionālisms? Varbūt iemesli ir jāmeklē audzināšanā un izglītībā, ko saņēmuši jaunieši, kuri pūlējās sabojāt akciju krievu skolu atbalstam Latvijā? Varbūt runa ir par to, ka jauniešus zombējusi propaganda, kas visus, kuri cīnās par savu bērnu tiesībām mācīties dzimtajā valodā, pataisa par Latvijas ienaidniekiem?

Varbūt šajā kontekstā būtu pareizāk teikt, ka Latvijai naidīgas ir ministra Kārļa Šadurska popularizētās izglītības sistēmas reformas? Varbūt pienācis laiks atzīt, ka politiķu un inteliģences pārstāvju izteikumi, kuri krievus dēvē par utīm un ģenētiskajiem atkritumiem, veicina sabiedrības šķelšanos un nāk par ļaunu valsts drošībai? Vēl viens minējums.

Varbūt žurnālisti tomēr nav vainīgi pie tā, ka neatkarības gados valsts zaudējusi ceturto daļu iedzīvotāju. Pie tā vainojami politiķi un ierēdņi, ko žurnālisti kritizē, nevis otrādi.

Varbūt pienācis laiks mest pie malas pārsteidzīgos pārmetumus medijiem, kuri pieraduši atspoguļot dažādus Latvijas sabiedrībā valdošos viedokļus?

Pārāk maz spiegu

Šķiet, ka latviešu medijiem tagad ir pavisam cita misija. Šodien pavēlēts ķert neuzticamos un spiegus. Interesanti, ka maijā portālā Re:Baltica Inga Spriņģe bija nobažījusies: kā tā sanācis, ka periodā kopš Krimas pievienošanas Krievijai Igaunijā arestēti 14 Krievijas specdienestu aģenti, Lietuvā – 8, bet Latvijā – tikai divi? Spriņģe sašutusi par to, ka Latvija atpaliek no kaimiņiem. Vai tik te nav ļauna nodoma vai bīstamas paviršības?

Viens no Latvijā noķertajiem un neitralizētajiem spiegiem ir dzelzceļa meistars no Jelgavas, kurš nofotografējis pārvadāto NATO tehniku un nosūtījis savam draugam uz Krieviju. Žurnālistes aptaujātie eksperti atzina, ka Drošības policija nav pietiekami kvalitatīvi vākusi spiegošanas pierādījumus. Aleksandrs Krasnopjorovs sākotnēji tika apsūdzēts sakarā ar 24 epizodēm, no kurām publikācijas brīdī bija atlikušas tikai 12.

Otrais – zemnieks no Alūksnes apkaimes, kurš "Krievijas uzdevumā vācis publiski pieejamu informāciju par pierobežā notiekošo". Tas ir, vienkārši nofotografējis kaut kādu sētu un torni, par ko vēlāk stāstīja viņa dzīvesbiedre Latvijas avīzei, un nosūtījis draugiem Krievijā. Ar to viņš izpelnījies trīs gadus nosacīti.

Ko lai saka. Nevar taču mūsu valstij tās jubilejas gadā vēlēt īstu spiegu ķeršanu un pieredzējušu rezidentu atmaskošanu.

Savukārt jautājumā par Re-Baltica novērojumu, ka Mamikina ziņu publicējuši tikai Krievijas mediji, bet vietējie to ignorējuši, atliek tikai atgādināt: pētnieciskās žurnālistikas centrs gan būtu varējis noskaidrot, ka patlaban jebkurš partijas un tās kandidātu pieminējums medijos tiek uzskatīts par priekšvēlēšanu kampaņu. Tam nenogurstoši seko vēl viens specdienests – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Savukārt uz Krievijas žurnālistiem šī prasība neattiecas.

146
Pēc temata
LTV nostājas informācijas brīvības pusē un no Sputnik materiāliem neatteiksies
BNS lauž līgumu ar Sputnik alternatīva viedokļa dēļ
Sputnik iestājas par vārda brīvību Igaunijā
Eiropas Parlaments pret Sputnik un RT: eksperts par patiesajiem "propagandas apkarošanas" mērķiem
The Washington Post nevar pierādīt Sputnik un RT veltītā raksta patiesīgumu
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

42
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

42
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

37
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

37
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

10
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

10
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla