Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins

Re:Baltica atmasko. Vārda brīvību Latvijā kontrolē specdienesti

144
(atjaunots 19:06 04.09.2018)
Īstenu ienaidnieku un krievu spiegu meklējumos Latvijā izdevums Re:Baltica, šķiet, uzdūries par sev un pie viena atklājis valsts specdienestu sazvērestību.

Nesen Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins savā lapā Facebook pastāstīja par nepatīkamu incidentu Ludzā autobraucienā krievu skolu aizstāvībai, ko organizēja Latvijas Krievu savienība. Politiķis publikācijai pievienoja videoierakstu, kas neatstāj ne mazākās šaubas par notiekošo.

Konfliktu radīja pamatīgi iereibuši titulētās nācijas pārstāvji – savā apvidus automašīnā strauji apdzina mašīnu, kurā brauca Mamikins. Viņi apstājās, izkāpa no auto un apbēra politiķi un viņa pavadoņus ar lamu vārdiem – "muļķis", "idiots" un "debils".

Pa rokai nez kāpēc patrāpījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Šeit jums nav Krievija," – paziņoja skumīgā izskata patrioti – argumentam un uzskatāmai aģitācijai viens no huligāniem izmantoja plīša dzimumlocekli.

Internetā ziņa izplatījās ātri un pamatīgi satrauca Pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica. Speciālisti sāka pētīt, kā šis incidents atspoguļots presē, un savus secinājumus publicēja rakstā "Recepte: kā latviešus par rusofobiem zīmēt un pabalstīt sev draudzīgos politiķus".

Kurš pirmais, tas – propagandists

"Šī ziņa Latvijas medijos neparādās, taču krievvalodīgie un prokremliskie saiti to kāri paķer un dalās, dažās dienās izplatoties vismaz piecdesmit dažādās vietnēs," — par savu atklājumu steidz stāstīt Re:Baltica.

Operatīvākais izrādījies Sputnik Latvija — vietne viena no pirmajām pievērsa lasītāju uzmanību Mamikina publikācijai. Pēc tam par notikušo pastāstīja citi. Protams, Re:Baltica pievērsa uzmanību tik operatīvai darbībai.

"Re:Baltica izpētīja, ka pirmā tās pašas dienas pēcpusdienā ziņu pārpublicēja Kremļa propagandas kanāla Sputnik Latvija krievvalodīgā versija, kas ir daļa no Rossiya Segodnya, domāta lasītājiem ārpus Krievijas. Pirms diviem gadiem ar drošības iestāžu ziņu vietni sputniknews.lv Latvijā slēdza, kopš tā laika tā darbojas domēnā sputniknewslv.com," — eksperti stāsta satriecošas ziņas.

Lasām vēlreiz – "ar drošības iestāžu ziņu slēdza". Nē, var jau būt, ka mūsu kolēģi ir kļūdījušies tulkojumā. Varbūt runa ir par to, ka Sputniknews.lv tika bloķēta pēc atbilstošas informācijas saņemšanas no Latvijas Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja (pretizlūkošanas).

Taču tas būtību nemaina. Vietne slēgta pēc specdienestu slēdziena. Tad jau patiešām var secināt: jautājumu par to, kādus medijus Latvijā aizliegt, kādus – atļauj, izlemj drošības iestādes. Apsveicam.

Kur slēpjas ienaidnieki

Rodas jautājums. Ne tikdaudz pašai Latvijai un tās vitāli svarīgajām iestādēm, cik centram Re:Baltica. Pētnieciskās žurnālistikas centrs atkal ne tikai trenējas "stučīt" par saviem krievvalodīgajiem kolēģiem, bet arī par kolēģiem Krievijā. Ar to jau zināmu laiku regulāri nodarbojas daži latviešu mediji. Tikai viņi, kā jau klājas "neatkarīgajai latviešu žurnālistikai", kuri saņem regulārus grantus valsts un Sorosa fonda, apgāž visu kājām gaisā un noveļ visu vainu uz citiem.

Riebīgais incidents taču patiešām notika – tam ir aculiecinieki, ir videoieraksts, tā faktu apstiprinājusi policija. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ksenija Belova Re:Baltica apstiprināja, ka par notikušo uzsākta administratīva lietvedība, tiek izvērtētas konflikta dalībnieku darbības un noskaidroti apstākļi.

"Visdrīzāk, konflikta dalībnieku rīcība tiks kvalificēta kā sīkais huligānisms," – Re:Baltica stāstīja Belova. Par to var sodīt ar naudas sodu no 70 līdz 500 eiro. Tad varbūt ne jau Krievijas mediji pataisa Latviju par valsti, kurā plaukst ksenofobija un nacionālisms? Varbūt iemesli ir jāmeklē audzināšanā un izglītībā, ko saņēmuši jaunieši, kuri pūlējās sabojāt akciju krievu skolu atbalstam Latvijā? Varbūt runa ir par to, ka jauniešus zombējusi propaganda, kas visus, kuri cīnās par savu bērnu tiesībām mācīties dzimtajā valodā, pataisa par Latvijas ienaidniekiem?

Varbūt šajā kontekstā būtu pareizāk teikt, ka Latvijai naidīgas ir ministra Kārļa Šadurska popularizētās izglītības sistēmas reformas? Varbūt pienācis laiks atzīt, ka politiķu un inteliģences pārstāvju izteikumi, kuri krievus dēvē par utīm un ģenētiskajiem atkritumiem, veicina sabiedrības šķelšanos un nāk par ļaunu valsts drošībai? Vēl viens minējums.

Varbūt žurnālisti tomēr nav vainīgi pie tā, ka neatkarības gados valsts zaudējusi ceturto daļu iedzīvotāju. Pie tā vainojami politiķi un ierēdņi, ko žurnālisti kritizē, nevis otrādi.

Varbūt pienācis laiks mest pie malas pārsteidzīgos pārmetumus medijiem, kuri pieraduši atspoguļot dažādus Latvijas sabiedrībā valdošos viedokļus?

Pārāk maz spiegu

Šķiet, ka latviešu medijiem tagad ir pavisam cita misija. Šodien pavēlēts ķert neuzticamos un spiegus. Interesanti, ka maijā portālā Re:Baltica Inga Spriņģe bija nobažījusies: kā tā sanācis, ka periodā kopš Krimas pievienošanas Krievijai Igaunijā arestēti 14 Krievijas specdienestu aģenti, Lietuvā – 8, bet Latvijā – tikai divi? Spriņģe sašutusi par to, ka Latvija atpaliek no kaimiņiem. Vai tik te nav ļauna nodoma vai bīstamas paviršības?

Viens no Latvijā noķertajiem un neitralizētajiem spiegiem ir dzelzceļa meistars no Jelgavas, kurš nofotografējis pārvadāto NATO tehniku un nosūtījis savam draugam uz Krieviju. Žurnālistes aptaujātie eksperti atzina, ka Drošības policija nav pietiekami kvalitatīvi vākusi spiegošanas pierādījumus. Aleksandrs Krasnopjorovs sākotnēji tika apsūdzēts sakarā ar 24 epizodēm, no kurām publikācijas brīdī bija atlikušas tikai 12.

Otrais – zemnieks no Alūksnes apkaimes, kurš "Krievijas uzdevumā vācis publiski pieejamu informāciju par pierobežā notiekošo". Tas ir, vienkārši nofotografējis kaut kādu sētu un torni, par ko vēlāk stāstīja viņa dzīvesbiedre Latvijas avīzei, un nosūtījis draugiem Krievijā. Ar to viņš izpelnījies trīs gadus nosacīti.

Ko lai saka. Nevar taču mūsu valstij tās jubilejas gadā vēlēt īstu spiegu ķeršanu un pieredzējušu rezidentu atmaskošanu.

Savukārt jautājumā par Re-Baltica novērojumu, ka Mamikina ziņu publicējuši tikai Krievijas mediji, bet vietējie to ignorējuši, atliek tikai atgādināt: pētnieciskās žurnālistikas centrs gan būtu varējis noskaidrot, ka patlaban jebkurš partijas un tās kandidātu pieminējums medijos tiek uzskatīts par priekšvēlēšanu kampaņu. Tam nenogurstoši seko vēl viens specdienests – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Savukārt uz Krievijas žurnālistiem šī prasība neattiecas.

144
Pēc temata
LTV nostājas informācijas brīvības pusē un no Sputnik materiāliem neatteiksies
BNS lauž līgumu ar Sputnik alternatīva viedokļa dēļ
Sputnik iestājas par vārda brīvību Igaunijā
Eiropas Parlaments pret Sputnik un RT: eksperts par patiesajiem "propagandas apkarošanas" mērķiem
The Washington Post nevar pierādīt Sputnik un RT veltītā raksta patiesīgumu
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

3
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

3
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Ūdele būrī, foto no arhīva

Augšāmcēlušās. Noslaktētās ūdeles atriebjas Dānijai

18
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Tūkstošiem ūdeļu, ko Dānijā nobeidza koronavīrusa dēļ, vārda tiešā nozīmē augšāmcēlušās – augsne izgrūdusi līķīšus virspusē. Tikai policijā stāsta, ka viss esot kārtībā.

Dānijā noslaktētās ūdeles augšāmcēlušās no sava brāļu kapa. Policija klāsta, ka tas esot normāli: līķīšiem sadaloties, izdalās gāze, kas izstumj tās virspusē. Pie tam, iespējams, tās apraktas pārlieku sekli. Var jau būt. Tikai gribas ticēt, ka ūdeles vienkārši atriebjas Dānijas valdībai, konstatēja radio Sputnik autore Marija Smirnova – vispirms dzīvniekus ne par šo, ne par to nobeidza, bet nākamajā dienā jau atzina, ka, iespējams, tas bijis velti.

Skaidrs, ka Dānijā ar dzīvniekiem runa ir īsa: izbarot žirafi lauvam un sarīkot no tā šovu bērniem, organizēt genocīdu ūdelēm. Taču, šķiet, pati daba jau apliecina: laiks apstāties.

Jūs varat pēc sirds patikas runāt par to, cik kaitīga ir plastmasa un ogļskābās gāzes izmeši, taču, ja jūs tāpat vien, vieglu roku slepkavojat dzīvniekus, jūsu "rūpes" par ekoloģiju nav ne graša vērtas.

Jā, arguments par labu slepkavībām bija nozīmīgs: ūdeļu organismā atrasts koronavīruss. Tagad ar tādu apsūdzību pietiek, lai nožmiegtu jebkuru – visi baidās, lai arī paši īsti nesaprot, no kā īsti.

Kā zvēraudzētavās turētās ūdeles saskārās ar cilvēkiem, ko varēja inficēt, vai ādiņas varēja izmantot vismaz kažoku šūšanai? Diezin vai varasiestādes pētīja tādus jautājumus.

Ūdele būrī, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vēl jau nav pat līdz galam noskaidrots jautājums par infekcijas pāriešanu no viena cilvēka pie otra, zinātnieki periodiski nāk klajā ar jauniem pieņēmumiem, kuri dažkārt apgāž iepriekšējos. Toties ar ūdelēm, kas nemaz neskraidelē pa Kopenhāgenu un neapšķauda cilvēkus, izrēķinājās ātri vien. Un tagad tās guļ poligonā, tikpat slimas, tikai tagad vēl arī beigtas, un izplata ne tikai vīrusus, bet arī līķu indi.

Nav nekāds jaunums: ja cilvēks cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, viņš var kļūt agresīvs arī pret līdzcilvēkiem. Tātad dāņu pacientiem ir vērts padomāt – vai nu mazums, kas ierēdņiem ienāks prātā rīt.

Bet augšāmcēlušās ūdeles dzīvi atgādina: katram mūsu solim būs sekas.

18
Tagi:
dzīvnieki, Dānija
Pēc temata
Francijā ūdelēm tika atklāts koronavīruss
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles