Padomju aģitācijas plakāts Lai dzīvo PSRS! Mākslinieks Gustavs Klucis (1895.-1944.)

Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā

157
(atjaunots 15:01 30.08.2018)
Baltijas valstis joprojām sapņo piedzīt no Krievijas "zaudējumus" par dzīvi PSRS sastāvā. Taču Kremlis ļoti labi saprot, par ko maksāt, vismaz to, par ko jāmaksā Maskavai, uzskata Krievijas Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans.

Baltijas valstis no jauna ierunājušās par to, ka Krievija tām esot parādā miljardiem dolāru. Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri Dzintars Rasnačs un Urmass Reinsalu paziņoja, ka republikas plāno pieprasīt no Krievijas kompensāciju par "padomju okupāciju" – tā Baltijas elite dēvē valstu iekļaušanos Padomju Savienības sastāvā 1940. gadā un turpmāko gandrīz pusgadsimtu ilgo dzīvi tajā, portālā Sputnik Igaunija stāsta Gevorgs Mirzajans.

Ministri lika saprast, ka abu Baltijas valstu valdības iecerējušas sastādīt vienotu dokumentu un pieprasīt kompensāciju (kas mērojama simtiem miljardu lielās summās) ar ANO starpniecību.

Kas ir šīs prasības pamatā? Iemeslu tam ir daudz. Piemēram, tuvojas 6. oktobris, kad Latvijā notiks parlamenta vēlēšanas (Igaunijā tās notiks pavasarī). Tas pats Rasnača kungs ir partijas "Nacionālā apvienība" radikāls pārstāvis, tāpēc neapšaubāma taisnība ir Krievijas Valsts domes deputātam Konstantīnam Kosačovam, kurš norādīja, ka tas ir "par savu karjeru norūpējušos Baltijas rusofobu kārtējais bezjēdzīgais un bezperspektīvais manevrs".

Maskava uzskata, ka Baltijas valstu elites kārtējās "oficiālās prasības" ir saistītas ar izmaiņām Eiropas Savienības budžeta politikā, kas paredz no 2021. gada krasi samazināt dotējamo dalībvalstu atbalstu. Baltijas valstu budžetus (līdz 11% to ienākumu veidojas uz minēto dotāciju rēķina) tas ietekmēs ļoti sāpīgi. Tāpēc "acīmredzot, pienācis laiks paskaidrot iedzīvotājiem, ka ES finansējuma gaidāmā samazināšanās – tas nav galvenais sociāli ekonomiskās dzīves degradācijas iemesls. Pienāks laiks "padomju kaitējuma" tēmai," – uzskata Krievijas vēstniecība Latvijā.

Par ko maksāt?

Pie tam neviens nopietns eksperts nesaista Baltijas elites prasības ar ticību par to, ka šīs kompensācijas vai vismaz kādu daļu izdosies no Krievijas saņemt. Kremlis maksāt nevēlas un nemaksās. "Protams, principā nepiekrītam terminam "padomju okupācija", tas būtu pirmkārt. Otrkārt, mēs nepiekrītam, ka vispār varētu būt runa par kaut kādām kompensācijām," – teica Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Šī viedokļa pamatā ir tiesību zinātnes un veselais saprāts.

Protams, vēsturē zināmi okupācijas kompensācijas – tā saucamo reparāciju – izmaksas piemēri. Jaunajā vēsturē, tās, protams, ir kompensācijas, ko Sadama Huseina Irāka maksāja par Kuveitas okupāciju. Plašāk pazīstamo gadījumu starpā var atsaukt atmiņā reparācijas, ko Vācija izmaksāja valstīm, kuru teritorijas tā okupēja Otrā pasaules kara gados. Zināmi arī tādi piemēri, kā izmaksas par cilvēktiesību masveida parkāpumiem no Vācijas (pret ebrejiem un koncentrācijas nometņu upuriem) un Japānas puses, kura kompensēja Dienvidaustrumāzijas pilsoņu ciešanas.

Taču Baltijas valstu gadījums tam neatbilst. Vācijas, Japānas un Irākas gadījumā bija okupācijas fakts – teritorijas vardarbīga ieņemšana. Bija lieli materiālie zaudējumi, upuri, tiesību ierobežojumi. Tur bija iemesli maksāt. Baltijas valstīs nekas tamlīdzīgs nenotika. Karaspēki tika ievesti uz līguma pamata, rūpniecību nebija iespējams iznīcināt, jo tās nebija – rūpniecība Baltijas valstīs tika izveidota laikā, kad republikas atradās Padomju Savienības sastāvā.

Tāpēc Krievija, iespējams, varētu izvērtēt iespēju izmaksāt kompensācijas par uzbūvētajiem rūpniecības objektiem un dzīvojamo fondu – gadījumā, ja tas viss pāries Krievijas Federācijas īpašumā. Savukārt jautājumā par iedzīvotājiem, protams, jāsaka, ka daļa iedzīvotāju tika izsūtīti no republikām tūlīt pēc to pievienošanas, taču runa ir par minimāliem skaitļiem, aptuveni 1% iedzīvotāju. Līdzīgas deportācijas noritēja visā Padomju Savienībā. Tās notika nevis saskaņā ar tautību, bet gan pēc klases pazīmēm vai kriminālnoziegumiem. Tāpat kā tīrīšana, kas notika pēc kara (tā pati operācija "Bangas"). PSRS netika ierobežotas arī pilsoņu tiesības tādēļ, ka tie būtu igauņu, lietuviešu un latviešu tautības pārstāvji – Latvija, Lietuva un Igaunija iestājās Padomju Savienībā kā pilntiesīgas republikas, tās vadīja nacionālie kadri. Iedzīvotāju skaits tajās pastāvīgi pieauga, atšķirībā no pašreizējā perioda, kad simtiem tūkstošu latviešu, lietuviešu un igauņu nez kāpēc dod priekšroku dzīvei aiz savas neatkarīgās Dzimtenes robežām. Iespējams, tāpēc, ka "desovetizācija" ir novedusi pie masveida cilvēktiesību pārkāpumiem un ekonomiskā pagrimuma?

Aktīvisti un elites

No veselā saprāta viedokļa aktīvisti un politiķi var strīdēties pēc sirds patikas, sēžot pozīcijās "Padomju Savienība ir okupants, tai par visu jāatbild" vai "Baltijas elites bija kolaboracionisti un par visu atbildēja". Toties ekspertiem un politologiem vienmēr jāizvērtē notikumi, ņemot vērā to kontekstu un nepūloties projicēt uz tiem mūsdienu starptautisko tiesību un starptautiskās morāles īpatnības.

Piemēram, XX gadsimta pirmajā pusē nebija ne runas ne par kādu robežu neaizskaramību – visa Eiropa regulāri mainīja robežas pēc Austroungārijas, Vācijas un Krievijas impēriju sabrukuma. Cilvēktiesībām un suverenitātei nebija tādas nozīmes, kā pašlaik. Neviens nejuta nekādu cieņu pret mazajām valstīm, it īpaši, ja starptautiskajā arēnā tās neizturējās saprātīgi un izmantoja fobijas, nevis nacionālās intereses. Tā pati Polija, kas 1938. gadā atteicās izlaist cauri padomju karaspēku, ir vainojama par to, ka Hitlers sagrāba Čehoslovākiju un izraisīja Otro pasaules karu. Nav nekāds brīnums, ka Polija kļuva par vienu no pirmajiem šī konflikta upuriem.

Jā, Padomju Savienības rīcība dažkārt nebija īpaši glīta, taču ir jāatzīst (tā ir vēl viena īpatnība, ar ko politologs atšķiras no aktīvista), ka līdzīgi rīkojās arī citas valstis, jo tāda bija tālaika loģika. Vai kādam nepatīk "Prāgas pavasara" apspiešana? Taču tieši tāpat savā ietekmes sfērā rīkojās Savienotās Valstis. Pareizāk sakot, amerikāņu darbībām bija daudz vājāks juridiskais pamats nekā PSRS (kas ieveda karaspēkus Čehoslovākijā pēc valdības lūguma).

Savukārt, runājot par amerikāņu "aizpagalmu", prātā nāk iebrukums Grenādā 1983. gadā, amerikāņu karaspēku un specdienestu daudzās paslepenās, taču vērienīgās militārās operācijas Latīņamerikā. 60. gadu beigās ASV atbalstīja "melno pulkvežu" režīma – ar masveidīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem pazīstamas militārās huntas – vardarbīgo nākšanu pie varas Grieķijā.

Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tāpēc tagad rietumu partneri nav gatavi likt lietā smago artilēriju, lai atbalstītu Baltijas valstu prasības. Tas viņi atvērs kārtējo (pēc Kosovas) Pandoras lādi.

Trešās valstis var pieprasīt kompensācijas ne tikai par Rietumu noziegumiem XX gs. bet arī par agrīnākiem nodarījumiem. Tie paši briti taču izputēs, maksājot kompensācijas par "opija karu" Ķīnā, par genocīdu Indijā. Izputēt viņiem negribas, tāpēc Baltijas elitēm nāksies izmantot Krievijai izvirzītās prasības tikai iekšējai lietošanai. Patiesībā jau elites par to nemaz neapvainojas – pašiem viss ir skaidrs.

157
Pēc temata
Ukrainā ierosināts padomju periodu uzskatīt par "okupāciju"
Latvija vēlas saņemt 185 miljardus eiro par "padomju okupāciju"

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

4
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

4
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Vai Amerikas SDG izdosies aizstāt Krievijas gāzi

25
(atjaunots 17:20 28.09.2020)
Arvien biežāk masu medijos var dzirdēt viedokli: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG"; kritiķi atbild, ka Eiropas gāzes biržā tā tiek pārdota par tādām pašām cenām, kā visa pārējā gāze. Kam tad ir taisnība?

Pēdējā laikā problēmu fonā ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecības pabeigšanu arvien biežāk masu medijos izskan viedoklis: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG." Šīs tēzes kritizētāji smīkņā, norādot: paskatieties, tā pati Amerikas SDG tiek pārdota Eiropas gāzes biržā par tādām pašām cenām (un tagad vispār par ārkārtīgi zemām) kā visa pārējā gāze.

Kam tad ir taisnība? Dzīve, kā jau vienmēr, ir sarežģītāka par parastām shēmām: piedāvājam tikt skaidrībā ar šo lietu.

Iesākumam, atgādināsim, ka "Ziemeļu straume - 2", pārsvarā, tiek būvēta, lai aizvietotu lielāko daļu Ukrainas tranzīta, jo nākotnē gaidīt būtisku Krievijas gāzes eksporta pieaugumu (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu "standarta" 200 miljardiem kubikmetru) nenākas. Un arī Ukrainas tranzīts (vismaz pagaidām) ļauj transportēt krietni vairāk par esošajiem apjomiem. Tādēļ varētu likties, ka no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara puses nekas nemainīsies.

Turklāt: Ukrainas tranzīts ir apmaksāts uz četriem gadiem (pa 40 miljardiem kubikmetru gadā), savukārt "Ziemeļu straumei 2" būs 55 miljardu kubikmetru jauda. Tātad šajā prātojumu posmā hipotētiska atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2" (ZS2) būvniecības pabeigšanas uz visiem laikiem vai uz nenoteiktu laiku novedīs vien pie acīmredzamām "Gazprom" finanšu zaudējumiem (jo nāksies vienkārši norakstīt milzīgas būvniecības izmaksu summas), taču nepalīdzēs likt Eiropai pirkt amerikāņu SDG Krievijas gāzes vietā.

Tādēļ, ja vadās pēc tēzes, ka Amerika, radot grūtības ZS2, plāno iegūt jaunu nišu savai SDG (uz "Ziemeļu straumes 2" jaudas apjomu, vai esošo Ukrainas tranzītu – tātad ap 50 miljardiem kubikmetru gāzes), tas nozīmē vienu: līdz ar ZS2 bloķēšanu jāapstājas (nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ: caurules vecums, tranzīta tarifa aizliedzošais lielums vai citi apstākļi) pašam Ukrainas tranzītam.

Domājam tālāk. Vai tas palīdzēs amerikāņu SDG?

Pirmkārt, gāze (vai SDG) jebkurā gadījumā kļūs dārgāka, 50 miljardu kubikmetru dzēšana no tirgus – tie ir visnotaļ būtiski apjomi pasaules tirdzniecībai. Savukārt augstākas biržu cenas neizbēgami novedīs pie rentabilitātes celšanās arī Amerikas SDG pārdošanās.

Otrkārt, galvenais. Šeit ir jāatgādina, ka sava esošā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta ietvaros ASV jebkurā gadījumā saņem garantētu maksu par sašķidrināšanu. No zemiem globālajiem kotējumiem cieš tirgotāji. Tātad Savienotajām Valstīm, lielākoties nav nepieciešamības kaut kādā veidā stimulēt SDG pārdošanu no jau uzbūvētajām rūpnīcām.

Daudz svarīgāk – noslēgt SDG līgumus ar jauniem projektiem. Jo pēc tam, kad šobrīd SDG importētāji no ASV ir saskārušies ar situāciju, kad viņi pat nepērk degvielu, taču iemaksā obligāto nodevu par sašķidrināšanu (un tā ir aptuveni puse no SDG galīgās cenas), pierunāt kādu noslēgt līgumu ar šādiem nosacījumiem par jaunām kravām būs grūti. Bet nerealizētu projektu vēl ir daudz. Un šeit arī noderētu Eiropas tirgus.

No tā arī izriet tā šķietamā pretruna, par kuru mēs sākām spriest pašā sākumā. Jā, šobrīd amerikāņu SDG, kā jebkura cita, patiešām tiek pārdota par zemām cenām, tai skaitā arī Eiropā. Tirgū ir krīze, bet produkcija vienalga ir jārealizē, rūpnīcas jau ir uzbūvētas, tirgotāji noslēguši iegādes līgumu ar nosacījumu "sašķidrini vai maksā".

No otras puses, arī Eiropai ir jāsaprot, ka lētā amerikāņu gāze, tie ir pārpalikumi, kuri citos apstākļos ātri aizies uz Āzijas, bieži ienesīgākiem, tirgiem. Gribat garantētas piegādes – noslēdziet ilgtermiņa līgumu un maksājiet vairāk.

Par cik tad amerikāņu SDG būs dārgāka, salīdzinājumā ar citām piegādēm?

Te ir vērts atzīmēt, ka pašlaik pastāv gāzes (SDG) cenas veidošanās trīs pamatvarianti: (1. variants) tūlītējie darījumi, (2.) sasaiste ar naftu un (3.) amerikāņu SDG, kas balstās uz gāzes cenu ASV teritorijā pluss maksa par sašķidrināšanu.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tiek uzskatīts, ka, tirgum atgriežoties pie normas, gāzes biržas cena būs ap 200 dolāriem par 1000 kubikmetru. Aptuveni tādas pašas būs arī gāzes cenas ar sasaisti ar naftu pie tās cenas 50 dolāru apmērā par barelu. Jebkurā gadījumā, pārsvarā esošas "Gazprom" gāzes cenas ES jau ir saistītas ar biržu cenām, tādēļ orientēties labāk ir tieši uz šiem kotējumiem, nevis uz sasaisti ar naftu.

Bet par kādu cenu tiks piegādāta amerikāņu SDG? Tās cena ir atkarīga no gāzes vērtības pašās ASV (tā svārstās, un tas ir galvenais nenoteiktības faktors), sašķidrināšanas izmaksām un piegādes cenām uz Eiropu. Neiedziļinoties aprēķinu detaļās, var runāt par diapazonu no 220 līdz 270 dolāriem par 1000 kubikmetru.

Citiem vārdiem sākot, ja sākumā, 2013. gadā, amerikāņu SDG izskatījās lētāk par pārējām piegādēm (toreiz bija dārga nafta un dārgāka SDG tūlītējo darījumu tirgū), tad esošajos apstākļos (lētāk kļuvusī nafta, augstāka konkurence SDG tirgū) tā izrādās dārgāka.

Vēl viens jautājums. Bet kāpēc Eiropai ir jāpērk tieši Amerikas SDG. Kāpēc ne Kataras vai Krievijas? Vēl jo vairāk, kas izrādīsies nepārsteidzoši, ja tuvākajā laikā daļa Kataras gāzes tiks pārdota ar sasaisti ar biržu tirgus cenām?

Ja noliek malā aspektus, kas saistīti ar īpašajām attiecībām starp ES un ASV, tad šādu iemeslu nav. Kopumā ES var aizstāt iespējamo deficītu ar jebkuru gāzi.

Iespējams, šī iemesla dēļ šobrīd arī tiek runāts par samainīšanu: vairāki jauni SDG termināli Vācijā tieši Amerikas SDG izvietošanai (teiksim, 10-20 miljardiem kubikmetru gāzes, jeb 20-40% ZS2 jaudas) apmaiņā pret atļauju pabeigt cauruļvada būvniecību.

Apkoposim.

Pirmais. Krievijas gāzes aizvietošana ar Amerikas SDG ir iespējama tikai pie vienlaicīgas divu nosacījumu izpildīšanas: ZS2 projekta slēgšanas un Ukrainas tranzīta izbeigšanas. Šajā gadījumā Krievijas eksporta ierobežošana atbalstīs cenas visā gāzes tirgū.

© Sputnik / Александр Кондратюк

Otrais. Jebkurā gadījumā Amerikas SDG būs ne vairākas reizes, bet par 10-30% dārgāka, nekā pārējā gāze tirgū, pat iespējams par tādu pašu cenu – viss ir atkarīgs no Amerikas iekšējiem gāzes kotējumiem. Taču, noslēdzot ilgtermiņa līgumus par SDG piegādi no ASV, Eiropas uzņemas visu risku, kas saistīts ar ASV gāzes iekšzemes cenām.

Savukārt lētā Amerikas (un visa pārējā) SDG, kuru mēs šobrīd redzam Eiropā, tas ir gāzes iztrūkuma rezultāts tirgū: tirgotāji pārdod to, lai vismaz daļēji kompensētu zaudējumus, ko nes Amerikas SDG iepirkšanas līgumi. Ja Eiropa sagribēs garantētas piegādes no ASV, tad maksāt nāksies pēc Amerikas SDG cenas veidošanās formulas, un atteikties vairs neiznāks.

Un pēdējais. Uzspiežot Eiropai savu SDG, ASV pirmkārt domā nevis par pašreizējām piegādēm, bet gan par perspektīvajām. Runa ir par jaunām sašķidrināšanas rūpnīcām un to nodrošināšanu ar garantētiem SDG piegādes līgumiem. Rūpnīcu būvniecība aizņem aptuveni četrus gadus, un tieši ap to laiku beigsies spēkā esošais tranzīta līgums ar Ukrainu.

25
Tagi:
gāzesvads, Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, SDG
Pēc temata
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu