Padomju aģitācijas plakāts Lai dzīvo PSRS! Mākslinieks Gustavs Klucis (1895.-1944.)

Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā

152
(atjaunots 15:01 30.08.2018)
Baltijas valstis joprojām sapņo piedzīt no Krievijas "zaudējumus" par dzīvi PSRS sastāvā. Taču Kremlis ļoti labi saprot, par ko maksāt, vismaz to, par ko jāmaksā Maskavai, uzskata Krievijas Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans.

Baltijas valstis no jauna ierunājušās par to, ka Krievija tām esot parādā miljardiem dolāru. Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri Dzintars Rasnačs un Urmass Reinsalu paziņoja, ka republikas plāno pieprasīt no Krievijas kompensāciju par "padomju okupāciju" – tā Baltijas elite dēvē valstu iekļaušanos Padomju Savienības sastāvā 1940. gadā un turpmāko gandrīz pusgadsimtu ilgo dzīvi tajā, portālā Sputnik Igaunija stāsta Gevorgs Mirzajans.

Ministri lika saprast, ka abu Baltijas valstu valdības iecerējušas sastādīt vienotu dokumentu un pieprasīt kompensāciju (kas mērojama simtiem miljardu lielās summās) ar ANO starpniecību.

Kas ir šīs prasības pamatā? Iemeslu tam ir daudz. Piemēram, tuvojas 6. oktobris, kad Latvijā notiks parlamenta vēlēšanas (Igaunijā tās notiks pavasarī). Tas pats Rasnača kungs ir partijas "Nacionālā apvienība" radikāls pārstāvis, tāpēc neapšaubāma taisnība ir Krievijas Valsts domes deputātam Konstantīnam Kosačovam, kurš norādīja, ka tas ir "par savu karjeru norūpējušos Baltijas rusofobu kārtējais bezjēdzīgais un bezperspektīvais manevrs".

Maskava uzskata, ka Baltijas valstu elites kārtējās "oficiālās prasības" ir saistītas ar izmaiņām Eiropas Savienības budžeta politikā, kas paredz no 2021. gada krasi samazināt dotējamo dalībvalstu atbalstu. Baltijas valstu budžetus (līdz 11% to ienākumu veidojas uz minēto dotāciju rēķina) tas ietekmēs ļoti sāpīgi. Tāpēc "acīmredzot, pienācis laiks paskaidrot iedzīvotājiem, ka ES finansējuma gaidāmā samazināšanās – tas nav galvenais sociāli ekonomiskās dzīves degradācijas iemesls. Pienāks laiks "padomju kaitējuma" tēmai," – uzskata Krievijas vēstniecība Latvijā.

Par ko maksāt?

Pie tam neviens nopietns eksperts nesaista Baltijas elites prasības ar ticību par to, ka šīs kompensācijas vai vismaz kādu daļu izdosies no Krievijas saņemt. Kremlis maksāt nevēlas un nemaksās. "Protams, principā nepiekrītam terminam "padomju okupācija", tas būtu pirmkārt. Otrkārt, mēs nepiekrītam, ka vispār varētu būt runa par kaut kādām kompensācijām," – teica Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Šī viedokļa pamatā ir tiesību zinātnes un veselais saprāts.

Protams, vēsturē zināmi okupācijas kompensācijas – tā saucamo reparāciju – izmaksas piemēri. Jaunajā vēsturē, tās, protams, ir kompensācijas, ko Sadama Huseina Irāka maksāja par Kuveitas okupāciju. Plašāk pazīstamo gadījumu starpā var atsaukt atmiņā reparācijas, ko Vācija izmaksāja valstīm, kuru teritorijas tā okupēja Otrā pasaules kara gados. Zināmi arī tādi piemēri, kā izmaksas par cilvēktiesību masveida parkāpumiem no Vācijas (pret ebrejiem un koncentrācijas nometņu upuriem) un Japānas puses, kura kompensēja Dienvidaustrumāzijas pilsoņu ciešanas.

Taču Baltijas valstu gadījums tam neatbilst. Vācijas, Japānas un Irākas gadījumā bija okupācijas fakts – teritorijas vardarbīga ieņemšana. Bija lieli materiālie zaudējumi, upuri, tiesību ierobežojumi. Tur bija iemesli maksāt. Baltijas valstīs nekas tamlīdzīgs nenotika. Karaspēki tika ievesti uz līguma pamata, rūpniecību nebija iespējams iznīcināt, jo tās nebija – rūpniecība Baltijas valstīs tika izveidota laikā, kad republikas atradās Padomju Savienības sastāvā.

Tāpēc Krievija, iespējams, varētu izvērtēt iespēju izmaksāt kompensācijas par uzbūvētajiem rūpniecības objektiem un dzīvojamo fondu – gadījumā, ja tas viss pāries Krievijas Federācijas īpašumā. Savukārt jautājumā par iedzīvotājiem, protams, jāsaka, ka daļa iedzīvotāju tika izsūtīti no republikām tūlīt pēc to pievienošanas, taču runa ir par minimāliem skaitļiem, aptuveni 1% iedzīvotāju. Līdzīgas deportācijas noritēja visā Padomju Savienībā. Tās notika nevis saskaņā ar tautību, bet gan pēc klases pazīmēm vai kriminālnoziegumiem. Tāpat kā tīrīšana, kas notika pēc kara (tā pati operācija "Bangas"). PSRS netika ierobežotas arī pilsoņu tiesības tādēļ, ka tie būtu igauņu, lietuviešu un latviešu tautības pārstāvji – Latvija, Lietuva un Igaunija iestājās Padomju Savienībā kā pilntiesīgas republikas, tās vadīja nacionālie kadri. Iedzīvotāju skaits tajās pastāvīgi pieauga, atšķirībā no pašreizējā perioda, kad simtiem tūkstošu latviešu, lietuviešu un igauņu nez kāpēc dod priekšroku dzīvei aiz savas neatkarīgās Dzimtenes robežām. Iespējams, tāpēc, ka "desovetizācija" ir novedusi pie masveida cilvēktiesību pārkāpumiem un ekonomiskā pagrimuma?

Aktīvisti un elites

No veselā saprāta viedokļa aktīvisti un politiķi var strīdēties pēc sirds patikas, sēžot pozīcijās "Padomju Savienība ir okupants, tai par visu jāatbild" vai "Baltijas elites bija kolaboracionisti un par visu atbildēja". Toties ekspertiem un politologiem vienmēr jāizvērtē notikumi, ņemot vērā to kontekstu un nepūloties projicēt uz tiem mūsdienu starptautisko tiesību un starptautiskās morāles īpatnības.

Piemēram, XX gadsimta pirmajā pusē nebija ne runas ne par kādu robežu neaizskaramību – visa Eiropa regulāri mainīja robežas pēc Austroungārijas, Vācijas un Krievijas impēriju sabrukuma. Cilvēktiesībām un suverenitātei nebija tādas nozīmes, kā pašlaik. Neviens nejuta nekādu cieņu pret mazajām valstīm, it īpaši, ja starptautiskajā arēnā tās neizturējās saprātīgi un izmantoja fobijas, nevis nacionālās intereses. Tā pati Polija, kas 1938. gadā atteicās izlaist cauri padomju karaspēku, ir vainojama par to, ka Hitlers sagrāba Čehoslovākiju un izraisīja Otro pasaules karu. Nav nekāds brīnums, ka Polija kļuva par vienu no pirmajiem šī konflikta upuriem.

Jā, Padomju Savienības rīcība dažkārt nebija īpaši glīta, taču ir jāatzīst (tā ir vēl viena īpatnība, ar ko politologs atšķiras no aktīvista), ka līdzīgi rīkojās arī citas valstis, jo tāda bija tālaika loģika. Vai kādam nepatīk "Prāgas pavasara" apspiešana? Taču tieši tāpat savā ietekmes sfērā rīkojās Savienotās Valstis. Pareizāk sakot, amerikāņu darbībām bija daudz vājāks juridiskais pamats nekā PSRS (kas ieveda karaspēkus Čehoslovākijā pēc valdības lūguma).

Savukārt, runājot par amerikāņu "aizpagalmu", prātā nāk iebrukums Grenādā 1983. gadā, amerikāņu karaspēku un specdienestu daudzās paslepenās, taču vērienīgās militārās operācijas Latīņamerikā. 60. gadu beigās ASV atbalstīja "melno pulkvežu" režīma – ar masveidīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem pazīstamas militārās huntas – vardarbīgo nākšanu pie varas Grieķijā.

Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tāpēc tagad rietumu partneri nav gatavi likt lietā smago artilēriju, lai atbalstītu Baltijas valstu prasības. Tas viņi atvērs kārtējo (pēc Kosovas) Pandoras lādi.

Trešās valstis var pieprasīt kompensācijas ne tikai par Rietumu noziegumiem XX gs. bet arī par agrīnākiem nodarījumiem. Tie paši briti taču izputēs, maksājot kompensācijas par "opija karu" Ķīnā, par genocīdu Indijā. Izputēt viņiem negribas, tāpēc Baltijas elitēm nāksies izmantot Krievijai izvirzītās prasības tikai iekšējai lietošanai. Patiesībā jau elites par to nemaz neapvainojas – pašiem viss ir skaidrs.

152
Pēc temata
Ukrainā ierosināts padomju periodu uzskatīt par "okupāciju"
Latvija vēlas saņemt 185 miljardus eiro par "padomju okupāciju"
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

10
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

10
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva

ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju

16
(atjaunots 12:57 29.05.2020)
Savienoto Valstu ārpolitikai bieži tiek pārmests pārlieks tiešums – daudzi uzskata, ka te meklējami daudzu tās neveiksmju iemesli.

Jo interesantāk ir konstatēt, ka pulveris vēl ir sauss – amerikāņu diplomātija pūlas būvēt sarežģītas daudzpakāpju kombinācijas, un atliek malā rupjo spēku un direktīvās metodes, kas patiešām darbojas aizvien sliktāk un sliktāk, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Spilgts piemērs – intriga, kas patlaban izvēršas ap Krieviju, Vāciju, Poliju un Atvērto debesu līgumu (ADL).

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā ASV prezidents informēja par izstāšanos no ADL un vainu par to uzvēla Krievijai.

Vašingtonas viedokli sīkāk aprakstīja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā izdevumam Bild. Tur Roberts O’Braiens nosauca Kaļiņingradas apgabalu par "dunci Eiropas sirdī" – "armijas bāzi, kas piebāzta ar moderniem ieročiem un raķetēm". Viņš pārmeta Maskavai, ka amerikāņiem netika ļauts aplidot reģionu ADL ietvaros.

Diezin vai tā ir nejauša sakritība, ka komentārs tika sniegts vācu presei. Šķiet, visā šajā stāstā par ASV izstāšanos no līguma mērķis ir VFR, nevis Krievija. Tā galvenais uzdevums – atjaunot aizokeāna kontroli pār Vācijas eliti, kas, izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Vašingtonu, cenšas atjaunot savas valsts suverenitāti.

Maija sākumā Vācijā atsākās diskusija par valstī dislocētā amerikāņu kodolarsenāla likteni. To ierosināja Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Bundestāgā Rolfs Mitcenihs, kurš atbalstīja kodolieroču izvešanu no VFR teritorijas. Izcēlās skandāls, deputātu un viņa domubiedrus asi kritizēja: viņi esot zaudējuši politiskās orientēšanās iemaņas un neprotot atšķirt draugus no ienaidniekiem. Citu starpā pret ierosinājumu iebilda Vācijas ārlietu ministrs, SDP biedrs Haiko Māss.

Vētrainās reakcijas iemesls ir saprotams: 84% vāciešu iebilst pret kodolieročiem valstī. Kad valsts politika tik radikāli nesakrīt ar sabiedrisko viedokli, protams, politiskajiem spēkiem, kuri to īsteno, rodas grūtības.

Situācija ir vēl jo nepatīkamāka tāpēc, ka tās pamatā ir nauda. Liela nauda. Runa ir par Vācijas kara lidmašīnu iepirkumiem, kas paredzēti NATO kodolieroču kopīgas lietošanas programmai. Liela daļa piešķirto līdzekļu, protams, aizies uz ASV, jo pārsvarā iegādātas to F/A-18F un daļēji arī Eiropā ražotās Eurofighter, ko nāksies pilnveidot kodolieroču pielietošanai. Tās modificēs amerikāņi, bet maksās – vācieši.

Politologs Mihails Smoļins, foto no arhīva
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Vāciešu iekšējie strīdi piesaistīja Vašingtonas uzmanību. Mēneša vidū ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels aicināja Vāciju "pildīt saistības sabiedroto priekšā un pastāvīgi investēt līdzekļus alianses kolektīvajā kodolpoktenciālā". Dienu vēlāk ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva, ka ASV varētu pārdislocēt kodolieročus uz Poliju, kas "precīzi pilda savas saistības, apzinās riskus un atrodas NATO austrumu flangā".

Nav pirmā reize, kad divi vēstnieki rīkojas saliedēti, spēlējot uz divu valstu ambīciju, aizvainojumu un baiļu stīgām. Pagājušā gada augustā gadījās līdzīga situācija: vēstnieks Berlīnē ierunājās, ka daļa amerikāņu karavīru no VFR varētu pārdislocēties uz Poliju, ja vācieši nepalielinās aizsardzības izdevumus līdz NATO Statūtos paredzētajiem 2% no IKP.

Tomēr ir viena problēma: strādājot Vācijā, divu gadu laikā Grenels ir radījis milzu aizkaitinājumu ar savu nekaunīgo attieksmi un neslēptajiem centieniem pozicionēt sevi kā okupācijas administrācijas vadītāju valstī. Tiesa, šķiet, problēma tiks atrisināta: mediji jau informēja, ka tuvākajās nedēļās vēstnieks plāno pamest ieņemamo posteni.

Tā nu visu šo finansiālo, militāro un politisko kašķu fonā ASV paziņoja, ka izstājas no ADL – Krievijas dēļ, kura vācu pērli – Kēnigsbergu esot pārvērtusi par Kaļiņingradu, kas žvadzina ieročus un apdraud visu Eiropu.

Donalda Trampa prezidentūras laikā ir kļuvis skaidrs, ka tagadējā amerikāņu prezidenta acīs nekādām starptautiskajām organizācijām un līgumiem nav ne mazākās vērtības. Tos visus var izmantot ērtā brīdī un izmest mēslainē, kā tas jau noticis ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Vašingtonas draudi ANO, PTO, PVO un daudzām citām pasaules politiskās sistēmas struktūrām jau kļuvuši par ikdienu, un nav ne mazāko šaubu – ASV tos patiešām var īstenot.

Tādā kontekstā amerikāņu lēmums upurēt ADL izskatās kā tīrais sīkums, toties ļauj atgādināt Berlīnei par transatlantiskās solidaritātes nozīmi, izmantojot "krievu draudus" un uzkāpjot uz sāpīgas varžacs – "zaudētā reģiona". Vārdu sakot, skaista kombinācija "trīs vienā". Savukārt informācijas noplūde par to, ka līdz idiosinkrāzijas lēkmēm novedušais vēstnieks varētu pamest posteni, piedevām dod mājienu par to, ka Vašingtona ir gatava attiecībās ar Berlīni likt pie malas pātagu (ko turēja rokās pēdējos gadus) un uzcienāt ar kaut ko garšīgu

Savukārt jautājumu par amerikāņu kodolieroču iespējamu pārdislokāciju, šķiet, vispareizāk novērtēja poļu žurnālisti. Izdevumā Rzeczpospolita atzīmēja, ka ASV, pretēji draudiem, nav izvedušas no Vācijas savus karavīrus, tātad Polijai nav vērts cerēt uz kodolieročiem. Protams, Varšavai tas ir aizvainojoši, it īpaši ņemot vērā tās lielvalstiskās ambīcijas un vērā ņemamās pūles sava ģeopolitiskā statusa celšanai. Taču tā gan ir pēdējā lieta, kas satrauc ASV.

16
Tagi:
Vācija, ASV
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju