Золотые банковские слитки

"Putins spēris gudru soli": finanšu pasaule gatavojas lieliem satricinājumiem

179
(atjaunots 11:15 27.08.2018)
Pasaule neapšaubāmi spērusi soli stratēģiskās nestabilitātes joslā. No tās, iespējams, pasaule iznāks gluži citāda, vismaz no finanšu un ekonomikas sistēmu viedokļa.

Īsti finansisti (nevis tie "kreatīvie finanšu menedžeri", kuri sapņo par treideru slavu un spriedelē par visādām bitmonētām) ir profesionāli piesardzīgi un konservatīvi ļaudis. Tāpēc Rietumos, atšķirībā no Krievijas "liberālās ekspertu sabiedrības", aģentūras Bloomberg ziņa par to, ka jūlijā Krievija palielinājusi zelta rezerves, tika uztverta ar cieņu, atzīmēja RIA Novosti autors Dmitrijs Lekuhs.

"Putins spēris ļoti gudru soli," — teica piemēram, Džims Rikards (Jim Rickards), biļetena "Stratēģiskā izlūkošana" autors un redaktors. — Krievijā ir finanšu kara stāvoklis. Tā izmet amerikāņu valūtu un pērk zeltu. Tas pasargā valsti no dolāru aktīvu iesaldēšanas un sankcijām."

Tiesa, patiesībā gan ir mazliet nenopietni Krievijas Bankas operācijas dārgmetālu tirgū pamatot tikai ar bažām no sankcijām. Krievijas Federācijas stratēģiskā zelta rezerve papildinās stabili un ilgu laiku, tāpēc ne ar kādu "tūlītēju nepieciešamību" to tik un tā pamatot neizdosies.

Citēsim Starptautiskā valūtas fonda neseno pārskatu.

"Krievijas Banka papildus iegādājusies 26,1 tonnu zelta, palielinot savas rezerves līdz 2170 tonnām. Tādējādi Krievijas monetārā zelta kopējā vērtība jūlija beigās sasniedza 77,4 miljardus dolāru," — liecina SVF dati no nesenās oficiālās atskaites, ko citēja aģentūra.

Toties ziņa par to, ka Krievijas Centrālā banka nepirks valūtu iekšējā tirgū no 23. augusta līdz septembra beigām, ir visai nozīmīgs, turklāt operatīvs lēmums. Oficiālā versija pauž, ka Krievijas Banka nolēmusi tā rīkoties vienkārši tālab, lai mazinātu finansu tirgu volatilitāti un paaugstināt finansiālo amatpersonu darbību prognozējamību. Taču nez kāpēc rodas iespaids, ka runa nav tikai par to. Lai arī Finanšu ministrija nekavējoties informēja, ka ārvalstu valūtas iepirkumu plāna izpilde budžeta noteikuma ietvaros turpināsies, jāpatur prātā tas, ka apsolīti arī turpmāki Savienoto Valstu vērtspapīru iepirkumi.

Pēc būtības, lūk, kas par lietu: mūsu (Krievijas — red.) amerikāņu partneri pašlaik ar savu neprognozējamību biedē ne tikai mūs, bet arī visu pasauli. To saprot arī Krievijas valdība. Tāpēc rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova paziņojumu par to, ka Krievija jau pašlaik izvērtē iespējas pāriet pie norēķiniem nacionālajās valūtās, atbildot uz ASV jaunajām sankcijām, diezin vai vajadzētu uzskatīt par politiķa "pašdarbību".

Šāda frāze pati par sevi ir dārgi vērtējama, tāpat kā tēze, ka tiks turpināts darbs ar mērķi mazināt atkarību no ārvalstu tehnoloģiskajām iekārtām. Izpratni par globālo tirgu gaidāmajām tektoniskajām pārmaiņām gūst ne tikai virkne nopietnu Krievijas ekonomistu, bet arī viņu kolēģi Eiropā.

Tāpēc, piemēram, izpratne par to, ka Eiropas Savienībai jāveido starpbanku informācijas apmaiņas sistēmas SWIFT neatkarīgais analogs (par to intervijā izdevumam Handelsblatt stāstīja Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss), arī diezin vai radusies kā "propagandas elements" tirdzniecības karā ar Savienotajām Valstīm. Nopietni cilvēki, tādi kā Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs vai Vācijas ārlietu ministrs, vienkārši neteiks neko tamlīdzīgu bez rūpīgām pārdomām un saskaņošanas.

Galu galā, runa ir par "nepieciešamību pastiprināt Eiropas autonomiju, veidojot no ASV neatkarīgus maksājumu kanālus" — ne vairāk, ne mazāk. Tikai pirms pusgada par tādām lietām runāt nevarēja atļauties pat mazliet "marginālie" (Vašingtonas vai Briseles acīs) eiroskeptiķi, taču tagad atklāti aicina Vācijas ārlietu ministrs.

Vārdu sakot, situācija ir nopietna.

Pasaulē (vismaz globālās ekonomikas jomā) neapšaubāmi iestājies stratēģiskās nestabilitātes laiks. No tā, iespējams, pasaule iznāks gluži citāda, vismaz no finanšu un ekonomikas sistēmu viedokļa.

Līdz ar to pārmaiņas Krievijas Federācijas zelta un valūtu rezervēs un plašais zelta iepirkums, ko uzsākusi Krievijas Banka, izskatās pamatoti. Starp citu, mēs šajā ziņā neesam vientuļi: nopietnu darbu šajā jomā veic arī Ķīna. Pašreizējos apstākļos Bretonvudsas sistēma, kas tikai gluži nesen šķita akmenscieta, tagad izskatās pavisam trausla.

Nē, globālās rezerves valūtas "tūlītējs sabrukums" pagaidām vēl, paldies Dievam, nav gaidāms. Taču tikai 1986. gadā arī Padomju Savienība izskatījās nesatricināma. PSRS tomēr bija daudz nopietnāka sistēma, nekā jebkurš dolāra standarts. Turklāt vēl jāpatur prātā, ka dažs labs ciems sāk svilt no visām debess pusēm tāpēc vien, ka tā iedzīvotāji nopietni gatavojas ugunsgrēkam.    

179
Pēc temata
Krievijas vēstniecība: ASV noteikušas "drakoniskas" sankcijas pret KF
Krievija strauji ierobežo ieguldījumus ASV vērtspapīros