Starptautiskās militārās mācības Summer Shield XIV Latvijā

Manevri Namejs 2018: Latvija gatavojas pilsoņu karam

708
(atjaunots 10:03 21.08.2018)
Mūsu acu priekšā Baltijas reģions kļūst par karstāko punktu Eiropā. Vašingtona un Brisele paplašina savu militāro klātbūtni un gatavojas iespējamas iedzīvotāju sacelšanās vardarbīgai apspiešanai.

14. augustā Latvijas valdība apstiprināja savu bruņoto spēku dalību Ziemeļatlantijas alianses vērienīgajās mācībās "Namejs 2018". Manevri notiks no 20. augusta līdz 2. septembrim. To scenārijā paredzēta vietējo Latgales tautas republikas "separātistu" sarīkoto nekārtību apspiešana.

Mācības notiks visā valsts teritorijā. Tautas sacelšanās apspiešanu Latvijā NATO apvienotā militārā grupējuma sastāvā apgūs Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, ASV un Kanādas karavīri. Pēc būtības tā ir gatavošanās intervencei pilsoņu kara gaitā.

Tamlīdzīgi vingrinājumi Baltijas valstīs kļūst sistemātiski un atspoguļo Rietumu bailes no Krievijas pozīciju nostiprināšanās Eiropā un pasaulē, — tā ir valsts, kas neatzīst ASV izcilību, pretojas NATO paplašināšanai uz Austrumiem un var kļūt par ES alternatīvu Eirāzijas telpā.

Protams, Baltijas "separātisms" nerada reģionālās drošības problēmas, taču rezultātā var novest pie Baltijas tautu leģitīmas pašnoteikšanās. Rezultātā Savienotajām Valstīm draud kontroles zudums pār vasaļiem Austrumeiropā.

Pasauļu karš

Agrāko "hibrīdmanevru" pieredze apliecina, ka NATO austrumu flangs ir viegli ievainojams. Gribot negribot atmiņā ataust pērnais "eksorcisms" Lietuvā, kuras teritorijā, saskaņā ar mācību leģendu, iekļuvuši "zaļie cilvēciņi" no nedraudzīgās kaimiņvalsts. Informācija par pretdiversiju mācībām netika sniegta iepriekš, un to rezultāts daudziem lika justies neērti.

Trīs desmiti "diversantu" mierīgi izkāpa no vilciena Šalčininku pierobežas stacijā (45 kilometrus uz dienvidiem no Viļņas), sabojāja sakaru sistēmu un pārņēma savā ziņā tuvāko apdzīvoto vietu. Negaidot pārsteigtie lietuviešu robežsargi un policisti nepretojās, vairāk nekā desmit no viņiem "iebrukuma" gaitā likvidēja "zaļie cilvēciņi". Piedevām izrādījās, ka Šalčininkos mīt vieni vienīgi "separātisti" — pilsētiņas mierīgie iedzīvotāji it nemaz nepretojās ienaidniekam un neviens neziņoja par "zaļajiem cilvēciņiem" pa tālruni 112. Atliek tikai iztēloties, kā cilvēkiem apnikusi oficiālā rusofobija un militāriskā psihoze.

Lācis. Foto no arhīva.
© Sputnik / Владимир Астапкович

Droši vien daudzi lietuvieši, latvieši un igauņi apjēdz, ka ģeogrāfisko īpatnību dēļ Baltijas valstu drošība lielākā mērā atkarīga no labām kaimiņu attiecībām ar Krieviju nekā no Ziemeļatlantijas alianses. Daudzi atceras, kā 90. gadu sākumā Maskava miermīlīgi atlaida Baltijas valstu "separātistus" un daudzus citus. Taču jau 2004. gadā Baltijas valstis iestājās NATO un šodien organizācija draud Krievijai ar "spēka projekciju".

Informācijas jomā viss ir apgriezts kājām gaisā. NATO agresīvā paplašināšanās uz Austrumiem tiek atainota kā labsirdīga mazo tautu aizsardzība no "lielā bada" un "deportācijām", uz ko krievi it kā esot noskaņoti ģenētiskā līmenī. Alianses ikgadējās "hibrīdmācības" notiek pēc tipiska, Krievijai naidīga scenārija: reģionālais "hegemons un agresors" atbalsta etniski tuvus "separātistus", kuri grozās Viļņas, Rīgas vai Tallinas apkaimē. Veselīgā sabiedrība un varas struktūras stingri atraida šos "nepilsoņus". Lai novērstu mazakumtautību demokrātisko genocīdu, "zaļo cilvēciņu" vienības (kazaki, brīvprātīgie, privātās militārās kompānijas) šķērso robežu un ieņem svarīgus valsts infrastruktūras objektus vienā vai vairākās Baltijas valstīs. Patriotiskā valdība, kas cieš nodevīgās agresijas rezultātā, pēc palīdzības vēršas pie NATO un itin drīz iestājas happy end un katarsija.

Protams, tās ir primitīvas muļķības, taču nez kāpēc rietumu demokrātijas gaišajā pasaulē neviens Viļņai, Rīgai un Tallinai nepiedāvā citādu startu.

Skaldi un valdi

Noskaidrojies, ka ASV izstrādāti astoņi kara scenāriji 2018. gadam, to starpā divi – ar Krieviju. ASV Starptautisko attiecību padomes (Council on Foreign Relations) analītiķi uzskata, ka karadarbību var izraisīt "tīša vai neplānota konfrontācija Krievijas un NATO locekļu starpā Krievijas pašapliecinošās izturēšanās dēļ Austrumeiropā". Ja vien ir vēlēšanās, par "pašapliecināšanos" var uzskatīt ķilavu zveju Baltijas jūrā, jaunā gāzesvada izbūvi, kravu tranzīta samazināšanos Baltijas valstīs, — ko vien sirds vēlas. Vienlaikus Krievijas vēstniecība ASV atgādināja par ASV asiņainās intervences Tālajos Austrumos 100. gadskārtu.

Ja Krievijas tauta šai intervencei pretotos vājāk, valsts būtu varējusi pārvērsties par kaut ko līdzīgu Navajo reservation (navaho tautas indiāņu rezervāts – red.). Un tāda perspektīva patlaban apdraud Baltijas tautas, kuru dzīves teritoriju ierobežo metāla žogi, ārvalstu armijas bāzes un perspektīvu trūkums. Piemēram, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) prezidents Aivars Lembergs, apzinoties nacionālās degradācijas tendenci, jau ierosinājis varasvīriem glābt, kas glābjams – radikāli atdalīt "elitāro" Rīgas aglomerāciju no izmirstošajām nomalēm, kam savas problēmas jārisina patstāvīgi. Vai par to sapņoja latvieši uz "apgaismotās Eiropas pasaules" sliekšņa 90. gadu sākumā? Baltijas valstu nacionālā atbrīvošanās un jaunais valstiskums pakāpeniski pārvēršas par kaut ko pilnīgi pretēju.

Un pēdējais. 2018. gadā Krievija organizēs septiņas starptautiskās militārās mācības, taču nevienās no tām scenārijs neparedz iedzīvotāju protestu apspiešanu vai valsts apvērsumus (krāsainās revolūcijas) kaimiņvalstīs. Manevros modelētas tikai atbildes uz draudiem no ārienes. Aptveriet konceptuālos kontrastus.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

708
Pēc temata
Mācībās Latvijā NATO spēki apgūst spēku pielietošanu krīzes eskalācijas apstākļos
Šrēders: Krievija negrasās iekarot Baltiju, Eiropai paveicies ar Putinu
Rezervistos par 962 eiro: militārajos kursos Latvijā piesakās desmitiem cilvēku
Pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem apdraud valstij?
Jaunā aizsardzības koncepcija: iekarot Latviju nebūs iespējams
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

10
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

10
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

44
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

44
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

0
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

0
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda