ASV karogs

Politologs: amerikāņi gatavi saraustīt gabalos globālo tirgu

51
(atjaunots 09:28 12.08.2018)
Patlaban sākusies ne tikai pašreizējā globālā tirgus pārformatēšana, tas tiek iznīcināts, ir pārliecināts politologs un sabiedriskais darbinieks Maksims Reva.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik, Jūlija Kaļiņina. Grūti iedomāties, cik ilgs būs ASV izraisītais vispasaules tirdzniecības karš, un nav garantiju, ka pēc pamiera nesāksies jauna eskalācija, Sputnik Igaunija pastāstīja politologs un sabiedriskais darbinieks Maksims Reva.

"Pašlaik mēs vērojam nevis to, cik aktīvi rit tirdzniecības karš, bet gan kā tas sākas. Tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV būs liels un ilgs. Vai tajā būs uzvarētājs? Šim nolūkam jānosaka karojošo pušu mērķi. Te nu es varu teikt, ka neredzu Ķīnas mērķus šajā tirdzniecības karā," — viņš uzskata.

Pēc politologa domām, ķīnieši vienkārši aizsargājas, viņiem nav pārdomātas stratēģijas, kas mums parādītu, kas Ķīnai būs pēc kara. Viss liecina, ka Ķīna nebija gatava šim karam. Nebūtu pareizi uzskatīt, ka amerikāņi vēlas tikai izlīdzināt savu tirdzniecības bilanci vai glābt dolāru. "Amerikāņi domā stratēģiski, pat dziļāk nekā ķīnieši, par 50-100 gadiem uz priekšu," — ir pārliecināts Reva.

Amerikāņi — par pasaules tirgus trešo pārdalīšanu

"Godīgi teiksim, ka amerikāņi veiksmīgi izmantoja Pirmo pasaules karu, ļoti labi izmantoja Otro pasaules karu. Divas reizes pasaules karš ir mainījis tirgu. Divas reizes par jauno pasaules tirgu arhitektiem kļuva amerikāņi," — atgādināja Maksims Reva.

ASV prezidents Donalds Tramps ne vienu reizi vien izteicies, ka pašreizējās ASV ārējās tirdzniecības vienošanās nenodrošina valstij līdera pozīcijas šajā jomā: "Sākot tirdzniecības karu ar Ķīnu, amerikāņi plāno ne tikai pilnībā mainīt tirgu, bet arī kļūt par starptautiskā tirgus — tirgus, kura arbitrs bija Pasaules tirdzniecības organizācija — trešā varianta arhitektiem."

"Šo tirgu radījuši paši amerikāņi, bet tagad paši to iznīcina, veidojot jaunu tirgu, ko varēs kontrolēt. Pašos pamatos ir kļūdaini uzskatīt, ka amerikāņi cīnās par dolāra spēku vai vājumu," — uzskata politologs.

Amerikāņi ir tirgotāju nācija, un viņiem svarīga ir peļņa. "Ja rīt amerikāņiem būs izdevīgi atteikties no dolāra, viņi atteiksies. Pagājušā gadsimta beigās amerikāņiem bija izdevīgi atteikties no lielas daļas rūpniecības, lai pēc tam mainītu savu ekonomiku — no industriālās pret informatīvo. Viņi atteicās no daļas rūpniecības un nodeva to Ķīnai. Iedeva ķīniešiem naudu, un ķīnieši sāka attīstīties," — sprieda politologs.

Pēc viņa domām, ķīnieši patiesībā nav tik spēcīgi, lai sekmīgi pretotos amerikāņiem. "Tagad amerikāņi skaidri redz, ka viņiem no jauna jāpārveido sava ekonomika un viss globālais tirgus. Amerikāņi sāk šo tirdzniecības karu, lai saraustītu gabalos globālo tirgu un uz tā drupām būvētu jaunu," — piezīmēja Reva.

Iepriekš vēstīts, ka ASV prezidenta administrācija izvērtē iespēju noteikt 25% likmi produkcijas importam no Ķīnas par kopējo summu 200 miljardu dolāru apmērā gadā. Iepriekš Vašingtona informēja par 10% likmju noteikšanu, bet Pekina apsolīja tūlītēju un adekvātu triecienu precēm no Savienotajām Valstīm.

Pekina atbildēja adekvāti un ieviesa līdzīgas nodevas precēm no ASV, kas savukārt mudina amerikāņus "sodīt" Ķīnu ar jauniem tirdzniecības ierobežojumiem. ASV tirdzniecības deficīts preču apgrozījumā ar ĶTR sastāda aptuveni 336 miljardus dolāru, un prezidents Tramps ir apņēmies jebkādām metodēm samazināt šo līdzsvara trūkumu.    

51
Pēc temata
Eirāzija lemj par atbildes triecienu: Krievija un Ķīna ieviesušas nodevas ASV precēm
Atbilde Trampam: Ķīna ievieš nodevu precēm no ASV
Putins pastāstīja, kā cieš ASV paklausīgās valstis
"Cīņā par smadzenēm" Ķīna uzvarējusi ASV un to sabiedrotos Krievijā
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

21
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

21
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

41
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

41
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Aptieka

Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek

0
(atjaunots 12:06 22.09.2020)
Pēc kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības izmaiņām paziņojumu skaits par medikamentu blaknēm praktiski dubultojies, un Veselības ministrijā cer, ka tas turpinās pieaugt; kādā gadījumā pacients var saņemt kompensāciju par dārgāka medikamenta iegādi.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, kad receptē tiek norādīts nevis medikamenta nosaukums, bet gan aktīvā viela, ļauj ietaupīt ne vien pacientiem, bet arī valstij, taču budžeta naudas medikamentu iegādes līdzfinansēšanai vienalga nepietiek, raksta Neatkarīgā.

Lētāku zāļu kompensēšana prasa arī mazāk līdzekļu no valsts puses. Taču, kā atzīst Veselības ministrijā, budžeta deficīts zāļu iegādei saglabāsies arī šogad, jo lielāks pacientu skaits izjūt kompensējamo zāļu nepieciešamību un ir tiesīgi tās saņemt.

Pacienti maksā mazāk

Zāļu valsts aģentūra apkopoja datus par to, kā strādā jaunā medikamentu izrakstīšanas kārtība. Galvenais secinājums ir šāds: mēnesī pateicoties tai pacienti ietaupa vairāk nekā miljonu eiro – kopumā 5,05 miljoni eiro pirmajos piecos mēnešos kopš jaunās kārtības ieviešanas.

Vidēji pacienta maksājums par vienu recepti ir samazinājies par 1,6 eiro. Ja salīdzina ar to pašu mēnesi pērn, jūnijā maksājums par vienu recepti samazinājās par 45%, jūlijā – par 46%, augustā – par 48%.

"Brīdī, kad tapa zināms, ka no 1. aprīļa stāsies spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, 250 kompensējamajiem medikamentiem ražotājs samazināja cenu, tai skaitā 50 medikamentiem, kuriem jau pirms tam bija zemākā cena," pastāstīja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.

No 2020. gada 1. maija cenas samazināja vēl 18 medikamentiem, 1. jūlijā – vēl 75 zālēm, savukārt no 1. septembra – vēl 45 medikamentiem.

Zāļu saraksts un blaknes

Pirms recepšu izrakstīšanas jaunās kārtības pastāvēja bažas, ka tā veicinās kompensējamo zāļu saraksta samazināšanu. Līdz izmaiņu ieviešanai sistēmā, no 2019. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam, no saraksta izsvītroja 81 medikamentu, savukārt laika posmā no 2020. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam – 99 medikamentus, toties iekļāva tajā 70 jaunas zāles.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš
из личного архива автора

Savukārt paziņojumu skaits par novērotajām blaknēm pieaudzis gandrīz par divām reizēm: no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam no ārstiem un farmaceitiem saņemti 175 paziņojumi par zāļu trūkumiem, un vēl 20 paziņojumi tika saņemti no pacientiem. 2019. gadā tika saņemts vien 61 šāds paziņojums no ārstiem un farmaceitiem un 48 – no pacientiem. Šo paziņojumu analīze liecina, ka cilvēki bieži vien informē par blaknēm, kuras jau ir norādītas zāļu lietošanas instrukcijā.

"Lai arī ziņojumu skaits palielinājies, blakņu ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus."

Zāļu valsts aģentūra un Veselības ministrija aicina iedzīvotājus arī turpmāk ziņot par blaknēm ārstam, farmaceitam vai arī pašai Zāļu valsts aģentūrai un atgādina, ka ar medicīnisku pamatojumu ārsts joprojām 30% gadījumu var izrakstīt recepti konkrētām, iespējams, dārgākām kompensējamajām zālēm, norādot tā komerciālo nosaukumu.

Ievēro jauno kārtību

Statistika liecina, ka 2020. gada aprīlī, maijā un jūnijā mediķi receptēs norādīja aktīvo vielu (starptautisko nepatentēto nosaukumu) 90% gadījumu. Martā, kad šī kārtība vēl nebija stājusies spēkā, ārsti norādīja aktīvo vielu tikai 16% gadījumu.

Veselības ministrija aicina visus ārstus turpināt informēt iedzīvotājus par jauno kārtību, tostarp neklātienes recepšu izrakstīšanas gadījumos.

"Ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir iedarbīgāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti," uzsvēra Okmane.
0
Pēc temata
Latvijā apturēta Rigvir preparātu reģistrācija
Ūdens ar citrona garšu: laboratorija pārbaudījusi ārstniecības līdzekli Rigvir
"Terapiju nedrīkst pārtraukt": vēža pacienti pieprasa atgriezt Rigvir
Aptieku uzcenojumu līderis: kāpēc zāles Latvijā ir dārgas