Vietējie iedzīvotāji Chinvalas centrālajā laukumā sēru pasākumos, kas veltīti traģisko notikumu piemiņai Dienvidosetijā

"Piecu dienu karš" Rietumu lielākā kļūda

93
(atjaunots 10:25 09.08.2018)
Rietumi pieļāva liktenīgu kļūdu, kad nesaprata, ko patiesībā Krievijai nozīmēja "piecu dienu karš". Atliek tikai minēt, kā tālāk būtu virzījusies vēsture, ja ASV un to partneri būtu sapratuši, ka tās ir lielvalsts atdzimšanas pirmās pazīmes, un būtu visus spēkus veltījuši Krievijas sagraušanai jau tolaik, 2008. gadā.

"Piecu dienu kara" desmitā gadskārta ir kļuvusi par manāmu informatīvo notikumu Krievijā, un tas nav noticis tādēļ, ka augustā ir pamaz notikumu, atzīmēja RIA Novosti autore Irina Alksnis.

Dalībnieku intervijas, atmiņas par toreizējiem notikumiem un to analīze ir aizpildījusi valsts mediju telpu, jo pārlieku nozīmīgas un vērienīgas bija īsā lokālā militārā konflikta sekas, lai arī tas nekādi neguva globālu vērienu.

Apspriežot sekas, uzmanība parasti tiek pievērsta mācībām, kādas Krievijas vadība guva konfliktā ap Dienvidosetiju. To bija daudz, tomēr visbiežāk tiek pieminēta ģeopolitiskā mācība un karavīri.

No vienas puses, Tbilisi operācija pret Chinvalu izrādījās punkts, kurā Maskava ne tikai saprata, ka ģeopolitiskā atkāpšanās vairs nav pieļaujama, bet arī spēja noturēt (pie tam gan militārā, gan politiskā aspektā) svu pozīciju līdz pat radikālam solim — Dienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanai. Taču no otras puses, tieši šī militārā operācija galīgi atklāja: ar Krievijas armiju kaut kas ir jādara, karavīru drosme un vīrišķība drīz vairs nespēs konpensēt valsts Bruņoto spēku dziļo organizatorisko un tehnoloģisko atpalicību.

Augļus, no nesa toreizējās mācības, Krievija vāc jau vairākus gadus, un tie ir nenovērtējami. Svarīga ģeopolitiskā spēles dalībnieka statusu vispasaules arēnā Maskavai izdevies atgūt, un par to lielā mērā var pateikties secinājumiem un lēmumiem, kas pieņemti "piecu dienu kara" rezultātā.

Taču likteņa ironija slēpjas citur: tikpat lielā mērā, iespējams, pat stiprāk pasaules likteni ietekmēja kļūdas, ko tolaik pieļāva abas puses. Protams, runa nav par Gruziju, tā bija tikai kārts globālajā ģeopolitiskajā partijā. Runa ir par reālajiem spēlētājiem — Krieviju un Rietumiem.

Starp "piecu dienu kara" pārsteidzošajām īpatnībām visbiežāk tiek minēts tas, cik zibenīgi toreiz nomierinājās starptautiskā situācija. Pēc pirmajām negatīvajām atsauksmēm par Krievijas darbībām Rietumi ātri atkāpās. Jau pēc dažām nedēļām pasaule izlikās, ka nekas īpašs nav noticis, turklāt konflikts Dienvidosetijā nekādi nav ietekmējis Krievijas attiecības ar rietumvalstīm un to līderiem.

Открытие музея геноцида в Цхинвали
© Sputnik / Григорий Сысоев
Genocīda muzeja atklāšana Chinvalā. Tā ekspozīcija veltīta 2008. gada augusta traģiskajiem notikumiem Dienvidosetijā

Turklāt Maskavai izdevās bez īpašām grūtībām pierādīt savu taisnību partneriem pasaules arēnā, tāpēc starptautiskā komisija, kas izmeklēja konflikta iemeslus, norādīja, ka par karadarbības sākumu atbildīga ir Gruzija.

Desmit gadus vēlāk, pēc neskaitāmām provokācijām, apsūdzībām, skandāliem, insinuācijām un atklātiem meliem, ko pēdējo gadu laikā uzklausījusi Krievija, tamlīdzīga reakcija uz toreizējām Krievijas darbībām šķiet neticama.

Domājams, aiz Rietumu dīvainās — no pašreizējā viedokļa — reakcijas pēc "piecu dienu kara" slēpjas iemesli, kuri galu galā būtiiski ietekmēja to, pie kā pasaule nonākusi tagad.

Krievijas militārā operācija Dienvidosetijā kļuva par svarīgu atskaites punktu Krievijai: no vienas puses, tā Krievijas pašas acīs apstiprināja tās statusu — svarīga reģionāla lielvalsts, no otras puses — lika ķerties pie svarīgiem transformācijas procesiem valstī.

Южная Осетия
© Sputnik / Михаил Мордасов
Automašīnu "kapsēta". Karadarbības laikā 2008. gadā katrā no tām gājuši bojā Chinvalas iedzīvotāji

Taču Rietumos 2008. gada augusta notikumi tika uztverti gluži citādi — kā "agonijā esošas bijušās lielvalsts" pēdējās ģeopolitiskās konvulsijas, jo uzvara pār Gruziju taču nav nekāds lielais sasniegums, toties paskatieties uz Krievijas armijas šausmīgo stāvokli. Vēl drusciņ, un tā vairs neeksistēs, un tad jau arī Krievijai vairs necik ilgs laiks neatliks.

Rezultātā pārsteidzoši racionālā un maigā (atkal — no pašreizējā viedokļa) starptautiskās sabiedrības reakcija patiesībā liecināja, ka nav nekādas vēlēšanās tērēt spēkus un piebeigt mirstošo mastodontu. Neviens tam vienkārši neredzēja jēgu.

Tiesa, kļūdu tolaik pieļāva ne tikai Rietumi.

Rietumu reakcija pēc "piecu dienu kara" Krievijā tika interpretēta no starptautiskās politikas tradicionālo, daudzus gadsimtus ilgo noteikumu viedokļa: izspēlēta vēl viena ģeopolitiskā partija, šoreiz laimējusi — lai arī mazliet negaidīti — Maskava, un pārējie spēlētāji atzina rezultātus. Tradīcijas, ceremonijas, diplomātiskie noteikumi, pasaules lielās politikas manieres un rezultātu formāla noformēšana oficiālā dokumentā — viss ir tā, kā tam jābūt.

Акция в Москве памяти событий в Южной Осетии
© Sputnik / Петр Быстров
Maskavā organizēta akcija Dienvidosetijas traģisko notikumu piemiņai

Tāpēc, kad pēdējos gados līdz ar krīzes sākumu Ukrainā negaidīti atklājās Rietumu patiesā attieksme, Krievijai tas sagādāja pārsteigumu. Kopš 2014. gada Krievijai ir nācies apzināties un saprast, ka vairs nekādu noteikumu nav, ka jebkuri solījumi, iespējams, tiks pārkāpti jau nākamajā dienā, ka lielvalstu paraksti nav pat aprakstītā papīra vērti, un par ikdienas procesu ierasto elementu kļuvušas asiņainas provokācijas un fantasmagoriski meli.

Tā nav nejaušība, ka Vladimirs Putins regulāri atgādina Eiropai dokumentu, ko parakstījuši tās ārlietu ministri. Tam vajadzēja noregulēt Ukrainas valdības un maidana konfliktu, taču tas tika izmests atkritumos jau nākamajā dienā. Šī vienošanās Kremļa acīs liecina, ka attiecībās ar Krieviju Rietumi ir sākuši spēli bez jebkādiem noteikumiem.

Taisnības labad jāsaka, ka mūsu kļūda, interpretējot Rietumu reakciju pēc konflikta Dienvidosetijā, nebija kritiska. Protams, nepatīkami, pat sāpīgi ir apzināties, ka realitāte ir daudz skarbāka nekā šķita, un boksa mača vietā tu esi spiests piedalīties negodīgā ielu kautiņā "visi pret vienu". Taču ir arī viens aspekts, kas nes mierinājumu.

Atšķirībā no Krievijas, Rietumi pieļāva liktenīgu kļūdu, kad nesaprata, ko patiesībā Krievijai nozīmēja "piecu dienu karš".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Abhāzijas Republikas prezidents Rauls Hadžimba
© Sputnik / Сергей Гунеев
Atliek tikai minēt, kā tālāk būtu virzījusies vēsture, ja ASV un to partneri būtu sapratuši, ka patiesībā tās ir lielvalsts atdzimšanas pirmās pazīmes, un būtu visus spēkus veltījuši Krievijas sagraušanai jau tolaik, 2008. gadā (atzīmēsim iekavās — toreizējās, daudz vājākās Krievijas sagraušanai). Var tikai minēt, vai Krievija, Krievijas sabiedrība un valsts būtu tikuši galā ar to spiedienu, ko tai nācies izturēt kopš 2014. gada.

Taču tagad Krievijai tas ir tikai hipotētisks jautājums. Tagad lai citi lauza rokas bēdās par to, ka toreiz, pirms desmit gadiem bijuši tik tuvredzīgi.    

93
Pēc temata
NATO aicina Krieviju "anulēt" Dienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanu
ASV senators ierosina izveidot grantus valstīm, kas robežojas ar Krieviju
Krievijas aizsardzības ministrs paskaidroja, kāpēc Krievija nedod mieru NATO
Krievijas mierneši nepieļāva stāvoklim Donbasā līdzīgu situāciju Piedņestrā

"Ņemti vērā visi riski": kāds būs Krievijas GKS jaunais bruņojums

14
(atjaunots 16:53 16.01.2021)
Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 un Tu-95 joprojām ir Krievijas kodolriādes svarīgākais arguments gaisā, tomēr, neskatoties uz regulāro modernizāciju, to resursi ir ierobežoti.

Šo lidaparātu vietā stāsies tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (TA PAK). Krievijas Aizsardzības ministrija jau pieņēmusi lēmumu par tā aprisēm, dzinēja izmēģinājumi sāksies šogad. Par jauno "stratēģi" portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Lidojošais spārns

Krievijas AM plāno, ka TA PAK nonāks bruņotajos spēkos pašreizējās valsts programmas ietvaros, tas ir, līdz 2027. gada beigām. AM apstiprinājusi jaunās lidmašīnas skici, saskaņojusi tā īpatnības un parakstījusi ražošanai nepieciešamo dokumentāciju. Ziņas par bumbvedēja izmēģinājumu parauga būvdarbu sākumu tika sniegtas pērnā gada maijā, decembrī kļuva zināms, ka tapis pirmais tā dzinējs. Uzņēmuma "ODK Kuzņecov" direktors Aleksejs Soboļevs pastāstīja, ka spēkiekārta ir izgatavota un gada sākumā ieplānoti tās izmēģinājumi stendā.

Paralēli turpinās darbs arī pie citiem dzinējiem – tos pārbaudīs gan stendā, kas atdarina apstākļus lielā augstumā, gan arī lidojošajā laboratorijā.

Projekts ir slepens, pagaidām pieejams pavisam neliels informācijas apjoms. Zināms, ka perspektīvajā lidmašīnā plaši pielietotas tā saucamās stealth tehnoloģijas. Jaudīgi un ekonomiski dzinēji ar lielu atdevi palilinās lidojuma ilgumu līdz 30 stundām (Tu-160 – 25).

Konstruktori izraudzījušies citu fizelāžas shēmu – DA PAK top pēc "lidojošā spārna" principa. Tas paplašinās iespējas cīņā un manevrētspēju. Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka tamlīdzīga aprise mazina arī lidaparāta pamanāmību.

"Fizelāžas kā tādas vispār nav, slodze vienmērīgi sadalīta pa spārnu, - viņš teica. – Piekaramo iekārtu nebūs, gaisa savācēji būs dziļi paslēpti, spārna platā aizmugures daļa piesegs karstās izpūtes gāzes. Pie tam kontrukcija ļauj uzņemt lielāku daudzumu degvielas, munīcijas un radioeolektronisko iekārtu."

Mūsdienīgas iekārtas

TA PAK būs mūsdienīgākā elektronika, pie tam ar desmitiem gadu ilgām modernizācijas iespējām.

"Tā bija arī agrāk, mūsu "stratēģi" Tu-95 lido jau vairāk nekā pusgadsimtu, tomēr vēl aizvien risina visus nospraustos uzdevumus," uzsvēra Popovs. Elektroniskās iekārtas un automatizētās sistēmas būtiski uzlabos lidmašīnas manevrētspējas un atvieglos vadību.

"Britiem savulaik bija stratēģiskais bumbvedējs "Vulkāns", būvēts pēc "lidojošā spārna" shēmas, - atgādināja Popovs. – Taču no tā atteicās, arī sarežģītās pilotāžas dēļ. Tolaik taču bija tikai manuālā vadība. Toties TA PAK daudzas operācijas izpildīs automāti."

Fizelāžai plānots izmantot jaunākos kausējumus un kompozītus. Pēdējo gadu desmitu laikā zinātnieki ir aizgājuši tālu uz priekšu mazāk pamanāmu un izturīgāku aviācijas materiālu jomā – tas ir ļoti svarīgi, ja jāpaceļ gaisā vairāki simti tonnu metāla, jālido ar tādu kravu, jāizpilda manevri un jāiztur liela slodze.

Vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka perspektīvais bumbvedējs būs zemskaņas lidaparāts, domājams, tā kreisēšanas ātrums nepārsniegs 1000 km/h, maksimālais – aptuveni skaņas ātrums.

"Kad nav stabilizatora, ir grūti kompensēt dažus pikēšanas vai kabrēšanas momentus, - paskaidroja Popovs. – Tomēr konstruktori ir nonākuši pie kompromisa. "Lidojošā spārna" lielā platība ļaus strādāt nelielā augstumā un saglabāt manevrētspēju, toties 20 kilometru augstumā, kur gaiss ir izretināts, spārns radīs pietiekamu pacelšanas spēku. Bumbvedējs varēs pārvietoties minimālā augstumā, apliecot reljefu, izdarīt triecienu no "slēpņa" un sekmīgi uzbrukt pretiniekam no stratosfēras ešelona."

Aukstā kara veterāni

Tiesa, pagaidām būtu pāragri diskutēt par perspektīvā "stratēģa" sērijveida ražošanu un masveida piegādi BS. Pagaidām turpinās laika pārbaudi pārvarējušo raķešnesēju pilnveidošana. Piemēram, 2021. gadā plānots sākt dziļi modernizēto bumbvedēju Tu-160M piegādes GKS. Tuvāko septiņu gadu laikā šo mašīnu parks pieaugs pusotru reizi.

Atjaunotos "Baltos gulbjus" rada uz pasaulē spēcīgāko un lielāko virsskaņas lidmašīnu Tu-160 bāzes. Tās bija izstrādātas 70. gados atbildei uz amerikāņu virsskaņas bumbvedēju B-1 Lancer. 1992. gadā PSRS Gaisa kara spēkos bija 35 tādi lidaparāti. Pēc PSRS sabrukuma 19 no tiem dabūja Ukraina. Tikai astoņus izdevās atgūt – pārējos Kijeva utilizēja.

Krievijas bumbvedējs Tu-95MS
© Sputnik / Владислав Белогруд

Tu-160 ražošanas atjaunošanas programma Krievijā sākās 2015. gadā. Pirmais izmēģinājumu raķešnesējs, būvēts uz ierindas bumbvedēja bāzes, pacēlās gaisā pērnā gada februārī. Visus nākamos būvēs "no nulles". Tie saņems jaunos dzinējus NK-32-02, kas palielina lidojuma attālumu par 1000 kilometriem. Izstrādātas arī modernas aviācijas sistēmas, kontroles un navigācijas līdzekļi, radioelektroniskās cīņas kompleksi un bruņojuma kontroles sistēma.

Stratēģiskās aviācijas "ilgdzīvotājs" ir arī bumbvedējs Tu-95. Par "Lāci" Ziemeļatlantijas aliansē iedēvētā lidmašīna strādā jau kopš 50. gadu vidus. Modernizēto Tu-95MS laiž klajā no 1981. gada. Tā pati ātrākā turbopropelleru lismašīna pasaulē. Raķešnesēja maksimālais ātrums – 830 km/h. Spēj uzņemt vairāk nekā 20 tonnas lietderīgās kravas un nogādāt to 10 000 km attālumā.

Vasarā pirmajā lidojumā devās modernizētais "Lācis" Tu-95MSM. Tāpat kā virsskaņas Tu-160, arī tam bus mūsdienīgs bruņojuma komplekss un iekārtas. Lidmašīna būs nodrošināta ar vēl jaudīgākām spēkiekārtām ar palielinātu resursu. Izstrādātāji apliecināja, ka pēc modernizācijas Tu-95 cīņas īpatnības pieaugs divkārt.

14
Tagi:
aizsardzība, gaisa kara spēki, Krievija
Pēc temata
Krievijas stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 veikuši 15 stundas ilgu lidojumu
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Vienkārša recepte ASV un NATO savaldīšanai – Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības
Ziemeļu straume 2

Pēdējā brīdī: ASV atkal ķeras pie "Ziemeļu straumes 2"

13
(atjaunots 15:49 16.01.2021)
No 1. janvāra ASV pastiprinājušas pasākumus pret projekta dalībniekiem. Tomēr būvdarbi turpinās.

Dāņu kompāniju "Ramboll" iebiedējušas Vašingtonas sankcijas, vēsta mediji. Eiropā atkal iedegušās kaislības: kamēr vācieši gatavo fondu aizsardzībai no sankcijām, briti vēlas sekot amerikāņu piemēram, bet zviedri bīstas no "gāzes kara". Par to, kas sagaidāms gāzesvada projektā, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Atkal vecā dziesma

"Ziemeļu straumes 2" sauszemes iecirknis ārvalstīs ir sekmīgi pabeigts. Patlaban tiek izbūvētas caurules Vācijas ūdeņos. Tai sekos Dānija. Projekts nonācis finiša taisnē. Tomēr Vašingtona atsakās to atzīt. No 1. janvāra stājies spēkā jaunais likums par aizsardzības budžetu, kas ietver papildu sankcijas pret Krievijas gāzesvadu.

Cita starpā runa ir par organizācijām, kas nodrošina testēšānas, inspekcijas vai sertifikācijas pakalpojumus. Norvēģu kompānija "DNV GL" jau paziņoja, ka pārtrauc visas ar gāzesvada pārbaudi saistitās darbības un nevarēs to sertificēt.

Iepriekš ASV Senāta republikāņu vairākuma līderis Mičs Makkonels pavēstīja, ka likumam par aizsardzības budžetu ir izšķiroša nozīme valsts drošības aspektā un no "tādu lielvalstu-sāncenšu kā Ķīna un Krievija savaldīšanas" viedokļa. Šis dokuments nostiprinās ASV priekšrocības "jūrā, uz sauszemes, gaisā, kibertelpā un kosmosā".

"Gazprom" atlicis izbūvēt aptuveni 150 kilometrus cauruļu: 120 — Dānijas un mazliet vairāk nekā 30 – Vācijas ūdeņos. Gāzesvads ir gatavs par 94%.

Neskatoties uz Vašingtonas mēģinājumiem aizkavēt piecu Eiropas lielāko enerģētisko kompāniju finansētā projekta noslēgumu, 11. janvārī atsākās darbs Vācijas teritoriālajos ūdeņos pēc gadu ilga pātraukuma. No 15. janvāra sākas cautuļu izbūve pie Dānijas krastiem.

Cauruļvadu izbūves kuģim "Fortune" palīdzēs Krievijas Jūras glābšanas dienesta "Murman" un "Baltiyskiy issledovatel", kā arī citi sagādes kuģi. Jūrā tiks izveidota pagaidu lieguma zona 200 metru platumā abās pusēs no cauruļvadu izbūves līnijas.

Iepriekš "Gazprom eksport" ģenerāldirektore Jeļena Burmistrova precizēja, ka jūras iecirkņa izbūves termiņš ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, laikapstākļiem.

Aizsargmehānisms

Pa to laiku ASV atkal draud Eiropas kompānijām, kas, pēc Vašingtonas domām, palīdz Krievijai.

"Mēs cenšamies informēt tās par risku un aicinām atteikties no sadarbības, pirms nav par vēlu," informācijas avotu Valsts departamentā citēja aģentūra Reuters. Tuvākajās dienās Baltais nams, domājams, publicēs nepatīkamo organizāciju sarakstu.

Tomēr Krievijas ĀM uzsvēra: Maskava nešaubās par "Ziemeļu straumes 2" panākumiem, lai kāds būtu Vašingtonas spiediens pret "Gazprom" partneriem Rietumeiropā.

Vācija joprojām uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un nepieņem ASV eksteritoriālās sankcijas. Pat to nesen atgādināja Vācijas Ministru kabineta oficiālā pārstāvja vietnieks Ulrike Demmers. Vēl vairāk, janvāra sākumā Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments ar balsu vairākumu atbalstīja reģionālās valdības iniciatīvu nodibināt ekoloģisko fondu "Klimata un apkārtējās vides aizsardzība MV".

Fonds izdomāts ar mērķi apiet amerikāņu sankcijas. Organizācija varēs iegādāties būvdarbiem nepieciešamās iekārtas, bet vispirms – atzīs cauruļvadu par ekoloģijai svarīgu projektu.

Vācu izdevums Bild precizēja, ka ts ļaus klasiificēt "Ziemeļu straumi 2" kā "apkārtējās vides aizsardzības principiālu elementu".

Fonds plāno reģistrēt komercuzņēmumu, kas nodarbosies vienīgi ar "Ziemeļu straumi 2". Kompānijas, kam draud sankcijas, sadarbosies ar Krieviju, izmantojot minētā uzņēmuma piedāvātos ekonomiskos instrumentus.

Zaudē laiku

Vai vācieši paspēs pasargāties no sankcijām? Novērotāju domas dalās. No vienas puses, fonds saņems pietiekamas investīcijas un pilnvaras, lai nivelētu Vašingtonas centienus, uzskata kompānijas "TMT" direktors Daņiils Rostobcevs.

"Tomēr iniciatīva ar fornu radījusi sabiedrības neapmierinātību, it īpaši "zaļo" vidū. Ekologi uzskata, ka ir neētiski un neglīti tādējādi veicināt projektu, kurš, pēc viņu domām, nepavisam nav "zaļš", tas apdraud apkārtējo vidi," norādīja analītiķis.

Tagad viss atkarīgs no tā, vai projekta piekritējiem izdosies vienoties ar sabiedrību. Vienlaikus, uzskata neatkarīgais rūpniecības eksperts leonīds Hazanovs, Berlīne jebkurā gadījumā nepakļausies Vašingtonai: Vācijai vajadzīga Krievijas gāze, lētāka nekā amerikāņu SDG. Vēl jo svarīgākas ir ekonomiskās attiecības ar Krieviju – tas ir stratēģisks tirgus Vācijas kompānijām.

"Protams, pret fondu tiks vērstas sankcijas, tomēr tām nebūs efekta. Bet pret tā apakšuzņēmējiem nāksies gatavot jaunu likumprojektu, saskaņot to Kongresā, gaidīt, kamēr parakstīs prezidents. Tas var ilgt pat pusgadu, kura laikā "Ziemeļu straumi 2" pabeigs," sprieda eksperts. Tomēr viņš pieļāva, ka iespējams grūtības ar ekspluatācijas sākumu, ņemot vērā ASV aizsardzības budžertā iekļautās sankcijas.

Bailes un naids

Amerikāņu piemēram vēlas sekot briti. Lielbritānijas konservatīvais deputāts Deniels Kočinskis paziņoja, ka Krievijas gāzesvads esot "ārkārtīgi bīstams" ar to, ka ved "tieši uz Krieviju". apejot visus gāzes un naftas tīklus NATO valstu teritorijā. Viņš piebilda, ka britus vairs nekavē dalība ES, tāpēc "vajag sekot amerikāņu draugiem un ieviest sankcijas pret jebkuru kompāniju, kas iesaistīta "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos".

Vienlaikus Zviedrija ir nobažījusies par to, ka cauruļvada dēļ Džo Baidena prezidentūras laikā sāksies "gāzes karš" valsts tiešā tuvumā. "Svenska Dagbladet" atzīmēja, ka amerikāņu demokrāts ir "pat niknāks tā pretinieks nekā Donalds tramps". Savukārt Skandināvijas karaliste jautājumu jau izlēmusi – valdība piekrita cauruļvadu izbūvei valsts ekonomiskajā zonā.

Par Baidena prezidentūras negatīvo aspektu no "Gazprom" viedokļa uzskata viņa enerģētisko politiku, tā saucamo zaļo kursu. Demokrāti plāno iztērēt divus triljonus dolāru, lai pārietu pie ekoloģiski tīras enerģētikas līdz 2035. gadam, bet līdz 2050. gadam – pie nulles izmešiem. Tomēr Krievijai par labu nāk arī zaļā enerģētika: pa "Ziemeļu straumi 2" var sūknēt ne tikai dabasgāzi, bet arī ūdeņradi. Ūdeņraža degvielas potenciālais pieprasījums Eiropā ir ļoti liels.

Savienotajās Valstīs valda šaubas par to, vai viss, ko Baltais nams sasolījis "plūsmai", ir īstenojams. Bijušais senators no Virdžīnijas štata Ričards Bleks apgalvoja, ka Baidens dos priekšroku klusam līgumam ar Maskavu par būvdarbu pabeigšanu. Toties tā vietā mēģinās iztirgot kaut kādus labumus Vašingtonai.

13
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Vai Vācijas triks "Ziemeļu straumes 2" glābšanai līdzēs?
ASV neatmetīs centienus kaitēt "Ziemeļu straumei 2"
"Ziemeļu straume 2": kāpēc ASV liek šķēršļus gāzesvadam un ko par to domā Eiropa