Ukrainas prezidenta P.Porošenko vizīte Rīgā

Algotņi no Latvijas: kas dodas uz Donbasu karot Ukrainas pusē

258
(atjaunots 18:10 06.08.2018)
Nelikumīga piedalīšanās bruņotos konfliktos ārpus Latvijas ir aizliegta, taču Latvijas taisnā tiesa uzbrūk tiem, kuri karo zemessargu pusē, bet proukrainisko formējumu kareivjus specdienesti "neievēro".

RĪGA, 4. augusts — Sputnik, Vladimirs Lindermans. Donbasā bojā gājušais Latvijas pilsonis Arturs Bezsmertnijs bija liepājnieks, vēstīja Sputnik Latvija. Informācijas avoti Ukrainā paziņoja arī viņa iesauku – "Ronins". Bijušie dienesta biedri stāstīja, ka kopš 2014. gada "Ronins" paspējis saskaņā ar kontraktu izdienēt vairākās vienībās, tostarp – "Labējā sektorā" (Krievijā aizliegta organizācija).

Likums politikas kalpībā

Latvija ir Kijevas sabiedrotā konfliktā, taču republikas normatīvie akti aizliedz tās pilsoņiem piedalīties karadarbībā ārvalstīs, kā arī patvaļīgu (valsts nesankcionētu) iestāšanos ārvalstu varas struktūrās.

Tiesa, Krimināllikuma 77. pantā, kas paredz sodu par nelikumīgu dalību bruņotos konfliktos aiz Latvijas robežām, ir atruna. Sodāmi tie, kas karo pret citas valsts neatkarību vai teritoriālo vienotību. Tā ļauj traktēt likumu tā, ka dienests UBS rindās vai tādos brīvprātīgo bataljonos kā "Azova" nav nekāds noziegums, bet iestāšanās DTR/LTR zemessargu rindās ir sodāma.

Taču 2017. gada sākumā tika pieņemts vēl viens grozījums normatīvajos aktos. 95’. pants aizliedz Latvijas iedzīvotājiem dienēt jebkādās citas valsts varas struktūrās – armijā, IeM, drošības dienestos vai paramilitārās organizācijās, tostarp arī Ukrainas brīvprātīgo bataljonos. Aizliegums neattiecas uz NATO valstīm, taču Ukraina nav alianses dalībvalsts.

Tātad bojāgājušais "Ronins" bija krimināli atbildīgs Latvijā. Tāpēc ne Drošības policija, ne citi resori nesniedz nekādus saprātīgus komentārus ne par viņa bojāejas apstākļiem, ne arī to, kas viņu savervējis.

"Ārija" tieksmes novedušas līdz "Azovam"

Taču dažkārt informācija parādās publiskajā telpā. Tā notika 2016. gada jūlijā, kad Ukrainā tika nogalināts "Azova" karavīrs, Latvijas pilsonis Jurijs Višņeveckis. Viņu nenogalināja zemessargi, viņu nošāva Ukrainas Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienības snaiperis, kad notika mēģinājums aplaupīt inkasentu mašīnu Zaporožjes apgabalā.

Rīgā daudz pazina Višņevecki. Viņš bija Latvijas čempions brīvajā cīņā, piedalījās citās sacensībās, turklāt bija labi pazīstams skinhedu "tusiņā". Tādus kā viņš ir grūti nosaukt par latviešu nacionālistiem. Pārsvarā tie ir krievi, kam, tā sakot, "jumts aizbraucis" uz "āriju" un "baltās rases" ideoloģijas pamata.

Tā kā informācija par "azovieša" nāvi plaši izplatījās medijos un sociālajos tīklos, Drošības policija bija spiesta reaģēt: sak novērojām, taču mums nav pierādījumu, ka viņš piedalījies karadarbībās. Tas izskanēja divtik muļķīgi, jo Višņevecka dienestu "Azovā" publiski apstiprināja UDD vadītājs Vasilijs Gricaks.

2017. gadā "parādījās" vēl viens brīvprātīgais no Latvijas – Vitālijs Šampiņš. Intervijā ukraiņu medijiem viņš aicināja "slaktēt un galēt draņķa moskaļus". Par savu dalību konfliktā viņš skaidroja: "Es gribu būt šeit, karot pret Krieviju. Palīdzēt jūsu valstij, es ienīstu Krieviju un visu, kas ar to saistīts. Tā valsts gadu desmitiem iznīcinājusi manus tautiešus."

Gan par Višņevecki, gan Šampiņu zināms, ka, būdami brīvprātīgo bataljonu rindās, viņi vairākkārt braukuši mājup, uz Latviju. Tomēr specdienesti viņu ierašanos "nepamanīja".

Donbasa piekritēju vajāšana

Citāda ir situācija ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pievienojušies Donbasa zemessargiem. Pret viņiem ierosinātas vairākas krimināllietas. Tie, kuri atgriezušies Latvijā, nokļuva aiz restēm. Tie, kuri palika Donbasā vai devušies uz Krieviju, izsludināti meklēšanā.

Publiski nosaukti astoņi cilvēki: Vjačeslavs Visockis, Valentīns Miļutins, Grigorijs Kosņikovskis, Beness Aijo, Anatolijs Matjukovskis, Artjoms Skripņiks, Rodions Kušnirs (gājis bojā netālu no Doņeckas), Ints Geršmanis. Lietas ierosinātas vēl pret vairākiem cilvēkiem, kuru vārdus Drošības policija neizpauž.

Tiesā izskatīta Daugavpils iedzīvotāja Artjoma Skripņika lieta. Prokuratūra pieprasīja viņam brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Taču pirmās instances tiesa Skripņiku attaisnoja, jo visi izmeklēšanā savāktie pierādījumi par Skripņika dalību karadarbībā Donbasā attiecās uz 2014. gadu, kad likums Latvijā vēl nebija stājies spēkā.

258
Pēc temata
Liebritānijā nogalināts Ukrainas BS brīvprātīgais no Latvijas
Donbasa iedzīvotājus aizsargā brīvprātīgie no Somijas
Donbasa karadarbību dalībā vainotais latvietis attaisnots
Timošenko paziņoja, ka Porošenko gūst peļņu no konflikta Donbasā
Ukrainas tiesībsargi apsūdz bruņotos spēkus par Donbasa iedzīvotāju spīdzināšanu
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

46
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

46
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Piloti pie Su-24M, foto no arhīva

"Nosvīdu pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko

34
(atjaunots 11:53 01.08.2020)
Pareizi aprēķināt ātrumu, precīzi novērtēt distanci un vairākas minūtes noturēt lidmašīnu nemainīgā stāvoklī – degvielas uzpilde tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem pilota darba elementiem. No ekipāžas tā prasa dzelzs nervus.

Lai saņemtu atļauju degvielas uzpildei, vajadzīga solīda pieredze grupas pilotāžā. Par to, kā notiek degvielas uzpilde gaisā, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Noķert konusu

Degvielas uzpilde debesīs būtiski palielina lidojuma attālumu, teorētiski var padarīt to pat neierobežotu. Tas ir īpaši aktuāli lidmašīnām, kas strādā lielā attālumā no bāzes aerodroma – ne vienmēr taču pēc kaujas uzdevuma izpildes tvertnēs pietiks degvielas mājupceļam.

Palīgā nāk degvielas uzpildes lidmašīnas. Paši piloti tās dēvē par tankkuģiem. Parasti "lidojošās DUS" ir modificētas kara transporta aviācijas kravas lidmašīnas. Tajās uzstāda papildu tvertnes ar aviācijas degvielu un speciālas parsūknēšanas sistēmas. Krievijā vienīgais specializētais degvielas uzpildes lidmašīnas tips ir Il-78 un tā variants Il-78M. Kopā GKS ir piecpadsmit šādi lidaparāti.

Degvielas pārsūknēšanai gaisā Krievijas aviācija izmanto formulu "šļūtene – konuss – stanga". Lidmašīna tiek komplektēta ar vienu vai vairākām piekares uzpildes iekārtām. Parasti divas atrodas zem spārniem, aiz dzinēju motogondolām, trešā – fizelāžas astes daļā. Katrai ir vairākus desmitus metru gara elastīga šļūtene. Tās galā – tā saucamais konuss, līdzīgs badmintona volānam. Tā ir "uzpildes pistole".

"Tankkuģis uzņem noteiktu augstumu un samazina ātrumu līdz 500-600 km/h, pēc tam, saglabājot pastāvīgu kustības virzienu, izlaiž šļūtenes, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs, ģenerālmajors Vladimirs Popovs. – Lidmašīnai-"klientam" ir jāpietuvojas tās astei un mazliet jāsamazina augstums, jāizlaiž stanga – degvielas uztvērējs un jātrāpa ar to precīzi konusā šļūtenes galā. Stanga ar elektromagnētisko slēdzeni savienota ar centrālo atveri, pēc tam notiek hermetizācija, un degviela tiek padota zem augsta spiediena. Procedūra ilgst desmit-piecpadsmit minūtes. Tiklīdz degvielas padeve pārtrūkst, uzpildītā lidmašīna atvienojas no tankkuģa un turpina lidojumu."

Intuīcija un savaldība

Izskatās vienkārši tikai uz papīra. Patiesībā tas ir viens no sarežģītākajiem taktiskajiem pilotēšanas elementiem. Uzpildes stangas uzstādītas visiem iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, pārtvērējiem, tālās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Īpaša loma degvielas uzpildei ir jūras aviācijā, jo okeānā nav aerodromu, kur nosēsties un pieliet pilnas tvertnes.

Personālsastāva apmācības un kvalifikācijas celšanas centri atļauj sākt treniņus šīs operācijas izpildei tikai pirmās klases lidotājiem, kuri labi apguvuši lidojumus grupā. Tieši grupas pilotāža izstrādā virsniekiem acumēru un prasmi orientēties telpā. Augstumā bieži "krata": turbulence un "gaisa bedres" var jebkurā brīdī novirzīt lidmašīnu no kursa.  

"Vispirms māca vienkārši pietuvoties tankkuģim no astes un turēties noteiktajā attālumā no tā, - skaidroja lidotājs. – Nākamais posms – "sausā" uzpilde: šļūtenes savienošana ar konusu bez degvielas padeves. Tikai vēlāk, kad parādās iemaņas un pārliecība par saviem spēkiem, notiek īsta uzpilde. Ekipāžas, kas nav spējušas apgūt procedūru, dodas uzdevumos ar piekārtām degvielas tvertnem. Tas nav labākais risinājums – tvernes aizņem bruņojuma piekares punktus un samazina lidmašīnas aerodinamiku."

Smago tankkuģu pacelšana gaisā pilotu apmācībām nav nekāds lētais prieks. Tāpēc to lomu parasti izpilda frontes bumbvedēji Su-24, kā arī klāja Su-33 un MiG-29K. Šim nolūkam izstrādāti speciāli piekarami agregāti.

"Ļoti labi atceros savu pirmo mācību uzpildi gaisā, - stāsta atvaļinātais majors Dmitrijs Ļitvinovs, iznīcinātāja Su-27 pilots. – Pacēlos no aerodroma, izgāju noteiktajā rajonā, pietuvojos Su-24 astei. Viņš izlaida savu "puņķi", es izlīdzināju ātrumu, ieņēmu augstumu, izlaidu stangu... un te sāka "kratīt". Nokļuvām turbulences zonā, lidmašīnu pasvieda uz priekšu, uzpildes konuss iesita pa kabīnes lukturi. Samazināju ātrumu, atkal pamēģināju savienoties, atkal neizdevās. Tikai ar trešo mēģinājumu trāpīju ar stangu konusā. Nosvīdis biju kā pirtī."

Uzpilde ar autopilotu

Kara lidmašīna var līdz trīs reizes uzpildīties gaisā. Stratēģiskie raķešnesēji Tu-95MS un Tu-160, kas strādā maksimālā attālumā no aerodroma, parasti divas reizes papildina degvielas rezervi – pa ceļam uz mērķi un atpakaļceļā.

Iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, armijas aviācijas lidaparātiem parasti pietiek ar vienu degvielas "papildporciju".

"Varētu domāt, helikoptera un lidmašīnas ātrums nav salīdzināms, - stāstīja Popovs. – Tomēr ātrgaitas kaujas helikopterim ir pa spēkam panākt tankkuģi, kas izlaidis aizspārņus un samazinājis ātrumu līdz 250-300 kilometriem stundā. Uzpildes stanga armijas aviācijas mašīnām ir ļoti gara – lai šļūteni nepārcirstu nesošās skrūves lāpstiņas. Tāda uzpilde prasa augstāko kvalifikāciju gan no helikoptera pilota, gan tankkuģa ekipāžas. Pirmajam nākas ilgu laiku turēt maksimālu ātrumu, otram – minimālu, teju vai nekrītot. Skaidrs, ka piloti strādā uz savu iespēju robežas."

Nākotnē plānots svītrot cilvēka faktoru no degvielas uzpildes procedūras. Tamlīdzīgs darbs jau sākts gan Krievijā, gan Rietumos. Degvielas tverņu papildināšanas automatizāciju plānots panākt uz jauno uzpildes sistēmu rēķina, kas sinhronizēs tankkuģa un "klienta" borta datoru darbu.

Iznīcinātājs vai bumbvedējs pats uzņems optimālu kursu, izlīdzinās ātrumu un notvers konusu ar stangu. Cilvēkam atliks tikai novērot. Tamlīdzīga tehnoloģija tiks daļēji īstenota Krievijas degvielas uzpildes lidmašīnu Il-78 jaunākajā modifikācijā – Il-78M-2.

 

34
Tagi:
Krievija, aviācija
Gruzija

Gruzijā sagaidīja pirmos tūristus pēc avioreisu atjaunošanas

0
(atjaunots 18:00 05.08.2020)
Augusta sākumā Gruzija atjaunoja regulāro aviosatiksmi ar Vāciju, Franciju, Latviju, Lietuvu un Igauniju.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Gruzijā ieradušies pirmie tūristi pēc aviosatiksmes atjaunošanas, kura tika apturēta koronavīrusa pandēmijas dēļ, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz valsts Ekonomikas ministrijas vadītājas Natijas Turnavas paziņojumu brīfingā.

Augusta sākumā Gruzija atjaunoja regulāro aviosatiksmi ar Vāciju, Franciju, Latviju, Lietuvu un Igauniju.

"Tiek īstenoti reisi no Minhenes, rīt mēs sagaidām pirmo lidmašīnu no Rīgas. Nesen atlidoja lidmašīna no Parīzes. Tāpat mēs turpinām pārrunas ar citām kompānijā pakāpeniskai aviosatiksmes atvēršanai, taču, protams, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju," paziņoja Turnava.

Tūrisma administrācijas vadītāja Mariama Kvrivišvili pateica brīfingā, ka no Minhenes un Parīzes ieradušies tūristi neiziet obligāto karantīnu.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 705 tūkstoši cilvēku ir miruši un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
tūristi, Gruzija
Pēc temata
Kipras varasiestādes atlīdzinās atpūtas izdevumus tūristiem, kuri saslims ar koronavīrusu
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Beļģijas ĀM paskaidroja, kādēļ ES nevar atrisināt robežu atvēršanas jautājumu
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju