Militāro mācību Noble Partner atklāšanas ceremonija Gruzijā

Piecu dienu karš 2008. gadā nav devis Gruzijai nekādu mācību

153
(atjaunots 10:34 03.08.2018)
Krievijai nedraudzīgās militārās mācības Gruzijas teritorijā sadarbībā ar NATO atspoguļo valdības oficiālo vēlmi tuvināties Rietumu militārajai aliansei, uzskata Sputnik autors Aleksandrs Hroļenko.

Divas nedēļas ilgie NATO manevri Gruzijā Noble Partner 2018 sākās 1. augustā un atspoguļo NATO augošo aktivitāti Dienvidkaukāzā, ko alianse uzskata par ļoti nozīmīgu ģeopolitiskajai konstruēšanai Eirāzijā. Kontrole par Gruziju (Azerbaidžanu un Armēniju) ļauj apdraudēt Krieviju, Irānu, "nodrošināt" Turciju un energonesēju piegādes, kā arī ietekmēt tranzītu uz Centrālāziju.

Mācības Noble Partner 2018 liek domat, ka 2008. gada augustā neviens no partneriem nav guvis nekādu mācību. Manevros kara aerodromā un poligonā Vaziani, mācību bāzē Norio piedalās 3000 karavīru no 13 valstīm, ieskaitot Armēniju, Azerbaidžānu, Lielbritāniju, Vāciju, Igauniju, Franciju, Lietuvu, Norvēģiju, Poliju, Turciju un Ukrainu. Vērienīgākos spēkus atsūtījušas Savienotās valstis — 1170 karavīri. Tikpat labi manāmi ir pieci tanki M1A2 Abrams, vairākas kaujas mašīnas M2 Bradley un kara helikopteri AH-64 Apache — kopumā aptuveni 140 militārās tehnikas vienības, kas pielīdzināms operācijas "Tīrais lauks" tehnikas sarakstam 2008. gada augustā.

Mācības norit "ASV armijas Eiropā komandieru vadībā", to Krievijai naidīgais rakstus ir acīmredzams. Maskavas brīdinājumi par risku, ko nes tuvināšanās NATO, Tbilisi nav saklausīti, un rodas priekšnoteikumi jaunam militārajam konfliktam Dienvidkaukāzā. Krievijas Aizsardzības ministrijas stratēģiskie plāni atbildei netiek slēpti.

Kopš 2008. gada Gruzija pūlas saņemt ielūgumu "Dalības darbību plānā", kas nozīmētu — sākta procedūra valsts uzņemšanao NATO blokā. Neizdodas — alianses dalībvalstu starpā nav vienprātības, jo radušās bažas par Maskavas stingro reakciju. Taču Vašingtonai un Briselei ir izdevīgi "savaldīt Krieviju" par ar tādu nenoteiktu Gruzijas stāvokli un revanšisma noskaņojuma atbalstīšanu. Par gruzīnu tautas drošību un labklājību nav ne runas.

Melnās jūras loģistika

Manevru Noble Partner 2018 deklarētais mērķis ir Gruzijas aizsardzības spēju uzlabošana, vēlme uzlabot savienojamību ar NATO spēkiem uzbrukuma un aizsardzības operācijās, Tbilisi, Vašingtonas un Briseles "īpašo attiecību" tālāka attīstība, "drošas vides un stabilitātes nodrošināšana Melnās jūras reģionā".

Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Gruzijas un ASV partnerattiecību patieso būtību nodemonstrēja notikumi 2008. gada augustā, kad pēc alianses standartiem radītās, apmācītās un bruņotās gruzīnu vienības tankos ieradās Dienvidosetijā. Faktiski — ar mērķi samaksāt parādu Rietumiem, izveidojot NATO placdarmu Dienvidkaukāzā. Neskatoties uz bēdīgo pieredzi, Gruzija vēl joprojām vēlas iestāties aliansē. Šo perspektīvu regulāri apspriež ASV Kongress. Un tagad NATO (Bundesvēra) militārā tehnika ceļ putekļus 5. artilērijas brigādes teritorijā Vaziani (iepriekš bruņutehnika nogādāta pa jūru no Konstancas ostas Rumānijā). gruzijai alianses durvis palikušas pusatvērtas.

It kā jau Ziemeļatlantijas partneri nesteidz uzņemties atbildību par politiskajiem procesiem Dienvidkaukāzā un tomēr paplašina savu klātbūtni reģionā. Vienlaikus amerikāņu militārpersonas analizē Gruzijas iespējas loģistikā. Piemēram, ASV spēku Eiropā vadības pārstāvis brigādes ģenerālis Frederiko Majoko atzīmēja, ka nesen apmeklējis Poti ar mērķi "iepazīties ar ostas infrastruktūru un iespējām". Kādiem nolūkiem amerikāņu ģenerālim jānoskaidro Gruzijas ostas iespējas?

NATO darbības Dienvidkaukāzā izskatās vēl aizdomīgāk, ņemot vērā to, ka aiz kulisēm tiek apspriesta NATO krasta apsardzes bāzes pārvietošana uz Poti ostu (projektu var īstenot jebkura alianses valsts divpusēju attiecību formātā ar Gruziju). Tamlīdzīgu partnerattiecību turpinājums un paplašināšanās (Noble Partner notiek ceturto reizi) apdraud Krievijas nacionālo drošību un stabilitāti reģionā.

Ja Gruzija, ASV un to sabiedrotie neņems vērā Krievijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas intereses Dienvidkaukāzā, situācijas tālākā gaita nesola "partneriem" neko labu.

Karot līdz pēdējam gruzīnam

Maskava jau vairākkārt aicinājusi izvērtēt, pie kā novedīs Gruzijas iekļaušana NATO sastāvā, turklāt nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins to vēlreiz skarbi atgādināja. Vai sadzirdēs?

Lieta tāda, ka kolektīvie Rietumi Gruzijai piešķīruši noteiktu lomu. Tieši tāpēc "rožu revolūcija" Tbilisi notika 2003. gadā, tūlīt pēc pozitīvām pārmaiņām Gruzijas un Krievijas attiecībās. "Nepietiekami apņēmīgais" prezidents Eduards Ševarnadze tika novākts pie malas, un gadu vēlāk Gruzija saskaņoja Individuālo plānu partnerattiecībām ar NATO un nosūtīja militāro kontingentu uz Afganistānu. Turpmākā Gruzijas līderu maiņa alianses stratēģiju tikpat kā neietekmēja. Un šodien uz sadarbības pamatiem Gruzijas teritorija tiek piešķirta NATO bāzu dislokācijai un manevriem, lai alianses kareivji apgūtu iespējamo karadarbības vietu.

Gruzijā ir vairāki militāro apmācību centri, kuros atrodas ārvalstu (pārsvarā — ASV) speciālistu — instruktoru vienības, kas it kā nodarbojas ar gruzīnu karavīru apmācību. Taču centrus iespējams ātri pārveidot par pilnvērtīgām Pentagona karabāzēm. Tā nav nejaušība: militārās sagatavošanas centrs Vaziani (netālu no Tbilisi) izveidots pēc Hohenfelsas bāzes (Vācija) parauga.

Vispasaules militārā spēka reitingā ne īpaši bagātā, kompaktā Gruzija ar mazāk nekā 3,7 milj. iedzīvotāju ieņem 82. vietu, tūlīt aiz Zimbabves. Un tomēr Gruzijas armijā ir vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru, sauszemes spēku sastāvā ir četras cīņasspējīgas brigādes, kas bruņotas ar 220 tankiem, aptuveni 350 pašgājējām artilērijas iekārtām un buksējamajām iekārtām, 265 raķešu iekārtām. Pie tam Gruzija ievēro militāro izdevumu "NATO līmeni": 2018. gadā Aizsardzības ministrijas budžets sasniedza 802 milj. laru (aptuveni 328 milj. dolāru) — vairāk nekā 2% IKP (2017. gada nogalē — 15,2 mlrd. dolāru). Gruzija iepirkusi ASV prettanku raķešu kompleksus Javelin (410 raķetes un 72 palaišanas iekārtas). Rit pārrunas par  pārnēsājamo zenītraķešu kompleksu "Stinger" iegādi, un lielākā uzmanība pievērsta PGA līdzekļiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Abhāzijas Republikas prezidents Rauls Hadžimba
© Sputnik / Сергей Гунеев

Gruzijas Aizsardzības ministrija izstrādā bruņoto spēku rezervju un mobilizācijas koncepciju. Plānots izveidot armijas rezervi, teritoriālo rezervi un speciālistu rezervi ar karaklausībai padoto dienestu līdz 60 dienām gadā. NATO štābs augstu vērtē Gruzijas sauszemes spēkus. Te saskatāmas 2008. gada "grābekļa" kontūras.

Arī 2008. gada augustā Gruzijā atradās vairāki tūkstoši ārzemju (pārsvarā — amerikāņu) karavīru. Šī iemesla dēļ Gruzijas valdība loloja neuzvaramības, visatļautības un nesodāmības ilūzijas, kas pajuka pēc piecas dienas ilgas karadarbības. Un ASV speciālo uzdevumu kareivji, ko Krievijas mierneši 2008. gada augustā saņēma līdz ar ieročiem un kara tehniku netālu no Poti, itin labi zina, kādas ir Ziemeļatlantijas iespējas Krievijas robežu tuvumā.     

153
Pēc temata
Krievijas ĀM uzskata, ka pēc ASV PRA izvietošanas Rumānija rada draudus
Igaunija: amerikāņu un britu okupācijas pirmā gada iznākums
Baltijas valstu iedzīvotāji maksā par NATO bruņoto okupantu cūcībām
NATO bāzes Baltijas valstīs var saasināt situāciju līdz pēdējam
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

13
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

13
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Olimpiskais un Navaļnija skandāls: ASV un Lielbritānija glābj vērtīgāko

25
(atjaunots 18:37 21.10.2020)
ASV un Lielbritānija atkal apsūdz Krieviju, šoreiz kiberuzbrukumos Olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā un Japānā. Kārtējās nepamatotās insinuācijas par absurdo Maskavas noziegumu no pirmā acu uzmetiena šķiet bezjēdzīgas. Bet vai tas patiešām tā ir?

No vienas puses, ar rusofobo mediju kampaņu Rietumiem viss ir kārtībā. Incidents ar Alekseju Navaļniju nav vēl līdz galam atstrādāts. It kā nav nekādas nepieciešamības palaist jaunas pīles, sevišķi tik augstā – ārpolitikas iestāžu un galveno specdienestu vadītāju – līmenī. Bet no otras puses – iepriekšējā pieredze, ieskaitot arī situāciju ar Krievijas blogeri, liecina, ka uz kaut kādu patiešām nopietnu un Maskavai sāpīgu pasākumu ieviešanu jebkurā gadījumā var necerēt.

Tajā pašā laikā sinhronā Vašingtonas un Londonas uzstāšanās liecina par kopīgu mērķu esamību, ko vēlas panākt abas galvaspilsētas.

Bet par ko konkrēti varētu būt runa?

Atminējums, visticamāk, ir jāmeklē Tokijas un Seulas reakcijā uz izvirzītajām apsūdzībām. Japānas valdība atteicās no komentāriem, paņemot pauzi "attiecīgas informācijas" ievākšanai. Dienvidkorejas varasiestādes arī izvēlējās neko nekomentēt.

Spriežot pēc visa, abu valstu oficiālās personas un specdienesti – starp citu, galveno Rietumu sabiedroto reģionā – nebija iepriekš informēti par Amerikas un Lielbritānijas operāciju un tagad ir spiesti steigšus orientēties pēc situācijas, lai neiegāztu sevi un beigās ieņemtu maksimāli akurātu pozīciju. Kā to izdarīja, piemēram, Japānas Olimpiskā komiteja, kura paziņoja, ka neizjuta kiberuzbrukumu ietekmi tās darbībā.

Tādēļ ar augstu varbūtību galvenais jaunās pret Krieviju vērstās kampaņas mērķis, lai cik dīvaini tas nešķistu, ir nebūt ne mūsu valsts, bet gan pārējā pasaule – un pirmām kārtām paši Rietumi. Un rusofobā dienas kārtība šeit uzstājas kā ērts un ierasts instruments, nevis pašmērķis.

Informācijas un propagandas dominēšana ir svarīgākā ASV hegemonijas daļa. Savukārt Lielbritānija šajā jautājumā tradicionāli tās atbalsta, jo tieši visietekmīgāko angļu mediju kopumu abās Atlantijas okeāna pusēs mēdz dēvēt par globālo mediju meinstrīmu. Tāpat sen un labi zināms par abu valstu īpašo tuvību politiskās un specdienestu jomu sadarbībā.

Pakāpeniska Savienoto Valstu lielvalsts varenības degradācija un skaidra Apvienotās Karalistes aizkulišu ietekmes pavājināšanās starptautiskajā arēnā pēdējos gados pārtapa par ierastu realitāti. Tomēr šie procesi galvenokārt skar ekonomiskos, birokrātiskos un dažus politiskus mehānismus.

Tajā pašā laikā ir jomas, kurās abu lielvalstu pārākums līdz šim bijusi neapstrīdams. Kā jau nevar apšaubīt amerikāņu armijas virsroku NATO, tā arī neviens kontinentālās Eiropas medijs ietekmīguma ziņā nespēj sacensties ar britu Times vai amerikāņu CNN. Nerunājot jau par to, ka tieši aiz okeāna atrodas tik jaudīgu sabiedriskā viedokļa manipulācijas instrumentu, kā Twitter un Facebook, kontroles centrs.

Skarbā Vašingtonas politika pret RT vai Ķīnas izcelsmes TIkTok apliecina, ka tur lieliski apzinās šādu struktūru nozīmīgumu. Taču Savienotās Valstis jau tomēr ir pieradušas pie tā, ka ģeopolitiskajiem oponentiem ir savi ļoti nopietni mediju ietekmes resursi, un vienkārši veic pasākumus to darbības ierobežošanai pie sevis.

Daudz jūtīgāka Amerikas un Lielbritānijas specdienestu un propagandas tandēmam varētu kļūt konkurentu parādīšanās pašos Rietumos. Bet tieši tas arī tagad notiek, un Navaļnija lieta ir apliecinājums tiem nepatīkamiem un nevēlamiem procesiem.

Krievijā skandāls saistībā ar blogeri var izskatīties kā jau ierastā lieta, taču patiesībā tas ir savā ziņā unikāls, jo tas no sākuma līdz galam ir Berlīnes darbs.

Jā, Vācija izmantoja standarta rusofobo pieeju, taču tā mantojusi to no "vecākajiem partneriem".

Vācieši kontrolē Navaļniju. Viņš stāsta to, kas viņiem ir nepieciešams: no "Ziemeļu straumes 2" aizsardzības līdz pārmetumiem amerikāņiem, kuri neizrāda viņam īpašu atbalstu. Par pasaulei galveno ziņu avotu uz dažām dienām kļuva vācu izdevumi, savukārt angļu mediji bija spiesti to visu citēt un tiražēt.

Šajā kontekstā stāsts par krievu hakeriem no GIP, kuri uzbrūk Olimpiādēm, iegūst absolūti īpašu jēgu. Faktiski ar tā palīdzību amerikāņi un briti tiecas līdz galam izskalot no dienas ziņu kārtības Navaļnija tematu – jo tas, būtībā, ir viņu konkurentu projekts. Turklāt Vašingtonai un Londonai ir svarīgi kopumā atgriezt kontroli pār globālo mediju politisko telpu, kuru uz laiku sev pakļāva Eiropa ar vāciešiem priekšgalā.

Lai gan abas puses šeit izmanto mūsu valstij ārkārtīgi nedraudzīgu retoriku, pēc būtības viņu domstarpības spēlē par labu Krievijai (un daudzām citām valstīm), jo pastiprina konfliktu līmeni Rietumos un stimulē to turpmāko kritumu.

Un to faktu, ka Vācijai pirmo reizi izdevās – lai arī ne uz ilgu laiku – pārtvert kontroli pār pasaules politiskās un informācijas telpu, ir vērts uztvert nevis kā unikālu izņēmumu, bet gan kā pirmo bezdelīgu. ASV un Lielbritānijai ir jēga pamazām gatavoties mediju dominēšanas zaudēšanai, jo izaicinājumu tām tagad met ne tikai ģeopolitiskie konkurenti, bet arī tuvākie sabiedrotie.

25
Tagi:
Vācija, Lielbritānija, ASV, Krievija, kiberuzbrukums
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

0
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

0
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam