Facebook dibinātājs Marks Zakerbergs

Jaunā krīze sākusies ar Facebook un Netflix, arī pārējiem neizdosies izvairīties

131
(atjaunots 18:09 29.07.2018)
Pēc ceturkšņa atskaites publikācijas Facebook akciju cena kritās par 20 procentiem. Uzņēmuma kapitalizācija kritusies par 130 miljardiem dolāru, un Marka Zakerberga bagātība vienā dienā samazinājusies gandrīz par 17 miljardiem.

RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. Facebook dibinātājs riskē pamest pasaules bagātāko cilvēku piecinieku. Kāpēc investoru noskaņojums krasi mainījies, un vai tas nozīmē jaunas biržas krīzes sākumu, par to lasiet RIA Novosti autora Aleksandra Ļesniha materiālā.

Gaidas un realitāte

Facebook ieinteresēto pušu gaidas nav īstenojušās pirmo reizi kopš 2015. gada. Ieņēmumi — 13,2 miljardi dolāru — izrādījās vismaz par 200 miljoniem mazāki, nekā to prognozējuši analītiķi. Vīlušies viņi arī par sociālajā tīkla auditorijas paplašināšanas rādītājiem: ASV un Kanādā lietotāju skaits nav mainījies (241 miljons cilvēku), bet Eiropā pat samazinājies (no 377 miljoniem līdz 376 miljoniem).

Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma
фото из личного архива Яны Тоом

Tomēr visvairāk cenu ietekmēja Facebook finanšu direktora Deivida Vernera paziņojums par to, ka tuvākajā laikā kompānijas tīrā peļņa samazināsies aptuveni par trešdaļu — no 47 līdz 30 procentiem. To viņš pamatoja ar ieņēmumu krišanos dolāru izteiksmē no Vecās pasaules dolāra nostiprināšanās rezultātā attiecībā pret citām valūtām, funkcijas Stories zemu ienesīgumu, kas neizraisīja reklāmdevēju interesi, un jauno lietotāju datu aizsardzības politiku Eiropā.

Novērtējot Vernera atklātību, investori sarīkoja akciju masu izpārdošanu.

Kara atbalsis

Facebook nepatikšanas sākās, kad medijos parādījās informācija par to, ka 2016. gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzņēmums Cambridge Analytica, kas sadarbojās ar ASV prezidenta kandidātu Donaldu Trampu, nelikumīgi ieguvis piekļuvi sociālā tīkla 87 miljonu lietotāju datiem. Galvenokārt no ASV.

Facebook
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Lielo datu analīzes modernas tehnoloģijas pārvērš šādus informācijas masīvus par efektīvu mērķtiecīgas reklāmas instrumentu. Facebook gadījumā viss bija vēl ļaunāk — datus vāca, izmantojot programmu, kas piedāvāja iziet psiholoģisku testu par atlīdzību.

Rezultātā Cambridge Analytica saņēma psiholoģiskos profilus, un kompānijas priekšvēlēšanu tehnoloģiju speciālisti varēja izplatīt politisko reklāmu, kas sekmēja balsošanu par vēlamo kandidātu. Jāatzīmē, ka šo tehnoloģiju izmantoja arī Baraka Obamas štābs iepriekšējās vēlēšanās. Taču toreiz nav izdevies noteikt informācijas avotu.

Jūs taču brīdināja

Jūnija beigās ekonomisti sacēla trauksmi: pasaule stāv uz kārtējās globālās krīzes un tirgu sabrukuma sliekšņa. Par to paziņojuši divi slavenākie riska ieguldījumu fondu Eiropā pārvaldītāji Gregs Koffi un Rasels Klārks, kā arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans. Koffi norāda, ka esošā investīciju situācija pilnībā atkārto 2000. gadu. Klarks arī brīdināja atturēties no investīcijām interneta uzņēmumos, kas agrāk nesa labu peļņu, bet tagad līdzinās burbulim, kas drīz plīsīs pārkaršanas dēļ.

Šķiet, satraucošās prognozes piepildās, un runa nav tikai par Facebook. 16. jūlijā pasaulē lielākais tiešsaistes kino serviss un seriālu ražotājs Netflix publiskoja pārskatu par ieņēmumiem, kas arī lika investoriem izpārdot akcijas.

Netflix radušās līdzīgas problēmas: auditorija ASV tirgū ir palielinājusies par 670 tūkstošiem cilvēku, nevis par gaidītajiem 1,2 miljoniem, bet satura ražošanas izmaksas gada beigās pārsniegs ieņēmumus par trīs miljardiem dolāru. Kopumā diennaktī Netflix akciju vērtība kritusies par 15 procentiem, bet kompānijas kapitalizācija — par 24 miljardiem dolāru.

Arī citus amerikāņu IT gigantus skārusi lejupslīde, kaut gan ne tik strauja. Vienas tirdzniecības sesijas laikā Twitter kļuvis lētāks par 6,5 procentiem, Amazon — par 2,5 procentiem, Apple — par 1,6 procentiem.

Tas atgādina interneta kompāniju krīzi, kas izraisījās 2000. gadā, kad saprātīgas investīcijas tika aizvietotas ar impulsīviem ieguldījumiem strauji attīstošos IT uzņēmumos un jaunuzņēmumos. Praktiski jebkura IT ideja, pat uz vienas lapas uzrakstīta un bez skaidra biznesa plāna, varēja piesaistīt miljoniem dolāru. Investori vairāk baidījās palaist garām jaunas Apple, Amazon un Microsoft, nekā zaudēt naudu.

Pēc tam kad 2000. gada 10. martā Nasdaq Composite indekss atjaunināja 5046,86 punktu maksimumu, tālredzīgākie investori sāka fiksēt peļņu, izpārdot neienesīgu IT jaunuzņēmumu pārvērtētas akcijas. Tirgus sabruka, un 2002. gada 9. oktobrī Nasdaq Composite noslīdēja līdz vēsturiskajam minimumam – 1114,11 punktiem.

Ja IT burbulis plīsīs tuvākajā laikā, tas skars ASV ekonomiku stiprāk nekā pirms 18 gadiem. Trampa uzsākto tirdzniecības karu apstākļos tieši tehnoloģiskās kompānijas attur tirgu no krituma: indeksa kāpumu šogad par 80 procentiem nodrošina FAANG vērtspapīri (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google).

131
Pēc temata
RT galvenā redaktore komentē Facebook liegumus telekanālam publicēt video un saites
Advokāts nosaucis par nereāliem Facebook plānus apkarot nepatiesās ziņas
Politiskā cenzūra Facebook tīklā
Briti meklē Facebook pazīmes, kas apliecinātu: Krievija vainojama par Brexit

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

31
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

31
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

72
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

72
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Brīvībai un Mieram

0
(atjaunots 09:14 10.05.2021)
Jūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa. Tā tapusi par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" trešā daļa veltīta Latvijas atbrīvošanai no vācu okupācijas – tā bija nenovērtējama velte 130. Latvišu strēlnieku korpusa karavīriem, ko komandēja ģenerālmajors Detlavs Brantkalns.

Latvijas atbrīvošana bija ļoti svarīgs elements Staļina Astotajā triecienā – triju Baltijas frontu stratēģiskā uzbrukuma operācijā.

1944. gada 17. jūlijā 307. Latviešu strēlnieku divīzijas vienības iegāja Šķaunes ciemā dzimtajā zemē. Līdz 1944. gada jūlija beigām visa Latvijas austrumu daļa bija atbrīvota.

Latgali līdz Aiviekstes upei korpuss šķērsoja triju nedēļu laikā. Priekšā bija Lubānas-Madonas un Rīgas uzbrukuma operācijas. Padomju Latvijas galvaspilsēta Rīga tika atbrīvota 1944. gada 13. oktobrī.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0