Latviešu meitenes tautastērpos

Prioritāte aizsardzībai: Latvijai nāksies arī turpmāk atšķaidīt latviešus

113
(atjaunots 18:09 29.07.2018)
Tādā tempā līdz 2030. gadam puse Saeimas tiks ievēlēta Rīgā. Uz ko cer nacionālisti, atbalstot valsts budžeta militarizāciju?

Līdz 2030. gadam Latvijā dzīvos miljons un septiņsimt tūkstoši cilvēku. Šokējošo ziņu pavēstīja demogrāfs Ilmārs Mežs. Emigrācija turpināsies, lai arī mazākā apjomā, tomēr katrs tūkstotis aizbraukušo jauniešu kaitē Latvijas demogrāfijas rādītājiem. Arī dzimstība būs mazāka pat ideālas valsts politikas apstākļos, jo māmiņu skaits ir sarucis, viņš pamatoja savu prognozi. Demogrāfs atgādināja, ka valsts saskārusies ar 90. gadu sekām, kas vērojamas visās pēcpadomju valstīs. dažas valstis tās likvidējušas, taču Baltijas valstis, tāpat kā Baltkrievija un Krievija "demogrāfijas bedrē" atradušās ilgi. Tāpēc valstī trūkst jaunu potenciālo māmiņu: ja 80. gados dzima aptuveni 20 tūkstoši bērnu gadā, 90. gados — vairs tikai 10 tūkstoši. Tagad, pat ja Latvijā ir labs dzimstības pieaugums uz vienu sievieti, tomēr krītas jaundzimušo skaits, jo trūkst sieviešu.

Meža vārdus apstiprināja Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes rūgtie dati. Tie liecina, ka 2017. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 15 700 cilvēkiem. Pēc būtības, tas nozīmē "mīnus Cēsis", kur dzīvo tieši 15 tūkstoši. Un tā – katru gadu.

90. gadu sākumā daudzi paklusām, daži pat balsī priecājās, kad no Latvijas brauca prom krievi. Oficiālie dokumenti spīdēja eiforijā par latviešu procenta pieaugumu valsts iedzīvotāju vidū.

Patiešām, pirms Latvijas iestāšanās ES latviešu skaits palika stabilā, padomju laikā sasniegtā līmenī. Toties pēc valsts integrācijas Eiropas Savienībā, turklāt ņemot vērā 90. gados izrakto demogrāfijas bedri, kurā iekļuva valsts, latviešu skaits strauji saruka.

Iepriekš jau stāstīju: ja 2000. gadā Latvijā dzīvoja 1 370 703 latvieši, 2011. gadā – 1 284 194. Tātad latviešu skaits samazinājās par deviņiem tūkstošiem cilvēku gadā. Varam pamatoti uzskatīt, ka laikā, kad Latvija iestājās ES, valstī bija aptuveni 1 368 000 latvieši. Slēdziens: latviešu tautības iedzīvotāju skaits ik gadus samazinās par 15 tūkst. cilvēku. Tātad līdz 2030. gadam latviešu skaits Latvijā nesasniegs miljonu.

Rodas jautājums: kas brauc prom? Latvieši vai krievi? Skaidrs, ka precīzu atbildi dos tikai nākamā tautas skaitīšana, taču svarīga ir sekojošā tendence: iedzīvotāju skaits pilsētās ir stabils, tas krītas ciemos, pārsvarā – latviešu vidū. Ietekmīgā latviešu žurnāliste Elita Veidemane savulaik, komentējot ekspremjera Valda Dombrovska apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni, atzīmēja, ka "Vienotības" ekonomiskās politikas rezultāts ir aiznaglotie lauku māju aizvirtņi.

Krieviem ir, kur atgriezties. Rīgā tomēr vienmēr ir darbs atrodams. Bet latvieši pārsvarā pērk vienvirziena biļeti. Jā, daudzi viņu vidū atceras Dzimteni, pat atbrauc, lai piedalītos Dziesmu svētkos, viņu bērni mācās latviešu valodu Latvijas atbalstītās skolās. Taču gandrīz neviens neplāno atgriezties.

"Mums ir pārvietošanās brīvība," – Veidemane reiz komentēja manu publikāciju Facebook tīklā par latviešu skaita samazināšanos. Vai bija iespējams prognozēt darbaspēka masveida emigrāciju, kad Latvija iestājās ES, kad pirms referenduma tika izplatītas bildītes par laimīgo dzīvi Eiropas Savienībā un Krievijas nelaimēm? Kas bija Latvijas valdības aprēķinu pamatā? Mīti par to, ka pirmskara Latvija dzīvoja kā Eiropā? Vajadzēja tomēr kārtīgāk parakņāties tajos pētījumos, tad kļūtu skaidrs, ka to pamatā bija nepārprotami atlasīti skaitļi. Tad, ak šausmas, kļūtu skaidrs, ka Kārļa Ulmaņa ekonomiskā politika buksēja. Kas var apgalvot, ka šoreiz būs citādi?

Labi, paskatīsimies, kas Latvijā notiek ar dzimstību. Pēc analoģijas ar slaveno frāzi, varbūt "latviešu sievietes atkal sadzemdēs"? LTV7 informēja, ka pirmo reizi sešu gadu laikā Latvijā sarucis vidējais bērnu skaits uz vienu fertila vecuma sievieti. Pēdējo četrdesmit novērojumu gadu laikā dzimstības summārā koeficienta maksimums bija vērojams 1987. gadā – uz katru fertila vecuma sievieti pienācās vairāk nekā divi bērni. Nākamo desmit gadu laikā situācija pasliktinājās. Izaugsme sākās tikai 1998. gadā un ilga desmit gadus. Kārtējā krīze – 2008. gads. Pēc tam izaugsme. 2016. gadā – no jauna kritums. Patiešām, patiesi atzīmēja Mežs, gandrīz visas pēcpadomju telpas un Austrumeiropas valstis saskārušās ar grūtībām, ko rada 90. gadu sākuma demogrāfijas bedre. Piemēram, Polijā emigrācijas un dzimstības samazināšanās rezultātā radies darbaspēka deficīts, ko valdība pūlas atrisināt ar atvērto durvju politikas palīdzību. Galvenais darbaspēka resursu piegādātājs Polijai ir Ukraina. Tikai 2017. gadā vien Polijas varasiestādes izsniegušas Ukrainas pilsoņiem 140 tūkstošus uzturēšanās atļauju. Poļu izdevums Money.pl lēsa, ka 2020. gadā Polijā dzīvos 3 miljoni emigrantu no Ukrainas, aptuveni 8% valsts iedzīvotāju. Ņemot vērā Ukrainas pilsoņu vidū izplatīto Banderas ideoloģiju, kas Polijā tiek uztverta ārkārtīgi negatīvi sakarā ar Volīnijas slaktiņu, šāds ukraiņu strādnieku pieplūdums nepārprotami draud ar konfliktiem. Rodas pārāk daudz jautājumu, kam jārod risinājums. Viens no tiem: kādas mācību grāmatas tiks izmantotas Ukrainas pilsoņu bērnu mācībām Polijā? Ukraiņu grāmatas, kurās Volīnijas slepkavas nosaukti par Ukrainas varoņiem?

Vai Latvija sekos Polijas pēdās darba resursu papildināšanas jautājumā? Tas ir iespējams. Varbūt tieši ar Ukrainas pilsoņu braucieniem uz Latviju peļņā ir saistīts gaidāmais pasažieru vilciena maršruts Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga. Tā pirmais reiss notiks šī gada 28. septembrī.

Starp citu, 90. gadu demogrāfiskās bedres pārvarēšanas problēma jārisina arī Krievijā. Tās risināšanai Krievijas valdība nacionālajam projektam "Demogrāfija" atvēlējusi aptuveni trīsarpus triljonus rubļu. Valsts premjerministrs Dmitrijs Medvedevs atzīmēja, ka, izstrādājot nacionālo projektu šajā jomā, īpaša uzmanība jāvelta apstākļu veidošanai aktīvam ilgam mūžam, rūpēm par visu vecuma grupu pārstāvju veselību, sporta nodarbībām, atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem.

Par finansiāla atbalsta nepieciešamību ģimenēm ar bērniem saviem vēlētājiem pastāvīgi klāsta Nacionālā apvienība. Taču patiesībā tā atbalsta valsts budžeta militarizācijas politiku. Gaidāma taču vēl viena aizsardzības izdevumu palielināšana – pēc ASV prezidenta Donalda Trampa prasības. Bet ģimenēm ar bērniem tiks tas, kas paliks pāri.

Iznāk, ka nacionālisti paši zāģē zaru uz kura sēž. Jau tagad vairāk nekā trešā daļa Saeimas deputātu tiek ievēlēti Rīgas apgabalā, kur nacionāļu pozīcijas ir pavārgas. Pie tam deputātu skaita pieauguma tendence Rīgas apgabalā palielinās. Kas notiks 2030. gadā? Rīgā tiks ievēlēta puse deputātu?

113
Pēc temata
Bīstamāk nekā Putins
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam
Depopulācija un ukraiņu pieplūdums: Latvija kļūst arvien "slāviskāka"
Eiropas demogrāfija: mainīgās pasaules scenāriji
Donald Cook

NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā

17
(atjaunots 11:56 04.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianse iecerējusi reformas pirms Džo Baidena ievākšanās Baltajā namā. Nesenajā samitā alianses ārlietu ministri pārskatījuši tās pamatprincipus un ieviesuši izmaiņas darbā.

Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Pielāgot NATO krīzēm

Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.

Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.

Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.

Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.

Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".

Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.

"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.

Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.

Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.

Jau atkal "Maskavas roka"

Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.

"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.

"Kremlis tiecas pēc hegemonijas pār bijušajām padomju republikām un grauj to suverenitāti. NATO ir svarīgi pielāgoties jaunajai videi, kurā atgriezusies sāncensība ar pastāvīgi agresīvo Krieviju," ģenerālsekretāram piebalsoja pārskata autori.

"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.

Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.

Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Melnās jūras prioritātes

"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.

Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."

Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."

NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.

Atvadas no ilūzijām

NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.

"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.

Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."

Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.

17
Tagi:
Krima, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Mediji: ASV flotes mācības Melnajā jūrā draud ar militāru konfliktu ar Krieviju

Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?

24
(atjaunots 11:47 04.12.2020)
Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Sputnik militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko pacentās noskaidrot, vai vaina meklējama bruņojumā, vai tomēr karavīru iemaņās un aizsardzības organizācijas jautājumos.

Šodien vērojami daži mēģinājumi attaisnot armēņu zaudējumus ar Krievijā ražotajiem "nederīgajiem" iznīcinātājiem Su-30SM, "pusaklajiem" zenītraķešu kompleksiem S-300, "neefektīviem" REC kompleksiem un "nepareizas sistēmas" tankiem. It kā Armēnija nekad nebūtu pirkusi bruņojumu citās valstīs (piemēram, radarus Swathi no Indijas), bet azerbaidžāņu spēki būtu bruņoti tikai ar Izraēlā un Turcijā tapušu produkciju (tādu, kā Bayraktar), kas izšķīrusi "lielo lūzuma punktu". Vispārējais diskurss: Karabaha koriģēs Krievijas bruņojuma piegādes sabiedrotajiem un partneriem. Tamlīdzīgas runas slēpj militāri politiskās vadības stratēģiskās kļūdas un aso konkurences cīņu pasaules bruņojuma tirgū. Labāk tomēr būtu atgriezties realitātē.

Maskava piešķīra Armēnijai vairākus militāros kredītus. Tālākie militārie projekti ir pašu armēņu ziņā. Ja Krievijā ražotie ZRK S-300 piedalījās karadarbībā Karabahā un guva bojājumus tāpēc, ka nebija nodrošināta uzticama, ešelonēta PGA sistēma, tad iepriekš pieminētie Indijā tapušie pretbateriju radari Swathi par 40 miljoniem dolāru nekādas aktivitātes pēdas neatstāja. Lai arī būtu varējuši, saskaņā ar reklāmām, fiksēt mīnmetēju šāvienus līdz 20 km, artilērijas – līdz 30 km, raķešu – līdz 40 km attālumā (katra iekārta it kā spējot fiksēt līdz 7 mērķus vienlaikus). Iespējams, karavīri nepaspēja apgūt jauno radaru ekspluatāciju. Armēņu speciālistu prasmes, iespējams, ir izšķirošais (vājais) posms arī Krievijā ražotās militārās tehnikas ekspluatācijā (paši no sevis ieroči nešauj). Un, protams, kaujās absolūti nepieņemams ir organizētības trūkums un pašpaļāvība.

Zaudējumi un trofejas

1. decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā nācijai detalizēti pastāstīja, kādi bija Armēnijas zaudējumi Kalnu Karabahā. Garā sarakstā – simtiem dažāda bruņojuma vienību, iznīcinātu vai saņemtu trofejās. Azerbaidžānas prezidents pieminēja gan raķešu kompleksus un zalves reaktīvās sistēmas, gan tankus un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Šos datus var uztvert dažādi, tāpat kā pārdomāto lēmumu noklusēt Azerbaidžānas armijas zaudējumus (noteikti tie ir būtiski), taču pašreizējā situācijā, kad valsts atguvusi septiņus rajonus, prezidentam nav iemesla radikāli pārspīlēt datus par pretinieka zaudējumiem. Likumsakarīgi rodas jautājums par armēņu grupējuma militārās organizācijas līmeni 44 diennaktis ilgajās cīņās Kalnu Karabahā.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Armēņu spēku iznīcinātās tehnikas lielo skaitu iespējams skaidrot ar nežēlīgo konfrontāciju, tomēr pie tam pārsteidz pamestie 79 tanki, 47 kājnieku mašīnas, 104 artilērijas vienības (lielgabali un mīnmetēji), 5 zenītiekārtas "Šilka", 93 speciālās automašīnas, 270 kravas automašīnas (iespējams, trofejas tiks nodemonstrētas Baku, lai apliecinātu valsts vadītāja vārdus). Jāpiebilst: 79 cīņasspējīgi tanki – tas ir divarpus tanku bataljonu bruņojums, liels spēks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Domāju, armēņu neticamajam "dāsnumam" ir tikai divi iemesli: militārā tehnika pamesta neorganizētas (stihiskas) atkāpšanās laikā, vai arī nav piegādāta degviela (sagādes problēmas), un mašīnas vienkārši vairs nespēja pārvietoties.

Jebkurā gadījumā ir vajadzīgi organizatoriski secinājumi, tomēr tā ir Armēnijas Ģenerālštāba un valsts militāri politiskās vadības prerogatīva.

24
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
BelAES

Parūpējieties par produktu krājumiem: lietuviešus gatavo avārijai BelAES

0
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
Lietuvas Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar instrukciju par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Lietuvas Iekšlietu ministrija publicējusi savā lapā Facebook instrukciju valsts pilsoņiem par to, kā rīkoties Baltkrievijas AES avārijas apstākļos, vēsta RIA Novosti.

"Saņemot informāciju par iespējamu avāriju BelAES, katra iedzīvotāja rīcībā jābūt pārtikas un ūdens krājumam vismaz 72 stundām, līdz jūs saņemsiet speciālo dienestu palīdzību," rekomendācijas paziņoja valsts Iekšlietu ministrijas preses dienesta vadītājs Mindaugs Bajarūns nacionālās televīzijas programmā.

Starp produktiem, kuru sarakstu Facebook publicēja IeM, iekļauti gaļas un dārzeņu konservi, putraimi, eļļa, cukurs, garšvielas, sāls, medus, tēka, kā arī 12 litri minerālūdens. Sniegti norādījumi, kur un kā glabāt produktus. Evakuācijas gadījumam resors ieteica parūpēties par atbilstošu somu.

Lietuvas valdība jau pirms BelAES ekspluatācijas sākuma iepirka 4 miljonus joda tablešu. Ar tām apgādās iedzīvotājus 100 km rādiusā no BelAES. Jods tabletēs tiek izmantots kodolavāriju apstākļos, lai aizsargātu organismu no radiācijas ietekmes. Bija plānots, ka tabletes izdosies izdalīt līdz 17. novembrim, tomēr vien 40% iedzīvotāju atsaukušies uz aicinājumu nodrošināt preparāta krājumus.

Lietuva sāka kritizēt Baltkrievijas topošo atomelektrostaciju jau pirms tās būvdarbiem un tagad cenšas aizliegt Baltkrievijas elektroenerģijas importu ES.

Novembra sākumā Astravjecā, Baltkrievijā notika BelAES ekspluatācijas sākuma oficiālā ceremonija. Tai bija izraudzīts Krievijā izstrādātais AES projekts ar 3+ paaudzes reaktoriem VVER-1200, kas atbilst augstākajām starptautiskajām drošības prasībām. Stacijas pirmā bloka ekspluatācija pilnā mērā sāksies 2021. gada pirmajā ceturksnī, otrs bloks tiks ieslēgts 2022. gadā.

0
Tagi:
BelAES, Lietuva
Pēc temata
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
Latvija bloķē Baltkrieviju un pieprasa no KF elektroenerģijas izcelsmes pierādījumus
Lietuvā palielinās sirēnu skaitu BelAES "avārijas" gadījumam