Latvijas karogs

Nacionālistu nakts murgi, jeb Diena, kad Latvijā aizliegs runāt latviski

149
(atjaunots 22:04 25.07.2018)
Nacionālisti Latvijā ir noraizējušies, ka pašu mīkstmiesība, konformistiskā pozīcija un neprincipialitāte attiecībā pret savu valodu un kultūras tradīcijām latviešiem liks nonākt "nihilisma purvā". Kā tad ir tām lietām patiesībā?

Pēc Dziesmu un deju svētkiem Neatkarīgā žurnāliste Elita Veidemane uzstājās ar rakstu, kurā padalījās ar savu uztraukumu sakarā ar to, ka, izrādās, latvieši ar nihilismu izturas pret šo tautai svēto pasākumu.

"Vienotā, sajūsmas spārnos paceltā, patriotiskā un tautiskā Latvija aizgāja dziļā pagrīdē ļoti steidzīgi: tas notika jau pāris dienas pēc Mežaparka noslēguma koncerta," bažās Veidemane.

Uz tik drūmiem prātojumiem, tostarp, viņu pamudināja armēņu izcelsmes Latvijas režisora Aika Karapetjana viedoklis, kuram masveida dejas svētku noslēguma koncertā likās vairāk piemērotas, ja tās notiktu totalitārā valstī: "Pirmo reizi bišķiņ paskatījos šo pasākumu, palika baisi, izskatās pēc svētkiem kāda diktatūras režīmā."

Vissliktākais tas, ka par svētkiem sliktas atsauksmes izskan no pašiem latviešiem, bēdājas Veidemane. Kāds uzskata, ka dejot un dziedāt var pie sevis viesistabā, un "nevajag uzbāzties ar savām izklaidēm normāliem cilvēkiem". Citi ir pārliecināti, ka šie svētki ir "viltus patriotisma izpausme", kura kopā ar "iedzimtu pārākumu" liek visiem bučot tavu karogu. Trešie pārliecināti, ka deju "Māras Zeme" labāk būtu demonstrēt Phenjanā, Pekinā vai jebkurā citā "tautas republikā".

Vai ir vērts brīnīties, ka jaunā paaudze, kura seko tādiem lūk pretiniekiem, neizaugs tāda pati. "Tā arī ejam arvien dziļākā nihilisma purvā," noslēdz savu domu autore. Ja tā turpināsies arī turpmāk, tad par nākamo soli varētu kļūt komunikācija starp latviešiem kādā svešvalodā, jo latviešu valoda, nedod Dievs, būs "pārāk stipra patriotisma izpausme" vai, vēl sliktāk, diktatoru režīma pazīme.

Lūk tādas bailes, izrādās, dzīvo latviešu inteliģences pārstāvju galvās. Principā, tās nav paņemtas no gaisa. Atcerieties — mūs visus sākumā šokēja ziņas no izglītotās Eiropas, kur, lai tikai neaizvainotu "viņu okupantus", aizliedz krucifiksus, krustiņus, jaungada egles un īsos svārkus. Taču pēc tam mēs pie viņiem pieradām. Un pēc Elitas Veidemanes ieceres, ja latvieši būs pārāk politiski iecietīgi attiecībā pret vietējām nacionālajām mazākumtautībām, savukārt savām tradīcijām un valodai spļaus virsū, tad līdzīgs scenārijs iespējams arī Latvijā.

Psihiatrijā pastāv tā saucamā ekspozicionālā fobiju ārstēšanas metode. Bailes padara tik spēcīgas, ka cilvēks pārstāj baidīties. Aicinu turpināt mūsu kolēģes fantāzijas, novedot tās līdz absurdam. Tātad, pie kā tad var novest latviešus viņu pašu mīkstmiesība, konformistiskā pozīcija un neprincipialitāte attiecībā pret savu valodu un kultūras tradīcijām?

2019. gads. Saeima pieņem likumu, kurš liek visām valsts un pašvaldības iestādēm izvietot informāciju savās mājaslapās Internetā, papildus latviešu un angļu versijām, analoģisku krievu valodā.

2020. gads. Likums paredz, ka ierēdņiem un politiķiem jāsarunājas ar krievvalodīgajiem vēlētājiem un krievvalodīgās preses pārstāvjiem krievu valodā.

2022. gads. Sabiedriskās vietās aizliegts izmantot latviešu valodu, kā arī ģerboni, karogu un Latvijas himnu, jo tas var aizvainot nacionālo mazākumtautību pārstāvjus. Ar šo pašu mērķi Dziesmu svētkos aizliegts izmantot tautas tērpu. Savādāk nacionālo mazākumtautību pārstāvjiem skauž.

2023. gads. Par aizvainojošā vārda "krievs" izmantošanu atļauts sodīt ar 150 eiro. Pareiza uzruna — krievlatvietis vai Latvijas krievs.

2024. gads. Atgriežas ielu nosaukumu uzraksti krievu valodā.

2025. gads. Muzejos un zoodārzos parādās uzraksti arī krievu valodā. — "Mammu, žī zivtiņa saucas klaunzivs!"

2026. gads. Nacionālā apvienība iesniedz Saeimā likumprojektu, kurš liek darba devējiem, pieņemot darbā cilvēkus, pieprasīt krievu valodas zināšanas.

2050. gads. Latvijā visi izmirst demogrāfiskās krīzes un ķimeņu sliktās ražas dēļ.

Taču pagaidām šāda antiutopija var notikt tikai latviešu nacionālistu nakts murgos. Patiesībā viss notiek tieši pretēji. Tie ir krievu darbinieki pakalpojumu nozarē, kuriem tiek izteiktas prasības sarunās savā starpā izmantot latviešu valodu. Nedod dievs viņu sarunu krievu valodā izdzirdēs apmeklētājs-latvietis. Tas viņam var radīt garīgu traumu! Tie ir krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji, kurus turpina mulsināt, ka visas valsts iestāžu, pašvaldības kantoru, kultūras iestāžu un tml. Interneta mājaslapām ir latviešu un angļu versija taču demonstratīvi trūkst krievu versijas. It kā krievu Latvijā vispār nav.

Šajā valstī, piemēram, joprojām Veselības ministrijas uzaicinājumu veidlapas bezmaksas ierasties uz krūts vēža pārbaudi sievietes saņem tikai latviešu valodā, jo Valsts valodas centrs nesnauž. Savukārt krievu skolotāja skolā ir spiesta mācīt tos pašus krievu bērnus svešā valodā.

Tā ir valsts, kur uzraksti "Nelīst iekšā — nogalinās", "Plāns ledus", "Bīstami dzīvībai" vai "Nokrāsots" netulko krieviski. Nogalināja, sasmērējies ar svaigu krāsu — pats vainīgs, vajadzēja mācīties valsts valodu.

Un tas viss tiek darīts ar augstprātīgu grimasi, kura izslēdz visu iespējamību kaut kādai integrācijai.

Taču Veidemanes murgainie sapņi no zemapziņas jomas tomēr atspoguļojas realitātē ar trauksmainiem zvaniņiem. Pirms dažām dienām valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas realizācijas plāns 2019.-2020. gadam".

Tas tika izdarīts ar būtiskām ideoloģisko uzstādījumu izmaiņām. Plānā atteicās no "latviešu kultūras telpas, nomainot to uz "nacionālo kultūras telpu". Iepriekšējā plānā taču bija uzstādīts uzdevums nostiprināt tieši latviešu kultūras telpu. Kas tad notika? Kur mēs krītam?

Kā skaidro kultūras ministre un Nacionālās apvienības pārstāve Dace Melbārde, "mēs dzīvojam hibrīdā kara apstākļos, un ir nepieciešams saliedēt sabiedrību, tādēļ viens no pālā minētajiem uzdevumiem ir nacionālās kultūras telpas stiprināšana".

Skaidrs, par kādu nacionalitāti te ir runa. Bet iznāk, ka uzbāzt to skaļi tagad jau ir politiski nekorekti? Diez vai tas darīts aiz nevēlēšanās aizvainot nelatviešus, viņi šeit ir pieraduši pie visa. Vai tiešām to prasītu Briselē?    

149
Pēc temata
Ekonomikas izaugsme neapturēs emigrāciju no Latvijas
"Mums ir gana": rīdzinieku ģimene skaidro, kādēļ pamet Latviju uz visiem laikiem
Reemigrācijas projekts: 20 ģimenes jau atgriezušās, 31 grasās atgriezties
Krievijas JKF, Eugeny Kocheshkov

Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā

27
(atjaunots 16:56 06.08.2020)
Krievija liek atdzimt Jūras kara flotes tradīcijām. To apliecina Baltijas, Ziemeļu, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles plašās mācības Baltijas jūrā.

Jūras kara mācībās "Okeāna vairogs 2020" piedalās vairāk nekā 30 kuģi, jūras aviācija un pretgaisa aizsardzības spēki, krasta spēki un jūras kājnieki. Tās sākušās Baltijas jūrā 3. augustā. Karakuģi izgājuši jūrā no bāzes punktiem, risina pretmīnu aizsardzības uzdevumus un izvēršas norādītajos rajonos, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kara jūrnieki mācās atvairīt gaisa uzbrukumus, likvidēt pretinieka kuģus un zemūdenes. Tiek izspēlēta taktiskā desanta izsēšanās krastā, norit trieciena un zenītraķešu praktiskie starti, artilērijas apšaudes un citi uzdevumi. Manevrus "Okeāna vairogs 2020" vada Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs.

Mācību saspringtais plāns un JKF komandiera lēmums personīgi vadīt manevrus liecina par notikuma nozīmi, kura fonā rodas asociācijas ar vērienīgākajām operatīvi stratēģiskajām mācībām pasaules jūras kara vēsturē – Padomju Savienības JKF mācībām "Okeāns" pirms pusgadsimta. Toreiz manevri notika vienlaikus četru okeānu akvatorijās, tajos piedalījās aptuveni 300 karakuģi. Tika izspēlētas kuģu trieciena grupu darbības, pārbaudīta JKF spēku un līdzekļu centralizētās pārvaldes efektivitāte vairākos stratēģiskajos virzienos.

Šodien Krievijas flote atgriežas Pasaules okeānā augstākā tehnoloģiskajā līmenī, mazāks kuģu un zemūdeņu skaits dāvā daudz plašākas iespējas.

Manevri noslēgsies ar JKF spēku pārgājieniem uz pastāvīgajām bāzēm Baltijas, Ziemeļu un Melnajā jūrā, kā arī Kaspijā. Tomēr kuģi nepaliks bāzēs ilgu laiku. septembrī sāksies stratēģiskās komandieru-štāba mācības "Kaukāzs 2020", kurās liela loma piešķirta Melnās jūras flotei un Kaspijas flotilei.

Operatīvā situācija

3. augustā Baltijas flotes karakuģi atrisināja pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzības mācību-kaujas uzdevumu kompleksu, izpildīja dažāda sarežģītības līmeņa artilērijas apšaudes pa gaisa un jūras mērķiem sarežģītos apstākļos.

Vienlaikus Hmeļovkas poligonā Kaļiņingradas apgabalā daudzveidīgs Baltijas flotes spēku grupējums izspēlēja jūras desanta izsēšanos krastā. Šajā epizodē piedalījās aptuveni divi tūkstoši karavīru, vairāk nekā 20 kara kuģi un sagādes kuģi, 18 jūras aviācijas lidmašīnas un helikopteri, vairāk nekā 30 jūras kājnieku un inženieru kara tehnikas vienības.

Desanta laikā Baltijas flotes mīnu tralētāju grupas pavadīja desanta kuģus "Korolev", "Minsk", "Kaliningrad", "Eugeny Kocheshkov" un desanta kuterus. Glābšanas helikopteri Ka-27PS nogādāja krastā inženieru vienību sapieru grupas, kas nodrošināja pretmīnu koridorus jūras desanta drošam pārgājienam. Ar kuģu trieciena grupas atbalstu nosacītā pretinieka pozīcijām uzbruka vairāk nekā 25 bruņutransportieri BTR-82A ar jūras kājnieku desanta-trieciena bataljona vienības kareivjiem. Pretdesanta aizsardzības pārraušanas uzdevumu karavīri izpildīja sekmīgi un izpelnījās JKF komandiera Nikolaja Jevmenova atzinību.

Flotes spēki Baltijas jūrā strādā dienā un naktī. Jūras aviācija nepārtraukti atrodas gaisā. Taktisko mācību formātā ar kaujas šaušanas mācībām un praktiskajiem raķešu startiem pretgaisa aizsardzības vienības izspēlē mijiedarbību un flotes spēku piesegšanu. Šajos manevros iesaistīti 400 karavīri un 50 kara tehnikas vienības.

Vienlaikus krastā nosacītā pretinieka spēkus, tehniku un aviāciju likvidē "jūras tankisti". Aptuveni 400 karavīri no Baltijas flotes armijas korpusa atsevišķā tanku pulka devās 50 kilometrus garā pārgājienā un izcili izpildīja apšaudes uzdevumu, pie tam pretinieka masu iznīcības ieroču pielietojuma apstākļos (tanku bruņas mazina radioaktīvo izstarojumu aptuveni 100 reizes). Pat īss pārskats dāvā zināmu priekšstatu par Krievijas Jūras kara flotes mācību "Okeāna vairogs 2020" mērogu un saturu.

Flotes prioritātes

Vašingtona un Brisele sāpīgi uztvēra neseno Krievijas JKF papildinājumu – modernos stratēģiskās nozīmes zemūdens kreiserus "Borei A" un daudzfunkcionālās zemūdenes "Jasen M". Rietumi to nodēvēja par izaicinājumu, uz ko Pentagonam atbildes nav.

Vētrainā tempā attīstās Baltijas flote, kas pēdējos gados prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar lielā darbības rādiusa recīzajām spārnotajām raķetēm. To starpā ir arī "Karakurt", kam nav analogu visā pasaulē. Drīz sagaidāms jaunās paaudzes hiperskaņas raķešu bruņojums.

Pastāvīgi nostiprinās grupējums Kaļiņingradas apgabalā, kur Baltijskas pilsētā izveidota viena no abām galvenajām Baltijas flotes bāzēm. Visas KF Bruņoto spēku raķešu brigādes saņēmušas OTRK "Iskander M" un apgūst "jūras tematu". Tomēr Krievija, būvējot jauno JKF, nav iecerējusi biedēt citas valstis.

Baltijas flotes galvenie uzdevumi ir Krievijas ekonomiskās zonas un rūpniecisko rajonu aizsardzība, kuģošanas brīvības garantija un Krievijas valdības ārpolitisko akciju izpilde Pasaules okeāna ekonomiski nozīmīgajos rajonos (lietišķas vizītes, kopīgas mācības, miernešu operācijas).

Par to, cik nozīmīgas ir šo JKF operatīvi stratēģiskā grupējuma funkciju izpilde, liecina NATO kuģu mīnu grupas pastāvīgā klātbūtne Baltijā, amerikāņu stratēģisko bumbvedēju B-52H lidojumi 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, KF militāri ekonomiskās blokādes scenāriji, kas tiek regulāri izspēlēti alianses JKS mācību gaitā.

Polijā patlaban apmetusies ASV armijas 5. korpusa vadība. Jūlijā Latvijā noslēdzās NATO GKS trīs dienas ilgās mācības, kurās piedalījās 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no 5 alianses dalībvalstīm un Somijas. Manevru izsludinātais mērķis: komandieru iemaņu un kontroles iespēju un sadarbības uzlabošana, gaisa patruļu procedūru pilnveidošana (ar AWACS spēkiem). Faktiski sešu valstu trieciena aviācija izspēlēja militāro sadarbību operācijā pret Krieviju Baltijā.

Iepriekš ASV GKD komandieris Eiropā Džefrijs Lī Harrigans informēja, ka Pentagonam ir plāns, kā pārraut Krievijas PGA sistēmu Kaļiņingradas apgabalā.

Maskava ir spiesta spert atbildes pasākumus, veidot būtisku jūras kara potenciālu rietumu stratēģiskajā virzienā – kuģu grupējumu, dīzeļa zemūdeņu divizionu, sagādes un glābšanas kuģu vienības, flotes jūras aviāciju, krasta spēkus, Baltijas flotes PGA vienības, kā arī projicēt uz rietumiem triju citu flotu operatīvās iespējas.

Baltijas flotes karakuģi piedalās plašās mācībās, strādā dzimto krastu tuvumā, pilda uzdevumus Indijas un Atlantijas okeānos, turklāt vienmēr ir gatavi atvairīt domājamā pretinieka raķešu un aviācijas uzbrukumu, reālu agresiju. Līdzīgi ir arī Ziemeļu, Melnās jūras un Klusā okeāna flotes uzdevumi. Pat Baltijas jūrā notiekošo Krievijas JKF manevru nosaukums ir pietiekami daiļrunīgs. "Okeāna vairogs" – tas ir vairogs, nevis "Zobena trieciens" (Saber strike) "septiņi pret vienu" stilā vai "Globālais pērkons" (Global Thunder) ar pretenzijām uz varu visā pasaulē.

27
Tagi:
militārās mācības, Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra, Krievija
Pēc temata
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā
Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

57
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

57
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Stūra māja Rīgā Brīvības un Stabu ielā

Tikai Latvijas "okupāciju" neaiztieciet: VDK bijušo ēku Rīgā pārdos izsolē

0
(atjaunots 09:10 07.08.2020)
VDK bijusī ēka Rīgā, jeb Stūra māja, nav ieinteresējusi īrniekus, un tagad to pārdos izsolē. Tomēr ir viens noteikums.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Aizvadītā gada augustā tika ziņots, ka VDK bijusī ēka Rīgā tiek izsolīta ar mērķi iznomāt to uz 30 gadiem.

Zināms, ka ēkas pagrabā atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija, un valsts aģentūra "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pauda cerību, ka nomnieks ar cieņu izturēsies pret vēsturi un neatbrīvosies no izstādes, kas aizņem gandrīz 700 kvadrātmetrus.

Rezultātā noskaidrojās, ka iespējamie nomnieki Latvijā tik ļoti ciena vēsturi, ka vienkārši neplāno iznomāt uz 30 gadiem ēku ar tik bagātu vēsturisko mantojumu. Ideja izīrēt Stūra māju izgāzās.

Īrnieki saskatīja Tetera nama potenciālu viesnīcu biznesā vai kā kopmītni, bet nomas termiņš – 30 gadi – viņiem šķita nepietiekams, lai ēkas uzturēšana atmaksātos.

Tagad VNĪ mēģina pārdod bijušo VDK ēku. Tomēr izstādi par PSRS VDK vēsturi tajā pieprasa saglabāt, vēsta Rus.lsm.lv.

VNĪ pārstāve Anete Feldmane konstatēja, ka ilgtermiņa noma privāro sektoru nav ieinteresējusi, un aģentūra pieņēmusi lēmumu ēku pārdot.

Izsole sākas 13. augustā elektronisko izsoļu platformā un ilgs līdz 14. septembrim. Pārdošanas sākumcena – 4,25 miljoni eiro. tā atbilst ekspertu grupas SIA "VGP" vērtējumam.

Stūra ēka Brīvības ielā 61 tika uzbūvēta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā bija iecerēta kā īres nams ar veikaliem. Dažādos laika periodus namā strādāja organizācija – no Valsts statistikas pārvaldes līdz Latvijas biedrībai pret alkoholu. 1940.-1991.gg. ēkā strādāja LPSR VDK, 1991.-2008.gg. – Latvijas Valsts policija. Pēc tam ēka nav izmantota.

0
Tagi:
Rīga, Latvija
Pēc temata
Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves