Tramps

Jums paprasīt ir aizmirsuši: Austrumeiropai klājas bēdīgi

143
(atjaunots 15:41 18.07.2018)
Mazliet labāk nekā Gruzijai: ASV, pūloties novākt no ceļa Eiropas Savienību un iesaistīt Krieviju jaunās pasaules kārtības veidošanā, pavisam aizmirsušas Austrumeiropu.

Donalda Trampa lielajā turnejā pa Eiropu paredzētas vizītes Briselē, Londonā un Helsinkos. Beļģijas galvaspilsētā, kur notika NATO samits, Austrumeiropas valstu līderi varēja uzmest aci Savienoto Valstu līderim. Tikai uzmest aci, jo Tramps ar viņiem neaprunājās. Viņš pat ignorēja NATO vadības ziņojumus par to, ka Gruzija kļūs par alianses locekli.

Kaut kas tāds noticis pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma laika. Līdz šim ASV un to prezidenti atbalstīja alianses paplašināšanos. NATO birokrātija neiebilda, taču iniciatīvu neizrādīja. Rietumeiropa nebija sajūsmā, taču šķēršļus lika tikai vienu reizi: 2008. gada februārī NATO samitā Bukarestē Francija un Vācija bloķēja plānu Ukrainas un Gruzijas darbībām, kas nepieciešamas, lai iestātos aliansē.

Austrumeiropa — ārpus redzesloka

Trampa reakcija uz Gruzijas gatavību pievienoties NATO bija vēl sliktāka nekā vienkārša skepse. Viņš jautājumu ignorēja. Līdz ar Trampu tam uzmanību nepievērsa arī bloka vadošās valstis. Jāņem vērā, ka lēmumus blokā pieņem nevis NATO birokrātija (atšķirībā no ES, tai nav nekādu direktīvu funkciju), bet gan valstis, turklāt vienprātīgi.

Problēma nav Gruzijā. Tāpat jau ir skaidrs, ka šeit solīt vēl nenozīmē precēt, un NATO lēmums pieņemt valsti, kas pieprasa atdot Abhāziju un Dienvidosetiju, kuru teritorijā dislocētas Krievijas kara bāzes, maigi izsakoties, nebūtu īsti saprātīgs. Turklāt, kā parādīja karš 08.08.08., Krievijas un Gruzijas militāra konflikta apstākļos neviens nepaspēj palīdzēt. Un kopš tā laika Krievijas armija ir kļuvusi daudz spēcīgāka.

Problēma meklējama Austrumeiropā. Tas bija samits, kurā Tramps atkārtoja savu ultimātu Eiropai — tērēt vairak naudas aizsardzībai un Krievijas gāzes vietā pirkt gāzi no ASV. Agrāk, ja atšķirās Rietumu un Austrumeiropas valstu viedoklis (kā šoreiz), ASV atbalstīja sabiedrotos Austrumeiropā. Šoreiz Tramps nevērīgi iztika bez viņiem. Nevērīgi, jo plenārsēdē paziņoja ASV prasības un pēc tam atcēla visas dispusējās tikšanās (šajā laikā bija paredzētas pārrunas ar Austrumeiropas valstu vadītājiem).

Automašīnās. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Tā nu iznācis, ka Rietumeiropai vēl stāsta, kas tai jādara, lai paliktu starp ASV sabiedrotajiem, bet uz Austrimeiropu skatās kā "auns uz jauniem vārtiem", sak, kas tie par ģeogrāfiskiem jaunumiem. Lielākā uzmanība šoreiz tika Lielbritānijai. Turp Tramps devās tūlīt pēc NATO samita un nekavējoties ieteica saliniekiem nomainīt premjerministri Terēzu Meju pret nesen atstādināto Borisu Džonsonu.

Vēl viens "akmens Eiropas Savienības dārziņā". Džonsons pēdējā laikā aktīvi kritizēja Meju par nepietiekami stingru Brexit plānu, kura sastādīšanā piedalījās. Tagad Džonsons atbalsta jaunu plānu. Viņa pārstāvētā grupa pieprasa nevis turpināt pārrunas ar ES, bet gan vienkārši aizcirst durvis. Tieši tā starptautiskajā arēnā izturas Tramps.

Eiropas Savienība ir izvēles priekšā

Vārdu sakot, īsi pirms tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Donalds Tramps pārliecinoši parādīja, ka absolūti nevēlas redzēt politiski un ekonomiski spēcīgu ES. Vēl vairāk, viņš apliecināja, ka cīnīsies ar tādu Eiropas Savienību cīnīsies, pat ar tādiem paņēmieniem, kā ekonomiskās sankcijas — tikai tā var de facto nosaukt ASV ieviestās nodevas plaša preču saraksta importam no Eiropas.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eiropas Savienībai piedāvāts pilnībā atteikties no patstāvīgas politikas un upurēt ekonomiskās intereses, taču saglabāt īpašas attiecības ar ASV un palīdzēt tām sagraut pašu radīto globālo pasauli, vai uzsākt pilnvērtīgu tirdzniecības karu pret Savienotajām Valstīm ar minimālām izredzēm uz panākumiem. Vienlaikus ASV jau sākušas graut Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) un tuvojas ANO.

Tramps īsteno savus priekšvēlēšanu solījumus. Viņš kritizēja globalizāciju Obamas stilā, kuras ietvaros Amerika nesa augošus izdevumus bez cerībām uz panākumiem. Viņa plāns "padarīt Ameriku atkal varenu" paredz jaunu izolacionismu. Šīs globālās pasaules struktūras vajadzēja iznīdēt, lai visa pārējā pasaule neignorētu ASV izolacionismu, turpinot izmantot atklāto tirgu priekšrocības.

Krima pieder jums

Esmu pārliecināts: tiekoties ar Putinu Helsinkos, Tramps papūlēsies noskaidrot, kādas ir iespējas iesaistīt Krieviju šaā spēlē. Maskavas piekrišana padarītu lietu jezgu ar ES. Maskava un Vašingtona kopīgiem spēkiem spēj sagraut jebkādas globālas struktūras, kaut vai tāpēc, ka ASV kontrolē jūras tirdzniecības ceļus, bet Krievija — alternatīvo Eirāzijas sauszemes tranzīta koridoru un Ziemeļu jūras ceļu.

Pārējās sarunas tēmas ir formālas. Protams, tās ir svarīgas, arī no ASV viedokļa, kas plāno pamest krīzes punktus — Afganistānu, Sīriju, Ukrainu, Irāku, taču gribētu saglabāt, lai arī ierobežotu, ietekmi Tuvajos Austrumos un saņemt zināmu kompensāciju par aiziešanu no Ukrainas. Toties apmaiņā pret Trampa plāna — globalizētās pasaules sagraušanu — atbalstu ASV gatavas piekāpties Krievijai, pat atzīt Krimas piederību Krievijai.

Krievijai tas nav izdevīgi. Krievija atbalsta atklātas globālas pasaules saglabāšanas koncepciju līdz ar visām tās priekšrocībām, taču iebilst pret vienas valsts hegemoniju. To Maskava dēvē par daudzpolārās pasaules koncepciju.

Tomēr Krievijai vajadzīgs kāds partneris rietumos — atbalstam. Ņemot vērā savstarpējo priekšrocību apsvērumus, Maskava vēlētos veidot "Lielo Eirāziju" līdz ar ES un Ķīnu bez ASV. Taču amorfā un birokratizētā ES nav spējīga demonstrēt operatīvu reakciju.

Turklāt lielākā daļa austrumeiropiešu vēl nav atbrīvojušās no savas rusofobijas. ES moka pretrunas: gan vecās un jaunās Eiropas starpā, gan katrā valstī abās šajās neformālajās apvienībās.

Austrumeriopai pienāk grūti laiki

Eiropas gauso rīcību, nespēju demonstrēt ātru reakciju, kas raksturīga Krievijas un ASV prezidentu struktūrām, Tramps cenšas izmantot, lai īstenotu savu jaunās pasaules kārtības variantu.

Vācijas kanclere Angela Merkele
© Sputnik / Григорий Сысоев

Austrumeiropai iestājušies grūti laiki. No vienas puses, Krievija pūlas pāri limitrofu galvām pārmest tiltiņu pretī saviem dabiskajiem (lai arī viņi to vēl nav aptvēruši) patrneriem Rietumeiropā, no otras puses, Tramps pūlas veidot sakarus ar Krieviju pāri visas Eiropas galvām, atstājot rezervē "paklausīgas Eiropas" variantu.

Starp Maskavu, Berlīni, Parīzi, Vašingtonu un pat Londonu rit aktīvas konsultācijas. Taču Austrumeiropas pārstāvji uz tām nav ielūgti, par gaitu un rezultātiem viņiem neviens neziņo. Austrumeiropiešui vienīgā priekšrocība salīdzinājumā ar Gruziju — viņi jau ir NATO. Interesanti, vai tā vispār ir priekšrocība?    

143
Pēc temata
ASV uzskata, ka Eiropai jākļūst nabagai
Tramps visu nodos: divi uzskati par tikšanos Helsinkos
Tas nav jauns ekonomiskais karš. Tā ir jauna pasaule
Kodoldegviela, foto no arhīva

"XXI gadsimta mēris" pasaulē

31
(atjaunots 12:50 23.05.2020)
Plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

Amerikāņu izdevumā The New York Times publicēts panisks vācu žurnālista raksts atomelektrostaciju aizstāvībai. Publikācija ir negaidīta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, autors aizšķērso ceļu progresam un nostājas dabai bīstamu tehnoloģiju pusē. Otrkārt, raksts publicēts pasaules progresa rupora lapās. Iebilst pret "zaļo" enerģētiku NYT – tas ir gluži kā rakstīt tur kaut ko labu par Putinu. Vai pat Trampu. Par publikāciju stāsta Viktors Marahovskis portālā RIA Novosti.

Raksta būtība: pēdējais kodolreaktors Vācijas teritorijā tiks apturēts 2022. gadā. Pēdējā ogļu stacija apklusīs mazliet vēlāk, 2038. gadā. Vienlaikus valdība mudina pirkt elektromobiļus, kuri patērē lielāku daudzumu elektroenerģijas. Nebūs par ļaunu atgādināt, ka no 1990. gada, kad Vācija pirmo reizi sāka īstenot enerģijas ekonomikas problēmas, enerģijas patēriņš valstī audzis par 10% (bet atbilstoša iedzīvotāju skaita pieauguma). Domājams, tendence turpināsies.

Pie tam daudzu enerģijas "zaļo" avotu pielietojuma paplašināšanās, iespējams, pietuvojusies maksimālajam rādītājam. Iedzīvotājiem jau ir līdz kaklam vēja ģeneratori virs galvām. Vācieši protestē pret jaunu vēja ģeneratoru būvi, kuri caurām diennaktīm dūc un pataisa trakus ar savu spēlīti "diena-nakts-diena-nakts" (pamēģiniet vien dzīvot apstākļos, kad ik pēc pāris sekundēm pār māju gulstas gigantiskā "ventilatora" lāpstiņa). Būvēt jaunos ģeneratorus attālāk no apdzīvotajām vietām nav viegli – Vācija ir blīvi apdzīvota. Vienkārši trūkst brīvas vietas, kur sabakstīt jaunus vēja ģeneratorus.

Galu galā Vācija var saskarties ar banālas elektrības deficītu.

Tomēr 60% pilsoņu joprojām kategoriski iebilst pret AES, "jo tās ir radioaktīvas", "jo bija avārija Fukusimā" (no savas puses piebildīsim – jo viņi skatījušies "Černobiļu" un tas atstājis iespaidu). Neskatoties uz zinātnieku, it īpaši Krievijā strādājošo komandu sasniegumiem, kuri atklāj, kā izmantot to, ko pieņemts uzskatīt par "izlietotiem kodoldegvielas elementiem", progresīvā sabiedrība kategoriski iebilst.

Raksta autors stāsta, ka vācu nācija, kas parasti "ar prieku dara to, kas izskatās labi", ir apjukusi, saskaroties ar nepieciešamību izvēlēties no diviem ļaunumiem mazāko. Turklāt rezultātā pašai Vācijai nākotnē var rasties milzu problēmas.

Faktiski runa ir par savdabīgu ideālistisku avantūru, ko attaisno nevis stratēģiski aprēķini, bet gan vienkārši par augstu morālo stāju.

Jāpiebilst, ka rakstā gandrīz nemaz nav pieminēta dabasgāze (nebrīvā Putina gāze no Krievijas). Redziet, aizstāvēt gāzi The New York Times lapās – tā būtu īsta pašnāvība, tāpēc vācu žurnālistu var saprast. Viņš jau ir demonstrējis visīstāko drosmi un vīrišķību.

© Sputnik / Александр Кряжев

No viņa raksta izriet vairāki interesanti aspekti.

Mūsu priekšā ir spilgts piemērs tam, kā rodas konflikts starp realitāti un kareivīgo ideālismu. Tādu piemēru ir daudz. Galvenais – šī parādība ir plašāka par jebkādām "zaļajām histērijām" un draud izvērsties par XXI gadsimta mēri, kas inficē smadzenes milzīgā teritorijā. Starp citu, arī Krievijā.

Pēc būtības pretkodola panikas raksturs Vācijā ir tāds pats kā viena Krievijas komiķa nesenā "jokā" par globālajām tēmām.

Komiķis satrauktā "pilsoniskā" balsī sarkastiski klāstīja, ka visa pārējā pasaule esot uzbūvējusi Lielo hadronu kolaideru, bet Krievija – raķeti (sliktā, sliktā Krievija). Taču lieta tāda, ka "klauna" kareivīgā ideālisma ziņā joks bija izcils, tikpat varens kā muļķības un tumsonības ziņā (komiķim neviens nav pastāstījis, cik lielā mērā Krievija piedalījās LAK būvdarbos. Iespējams, komiķim par to ir nospļauties. Diezin vai viņu kaut mazākajā mērā interesē vismaz, kas tas ir – kolaiders, priekš kam tas vajadzīgs un vai Krievijai ir kolaideri).

Tā ir vispārēja parādība. Skolas vecuma ekoradikāļi Eiropā arī ne vella nesaprot no tā, ko tik histēriski atbalsta, taču viņi nemaz neuzskata par vajadzīgu domāt – "lai lietotu telefonu, nekas nav jāzina par tā iekārtojumu".

Neapšaubāmais morālais taisnīgums (ekoloģija – labi, piesārņojums – slikti) viņu acīs itin labi aizstāj zināšanas. Ja nu vēl morālo stāju papildināt ar prasmi lietot aktuālos memus un aprobežota skolas līmeņa troļļošanas prasmes, ko demonstrē kura katra grēta, tad jau var ne tikai augstu vērtēt sevi par to, ka atrodies pareizajā vēstures pusē. Vēl var arī nicināt tos, kuri pareizajā pusē neatrodas.

Tātad plašas kareivīgo ideālistu masas iegūst savu bezmaksas sociālās pašcieņas porciju. Bez mazākās piepūles. Morālā stāja taču ir energoefektīvāka nekā zināšanas.

...Teorētiski varētu par to visu uzvelt vainu tā saucamās "Z paaudzes" smadzeņu ergonomiskajam dizainam vai aprunāties par "spēļmācību" paaudzi.

Taču man ir cita versija. Z paaudze – tā ir ne tik daudz paaudze, cik modīgs pasaules uztveres standarts. Ja cilvēkam ir 35 vai 50 gadi, tas taču vēl nenozīmē, ka viņš nemetīs pie malas kritisku domāšanu, turpinās lasīt garus tekstus, nepāries pie "memīšiem" un videoierakstiem, nenoraidīs riebīgus jautājumus no sērijas "Ko jūs patiesībā par to zināt?" un nesāks prasīt kaut ko morāli izcilu:

— izmaksāt visiem padomju represijās cietušajiem 100500 miljardus, "jo tur taču bija miljoniem upuru";

— izdalīt visiem strīdīgās teritorijas, "jo mums ir milzīga valsts un mēs ar to netiekam galā";

— izdalīt 100500 miljardus visiem, kas cietuši PSRS sabrukumā, "jo tas bija tautas īpašums, izlaupīts un sazāģēts";

— atteikties no raķetēm, jo ar visiem taču jādzīvo mierā; ieviest milzīgus pabalstus visiem, par visu un no 18 gadu vecuma, jo cilvēkus tak vajag saudzēt; dekriminalizēt narkotiku tirdzniecību, jo tūkstošiem nabaga zēnu un meiteņu, kas tajā pieķerti, ar salauztām dzīvēm gadiem ilgi sēž cietumā;

— un tā tālāk, bez gala un bez malas.

Visos gadījumos kareivīgajiem ideālistiem nav ne jausmas, kādus reālu efektu nesīs tāda balodīšu spārnu plivināšana. Viņus tas neinteresē, tas ir nepatīkami un atbaidoši.

Te atliek tikai just līdzi "pieaugušajiem" (ne vecuma, bet lomas ziņā), kas spiesti vadīt bērnu – kareivīgo ideālistu veidotas sabiedrības.

 Iespējams, Vāciju var glābt gāze no nebrīvās Krievijas. Bet ja nu nebrīvā, pieaugusī Krievija, kas gatava labot ideālistu sataisītās ziepes, vienreiz vienkārši pagaisīs?

31
Tagi:
kodolreaktors, Tramps, ASV, Krievija, zaļā enerģija
Vēja turbīnas, foto no arhīva

Pēc epidēmijas novārgušajām ekonomikām draud "zaļā vētra"

33
(atjaunots 18:04 21.05.2020)
Koronavīruss liek pārvērtēt attieksmi pret dažādākajiem mūsu dzīves aspektiem un problēmām. Viena no tām ir ogļskābās gāzes emisija un cīņa pret to. Viedokļi ir dažādi.

Sāksim ar klimatisko skepticismu. Patiešām, cilvēces un konkrētu valstu iespējas novirzīt resursus konkrētām nozarēm ir ierobežotas. Vai vispār ir vērts tērēt tos cīņai ar globālo sasilšanu (šajā jomā, neskatoties uz atjaunojamās enerģētikas cenu lejupslīdi, ir liels skaits risinājumu, kas nav attaisnoti tīri ekonomiski) laikā, kad veselības aprūpes sistēma, arī valstīs ar aktīvu diskusiju ekoloģijas jomā, nepārprotami nespēj tikt galā ar pašreizējo situāciju. Turklāt koronavīruss ir konstatējis arī šo sistēmu fundamentālos trūkumus. Iespējams, labāk būtu novirzīt papildu resursus medicīnai, nevis, piemēram, ogļskābās gāzes pārtveršanas un apglabāšanas sistēmām? Jautājumu portālā RIA Novosti analizē Aleksandrs Sobko. 

Otrs pols – ekoloģiskie aktīvisti. Situāciju ar koronavīrusu viņi traktē no sava viedokļa: mēs redzam, ka pat relatīvi neliela epidēmija pilnībā paralizējusi ikdienas dzīvi. Koronavīrusa epidēmija ir tikai neliela problema salīdzinājumā ar grūtībām, ar ko cilvēce var saskarties sakarā ar globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Var tikai iztēloties, kādas graujošas sekas būs nākotnē. Tātad vajag tikai pastiprināt klimata tēmu un spert apņēmīgākus soļus cīņā ar klimata izmaiņām.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Atstāsim lasītāja ziņā viņam tuvākā viedokļa izvēli un paskatīsimies uz problemātiku no mazliet cita leņķa.

Ņemot vērā epidēmiju un ekonomikas lejupslīdi, mazinās energonesēju pieprasījums vārda plašākajā nozīmē: cietīs gan naftas un gāzes nozare (to mēs patlaban vērojam), gan arī atjaunojamie enerģijas avoti (parādās visas pazīmes: tiek prognozēts manāms jaunu atjaunojamās enerģētikas avotu ieviešanas sarukums salīdzinājumā ar plāniem pirms koronakrīzes).

Rezultātā, pirmkārt, atjaunojamās enerģijas avotu piekritējiem rodas kārdinājums radīt īpaši labvēlīgu režīmu "zaļajai" enerģētikai. Otrkārt, kad sāksies ekonomikas atjaunošanās, aizvietot tradicionālo energonesēju apjomus pret atjaunojamajiem avotiem. Tas ir, sagrābt tirgus daļu "starpsugu" cīņā (atjaunojamie avoti pret fosilo degvielu).

Kas šim nolūkam jādara? Atkal jāizmanto ārpustirgus ietekmes metodes. Jaunie regulēšanas pasākumi vēl var parādīties (galu galā, dekarbonizācijas plāni Eiropā nekur nav pazuduši). Taču nebūt ne visas valstis cīņā ar izmešiem ir noskaņotas tikpat apņēmīgi kā ES. Tāpēc mēs redzam, kā koronavīrusa fonā plešas plašumā "verbālās intervences" par labu klimatiskajiem jautājumiem. To līmenis ir ļoti augsts. Romas pāvests uzskata, ka koronavīruss ir "dabas atbilde" klimatiskajai krīzei. Savukārt ANO gluži nopietni informē, ka viens no iemesliem kuru dēļ koronavīruss ir parādījies un izplatās, ir klimata pārmaiņas.

Tagad – konkrēti par degvielas veidiem un enerģētikas nozarēm. Transporta sektora problēmu kontekstā konsaltinga aģenrūra "Wood Mackenzie" brīdināja: šogad elektromobiļu pārdošanas apjomi pasaulē kritīsies par 43%. Protams, šos datus vēl jāsalīdzina ar tradicionālo automašīnu pārdošanas apjomu kritumu – arī tām neklāsies viegli. Vienlaikus ir skaidrs, ka naftas pieprasījumu tagad ietekmē nevis automašīnu pārdošanas samazināšanās, bet gan esošā autoparka apstāšanās. Tradicionālās automašīnas un elektromobiļa konkurence no ekonomikas viedokļa (atstāsim malā komfortu, uzpildes infrastruktūras esamību un visu pārējo) notiek tā saucamās pilnās īpašuma vērtības sfērā, kas ietver gan automašīnas cenu, gan izdevumus degvielai vidēja ekspluatācijas termiņa laikā. Naftas cenu krituma gadījumā priekšrocības ir tradicionālo automašīnu pusē.

Naftas tirgus daļas ieņemšana elektromobiļiem nav viegla lieta. Jau pirms krīzes tika pārdoti aptuveni tikai 2,2 milj. elektromobiļu gadā, tāpēc pat "zaļākās" prognozes paredz ilgstošu (aptuveni 10 gadi) tradicionālo dzinēju degvielas pieprasījuma pieaugumu. Elektromobiļu tirgus apjomi ir pārāk mazi, liela nozīme ir arī tam, ka nav iespējams ātri palielināt ražošanas jaudas, arī akumulatoru ražošanu.

Tomēr nostādne par tādu aizvietošanu parādās. Nesen izdevumā The Guardian publicētā raksta nosaukums "Vai koronavīruss nogalinās naftas rūpniecību un palīdzēs glābt klimatu?" ir pietiekami daiļrunīgs. "Naftas paātrināta norieta" piekritēji cer, ka pie cenas 35 dolāru apjomā par barelu 75% naftas ieguves projektu nespēj segt pat kapitālos izdevumus.

Tātad kompānijas pārtrauks investīcijas lētajā naftā, un pakāpeniski sāksies atkāpšanās no šīs degvielas.

Apstrīdama nostādne. Gan tāpēc, ka līdz ar cenu pieaugumu naftas un gāzes kompānijās atgriezīsies interese par jaunām investīcijām (jaudas tomēr ir milzīgas). Gan tāpēc, ka visi pēdējie notikumi naftas tirgū un pašizmaksas vērtējums liecina, ka ir virkne valstu ar zemu pašizmaksu (līdz 40 dolāriem). Starp tām ir arī Tuvie Austrumi un Krievija. Investīcijas šeit ir iespējamas arī zemu naftas cenu  apstākļos, cietīs tikai iemaksas budžetā.

Kurp tad, pēc "koronavīrusa stimulētās energopārejas" piekritēju domām, aizies investīcijas, ko būtu varējusi saņemt nafta? Vai uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Cīņas otrā arēna ir elektroenerģijas tirgi, kuros atjaunojamie enerģijas avoti konkurē ar siltuma ģenerāciju. "Zaļā enerģētika" koronavīrusa fonā jau ir saskārusies ar grūtībām. To vidū ir piegādes ķēdīšu traucējumi, dolāra cenas pieaugums, sadalītās (mājas) ģenerācijas apstākļos – fakts, ka iedzīvotāji nav gatavi investēt otrā plāna uzdevumos. Piemēram, Austrālijā aizkavējas triju gigavatu "vēja" un "saules" uzstādīšana. Viena no problēmām – ASV dolāra kurss pret Austrālijas dolāru ir pieaudzis. Tiek prognozēta atjaunojamo avotu ieviešanas samazināšanās.

Līdz ar koronavīrusa problēmu "vējam" un "saulei" parādās vēl viens šķērslis – pakāpeniski tiek atcelts finansiālais atbalsts.

Piemēram, Ķīna šogad (tas nenotiek pirmo reizi) būtiski samazinājusi subsīdijas atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Par 50% samazināts atbalsts Saules baterijām un pilnībā (!) atceltas subsīdijas dārgākā tipa vēja ģenerācijai – ārzonai (vēja ģeneratori uzstādīti jūrā). Investīcijas "zaļumā" 2019. gadā Ķīnā kritās par 8%, Saules enerģijas ģenerācijas sfērā – par 33%.

Tomēr zaļajai enerģētikai joprojām saglabājas galvenā ārpustirgus priekšrocība – "nepastāvīgās" enerģijas izpirkšanas prioritāte un nekādu saistību energosistēmas jautas uzturēšanas aspektā.

Galvenā bāze – siltuma ģenerācija – nekur nav pazudusi un cieš zaudējumus jau tagad. 60% ogļu staciju Ķīnā strādā ar zaudējumiem. Cita starpā – arī tāpēc, ka tradicionālā ģenerācija nes atbildību par jaudas saglabāšanu, bet siltumstaciju noteiktās jaudas izmantošanas koeficients sarūk atjaunojamās enerģētikas augošās daļas fonā.

Atjaunojamās enerģijas un tradicionālās ģenerācijas pretrunas ir veidojušās pēdējos gados objektīvu iemeslu dēļ. Tagad, koronavīrusa fonā problēmu skaits pieaug, tātad augs arī konkurence un pretrunas. Rietumvalstīs paredzēts papildu atbalsts atjaunojamās enerģijas avotiem ar dekarbonizācijas plānu starpniecību – klimata pārmaiņu problēmas ietvaros. Pārējās valstīs palielināsies "klimatiskās nostādnes" spiediens.

33
Tagi:
ekonomiskā krīze, koronavīruss
Pēc temata
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju
Latvija pieprasa Eiropas Komisijai pastiprināt klimata mērķus
Trešajai daļai "zaļās" enerģijas ražotāju atņēma valsts atbalstu
Krievija nopelnīs uz globālās sasilšanas rēķina
Skola. Foto no arhīva

Izstrādāti eksāmenu noteikumi skolēniem: kādi pasākumi tiks ieviesti ārkārtējā situācijā

0
(atjaunots 07:19 26.05.2020)
Sarežģītā epidemioloģiskā stāvokļa dēļ pasaulē, kā arī Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas rezultātā šogad eksāmeni notiks īpaša formātā.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks pastāstīja, ka šogad centralizētie eksāmeni 12.klasēs notiks īpašā formātā, jo Latvijā vēl aizvien ir spēkā ārtārtējās situacijas režīms un jāievēro visi  drošības pasākumi, vēsta Lsm.lv.

G.Catlaks konstatēja, ka tiks stingri ievērots savstarpējās distancēšanās princips – divu metru attālums starp skolēniem, tāpēc lielās skolās audzēkņi būs jāsasēdina vairākās klasēs. Šis princips atšķiras no līdzšinējā, pie kā skolotāji jau pieraduši.

Savukārt medicīnas masku nēsāšana eksāmenā nav obligāta, uzsvēra Catlaks – tas atkarīgs no skolēna paša lēmuma. Ja viņs baidās, viņam ir klepus simptomi, viņš, protams, var būt maskā.

Tāpat ir jānodrošina iespēja pastāvīgi izmantot dezinficējošos līdzekļus, atgādināja Catlaks.

Iepriekš jau vēstīts, ka šogad ārkārtējās situācijas dēļ valstī atcelti visi svinīgie pasākumi par godu atestātu saņemšanai. Izglītības un zinātnes ministrija uzsvēra: ja mācību iestāde vēlas organizēt izlaiduma vakarus, to būs iespējams izdarīt pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, kad ierobežojumi vairs nebūs spēkā.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, izglītība, Latvija
Pēc temata
Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ir pagarināts līdz 9. jūnijam
Masku režīms Latvijā: kas un kā kontrolēs pasažierus transportā
Apnikuši viens otram: Veselības ministrija ļaus vecākiem atpūsties no bērniem
Daļa skolēnu var bez maksas izmantot sabiedrisko transportu