Tramps

Jums paprasīt ir aizmirsuši: Austrumeiropai klājas bēdīgi

143
(atjaunots 15:41 18.07.2018)
Mazliet labāk nekā Gruzijai: ASV, pūloties novākt no ceļa Eiropas Savienību un iesaistīt Krieviju jaunās pasaules kārtības veidošanā, pavisam aizmirsušas Austrumeiropu.

Donalda Trampa lielajā turnejā pa Eiropu paredzētas vizītes Briselē, Londonā un Helsinkos. Beļģijas galvaspilsētā, kur notika NATO samits, Austrumeiropas valstu līderi varēja uzmest aci Savienoto Valstu līderim. Tikai uzmest aci, jo Tramps ar viņiem neaprunājās. Viņš pat ignorēja NATO vadības ziņojumus par to, ka Gruzija kļūs par alianses locekli.

Kaut kas tāds noticis pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma laika. Līdz šim ASV un to prezidenti atbalstīja alianses paplašināšanos. NATO birokrātija neiebilda, taču iniciatīvu neizrādīja. Rietumeiropa nebija sajūsmā, taču šķēršļus lika tikai vienu reizi: 2008. gada februārī NATO samitā Bukarestē Francija un Vācija bloķēja plānu Ukrainas un Gruzijas darbībām, kas nepieciešamas, lai iestātos aliansē.

Austrumeiropa — ārpus redzesloka

Trampa reakcija uz Gruzijas gatavību pievienoties NATO bija vēl sliktāka nekā vienkārša skepse. Viņš jautājumu ignorēja. Līdz ar Trampu tam uzmanību nepievērsa arī bloka vadošās valstis. Jāņem vērā, ka lēmumus blokā pieņem nevis NATO birokrātija (atšķirībā no ES, tai nav nekādu direktīvu funkciju), bet gan valstis, turklāt vienprātīgi.

Problēma nav Gruzijā. Tāpat jau ir skaidrs, ka šeit solīt vēl nenozīmē precēt, un NATO lēmums pieņemt valsti, kas pieprasa atdot Abhāziju un Dienvidosetiju, kuru teritorijā dislocētas Krievijas kara bāzes, maigi izsakoties, nebūtu īsti saprātīgs. Turklāt, kā parādīja karš 08.08.08., Krievijas un Gruzijas militāra konflikta apstākļos neviens nepaspēj palīdzēt. Un kopš tā laika Krievijas armija ir kļuvusi daudz spēcīgāka.

Problēma meklējama Austrumeiropā. Tas bija samits, kurā Tramps atkārtoja savu ultimātu Eiropai — tērēt vairak naudas aizsardzībai un Krievijas gāzes vietā pirkt gāzi no ASV. Agrāk, ja atšķirās Rietumu un Austrumeiropas valstu viedoklis (kā šoreiz), ASV atbalstīja sabiedrotos Austrumeiropā. Šoreiz Tramps nevērīgi iztika bez viņiem. Nevērīgi, jo plenārsēdē paziņoja ASV prasības un pēc tam atcēla visas dispusējās tikšanās (šajā laikā bija paredzētas pārrunas ar Austrumeiropas valstu vadītājiem).

Automašīnās. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Tā nu iznācis, ka Rietumeiropai vēl stāsta, kas tai jādara, lai paliktu starp ASV sabiedrotajiem, bet uz Austrimeiropu skatās kā "auns uz jauniem vārtiem", sak, kas tie par ģeogrāfiskiem jaunumiem. Lielākā uzmanība šoreiz tika Lielbritānijai. Turp Tramps devās tūlīt pēc NATO samita un nekavējoties ieteica saliniekiem nomainīt premjerministri Terēzu Meju pret nesen atstādināto Borisu Džonsonu.

Vēl viens "akmens Eiropas Savienības dārziņā". Džonsons pēdējā laikā aktīvi kritizēja Meju par nepietiekami stingru Brexit plānu, kura sastādīšanā piedalījās. Tagad Džonsons atbalsta jaunu plānu. Viņa pārstāvētā grupa pieprasa nevis turpināt pārrunas ar ES, bet gan vienkārši aizcirst durvis. Tieši tā starptautiskajā arēnā izturas Tramps.

Eiropas Savienība ir izvēles priekšā

Vārdu sakot, īsi pirms tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Donalds Tramps pārliecinoši parādīja, ka absolūti nevēlas redzēt politiski un ekonomiski spēcīgu ES. Vēl vairāk, viņš apliecināja, ka cīnīsies ar tādu Eiropas Savienību cīnīsies, pat ar tādiem paņēmieniem, kā ekonomiskās sankcijas — tikai tā var de facto nosaukt ASV ieviestās nodevas plaša preču saraksta importam no Eiropas.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eiropas Savienībai piedāvāts pilnībā atteikties no patstāvīgas politikas un upurēt ekonomiskās intereses, taču saglabāt īpašas attiecības ar ASV un palīdzēt tām sagraut pašu radīto globālo pasauli, vai uzsākt pilnvērtīgu tirdzniecības karu pret Savienotajām Valstīm ar minimālām izredzēm uz panākumiem. Vienlaikus ASV jau sākušas graut Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) un tuvojas ANO.

Tramps īsteno savus priekšvēlēšanu solījumus. Viņš kritizēja globalizāciju Obamas stilā, kuras ietvaros Amerika nesa augošus izdevumus bez cerībām uz panākumiem. Viņa plāns "padarīt Ameriku atkal varenu" paredz jaunu izolacionismu. Šīs globālās pasaules struktūras vajadzēja iznīdēt, lai visa pārējā pasaule neignorētu ASV izolacionismu, turpinot izmantot atklāto tirgu priekšrocības.

Krima pieder jums

Esmu pārliecināts: tiekoties ar Putinu Helsinkos, Tramps papūlēsies noskaidrot, kādas ir iespējas iesaistīt Krieviju šaā spēlē. Maskavas piekrišana padarītu lietu jezgu ar ES. Maskava un Vašingtona kopīgiem spēkiem spēj sagraut jebkādas globālas struktūras, kaut vai tāpēc, ka ASV kontrolē jūras tirdzniecības ceļus, bet Krievija — alternatīvo Eirāzijas sauszemes tranzīta koridoru un Ziemeļu jūras ceļu.

Pārējās sarunas tēmas ir formālas. Protams, tās ir svarīgas, arī no ASV viedokļa, kas plāno pamest krīzes punktus — Afganistānu, Sīriju, Ukrainu, Irāku, taču gribētu saglabāt, lai arī ierobežotu, ietekmi Tuvajos Austrumos un saņemt zināmu kompensāciju par aiziešanu no Ukrainas. Toties apmaiņā pret Trampa plāna — globalizētās pasaules sagraušanu — atbalstu ASV gatavas piekāpties Krievijai, pat atzīt Krimas piederību Krievijai.

Krievijai tas nav izdevīgi. Krievija atbalsta atklātas globālas pasaules saglabāšanas koncepciju līdz ar visām tās priekšrocībām, taču iebilst pret vienas valsts hegemoniju. To Maskava dēvē par daudzpolārās pasaules koncepciju.

Tomēr Krievijai vajadzīgs kāds partneris rietumos — atbalstam. Ņemot vērā savstarpējo priekšrocību apsvērumus, Maskava vēlētos veidot "Lielo Eirāziju" līdz ar ES un Ķīnu bez ASV. Taču amorfā un birokratizētā ES nav spējīga demonstrēt operatīvu reakciju.

Turklāt lielākā daļa austrumeiropiešu vēl nav atbrīvojušās no savas rusofobijas. ES moka pretrunas: gan vecās un jaunās Eiropas starpā, gan katrā valstī abās šajās neformālajās apvienībās.

Austrumeriopai pienāk grūti laiki

Eiropas gauso rīcību, nespēju demonstrēt ātru reakciju, kas raksturīga Krievijas un ASV prezidentu struktūrām, Tramps cenšas izmantot, lai īstenotu savu jaunās pasaules kārtības variantu.

Vācijas kanclere Angela Merkele
© Sputnik / Григорий Сысоев

Austrumeiropai iestājušies grūti laiki. No vienas puses, Krievija pūlas pāri limitrofu galvām pārmest tiltiņu pretī saviem dabiskajiem (lai arī viņi to vēl nav aptvēruši) patrneriem Rietumeiropā, no otras puses, Tramps pūlas veidot sakarus ar Krieviju pāri visas Eiropas galvām, atstājot rezervē "paklausīgas Eiropas" variantu.

Starp Maskavu, Berlīni, Parīzi, Vašingtonu un pat Londonu rit aktīvas konsultācijas. Taču Austrumeiropas pārstāvji uz tām nav ielūgti, par gaitu un rezultātiem viņiem neviens neziņo. Austrumeiropiešui vienīgā priekšrocība salīdzinājumā ar Gruziju — viņi jau ir NATO. Interesanti, vai tā vispār ir priekšrocība?    

143
Pēc temata
ASV uzskata, ka Eiropai jākļūst nabagai
Tramps visu nodos: divi uzskati par tikšanos Helsinkos
Tas nav jauns ekonomiskais karš. Tā ir jauna pasaule
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, foto no arhīva

"Aptrakušajiem liberāļiem" nepiedeva viņu "morālo imperiālismu"

5
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Rietumi ir zaudējuši savu pievilcību. Savos uzbrukumos liberāļi pievēršas lietām, kam mūsu acīs ir lielākā nozīme, politiskās kārtības pamatnostādnēm, pie kādas mēs tiecamies, galvenajām vērtībām, tādām kā nācija, ģimene un reliģiskā tradīcija.

Doktrīna par to, ka "demokrātija var būt tikai liberāla", mums tika uzspiesta. Liberālā demokrātija var atnest haosu un krahu, lielāku ļaunumu nekā labumu – tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ mēs vēlamies Donalda Trampa kārtējo uzvaru," portālā RIA Novosti citēja Pjotrs Akopovs.

Kas to teicis? Kam pieticis pārdrošības vienlaikus uzstāties gan pret liberālo demokrātiju, gan par Trampu? Pazīstamais vispasaules liberālisma ienaidnieks Putins, kurš visus indē ar "Novičok" un grauj Rietumus no iekšienes? Fanātiskie irāņu ajatollas-teroristi un šausmīgie ķīniešu komunisti, kuri visu pasauli aplipinājuši ar savu vīrusu, šeit nederēs – viņi negribētu publiski just līdzi Trampam. Tiesa, piemēram, tādam apgalvojumam piekristu gan Pekinā, gan Teherānā:

Eiropas Savienības valstu samits Briselē
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pasaules elites un nacionālās pretestības cīņa vēl nav galā... Eiropas valstu pilsoņi drīz aptvers, ka mūsdienu Eiropas institūti nekalpo viņiem, bet gan Džordža Sorosa un viņam līdzīgo interesēm. (..) Mērķi, ko nospraudis Sorosa vispasaules tīkls, ar viņa neierobežotajiem finansiālajiem un cilvēku resursiem, ir skaidri: etniski sajauktu atklātu sabiedrību veidošana ar migrācijas paātrināšanas metodēm, nacionālā lēmumu pieņemšanas procesa demontāža un nodošana globālajai elitei."

Te bija runa par globālajiem procesiem. Tagad par nākamo paaudžu audzināšanu:

"Skolām ir jāaizsargā ģimenes ideāli un vērtības, kā arī jāpatur nepilngadīgie tālāk no dzimumu ideoloģijas un varavīkšņainās propagandas. Liberāļi te labākajā gadījumā saskata viduslaiku cienīgu tumsonību, sliktākajā – klerikālismu ar fašismu."

Kurš tad īsti ir tas drosminieks? Tas ir vienas Eiropas valsts premjerministrs – Viktors Orbans. Jau desmit gadus no vietas viņš vada Ungāriju (bet pirms tam, gadsimtu mijā, četrus gadus vadīja valdību), un Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par dumpinieku un gandrīz īstu diktatoru. Taču tas, ko viņš teicis savā rakstā, ko pirmdien publicēja Magyar Nemzet, ir varen spēcīgi. Orbans uzstājas ne tikai kā nacionālas valsts aizstāvis un "aptrakušo liberāļu" atmaskotājs vispasaules mērogā, bet arī kā kristīgi demokrātiskā novirziena līderis Eiropā, pat visos Rietumos. Viņš izsakās precīzi, atklāti – tā, kā Eiropas līderi nav atļāvušies jau ilgu laiku:

"Vienīgā iespēja kristīgajai demokrātijai ir sākt atklātu intelektuālu un politisku cīņu. Izbeigt izlikties un uzvesties kā idiotam, kurš neredz, nesaprot, kas notiek. (..) Aizstāvēties un formulēt četras nostādnes, kas var mainīt visu Eiropas politiku: mūsu galvenie nacionālie un kristīgie principi nav liberāli; tie radušies pirms liberālisma; tie ir pretstatā liberālismam; šodien liberālisms tos sagrauj."

Orbans konsekventi aizstāv ungāru nacionālo identitāti (tautu, kas Eiropā ienāca pēdējā), arī viņu katolicismu, tomēr šajā gadījumā vēršas ne tikai pie tautiešiem, bet arī citiem eiropiešiem. Protams, vispirms – pie agrākajiem biedriem sociālistiskajā nometnē (jāpiebilst, ka Orbans pielīdzina komunismu un liberālisms kā ungāriem svešas ideoloģijas):

"Rietumi ir zaudējuši savu pievilcību Centrāleiropas acīs, un tas, kā mēs iekārtojam savu dzīvi, viņiem nepatīk. Tuvākajos gados mums ir jāsaglabā Eiropas vienotība, pie tam atzīstot, ka pašreizējai vēsturiskajai tendencei nav nekādu izredžu mainīties. Viņi nevar uzspiest mums savu gribu, un mēs nevaram nobīdīt viņus no viņu tagadējā intelektuālā un politiskā ceļa. (..) Centrāleiropas valstis ir izvēlējušās citu nākotni, brīvu no imigrācijas un migrācijas. (..) Pat, ja Brisele vēlas doties pretējā virzienā: īstenot līdz absurdam novestos klimatiskos mērķus; sociālo Eiropu, kopēju nodokļu sistēmu, multikulturālu sabiedrību."

Tātad runa ir par divām Eiropām, kam kaut kādā veidā jāsaglabājas vienas Eiropas Savienības ietvaros. nav nekādu izredžu pārtaisīt austrumeiropiešus par vienotās Eiropas iedzīvotājiem, kas "savus senčus aizmirsuši", tomēr saglabājas izredzes uz konservatīvu, pareizāk sakot, pat nacionāli tradicionālistisku revanšu Rietumeiropā. Tātad vietējo marinu lepēnu uzvara visās Vecās Eiropas galvenajās valstīs – patiesībā nozīmē valdošās nacionālās elites radikālu atjaunošanos. Skaidrs, ka atlantistu veidotās paneiropas elites (tā nav nekāda "Briseles birokrātija", bet gan politiskie kadri, kas vispirms tiek rekrutēti no nacionālo valstu līmeņa līdz Eiropas līmenim, bet pēc tam nosūtīti atpakaļ uz viņu valstīm) visādi centīsies kavēt antiliberālo apvērsumu. Pie tam pretošanos "tautu dumpjiem" organizēs un koordinēs globālistiskās struktūras, tas pats kolektīvais Soross, ko asi kritizē Ungārijas premjerministrs.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

Orbans jau sen nebaidās ne iebilst pret liberālo globālo projektu, ne atmaskot Sorosu – pazīstamāko Ungārijā dzimušo cilvēku pasaulē. Savukārt 90 gadus vecais miljardieris Orbanu dēvē par mafiozi un diktatoru, un visiem spēkiem palīdz opozīcijā strādājošajiem ungāru liberāļiem. Nacionālajā līmenī Orbans sekmīgi tiek ar viņiem galā tomēr ES un NATO līmenī viņam klājas smagi, tāpēc viņa acīs tik svarīgi bija, ka 2016. gadā uzvarēja Donalds Tramps, viņa idejiskais sabiedrotais cīņā ar visu liberālo globālismu (bet tagad – arī ar Sorosu personiski). Protams, Eiropas Savienība turpina spiedienu pret Budapeštu, bet tagad vismaz amerikāņu valdības struktūras necenšas pilnā sparā izgriezt rokas ungāriem.

Orbana vārdi par atbalstu Trampam ir pirmais tāda veida izteikums no Eiropas līdera puses. Tos pamanīja arī mediji Eiropā, tomēr, piemēram, Times necitēja visu frāzi pilnībā: "Visi liberāļi uzskata, ka katra valsts (..) ir jāpiespiež pieņemt liberālo pārvaldes formu. Savukārt kristīgie demokrāti noraida šo ārpolitikas formu, jo, pēc viņu domām, sabiedrības turas kopā un uztur mieru ar dažādiem paņēmieniem. Turklāt, - un to nesen pierādīja "arābu pavasaris" – liberālā demokrātija spēj radīt haosu un krahu, un nest lielāku ļaunumu nekā labumu.

Tas ir vēl viens iemesls, kura dēļ mēs jūtam līdzi Donaldam Trampam un vēlamies, lai viņš uzvarētu vēlreiz: mums pārlieku labi zināma ASV demokrātisko administrāciju ārpolitika, kuras pamatā ir morālais imperiālisms. Mēs esam to izgaršojuši, lai arī piespiedu kārtā. Mums tā nepatika, un vēl vienu porciju mēs negribam."

Ungārija patiešām demonstrē apbrīnojamu pretestību ārējam spiedienam. Tas nav tikai Orbana nopelns vien – viņu atbalsta lielākā daļa ungāru, kuri aptver, cik svarīgi ir saglabāt nacionālo identitāti. Taču tagad "morālais imperiālisms" tiek izmantots pret pašām Savienotajām Valstīm, un, protams, Orbans vēlas, lai Tramps noturētos pret krāsaino revolūciju, kas iedegas ASV. Ja viņš izturēs un uzvarēs, kristiešiem, konservatoriem, tradicionālistiem (tiem, ko varētu nosaukt par kristīgajiem demokrātiem, ja vien šo terminu nebūtu diskreditējuši tādi kā vācu KDS) būs daudz vieglāk pretoties gan liberālajai diktatūrai, gan morālajam imperiālismam. Tāpēc patiesi patstāvīgie eiropiešu politiķi vēl uzvaru Trampam, - tā sakot, "par mūsu un jūsu brīvību".

5
Tagi:
Tramps, ASV, Ungārija
Pēc temata
Simoņana: tikai muļķis ticēs Facebook "liberālismam"
Donalda Trampa karš un miers
Džonsons vēlas pierādīt Putinam "liberālisma vērtību" uz Brexit piemēra
Viena diena krievu liberāļa dzīvē. Aktuāls feļetons
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva

Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu

10
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Jaunais aukstais karš, ko de facto pieteikuši Rietumi, pārgājis jaunā fāzē – Krievijai naidīgiem izteikumiem neizbēgami seko aicinājumi sodīt pašmāju brīvdomātājus, kuru viedoklis neiekļaujas oficiālajā ideoloģijā.

Pakāpeniski noskaidrojas, ka visu šo Krievijai nedraudzīgo izlēcienu un sankciju galvenais mērķis nemaz nav Krievija, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.

Nu jau šķiet, ka Eiropas Parlamenta jaunākās rezolūcijas jautājumā par Krieviju un tās politiku ir varen stingras – tās pat pieprasa mainīt valsts pamatlikumu. Taču pēkšņi tribīnē kāpj Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un viņas oficiālajā runā Krievija pieminēta tikai vienu reizi. Toties kādā kontekstā! Viņā atklāti piedraud "tiem, kuri atbalsta ciešākas attiecības ar Krieviju". Tātad drīzāk gan runa ir par valstīm un it īpaši politiskajām grupām pašā ES, kas vēl uzdrīkstas cerēt uz prātīgāku pieeju ārpolitikā. Vācijas bijusī aizsardzības ministre brīdina opozīciju Eiropā: "Mēs jūs vērojam."

Igaunija
© Sputnik / Вадим Анцупов

Pie tam Rietumu prese visā politiķes plašajā runā izcēla īso frāzi par Krieviju kā galveno nostādni un pirmajās slejās klāstīja: Eiropas Savienības līdere iesaka atturēties no sakariem ar Krieviju. Tātad šī tēze ir jāpaziņo visiem, ko prese regulāri saukā par "Kremļa noderīgajiem idiotiem".

Nav ne mazāko šaubu: attieksme pret iekšējo opozīciju krasi pasliktinājusies ne jau sakarā ar skandālu ap "Berlīnes pacientu", kā apgalvo daži Eiropas politiķi. tā drīzāk gan ir atbilde uz plašo kori "Putin! Putin!"  pie Krievijas vēstniecības sienām Berlīnē. Tās ir bailes izdzirdēt patiesību, - izrādās, ka tā ir aizvien lielākā cieņā Vācijā.

Nesen šo "problēmu" atklāti aprakstīja vācu avīze Süddeutsche Zeitung. Citēsim: "Vācijā, kur Navaļnija saindēšana radīja plašus strīdus, valda liela Krievijas valsts mediju ietekme. Valsts televīzijas vācu valodā strādājošās nodaļas RT Deutsch raksti ir neticami populāri: ECBC (Eiropas ārējo sakaru dienests – aut.) dati liecina, ka tie pašlaik ieņem otro vietu citātu skaita ziņā vācu sociālajos tīklos."

Süddeutsche Zeitung autori nav spējīgi padomāt, kāpēc tā notiek, kāpēc pēdējos gados krasi krītas vācu avīžu popularitāte. Viņuprāt, Krievijas mediju galvenais mērķis Eiropā ir "sēt šaubas" Eiropas sabiedrības taisnajās rindās. Interesanti, kopš kura laika Rietumu žurnālistiem šķiet, ka šaubas – tas ir kaut kas slikts un šausmīgs? It kā jau demokrātiskā Eiropa vienmēr ir nosodījusi (vismaz vārdos) totalitārismu un oficiālo vienprātību. Bet tagad Rietumu žurnālisti un politiķi neliekuļoti brīnās: kāpēc viņu tautieši, mēģinādami sameklēt vismaz kaut kādu jēgu ziņās par "saindēšanām" un "iejaukšanos", meklē veselīgu alternatīvu vietējām avīzēm un ziņu kanāliem, kas bez jebkādas kritikas retranslē tikai no augšas raidīto "vienīgo pareizo" versiju.

© Sputnik / Брайан Смит

Runa jau nav tikai par Vāciju. Lai kādu Eiropas valsti mēs ņemtu, tur noteikti uzdursies diskusijai par to, kāpēc "prokrieviskais" viedoklis ir tik populārs "ārpussistēmas" medijos un sociālajos tīklos. Piemēram, čehu eksperts Jans Širs to skaidro ar žurnālistu "nesagatavotību". Viņus vienkārši vajagot "pareizi noorientēt": paskat, piespiedīsi viņus saukt Donbasa dumpiniekus par "Krievijas armiju", nevis "separātistiem", un uzreiz būs panākts vajadzīgais rezultāts. Un nevienu neinteresē tas, ka visus šos gadus neviens ne reizi nav atradis Krievijas armiju Donbasā! Galvenais taču ir uzspiest lasītājiem "neaizmiglotu" bildi, kas nepieļauj šaubas un divdomīgus traktējumus. Savukārt šim nolūkam, pēc Šira domām, Čehijas televīzijas ēterā jāuzaicina tikai "pareizos" ekspertus, kuri neatļausies (kādas šausmas!) apšaubīt "Krievijas režīma vēlmi saindēt Navaļniju un to, ka tas izdarīts ar "Novičok" palīdzību".

Vai tiešām Širs un viņam līdzīgi eksperti neaptver, ka ikviens saprātīgi domājošs cilvēks, visās avīzēs ieraugot ziņas par Krievijas "okupantiem" vai "Putinu-saindētāju", agri vai vēlu mēģinās atrast šo sensacionālo "faktu" pierādījumus. Ja avīzēs nekas nav atrodams, viņš noteikti pievērsīsies alternatīviem avotiem. Tieši tāpēc jau Krievijas mediji Eiropā kļūst aizvien populārāki, nevis kaut kādu iekšējā ienaidnieka niķu un stiķu dēļ. Tie ļauj izskatīt problēmu no dažādām pusēm un skatītājiem nonākt pie saviem slēdzieniem. Lūk, no kā baidās Rietumu eksperti, ko apsēdusi cīņa ar Krieviju un citādi domājošajiem pašā Eiropā.

Vēl vienu svaigu šīs apsēstības piemēru rāda nesenās pašvaldību vēlēšanas vairākos Itālijas reģionos. Ģenerālās līnijas mediji, pārbijušies par opozīcijā esošās uz labējo flangu nosliekušās "Līgas" uzvaras perspektīvu tradicionāli "sarkanajā" Toskānā, atkal izvilka dienas gaismā Krievijas kārti – viņi atsauca atmiņā jau sūnām apaugušo stāstu par "finansējumu no Krievijas".

Galvenais pierādījums: kādas kompānijas īpašnieks, kurš agrāk bija saistīts ar "Līgu", apprecējis krievieti un... pārskaitījis viņai naudu uz Krieviju. It kā jau tāds "skandāls" apgāž pārmetumus "Līgai" – iznāk taču, ka nauda plūst uz Krieviju, nevis otrādi. Tomēr lasītāju jāpārliecina par opozīcijas sakariem ar Kremli, vienalga, vai tas vispār atbilst loģikai.

"Līgas" līdera Salvini paziņojums, par to, ka visu šo gadu laikā neviens pie viņa nav atradis "ne rubli, ne matrjošku", absolūti neinteresē liberālos itāļu medijus un Briseles politiķus. Piebalsojot šīm spekulācijām, pazīstamais Eiropas liberāļu ideologs un rupors Gijs Verhofstadts EP zālē publiski pārmeta Salvini "Putina naudas" saņemšanu. "Es uzskatu par skandalozu faktu, ka cilvēki, kuri mēģina mūs pamācīt, saņem naudu Eiropas Savienības sagraušanai," klāstīja Beļģijas bijušais premjers.

Patiesībā, tieši tāda pret iekšējo opozīciju vērsto "apsūdzību" būtība – nav nozīmes tam, vai tā vispār ir prokrieviska, vai tai ir jebkādi sakari ar Maskavu. Pats galvenais – aizbāzt muti. Ko tad var atbildēt oponents, ja viņam, acīs skatoties, aizrāda, ka viens no viņa piekritējiem apprecējis krievieti vai uz plaukta mājās stāv matrjoška? Tā ir vairākās Eiropas valstīs jau sen iemēģināta metode.

Līdz ar to kļūst skaidri atklāti draudi, ko oponentiem adresēja Eiropas jaunā "dzelzs lēdija" Urzula fon der Leiena. Aukstais karš nav iespējams bez "raganu medībām". Šajā karā Eiropa neplāno atstāt starp dzīvajiem gūstekņus – visiem, ko tā pasludinās par "piekto kolonnu", draud totāla tīrīšana. Un tas ir tikai sākums.

10
Tagi:
rusofobija, Krievija, Rietumi
Pēc temata
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Politologs: protams, Rietumi vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, taču uz KF rēķina
Sieviete ar tukšu naudasmaku, foto no arhīva

Saņēmi 100 eiro valstij atdod 170: jaunais sociālo iemaksu modelis nesīs haosu

0
(atjaunots 12:46 25.09.2020)
Cik daudziem nāksies maksāt vairāk, ja tiks ieviesta jaunā sociālo iemaksu sistēma, un kāpēc jaunā modeļa administrēšana būs haotiska.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Ja tiks īstenots Labklājības ministrijas ierosinātais plāns par minimālo iemaksu 170 eiro apmērā, aptuveni trešajai daļai darbinieku nāksies maksāt vairāk, stāsta Neatkarīgā.

"Ja sasummē par visām darbavietām, visiem nodokļu režīmiem pret šī brīža minimālo algu 430 eiro, tādas personas, kurām būtu jāpiemaksā, tādas ir 273 tūkstoši. 180 tūkstoši no tiem ir tādi, kas strādā tikai parastajā nodokļu režīmā. Ja būs 500 eiro minimālā, tad vēl 100 tūkstoši papildus nāks klāt,"

saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Elīna Rītiņa.

Viņa atgādināja, valstī ir 80 tūkstoši darba ņēmēju, kuriem sociālās iemaksas aprēķina no algas, kas nepārsniedz 100 eiro mēnesī. Šiem darba ņēmējiem, ieviešot Labklājības ministrijas apsvērto modeli, viņiem nāksies maksāt to pašu minimālo sociālo iemaksu – 170 eiro.

Rītiņa piekrita tam, ka pakāpeniski ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas, bet vispirms jāsaprot, kas patlaban nesaņem pietiekamu sociālo aizsardzību. Turklāt viena un tā pati persona, strādājot vairākās vietās, var būt aplikta ar nodokļiem saskaņā ar dažādām likmēm, un ir jāizlemj, kāda likme tiks ņemta vērā aprēķinos

"Tādēļ minimālā iemaksa ir jāievieš ļoti pakāpeniski un ļoti mērķtiecīgi. Ieviešot uzreiz pilnā apmērā, mērķis netiks sasniegts un būs pretreakcija. Ir ļoti svarīgi identificēt personas, saprast, cik daudz nākamajā periodā būs jāpiemaksā, un summas būtu jāievieš pakāpeniski," uzskata LTRK viceprezidente.

Būs haoss

Vēl viena problēma saistīta ar sociālo iemaksu aprēķiniem tiem, kas strādā dažādās vietās un saņem katru mēnesi citādu algu. Labklājības ministrija tādos gadījumos iesaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai reizi trijos mēnešos saskaitīt darba ņēmēja saņemto atalgojumu un šo informāciju nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, kas aprēķinās, vai minimālā sociālā iemaksa ir segta. Ja tā nebūs, VID nosūtīs rēķinu darba devējiem un darba ņēmējam, kas būs jāsedz trīs mēnešu laikā.

Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu kārtība radīs lielas problēmas.

"Pagaidām izskatās, ka tur ir diezgan liels haoss. Vairākās darbavietās strādā tie, kam ir mazi ienākumi. Domāju, ka būs diezgan sarežģīti ieviest sistēmu ar summēšanu un vēlāku rēķinu piesūtīšanu. Tie būs 100 tūkstoši, kas piedzīvos strauju iemaksu kāpšanu. Arī pati administrēšana būs haotiska. Būs milzu neapmierinātība ne tikai par to, ka būs jāmaksā vairāk," prognozēja D. Reizniece-Ozola.

Opozīcijas deputāti ir neapmierināti ar to, ka nodokļu reformas izstrādātāji solījuši samazināt administratīvo slogu, taču, spriežot pēc pašreizējiem piedāvājumiem, tā vēl pieaugs.

0
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma, nodokļi
Pēc temata
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus