Tramps

Jums paprasīt ir aizmirsuši: Austrumeiropai klājas bēdīgi

145
(atjaunots 15:41 18.07.2018)
Mazliet labāk nekā Gruzijai: ASV, pūloties novākt no ceļa Eiropas Savienību un iesaistīt Krieviju jaunās pasaules kārtības veidošanā, pavisam aizmirsušas Austrumeiropu.

Donalda Trampa lielajā turnejā pa Eiropu paredzētas vizītes Briselē, Londonā un Helsinkos. Beļģijas galvaspilsētā, kur notika NATO samits, Austrumeiropas valstu līderi varēja uzmest aci Savienoto Valstu līderim. Tikai uzmest aci, jo Tramps ar viņiem neaprunājās. Viņš pat ignorēja NATO vadības ziņojumus par to, ka Gruzija kļūs par alianses locekli.

Kaut kas tāds noticis pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma laika. Līdz šim ASV un to prezidenti atbalstīja alianses paplašināšanos. NATO birokrātija neiebilda, taču iniciatīvu neizrādīja. Rietumeiropa nebija sajūsmā, taču šķēršļus lika tikai vienu reizi: 2008. gada februārī NATO samitā Bukarestē Francija un Vācija bloķēja plānu Ukrainas un Gruzijas darbībām, kas nepieciešamas, lai iestātos aliansē.

Austrumeiropa — ārpus redzesloka

Trampa reakcija uz Gruzijas gatavību pievienoties NATO bija vēl sliktāka nekā vienkārša skepse. Viņš jautājumu ignorēja. Līdz ar Trampu tam uzmanību nepievērsa arī bloka vadošās valstis. Jāņem vērā, ka lēmumus blokā pieņem nevis NATO birokrātija (atšķirībā no ES, tai nav nekādu direktīvu funkciju), bet gan valstis, turklāt vienprātīgi.

Problēma nav Gruzijā. Tāpat jau ir skaidrs, ka šeit solīt vēl nenozīmē precēt, un NATO lēmums pieņemt valsti, kas pieprasa atdot Abhāziju un Dienvidosetiju, kuru teritorijā dislocētas Krievijas kara bāzes, maigi izsakoties, nebūtu īsti saprātīgs. Turklāt, kā parādīja karš 08.08.08., Krievijas un Gruzijas militāra konflikta apstākļos neviens nepaspēj palīdzēt. Un kopš tā laika Krievijas armija ir kļuvusi daudz spēcīgāka.

Problēma meklējama Austrumeiropā. Tas bija samits, kurā Tramps atkārtoja savu ultimātu Eiropai — tērēt vairak naudas aizsardzībai un Krievijas gāzes vietā pirkt gāzi no ASV. Agrāk, ja atšķirās Rietumu un Austrumeiropas valstu viedoklis (kā šoreiz), ASV atbalstīja sabiedrotos Austrumeiropā. Šoreiz Tramps nevērīgi iztika bez viņiem. Nevērīgi, jo plenārsēdē paziņoja ASV prasības un pēc tam atcēla visas dispusējās tikšanās (šajā laikā bija paredzētas pārrunas ar Austrumeiropas valstu vadītājiem).

Automašīnās. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Tā nu iznācis, ka Rietumeiropai vēl stāsta, kas tai jādara, lai paliktu starp ASV sabiedrotajiem, bet uz Austrimeiropu skatās kā "auns uz jauniem vārtiem", sak, kas tie par ģeogrāfiskiem jaunumiem. Lielākā uzmanība šoreiz tika Lielbritānijai. Turp Tramps devās tūlīt pēc NATO samita un nekavējoties ieteica saliniekiem nomainīt premjerministri Terēzu Meju pret nesen atstādināto Borisu Džonsonu.

Vēl viens "akmens Eiropas Savienības dārziņā". Džonsons pēdējā laikā aktīvi kritizēja Meju par nepietiekami stingru Brexit plānu, kura sastādīšanā piedalījās. Tagad Džonsons atbalsta jaunu plānu. Viņa pārstāvētā grupa pieprasa nevis turpināt pārrunas ar ES, bet gan vienkārši aizcirst durvis. Tieši tā starptautiskajā arēnā izturas Tramps.

Eiropas Savienība ir izvēles priekšā

Vārdu sakot, īsi pirms tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Donalds Tramps pārliecinoši parādīja, ka absolūti nevēlas redzēt politiski un ekonomiski spēcīgu ES. Vēl vairāk, viņš apliecināja, ka cīnīsies ar tādu Eiropas Savienību cīnīsies, pat ar tādiem paņēmieniem, kā ekonomiskās sankcijas — tikai tā var de facto nosaukt ASV ieviestās nodevas plaša preču saraksta importam no Eiropas.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eiropas Savienībai piedāvāts pilnībā atteikties no patstāvīgas politikas un upurēt ekonomiskās intereses, taču saglabāt īpašas attiecības ar ASV un palīdzēt tām sagraut pašu radīto globālo pasauli, vai uzsākt pilnvērtīgu tirdzniecības karu pret Savienotajām Valstīm ar minimālām izredzēm uz panākumiem. Vienlaikus ASV jau sākušas graut Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) un tuvojas ANO.

Tramps īsteno savus priekšvēlēšanu solījumus. Viņš kritizēja globalizāciju Obamas stilā, kuras ietvaros Amerika nesa augošus izdevumus bez cerībām uz panākumiem. Viņa plāns "padarīt Ameriku atkal varenu" paredz jaunu izolacionismu. Šīs globālās pasaules struktūras vajadzēja iznīdēt, lai visa pārējā pasaule neignorētu ASV izolacionismu, turpinot izmantot atklāto tirgu priekšrocības.

Krima pieder jums

Esmu pārliecināts: tiekoties ar Putinu Helsinkos, Tramps papūlēsies noskaidrot, kādas ir iespējas iesaistīt Krieviju šaā spēlē. Maskavas piekrišana padarītu lietu jezgu ar ES. Maskava un Vašingtona kopīgiem spēkiem spēj sagraut jebkādas globālas struktūras, kaut vai tāpēc, ka ASV kontrolē jūras tirdzniecības ceļus, bet Krievija — alternatīvo Eirāzijas sauszemes tranzīta koridoru un Ziemeļu jūras ceļu.

Pārējās sarunas tēmas ir formālas. Protams, tās ir svarīgas, arī no ASV viedokļa, kas plāno pamest krīzes punktus — Afganistānu, Sīriju, Ukrainu, Irāku, taču gribētu saglabāt, lai arī ierobežotu, ietekmi Tuvajos Austrumos un saņemt zināmu kompensāciju par aiziešanu no Ukrainas. Toties apmaiņā pret Trampa plāna — globalizētās pasaules sagraušanu — atbalstu ASV gatavas piekāpties Krievijai, pat atzīt Krimas piederību Krievijai.

Krievijai tas nav izdevīgi. Krievija atbalsta atklātas globālas pasaules saglabāšanas koncepciju līdz ar visām tās priekšrocībām, taču iebilst pret vienas valsts hegemoniju. To Maskava dēvē par daudzpolārās pasaules koncepciju.

Tomēr Krievijai vajadzīgs kāds partneris rietumos — atbalstam. Ņemot vērā savstarpējo priekšrocību apsvērumus, Maskava vēlētos veidot "Lielo Eirāziju" līdz ar ES un Ķīnu bez ASV. Taču amorfā un birokratizētā ES nav spējīga demonstrēt operatīvu reakciju.

Turklāt lielākā daļa austrumeiropiešu vēl nav atbrīvojušās no savas rusofobijas. ES moka pretrunas: gan vecās un jaunās Eiropas starpā, gan katrā valstī abās šajās neformālajās apvienībās.

Austrumeriopai pienāk grūti laiki

Eiropas gauso rīcību, nespēju demonstrēt ātru reakciju, kas raksturīga Krievijas un ASV prezidentu struktūrām, Tramps cenšas izmantot, lai īstenotu savu jaunās pasaules kārtības variantu.

Vācijas kanclere Angela Merkele
© Sputnik / Григорий Сысоев

Austrumeiropai iestājušies grūti laiki. No vienas puses, Krievija pūlas pāri limitrofu galvām pārmest tiltiņu pretī saviem dabiskajiem (lai arī viņi to vēl nav aptvēruši) patrneriem Rietumeiropā, no otras puses, Tramps pūlas veidot sakarus ar Krieviju pāri visas Eiropas galvām, atstājot rezervē "paklausīgas Eiropas" variantu.

Starp Maskavu, Berlīni, Parīzi, Vašingtonu un pat Londonu rit aktīvas konsultācijas. Taču Austrumeiropas pārstāvji uz tām nav ielūgti, par gaitu un rezultātiem viņiem neviens neziņo. Austrumeiropiešui vienīgā priekšrocība salīdzinājumā ar Gruziju — viņi jau ir NATO. Interesanti, vai tā vispār ir priekšrocība?    

145
Pēc temata
ASV uzskata, ka Eiropai jākļūst nabagai
Tramps visu nodos: divi uzskati par tikšanos Helsinkos
Tas nav jauns ekonomiskais karš. Tā ir jauna pasaule
Amerikāņu karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Amerikāņi piespēlē "afgāņu bumbu" Krievijai?

17
(atjaunots 11:53 12.05.2021)
Kopš aprīlī izskanējušā Džo Baidena lēmuma atlikt kontingenta izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim valstī aizvien vairāk līst asinis – vērojams krass vardarbības pieaugums, upuru skaits mērojams simtos.

Tikai 8. maijā vien sprādzienā Kabulā gāja bojā gandrīz sešdesmit cilvēki, pārsvarā – 11-15 gadus vecas skolnieces. Kas notiek? Kādam ļoti negribas izvest karavīrus vai, gluži otrādi, kāds steidzina amerikāņus, mudina aiziet ātrāk? Kas notiks pēc viņu aiziešanas? Uz šiem jautājumiem portālā RIA Novosti atbildes meklē Pjotrs Akopovs.

Krievijai šie jautājumi ir visnotaļ aktuāli: neskatoties uz PSRS sabrukumu, pēc būtības, valstij joprojām ir robeža ar Afganistānu. Tadžikistāna ir KDLO locekle, tātad – Krievijas militārā sabiedrotā, un tās robeža ar Afganistānu PSRS laikā bija visgarākā. Uzbekistāna un Turkmenistāna, kas robežojas ar Afganistānu, tāpat ir Krievijas nacionālo interešu un atbildības zonā. Ja Afganistānā iedegsies īsts pilsoņu karš, tā liesmu radītie dūmi klās visu Vidusāziju, sliktākajā gadījumā pat pārmetīsies uz to, jo Afganistānā dzīvo tās pašas tautas, kas apdzīvo minētās bijušās padomju republikas. Krievijā pat skan viedoklis, ka amerikāņu spēku izvešana nav nekāda sakāve, tā ir gandrīz diversija – sak, Vašingtona tādējādi novērš Kremļa uzmanību uz austrumiem, kur nupat viss aizdegsies, un krievi būs spiesti visus spēkus veltīt Vidusāzijas šausmu likvidācijai. Varbūt vajadzētu palūgt amerikāņus palikt?

Tāda pseidokonspiroloģija ir pat amizanta: amerikāņi Afganistānā nav panākuši neko no gribētā (cita lieta, ka visi viņu sapņi bija nereālistiski vai absurdi). Likvidēja "Al Kaidu" ar tās pulkiem un divīzijām, vai tā joprojām ir tīkla organizācija, kas saista dažādas struktūras un grupējumus dažādās islāma pasaules malās? Jā, radikāli noskaņoti grupējumi, taču amerikāņu okupācija Afganistānā tikai audzēja naidu pret jeņķiem islāma pasaulē, tātad faktiski sekmēja džihādistu ietekmes pieaugumu.

Uzvarēja Taliban? Taču tas nāks pie varas Kabulā īsi pēc amerikāņu aiziešanas: mierīgā ceļā, kā koalīcijas daļa, vai ar varu, vienpersoniski.

Amerikāņi gribēja no Afganistānas piespiest pie sienas Krieviju un Ķīnu (kā arī Irānu), iekārtot placdarmu pastāvīgai klātbūtnei svarīgā Eirāzijas reģionā? Gribēja, taču šiem nolūkiem vajadzētu patiešām pakļaut Afganistānu un saņemt savās rokās kontroli. Sliktākajā gadījumā viņiem būs jāizved līdzi arī desmitiem tūkstošu afgāņu, kuri strādāja viņu labā. Tos pašus kolaboracionistus, okupantu līdzskrējējus, jo tāda attieksme pret viņiem ir ne tikai talibu rindās. Tātad ASV pozīcijas Afganistānā ne tikai sašūposies – tās sabruks.

Bet ASV pēc aiziešanas taču vēlas nostiprināties kaimiņvalstīs? Re, arī The Wall Street Journal stāstīja, ka Vašingtona meklē reģionālos placdarmus kontingenta dislokācijai un talibu kontrolei pēc spēku izvešanas no Afganistānas. Tiek izskatītas gan kaimiņvalstis, gan tālāki reģioni, piemēram, AAE un analizēta iespēja izvietot Persijas līcī JKS kuģus.

Baidens jau apsolīja: ja "Al Kaida" vai ISIS apdraudēs Ameriku vai tās intereses Afganistānā, ASV sāks aviācijas uzlidojumus. Taču amerikāņi vēlas iespēju reaģēt ātri, jo pēc 11. septembra (runā pat, ka jau jūlija vidus) Afganistānā nepaliks ne amerikāņu, ne jebkādu citu ārvalstu karavīru. Un ko darīt, sākoties uzbrukumam ASV vēstniecībai (kurā vēlas atstāt līdz 1000 cilvēkus)? Sūtīt palīdzību no Pakistānas? Tālu, arī attiecības ar viņiem ir aizvien sliktākas, tāpēc "optimālākais variants armijas bāzu izveidei būtu Uzbekistāna un Tadžikistāna, kas robežojas ar Afganistānu, un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu spēku ātru pārvietošanu".

Ir tikai viena nelaime – amerikāņu plānus var izjaukt Krievija un Ķīna, atzīmēja The Wall Street Journal. Protams, tā ir – neviens neļaus amerikāņiem nostiprināties Centrālāzijā. Pēc 2001. gada 11. septembra Krievija ļāva ASV radīt bāzes Kirgīzijā un Uzbekistānā, tomēr toreiz Krievija bija vāja, un attiecības ar ASV nebija aktīvas konfrontācijas līmenī. Tagad ne par kādu, pat pagaidu ASV nostiprināšanos Vidusāzijā nevar būt ne runas: pēc 20 gadus ilgās Afganistānas okupācijas viņiem būs jāpamet reģions. Par tā drošību atbildēs Krievijas un Ķīnas radītā ŠSO, ko tagad veido ne tikai visas Centrālās Āzijas republikas, bet arī Indija un Pakistāna, drīz vien iestāsies arī Irāna.

Tātad Afganistānu pilnībā ieskaus ŠSO locekles, bet pašai tai organizācijā ir tikai novērotāja statuss. Kabula netika uzņemta ŠSO objektīvu iemeslu dēļ: aliansē nevar iestāties okupēta valsts bez pilnvērtīgas suverenitātes. ŠSO mērķis ir miers Āzijā, it īpaši – Centrālāzijā. ŠSO vēl nav savu miernešu, nav vajadzības arī ievest karaspēku Afganistānā, mainīt vienus okupantus pret citiem.

Jau vairāk nekā četrdesmit gadus afgāņi karo savā starpā, 28 gadus – arī ar ārvalstu spēkiem. Vajadzīgi politiski apstākļi pilnvērtīgam iekšējam dialogam un vismaz mierīgai, lai arī bruņotai dažādu tautu, politisko, reliģisko, cilšu un klanu struktūru līdzāspastāvēšanai. Bez ārējas, kur nu vēl atlantiskās iejaukšanās, toties ar visu kaimiņu un tuvu valstu aktīvu dalību (un ietekmi).

Taču arī ASV ir jāpiedalās afgāņu savstarpējā samierināšanā, tikai attieksme pret viņu piekritējiem Afganistānā pēc bruņoto spēku izvešanas var radīt šķēršļus jebkādam dialogam. Lai nu būtu, kā būdams, galvenais atbildības slogs par Afganistānu pēc amerikāņu aiziešanas gulsies uz ŠSO, it īpaši uz Krievijas, Ķīnas un Pakistānas pleciem, lai cik sarežģītas būtu Afganistānas un Pakistānas attiecības "Durana līnijas" sašķelto puštunu dēļ). Tas ir gan viņu, gan Afganistānas tautas interesēs.

Sarežģītās daudzveidīgās iekšējās domstarpības Afganistānā nav pietiekams iemesls, lai atmestu tai ar roku vai norobežotos no tās ar militāru sienu. Otrs variants pat nav iespējams, bet pirmais neatbilst Afganistānas kaimiņu un Āzijas lielvalstu, arī Krievijas interesēm.

ŠSO minimālais uzdevums – nepieļaut Afganistānas problēmas šļākšanos pāri valsts robežām, lai pie tās nāktos ķerties KDLO. Maksimālais uzdevums – pamudināt visas puses panākt reālu samierināšanos un jaunās federatīvās Afganistānas celšanu. Vīrišķīgā un tik daudz cietusī tauta ir pelnījusi mierīgu un patstāvīgu dzīvi savā kalnainajā valstī. Protams, ne tā kā Šveicē, lai arī Šveices kantoni savā starpā karoja, pat vēl XIX gadsimta vidū.

Afganistāna nekļūs par Šveici, un visi mēģinājumi piespiest to dzīvot pēc Rietumu normām valstij tikai kaitējuši, taču tai ir tiesības pārvērsties par mierīgu kaimiņu Centrālāzijā. Vajag tikai palīdzēt afgāņiem atgriezties pie patstāvīgas mierīgas dzīves – sev pašiem, nevis svešu stratēģu ģeopolitisko interešu un eksperimentu vārdā.

17
Tagi:
Krievija, karaspēks, ASV, Afganistāna
Pēc temata
WSJ: ASV var pārvest spēkus no Afganistānas uz Uzbekistānu un Tadžikistānu
"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai
ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā
Jauniešu organizācijas Protests piķēts par LGBT pārstāvju tiesībām

Par TO. Krievu vecākus kaitina seksuālā audzināšana Vācijā

48
(atjaunots 17:35 11.05.2021)
Vācijas izglītības sistēma bieži tiek kritizēta. It īpaši negatīvi to vērtē emigranti no pēcpadomju valstīm. Lielākās raizes sagādā seksuālās izglītības mācības, obligātas sākumskolā.

Ar videoprogrammu, spilgtu ilustrāciju un uzskates materiālu palīdzību skolotāji stāsta "par to". Vecāki piekrīt tam, ka tamlīdzīgas zināšanas ir noderīgas pusaudžiem, taču pārdzīvo par jaunākiem bērniem. Pie tam par nodarbību kavēšanu var dabūt naudas sodu un visnotaļ lielu. Par mūsdienu audzināšanu portālā RIA Novosti pastāstīja Ksenija Meļņikova.

Mulsinoši un smieklīgi

"Meita atgriezās mājās ar veselu maisu brošūru, tur bildes ir spilgtākas un detalizētākas nekā bioloģijas mācību grāmatās. Viņa tajās vairs neieskatījās, viņai bija neveikli. Pēc nodarbības viņa bija šokēta. Līdz šim viņa nezināja, no kurienes rodas bērni. Savas domas viņai bija, izrādījās, ka viņa kļūdījās," stāsta Irina, Ziemeļreinas-Vestfālenes iedzīvotāja. Otrajā pusgadā viņas meitai – 1. klases skolniecei sākās seksuālās attīstības obligātās nodarbības.

"Bērni smējās, it īpaši puikas. Viņiem bija gan interesanti, gan kauns. Mūsu klases audzinātāja nosūtīja dokumentu, kurā informēja par mācību programmas startu," turpināja Irina. Viņa piebilda, ka daudzi vecāki bijuši neapmierināti, jo uzskata: tas ir pārlieku agri sākumskolā. Turklāt viņiem nepatīk pati metode: "Viņi noskatījās nodarbībā video ierakstu, kurā tuvplānā demonstrētas ģenitālijas, bija arī dzimumakts. Meita negribēja stāstīt sīkāk, viņa kautrējās."

Par seksuālās audzināšanas nodarbībām vācu skolās turpinās asi strīdi. Vieni uzskata, ka bērniem kopš pašas bērnības māca kaut ko nepieklājīgu vai pat mudina uz netradicionālu seksuālo orientāciju. Citi ir pārliecināti, ka tādas nodarbības ir vajadzīgas.

"Dēlam stāstīja, ka ir dažādi LGBT pārstāvji: homoseksuālisti, lesbietes, transpersonas. Pie tam uzsvēra, ka tas ir normāli. Es neiebilstu, tomēr man šķiet, ir pārāk agri dot bērniem tādu informāciju. Tas jādara mazliet vēlāk, kad viņiem izveidosies pašiem savs viedoklis. Sākumskolā ir risks, ka skolotāji uzspiež idejas. Mums paveicies: es uzticos mūsu klases audzinātājai un nešaubos, ka viņa vada stundas ļoti profesionāli," stāsta Hamburgas iedzīvotājs Nikolajs.

Pie tam visi lūdza neminēt uzvārdus – bīstas no problēmām ar skolu.

Vecāki ir noraizējušies

Pirmās seksuālās audzināšanas stundas vecāko klašu skolēniem VDR sākās jau 1959. gadā. 9 gadus vēlāk par to izšķīrās arī VFR. Izstrādāja "Dzimumaudzināšanas atlasu". Bērniem pārsvarā stāstīja par pubertāti un izmaiņām zēnu un meiteņu organismos. Jaunāko klašu apgaismošana sākusies tikai pēdējo 10 gadu laikā. Daudzi pieaugušie ar to bija neapmierināti.

Džonijs Deps
© Sputnik / Сергей Венявский

Visaktīvākā ir organizācija "Satrauktie vecāki" (Besorgte Eltern). Viņi noraizējušies par to, ka izglītības programma ir pārslogota ar lieku informāciju, turklāt paver iespējas manipulācijām. Grupā ir emigranti no pēcpadomju valstīm, taču ir arī liels skaits vāciešu.

"Es vēlos, lai tiktu nospraustas robežas, tāpat kā citās nodarbībās: šajā vecumā skolēnam jāzina konkrēts materiāls vēsturē, bioloģijā, matemātikā, ne vairāk. Citādi iznāk pilnīga izvēles brīvība – skolotāji var stāstīt, ko vien vēlas," sarunā sprieda divu bērnu tēvs Tobiass no Minhenes.

Visās federālajās zemēs ir pašām savas izglītības programmas, skolas pašas nosaka nodarbību skaitu. Vienās kurss aizņem tikai pāris nedēļas, citās – ilgst pat pusgadu.

"Satrauktie vecāki" periodiski organizē protesta akcijas lielās pilsētās ar tādiem plakātiem kā "Lai bērni paliek bērni", "Viņiem vajadzīga mīlestība, nevis sekss", "Rokas nost no mūsu bērniem". Barikāžu otrā pusē – demonstranti no zaļajiem un sociāldemokrātiem. Pārsvarā – seksuālo minoritāšu pārstāvji: viņi uzskata, ka "Satrauktie vecāki" esot viņu ideoloģiskie pretinieki.

"Mani dēli mācās sākumskolā. Es iebilstu pret seksuālās audzināšanas mācību. Taču es neesmu ne ultralabējais, ne homofobs, ne kristīgais fundamentālists, es vispār esmu ateists! Mēs esam absolūti neitrāla vecāku grupa, taču negribam, lai šīs nodarbības sāktos tik agri," uzsvēra Tobiass.

Bez kavējumiem

Dzimumaudzināšanas kurss turpinās 7.-8. klasē. Stāsta par kontracepcijas paņēmieniem. Skolotāji organizē ar skolēnu dzimuma un seksuālo identitāti saistītus testus. Vācu žurnāls Der Spiegel stāsta par vienu no jautājumiem, par ko vecāki bija sašutuši: "Cik liela ir iespēja, ka jūsu heteroseksualitāte ir pagaidu parādība un ar laiku mainīsies?"

Neapmierinātās mātes un tēvus mierināja Aņa Heningsena, dzimumaudzināšanas profesora Ķīles universitātē. Viņa stāstīja, ka daudzi vecāki nepareizi izprot nodarbību būtību: "Mēs izskatām jautājumus, kam ir liela loma bērnu un pusaudžu ikdienas dzīvē. Nevajag domāt, ka šīs nodarbības aģitē par pornogrāfiju un homoseksuālismu."

Daudzus tāds skaidrojums nevar nomierināt. Taču neizdosies arī mācības kavēt – par to draud naudas sods. Likums par skolu obligāto apmeklējumu (Schulpflicht) neatkarīgi no bērna un viņa vecāku pilsonības, ieviesa jau 1919. gadā. Tas ir spēkā arī šobaltdien. Katram bērnam vecumā no sešiem gadiem ir jāapmeklē nodarbības. Kavējums bez objektīva iemesla pielīdzināms administratīvam pārkāpumam. Piemēram, Diseldorfā par katru kavējumu nāksies maksāt 80 eiro, Ķelnē – 188 eiro.

Pirms dažiem gadiem Vāciju satrieca stāsts par daudzbērnu tēvu Oigenu: viņš izcieta cietumsodu par to, ka viņa meita Melita izlaida vairākas dzimumaudzināšanas nodarbības. Ģimenei piesprieda sodu, viņi atteicās to maksāt. Lieta nonāca apgabaltiesā. Oigenam piesprieda vienu dienu cietumā.

Daudziem tā bija mācība, atzīmēja 4. klases skolotāja Lara no Hamburgas. Viņa saprot vecāku raizes. Piemēram, skolas likumā noteikta nepieciešamība veidot audzēkņiem pozitīvu attieksmi pret seksualitāti: "Tas daudzus biesē. Es cienu vecāku tiesības pastāvīgi informēt bērnus par šiem jautājumiem. Lieta tāda, ka bieži vien viņi paši to nedara un arī mums neuzticas."

Viņa piezīmēja, ka zināšanas par savu ķermeni un jūtām "dāvā komforta sajūtu, palīdz uzturēt labas attiecības, bet nākotnē palīdzēs izvairīties no veneriskām saslimšanām un nevēlamas grūtniecības".

Lielākajā daļā federālo zemju mācību plānu teikts, ka seksuālā audzināšana ir skolotāju un ģimenes kopīgs uzdevums. Visiem pieaugušajiem ir jāzina, kādi jautājumi un mācību materiāli ir jāapspriež. Taču pie tam vecāki nevar lemt par izglītības programmu, ir pārliecināti vācu pedagogi. Tāda ir sistēma, un pagaidām tā nedāvā izvēles iespējas.

48
Tagi:
bērni, skola, izglītība, Vācija
Pēc temata
"Māciet ķīmiju, nevis homoseksuālismu!" Bērnu vecāki Eiropā ir sašutuši
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas
Bet pie viņiem baltos linčo...
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

0
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību