Bank of America logo Ņujorkā.

Kāpēc Rietumi biedē visu pasauli ar jaunu globālo krīzi?

207
(atjaunots 19:38 11.07.2018)
Sputnik autors, ekonomists Aleksejs Avdoņins analizē nesenās ekonomiskās makroprognozes un pārdomā, kam tās ir izdevīgas.

Jūnija beigās Bloomberg, atsaucoties uz bankas Bank of America ekspertu viedokli, publicēja pasaules ekonomikas un finanšu tirgu attīstības negatīvo prognozi vairākiem gadiem.

Tajā norādīts, ka pastiprinās tendences, kas līdzinās pirms 20 gadiem vērotajām, kad ASV Federālās rezervju sistēmas likmes celšanās un dolāra cenas palielināšanās dēļ notika kapitālu aizplūšana no jaunattīstības tirgiem, kā rezultātā sākās Āzijas krīze un defolts Krievijas Federācijā 1998. gadā.

Līdzīgu prognozi jūnija sākumā laida klajā arī Pasaules Banka savā ziņojumā "Globālās ekonomiskās perspektīvas". Tajā bankas eksperti norādīja, ka no 2019. gada ļoti ticama ir ekonomikas izaugsmes tempu krišanās pasaulē, pārsvarā – jaunattīstības valstīs un pirms 10 gadiem vērotā stāvokļa – 2008. gada hipotēku krīze – atkārtošanās.

Iepriekš, 29. maijā Džordžs Soross informēja, ka visas Eiropas Savienības valstis gaida kapitāla aizplūšana un eiro kursa krišanās dolāra nostiprināšanās fonā, kas var novest pie plašas finanšu krīzes eirozonā.

Lasot tamlīdzīgus paziņojumus, rodas jautājums: kam vajadzīga tāda negatīvu prognožu virkne tieši pašlaik?

Lielā mērā tas skaidrojams ar ASV obligāciju pievilcības mazināšanos pasaules tirgos un faktu, ka no tām atbrīvojas Ķīna, Krievija un citas valstis.

Sputnik izziņa. Laika periodā no 2018. gada aprīļa līdz maijam Krievija divkārt samazināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās. Pašlaik ASV parādsaistību daļa KF rezervēs nepārsniedz 10%. Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijas Banka pārdeva amerikāņu obligācijas par 47,5 miljardiem dolāru, un 1. maijā to summa KB veido aptuveni 48,7 miljardus dolāru. ASV valsts parāda turētāju reitingā Krievija nokritusies par sešām pozīcijām – no 16. uz 22. vietu.

Salīdzinājumam: 2010. gadā ieguldījumi ASV obligācijās bija trīskārt lielāki un pārsniedza 176 miljardus dolāru. Arī Japāna jau trīs ceturkšņus (2017.-2018.gg.) atbrīvojas no ASV parādsaistībām. To apjoms valsts rezervēs samazinājies līdz minimumam kopš 2011. gada oktobra. 2017. gadā Ķīna pārdeva rekordlielu skaitu ASV valsts obligāciju. 2018. gadā Pekina turpināja šo politiku, pie tam martā Ķīna ieteica ASV neuzsākt tirdzniecības karu, kas varētu paplašināt vērtspapīru pārdošanu. Ķīnai pieder ASV valsts parādi par summu, kas pārsniedz triljonu dolāru.

ASV milzīgā parāda (vairāk nekā 20 triljoni dolāru) fonā Savienoto Valstu vērtspapīru pievilcības samazināšanās un vadošo konkurentu – ĶTR un KF – lēmums atbrīvoties no tiem līdzinās "beigu sākumam". Iespēju trūkums turpmāk piesaistīt līdzekļus ārējos tirgos tālākajā apjomā ASV nozīmēs lietu tehniskā defolta risku.

Lai nepieļautu negatīvā scenārija attīstību, Vašingtona kopš 2017. gada sākusi negrozāmi celt procentu likmi, tādējādi palielinot ASV FM vērtspapīru ienesīgumu (pievilcību).

Sputnik izziņa. 2018. gada aprīļa beigās ASV valsts obligāciju ar desmit gadu termiņu ienesīgums sasniedza kritisko atzīmi 3% apmērā, kas salīdzināms ar 2008. gada līmeni.

Interesanti, ka līdz ar atbrīvošanos no ASV vērtspapīriem aug apjoms, kādā valstis iepērk zeltu un palielina dārgmetāla daļu nacionālajās rezervēs. Paaugstinātais pieprasījums ietekmē zelta cenas (vidēji tās aug par 7-8% gadā). Ienesīguma ziņā tās ievērojami pārsniedz ASV obligācijas.

Finansiālās un ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos zelts kā dabisks vērtības ekvivalents vienmēr ir vērtīgāks un drošāks aktīvs. 

Bank of America un World Bank negatīvās prognozes iespējams vērtēt kā "situācijas glābšanas" elementu – tādējādi ASV pūlas "iebiedēt" investorus, padziļināt viņu šaubas par jaunattīstības tirgu drošību. Šādi Vašingtona demonstrē, ka tuvākajā perspektīvā nauda jāiegulda nevis Ķīnā, Krievijā, ES, Japānā, bet gan ASV valsts kases papīros, kas ir drošākais aktīvu saglabāšanas un vērtības palielināšanas līdzeklis.

Tamlīdzīgas ASV darbības un signāli neved ne pie kā laba pasaules ekonomikā. Tās ietekmē naudas (kredītu, aizņēmumu) sadārdzināšanos visā pasaulē un ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos, it īpaši jaunattīstības valstīs, kā arī pie kapitāla aizplūšanas no to fondu un valūtas-finanšu tirgiem.

Kapitāla straujas aizplūšanas rezultātā iespējama arī jaunattīstības valstu nacionālo defoltu sērija (iespēju trūkums nokārtot savas saistības saskaņā ar obligācijām un kredītiem). Tos var izraisīt eksporta nesto valūtas ieņēmumu samazināšanās (ekonomika kritīsies dārgu kredītu dēļ) un nacionālo ekonomiku izaugsmes tempu samazināšanās.

Lai nepieļautu šādas negatīvas sekas EES valstīs tiek paātrināti iekšējā integrācijas finanšu aizņēmumu tirgus attīstības tempi. Par svarīgu notikumu šajā ceļā kļuva starptautiskā finanšu centra "Astana" izveide. Tamlīdzīgu institūciju aktīva attīstība, kā arī Ķīnas, citu Āzijas-Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas valstu iesaistīšana to darbībā ļauj vairo EES valstu neatkarību no nepiederošu regulatoru, piemēram, FRS politikas.

207
Pēc temata
Latvijas politiķis stāsta, kas varētu nopietni ietekmēt nacionālo ekonomiku
SVF pastāstīja, kas varētu kavēt Latvijas ekonomikas izaugsmi
Latvijā kritušies ekonomiskās brīvības rādītāji
Tas nav jauns ekonomiskais karš. Tā ir jauna pasaule
Latvijas iedzīvotāji zina, kā izglābt valsts ekonomiku
Slānekļa noliktava, foto no arhīva

ASV slānekļa ražotājus glābj naftas milži. Ka tik tie paši nenoslīkst

12
(atjaunots 17:39 30.10.2020)
Esošais stāvoklis un naftas ieguves prognozes ASV joprojām ir novērojumiem aktuāla tēma. Jo lielākā daļa tās ir saistīta ar slānekļa naftu, kura, ar zināmām atrunām, ir lokana pasaules naftas tirgus svira.

Kopējā aina, kas tiek publicēta Amerikas Enerģētikas ministrijas iknedēļas pārskatos, ir skaidra: visnotaļ ass, trīs mēnešu garumā, kritums no marta augstākajiem punktiem 13 miljonu barelu dienā līdz 10,5 miljoniem (tātad par 20%). Tālāk sākās vērā ņemamas svārstības šajā rādītāja (pluss-mīnuss pusmiljons barelu), kas saistītas arī ar sezonālajām viesuļvētrām. Saskaņā ar aktuālākajiem skaitļiem, summārā ieguve ASV ir noslīdējusi pat zemāk, nekā 10 miljoni barelu dienā, taču, atkārtosim, nedēļas dati bieži tiek koriģēti, tādēļ tie drīzāk rāda vispārīgu tendenci.

Kas būs tālāk? Tradicionāls nākotnes ieguves indikators ir strādājošo urbšanas iekārtu skaits. Šeit mēs arī redzējām strauju kritumu pēc marta notikumiem – no maksimālajām 682 vienībām līdz minimumam 172 vienību apmērā augustā, pēc kā notika vāja atkopšanās līdz 205 vienībām šobrīd.

Svarīgs ieguvi ietekmējošs faktors ir tā saucamie nepabeigtie urbumi, kuri jau ir izurbti, taču tajos nav veikts slāņa hidropārrāvums . Tādi jau ir 7,7 tūkstoši – tas ir samērā nopietns apjoms, kurš ilgstošākā laika periodā var uzturēt ieguvi pat pie zema jauno urbumu apjoma. Šobrīd nepabeigto urbumu skaits sācis nedaudz samazināties, un, kas ir galvenais, savā aktuālākajā prognozē Amerikas Enerģētikas ministrija tieši norāda: tagad tie veido ieguves uzturēšanas rezervi mazā strādājošo urbšanas iekārtu skaita fonā. Starp citu, novembrī šis pārskats paredz jaunu slānekļa naftas ieguves kritumu ASV.

Vienvārdsakot, vesels lērums nenoteiktību, kā rezultātā cienījamas organizācijas sniedz daždažādas prognozes: no summārās ieguves izaugsmes līdz 11,5-12 miljoniem līdz noslīdēšanai uz 10 miljoniem barelu dienā ap 2021. gada vidu.

Vēl pirms krīzes divi lielākie Amerikas naftas un gāzes milži – ExxonMobil un Chevron – jau investēja slānekļa ieguvē. Rezultātā radās iespaids, ka neparedzētā gadījumā parādus vai pat slānekļa izstrādātāju bankrotus izpirks lielās kompānijas.

Daļēji tā arī notiek. Pirms dažām dienām ConocoPhillips paziņoja par slānekļa izstrādātāja Concho Resources iegādi par 9,7 miljardiem dolāru. Tādējādi, vēl viens Amerikas naftas milzis kļūst arī par lielu slānekļa milzi. Tiesa, interesanti, ka pirkums notika nevis naudas formā, bet gan akciju maiņas veidā.

Līdzīga situācija notika oktobra sākumā, kad Chevron nopirka Noble Energy (un tie nav tikai slānekļi, bet arī gāzes ieguve jūrā Vidusjūras austrumos).

Savukārt vidēja izmēra kompānijās situācija ir tāda: Devon Energy nopirka WPX Energy, savukārt Pioneer Natural Resources apspriež Parsley Energy pārņemšanu. Vēl daži slānekļa izstrādātāji no veiksmīgāku vai lielāku kompāniju puses tiek izskatīti kā kandidāti uz iegādi vai pārņemšanu.

Tātad konsolidācija un pārņemšana sektorā ir acīmredzamas. Kompānijas sagaida ieguvumus no ekonomijas uz apjomu rēķina, apvienojot blakus esošos ieguves rajonus un tā tālāk. Un, protams, šādas pārņemšanas, sevišķi no milžu puses, ļauj pastumt malā parādu sloga problēmu.

Jāsaka, viss notiek aptuveni tā, kā arī bija domāts gada sākumā – nozares izdzīvošana uz pārņemšanas rēķina no transnacionālo kompāniju (TNK) puses. Pandēmija tikai paātrināja visus šos procesus. Taču krīze naftas nozarē ir novedusi arī pie citām sekām: slānekļa izstrādātājus pārņemošo kompāniju finanšu stabilitāte sāk šķobīties, un tas nozīmē, ka "sagremot" problemātiskās kompānijas bez sekām būs grūtāk.

Visspilgtākais piemērs, laikam, ir ExxonMobil. Gada sākumā kompānijas akciju cenas bija par divām reizēm augstākas, nekā šobrīd, turklāt tā, atšķirībā no daudziem Eiropas kolēģiem, nesamazināja ceturkšņa dividendes. Šobrīd ceturkšņa dividendes attiecība pret pašreizējām akciju cenām sastāda milzīgus 10% gadā, attiecīgi gada sākumā tā bija divas reizes mazāka. Skaidrs, ka akciju cenu kritums divas reizes pie nemainīga dividenžu apjoma nozīmē tikai vienu – pieaugušos riskus un bažas, ka kompānija nespēs turpmāk uzturēt to pašu izmaksu un finanšu stabilitātes līmeni kopumā. Līdzīga situācija vērojama arī citās lielākās kompānijās.

Būtībā, lielākās TNK vēlējās izvilkt slānekļa ieguvi ar savu mērogu un finanšu stabilitāti – šis uzdevums turpina būt aktuāls, taču sasniegt to kļūst grūtāk. Un tas nozīmē, ka finanšu disciplīnas jautājumi atkal iziet priekšplānā, un nav vērts gaidīt izaugsmi izaugsmes labad, kā mēs nesen redzējām slānekļa sektorā.

Piebildīsim arī to, ka "zaļā programma" radīja spiedienu uz visām naftas un gāzes kompānijām, tai skaitā lielākajām no tām. Ārkārtīgi sasteigti būtu runāt par to, ka bankas nekreditēs naftas kompānijas ne ar kādām procentu likmēm, taču nekļūs par pārsteigumu tas, ja "zaļā programma" kopā ar slānekļa izstrādātāju iegādēm palielinās jaunā parāda vērtību arī lielākajām nozares kompānijām.

Apkoposim. Slānekļa nozares sabrukumu nav vērts gaidīt, taču var gaidīt, ka jaunie slānekļa lauku īpašnieki stingrāk ievēros finanšu disciplīnu, atbildīgāk izturēsies pret ieguldījumu rentabilitāti. Savukārt, vai konsolidācija sektorā palīdzēs samazināt pašizmaksas un tādā veidā vismaz saglabāt ieguves apjomus esošajā līmenī – to rādīs laiks.

12
Tagi:
ASV, nafta, naftas tirgus
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Londona apstiprina: notiek netīrs karš pret Krieviju

83
(atjaunots 19:00 29.10.2020)
Lielbritānija atzinusies, ka uzbrūk Krievijai kibertelpā. Augstākā līmeņa amatpersonas atklāti paziņo, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju pret Krievijas līderiem un viņu interesēm", kā arī "medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus".

Lielbritānija atklāti atzinusies, ka sākusi informatīvo un kiberkaru pret Krieviju. Protams, pats par sevi šīs fakts nevienu nepārsteidz: neviens par to nekādas iluzijas nelolo. Taču lorda Marka Sedvila atzīšanās ir pirmais publiskais apliecinājums Londonas diversijām pret Krieviju no Lielbritānijas augstu stāvošas amatpersonas puses. Līdz šim ko tādu kautrējās runāt skaļi.

Domājams, Sedvils ir informēts par tādām operācijām – vēl nesen viņš bija premjerministra padomnieks nacionālās drošības lietās un vienlaikus vadīja visu Vaitholas birokrātisko aparātu. Savukārt avīze The Times, kam intervijā viņš nāca klajā ar interesantajām ziņām, pamatoti pieņēma, ka līdz ar oficiālo diplomātisko karjeru Sedvils esot bijis MI-6 virsnieks.

Tātad, ko īsti atzina bijušais ierēdnis, kurš cer līdz šī gada beigām ieņemt vietu Lordu palātā? Viņš pastāstīja, ka Lielbritānija uzbrūk Krievijai kibertelpā. "Fakts, ka jūs neredzat, kā mēs to izmantojam, nenozīmē, ka mēs to nedarām," apgalvoja Sedvils, pie tam paziņoja, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju Krievijas līderiem un viņu interesēm". Un piebilda, ka Londona medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus.

Pēdējā punktā Krievija pat paldies pateiks. Vladimirs Putins jau vairākkārt brīdināja biznesmeņus par tādu risku un aicināja "turēt savus kapitālus tur, kur tie ir nopelnīti". Tādēļ tamlīdzīgi izteikumi un Rietumu specdienestu darbības tikai pamudinās Krievijas biznesu sekot sava prezidenta aicinājumam. Briti apstiprina: Krievijā kapitāli saglabājas drošāk.

Savukārt, runājot par kiberuzbrukumiem un kaitnieciskām kampaņām pret Krieviju, lords Sedvils acīmredzami samelojās – viņš klāstīja, ka Londona tos uzsākusi pēc skaļā incidenta ar Skripaļu saindēšanu Solsberijā, "atbildes triecienam". Kā nu ne, pirms tam MI-6 pat neskatījās uz Krievijas pusi.

Atgādināsim, ka Skripaļi sajutās slikti 2018. gada 4. martā. Savukārt britu specdienesta netīrās lietas Krievijā vairākkārt fiksētas ilgi pirms šiem notikumiem. Atsauksim atmiņā, piemēram, britu firmas Strategic Communications Laboratory (SCL Group) darbību, kuras specializācija ir psiholoģiskais un informācijas karš. Tā nekad nav slēpusi, ka savās dezinformācijas kampaņās izpilda Lielbritānijas, ASV, kā arī NATO militāro un izlūkošanas struktūru pasūtījumus un dara to jau kopš 90. gadu sākuma.

SCL netīrās darba metodes nāca gaismā tajā pašā 2018. gada martā saistībā ar skandālu ar tās meitas struktūru Cambridge Analytica. Arī tas notika tāpēc, ka rietumu elite sadumpojās pret firmu par tās piedalīšanos vēlēšanu kampaņā ASV Donalda Trampa pusē. Citādi to vēl šobaltdien neviens nebūtu aizticis.

Toreiz šīs struktūras pārstāvji, domājot, ka sarunājas ar potenciālajiem pasūtītājiem (patiesībā tie bija žurnālisti, kuri strādāja aizsegā), pastāstīja, ka specializējas viltus profilu veidošanā sociālajos tīklos, dezinformācijas iemešanā Internetā, darbā ar mērķauditoriju, kam stāsta melus, un tā tālāk. Tātad, pēc būtības, atzina, ka sen un plaši nodarbojas ar to pašu informācijas karu.

Jau 2015. gadā NATO nolīga SCL darbam "Krievijas virzienā". Savā portfolio kompānija neslēpa, ka to nolīga "oranžās revolūcijas" organizācijai Kijevā jau 2004. gadā. Toreiz "oranžo" uzvara tika panākta ar Viktora Juščenko mistiskās "saindēšanas" palīdzību. Kā jau atzīst arī Kijevā, nekādas saindēšanas nebija. Neviļus uzrodas domas par to pašu speciālistu saikni ar mazāk mistisko Skripaļu noindēšanas mēģinājumu un ar citām atsevišķu Krievijas personu "saindēšanām".

SCL atzina arī, ka to noalgojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un Kijevas varasiestādes, "lai sagrautu un novājinātu Doņeckas Tautas Republiku".

Uzsvērsim, ka tas viss notika ilgi pirms incidenta Solsberijā. Un lordam Sedvilam, kurš kopš 2017. gada aprīļa ieņēma padomnieka drošības lietās amatu, neapšaubāmi, tas labi zināms. Vienkārši viņš vēl naivi domā, ka džentlmeņiem joprojām tic uz vārda.

Visi, saprot, ka mūsu laikos visur tiek pielietoti kiberieroči un kiberizsekošana. Ne tikai pret pretiniekiem, bet arī attiecībā uz sabiedrotajiem. Kādu troksni sacēla viens skandāls ar vairākus gadus ilgušo Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefona noklausīšanos, ko īstenoja amerikāņu specdienesti. Ir smieklīgi uzskatīt, ka viņi necentās daudz aktīvāk izsekot Krieviju jau pirms gadījuma ar Skripaļiem.

Atsevišķi rietumu specdienesti pat lepojas ar to, kā viņi "klausās krievus". Tā, Nīderlandes mediji ar entuziasmu stāsta par to, ka vietējā specdienesta AIVD hakeri 2014. gada vasarā ierastas Krievijas valsts iestāžu uzlaušanas operācijas ietvaros iekļuvuši kādas Maskavas augstskolas tīmeklī un, pateicoties tās pastāvīgajai novērošanai, esot atklājuši hakeru tīklu Cozy Bear. Pievērsiet uzmanību, nekādu skandālu saistībā ar "krievu hakeriem" tobrīd vēl nebija, bet Nīderlandes oficiālie kiberspiegi jau uzlauza Krievijas tīmekļus. Turklāt ļoti lepojas ar to.

Tagad britu lordi iegalvo, ka mēģinājums uzlauzt Kremļa iekšējo tīmekli (tieši par to raksta The Times, komentējot Sedvila interviju) – ir tikai atbilde uz nezināmu personu pastrādāto saindēšanu netālu no Portondaunas, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas slepenās ķīmiskās laboratorijas.

Jaunais lords lielās, ka atbildes kārtā uz Skripaļu lietu Londona iznīcinājusi "visu Krievijas izlūkošanas tīklu Apvienotajā Karalistē". Interesanti, no kurienes tad britu prese ņem svaigākās "sensācijas" par to, ka "Putina spiegi cenšas izsekot karalieni"?

Ja tic avīzei The Sunday Express, "GIP hakeri" centās iegūt informāciju par Elizabetes II vizīti tajā pašā slepenajā laboratorijā Portondaunā. Žēl, ka avīze nepaskaidroja, kādiem mērķiem "Putina spiegiem" (kuru tīkls Lielbritānijā it kā jau likvidēts) jāpieliek tādas pūles un ko viņi var uzzināt no 94 gadus vecās karalienes vizīšu grafika. Kādā kleitā viņa apmeklēja laboratoriju? Vai arī nopietni cerēja atrast mūžīgā eliksīra recepti, ko tur izstrādā pēc viņas pasūtījuma? Tādus jautājumus britu prese neuzdod, kad runa ir par nepamatotām apsūdzībām pret Krieviju.

Protams, visi lieliski zināja, ka Rietumu specdienesti jau sen sākuši slepenu un ļoti netīru karu pret Krieviju, izmantojot dezinformāciju, kiberuzbrukumus, spiegošanu un atklātas diversijas, un saprata, ka britiem šajā karā nebūt nav pēdējā loma.

Tomēr līdz šim visi noliedza šo faktu un apgalvoja, ka Krievijas apsūdzības radījusi "paranoja" – sak, tā esot "reliģija Putina Krievijā". Paldies lordam Sedvilam par pārlieko atklātību. Tagad Maskavai ir uz ko atsaukties, kad runa būs par kārtējo pret Krieviju vērsto provokāciju, un mēs varēsim pieņemt, kas saistīts ar kārtējām viltus ziņām par Krieviju vai kārtējo mistisko "saindēšanu".

83
Tagi:
kiberuzbrukums, informācijas kari, Krievija, Lielbritānija
Covid-19

Latvijā 215 jauni Covid-19 gadījumi, tikmēr ministri "pieķēra" rokkoncertā

0
(atjaunots 16:56 31.10.2020)
Kamēr veselības ministre aicina Latvijas iedzīvotājus sēdēt mājās, lai nekļūtu par Covid-19 "aģentiem", izglītības un zinātnes ministre "bliež vaļā" rokkoncertā; valstī 215 jauni inficēšanās gadījumi.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, valstī aizritējušajā diennaktī veikti 5844 koronavīrusa testi un atklāti 215 jauni inficēšanās gadījumi.

Divi pacienti ar uzstādītu Covid-19 diagnozi miruši. Viens piederēja pie vecuma kategorijas 70-75 gadi, otrais mirušais – pie vecuma kategorijas 90-95 gadi.

Pozitīvo koronavīrusa testu daļa Latvijā sastādīja 3,7%.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā inficējušies kopumā 5894 cilvēki.

Laikā, kad veselības ministre Ilze Viņķele aicina Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos un neapmeklēt publiskus pasākumus, savukārt bērnus nelaist pēc konfektiem Helovīnā, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nespēj atturēties no rokgrupas koncerta apmeklēšanas.

Šuplinsku "pieķēra" grupas Skyforger pielūdzēji viņu uzstāšanās laikā, kura notika 17. oktobrī.

Informācijai par ministri, kura apmeklēja publisku pasākumu epidēmijas pīķī, ātri pieķērās klāt televīzija. Beigās Šuplinska nonāca Latvijas Televīzijas ziņu sižetā.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņa devās uz koncertu, kad valstī ir tik saspringta situācija ar koronavīrusu, ministre paziņoja, ka koncertu neviens neatcēla, turklāt tas tika sarīkots atbilstoši visām epidemioloģiskās drošības prasībām.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Latvijā pacientiem ar Covid-19 parādīsies atsevišķas slimnīcas