Preses materiālu glabātuve. Foto no arhīva

Komisijas, neatkarība un VDK: tāda vēsture Latvijai nav vajadzīga

145
(atjaunots 09:43 10.07.2018)
Atmodas patētiskais nacionālpatriotisms domāts tiem, kuri neko nezināja. Domājams, Baltijas valstu neatkarība bija iespējama tikai tāpēc, ka PSRS Komunistiskā partija vienkārši nolēma atbrīvoties no balasta, uzskata vēsturnieks Vladimirs Simindejs.

RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Krievijas fonda "Vēsturiskā atmiņa" pētījumu programmu vadītājs un izdevuma "Krievijas un Austrumeiropas vēsturisko pētījumu žurnāls" galvenais redaktors Vladimirs Simindejs nav pārliecināts, vai varēs ierasties Latvijā, lai, piemēram, pastrādātu arhīvos. Diemžēl norobežošanās no krievu zinātniekiem Latvijas pašreizējās valdības laikā ir kļuvusi par parastu lietu, turklāt jāņem vērā arī tas, ka fonds atklāj ne īpaši patīkamas XX gs. Baltijas valstu vēstures lappuses.

Jāatgādina, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vētraini reaģēja uz dokumentālo fotogrāfiju izstādi "Aizdzītā bērnība", ko fonds organizēja pirms trim gadiem. Tā bija veltīta bērniem no Krievijas un Baltkrievijas, kas tika aizdzīti uz Latviju nacistu sodu operāciju laikā. Operācijās aktīvi piedalījās latviešu policistu bataljoni, Arāja komandas un SD. Viņi ne tikai piedalījās vairākās hitleriešu soda operācijās, bet arī uzbrukumos sarkanajiem partizāniem un civiliedzīvotājiem, piemēram, operācijas "Ziemas burvība" laikā (1943. gada februārī un martā).

Latvija – īsts negatīvas enerģijas kamols

Savulaik Vladimirs Simindejs dzīvoja Latvijā – laikā, kad ieņēma Krievijas vēstniecības trešā sekretāra posteni. Taču arī pēc diplomātiskā komandējuma viņš vērīgi sekoja notikumiem Baltijas valstīs.

Sarunā ar Sputnik korespondentu viņš pauda viedokli par pašreizējo stāvokli Latvijā. Daugavas Vanagi, bijušie Waffen SS leģionāri apvienojās, lai stimulētu revanša noskaņojumu emigrācijā un formulētu priekšstatus par pagātni un vēlamo nākotni rietumu sabiedrībā. Šis negatīvās enerģijas kamols tika nodots nākotnei. Patiešām, šī enerģija sāka piepildīt Latviju 80. gadu otrajā pusē," – teica Simindejs.

Владимир Симиндей
© Foto : Игорь Мейден
Vladimirs Simindejs

1998. gadā tika izveidota Latvijas vēsturnieku komisija. Tās galvenais uzdevums bija papūlēties izgludināt ebreju atmiņas par latviešu līdzdalību Holokaustā.

Mērķis bija acīmredzams: atdalīt sabiedrības apziņā Holokausta jautājumus no latviešu bataljonu soda operācijām, retušēt nacionālistu antisemītisko aktivitāti, attēlojot viņu noziegumus kā vācu nacistu noziedzīgo pavēļu pildīšanu, un pie viena arī izbīdīt priekšplānā nedaudzos, kuri palīdzēja ebrejiem kara gados. Zināmā mērā tas Latvijai ir izdevies.

Lūk, kur parakņājušies vietējie vēsturnieki

Pēc tam nāca 2010. gads – toreizējā Latvijas prezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā, Krievijas un Latvijas divpusējās vēsturnieku komisijas nodibināšana. Ledus vēl nekusa, taču darbs sākās. Latviešu vēsturnieku interese bija skaidra uzreiz: izķeksēt rozīnes no bulciņām, sadabūt kādus dokumentus ar "karstiem" faktiem (piemēram, Kominternes vai NKVD līnijā), lai ilustrētu sen iesūnojušās tēzes par tā saucamo "padomju okupāciju".

Savukārt Krievija centās atstāt vēsturi vēsturniekiem – lai viņi nodarbojas ar pētījumiem savā laukā. Starp citu, tas ir loģiski un saprotami. Taču Krievija par zemu novērtēja vēstures politizāciju Latvijā un to, ka noteiktas XX gs. lappuses ir oficiālās ideoloģijas un valstiskuma stūrakmens.

Dažkārt šāda attieksme noveda pie nepatikšanām. Atsauksim atmiņā, kas notika robežu līguma ratifikācijas laikā – par muļķīgo mēģinājumu iekļaut dokumentā kaut kādu preambulu par sen jau spēku zaudējušo 1920. gada miera līgumu…

"Paradoksāli ir tas, ka astoņu gadu laikā komisija neko jēdzīgu neizdarīja. Mūsu fonds "Vēsturiskā atmiņa", kura pārstāvji misijā nestrādāja tajā pašā laikā laika klajā ne vienu vien dokumentu izlasi, monogrāfiju un rakstu izlasi, kuros aptverti Padomju Savienības un Latvijas, kā arī Krievijas un Latvijas sižeti. Mūsu plāni ir plaši – atšķirībā no komisijas, kas savu darbu ir pārtraukusi, turklāt nebūt ne pēc Krievijas iniciatīvas," – atzīmēja Simindejs.

Nepareizā svara kategorija

Starp citu, pāris vārdi jāpiebilst par abām komisijas pusēm. No Maskavas puses komisijas darbu uzraudzīja Krievijas Zinātņu akadēmija, no Latvijas – personas no "prezidenta loka", tas ir, ar politiku funkcionāli saistīti cilvēki.

Komisijas locekļu attiecības vienmēr bija sarežģītas. Sākotnēji tās līdzpriekšsēdētājs no Latvijas bija akadēmiķis Inesis Feldmanis – cilvēks ar specifisku viedokli, kurš nekādi nevarēja sastrādāties ar Krievijas pārstāvi, akadēmiķi Aleksandru Čubarjanu. Pēc tam par komisijas līdzpriekšsēdētāju no Latvijas kļuva Antonijs Zunda, kam paša kolēģi nereti pārmeta bonapartismu.

Vārdu sakot, komisijas darbs ritēja kā pa grambām, un 2014. gadā ar izdomātu ieganstu sakarā ar krīzi Ukrainā latviešu kolēģi sāka sabotēt komisijas darbu. 2018. gadā pēc zināma aktivitātes uzplaiksnījuma no Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša puses, ko iedvesmoja Maskavas zinātnisko ievērības cienīgo vietu apmeklējums Maskavā, darbs nonāca pie skumjā fināla. Spārīti aprāja nacionālpatriotiskie kolēģi, tostarp arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, tā nu LZA vadītājs bija spiests konstatēt divpusējās komisijas galu no Latvijas puses.

VDK pētīšana: to atceros, šito – neatceros

"Patlaban turpinās vodeviļa ap otru komisiju no Latvijas, kas pēta VDK mantojumu. Pagaidām tā neko nopietnu nav nodemonstrējusi. Toties strādāšanas ilūzija, protams, tika radīta un Latvijā pat pasniegta kā milzum svarīga misija jauniešu "pareizai" apgaismošanai, jo darbā tika iesaistīti arī studenti. Komisijas darbs bija vērsts nevis uz mierīgu VDK darbībai veltīto dokumentu masīva izpēti, bet gan uz kaut kādu sižetu meklēšanu, lai būtu iespējams atspoguļot Komitejas darbību drūmākajos vai, gluži otrādi, absurdākajos toņos," – uzsvēra Vladimirs Simindejs.

Rodas jautājums. Kāpēc ilgajos darba gados komisiju nav ieinteresējusi tēma, kas tagad, Latvijas simtās gadskārtas svētkos ir tik aktuāla: kāda bija LPSR Komunistiskās partijas un VDK patiesā loma 80. gados un 90. gadu sākumā, laikā, kad Baltijas valstis ieguva neatkarību? Tagad (pat bez pārtraukuma Dziesmu un deju svētkos) visas runas ir galēji patētiskas un urāpatriotiskas: sak, lepnās Baltijas valstis cēlās kājās Atmodas kaismē un parādīja PSRS savu spēku un vēlmi gūt brīvību!

"Iespējams, viss tomēr bija citādi, ja vien, protams, paskatīties uz notikumiem objektīvi. Vai tik triju Baltijas valstu patētiskā atšķiršanās no PSRS patiesībā nebija… vienkārša balasta izmešana no PSRS puses? Vai tik tur nebija "klusas rīcības saskaņošanas" elementu pušu starpā? Zināms taču noskaņojums Gorbačova lokā. Cita starpā arī šo jautājumu būtu labi izpētīt mūsdienu Latvijai. Taču jau pats jautājums tiek uztverts kā pamatu graušana. Protams, rezultātā samazinās iespējas izvirzīt zinātniskas hipotēzes un atšķetināt vēlīnā padomju perioda viltīgos pavērsienus," – teica Vladimirs Simindejs.

145
Pēc temata
Dombrava par Latvijas varenību: "ar dziesmu spējām sagraut kodollielvalsti"
Gasparjans: demokrātija Latvijā – tā ir vairākuma tiesības apspiest mazākumu
Imants Kalniņš: atmodas laikā inteliģenci vienkārši izmantoja
Lato Lapsa aicinājis dzejnieku Rokpelni pastāstīt, par ko "stučījis" VDK
Jurkāns: kas zog miljardus un kāpēc Latvijai vajadzīgi "VDK maisi" un "Valodas draugs"
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

14
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

14
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

44
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

44
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

0
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

0
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda