Portondauna

Britānija atkal aicina sodīt Krieviju. Kāpēc Maskava neatbild

72
(atjaunots 08:54 04.09.2018)
Maksims Sokolovs
Kad miglainais stāsts par Skripaļiem bija galīgi izsmelts un to jau pamazam piemirsa, Lielbritānija nolēma nodemonstrēt jaunu "Novičok" sezonu.

Šoreiz, saskaņā ar Lielbritānijas varasiestāžu versiju, kaujas indīgās vielas skārušas divus Viņas Augstības pavalstniekus, asociālus cilvēkus, kuri pārmērīgi lietoja alkoholiskos dzērienus un narkotiskus preparātus (nez kāpēc vienmēr indējas pa pāriem), portālā RIA Novosti stāsta Maksims Sokolovs.

Varasiestādes nekavējoties ziņoja, ka arī te vainīgs "Novičok", viss pārējais tāpat atgādina situāciju ar Skripaļiem: nekādas ziņas par cietušo stāvokli nesniegt, neko nerādīt, neko neuzrādīt.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pie tam valdība jau skaidri zina, kas vainīgs. Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids klāstīja: "Mūsu pilsoņiem ir nepieņemami kļūt par tīšiem vai nejaušiem mērķiem, mūsu ielām, parkiem un pilsētām — kļūt par vietām, kur izmētāta inde (it tā par to būtu mazākās šaubas — aut.)." Pēc tam viņš pieprasīja: "Pienācis laiks Krievijas valdībai nākt klajā un skaidri paskaidrot, kas noticis." Loģiskāka doma par to, ka drīzāk gan pienācis laiks britu valdībai skaidri un gaiši paskaidrot, kas noticis, Džavidam nez kāpēc neienāca prātā.

Toties viņš tīri loģiski pārgāja no kārtējā saindēšanās gadījuma pie ārvalstu kompāniju pārraidēm: "Diemžēl pārāk daudzi parlamenta locekļi atbalsta Krievijas propagandas mašīnu, un RT bija viens no tās instrumentiem. Ja parlamenta locekļiem ir veselais saprāts, viņi sapratīs, it īpaši pēc šī otrā incidenta, ka britu sabiedrība viņus neatbalstīs, ja viņi atbalsta prezidentu Putinu." IeM galva, norūpējies par politiķu flirtu ar ienaidnieku balsīm, — tas jau ir tik vecmodīgi padomiski, ka brīvības šūpulī šķiet pat nepieklājīgi.

Starp citu, tiesiskajā laukā prasība kādam sniegt paskaidrojumus ir vietā tikai tad, ja izvirzīta oficiāla apsūdzība, ja neapšaubāmi un nepārprotami pierādījumi norāda vainīgo. Tas jau vairāk atgādina uzstājīga NKVD izmeklētāja prasību: "Nolieciet ieročus partijas priekšā!" (variants "Atzīsties, nelieti!"). Atšķirība gan ir: aizdomās turamais ir pilsoņa priekšnieka varā, bet te izskatās kā suņa vankšķēšana viņpus sētas.

Varētu jau pavaicāt, kā tur klājas Skripaļiem, painteresēties, kāpēc visi nesaprotami saindēšanās gadījumi notiek Portondaunas — ķīmisko ieroču pētījumu centra — apkaimē. Gluži kā Fortdetrikas (bakterioloģisko ieroču centrs Merilendas štatā) apkaime regulāri uzliesmotu te plaušu mēris, te — Sibīrijas mēris, bet ASV valdība draudīgi pieprasītu Irānas paskaidrojumus. Varētu jau vēl pavaicāt, kāpēc incidents ar diviem nevienam nevajadzīgiem dzērājiem noticis brīdī, kad Krievijas maigais spēks triumfē ("Miers, draudzība, košļene PČ 2018) un 16. jūlijā notiks Putina un Trampa tikšanās. Principu "Cui prodest?" neviens taču vēl nav atcēlis.

Tomēr šķiet, ka ir bezjēdzīgi uzdot jautājumus. Ja briti neņem vērā tik acīmredzamus argumentus (vēl vairāk, "izlūkdienesta darbinieki pieļauj, ja Maskava izšķirsies par kārtējo uzbrukuma mēģinājumu vai kiberuzbrukumu Lielbritānijas stratēgiski svarīgajiem objektiem pēc pasaules čempionāta futbolā", raksta The Times. Hakeri var uzbrukt "ārkārtīgi nepieciešamam infrastruktūras elementam, tādam kā elektrostacija vai ūdens apgādes sistēma"). Pats no sevis rodas slēdziens: vai nu angļu oligarhi ir nepieskaitāmi, vai tā nolēmusi uzbrukt Krievijai pēc principa "tagad vai nekad".

Abos gadījumos cieņpilna saruna augstākajā līmenī ir bezjēdzīga. Ja Lielbritānija nolēmusi atdarināt Gruziju Saakašvili laikos vai Baltijas valstu limitrofus, tā ir viņu darīšana. Taču ar tādām kā Daļa Grībauskaite Krievijā neviens jau labu laiku vairs nerunā nekādā līmenī, kur nu vēl augstākajā. Suns rej, vējš aiznes. Ja Terēza Meja atdarina Daļu Poļikarpovnu, tā ir viņas darīšana. Saziņai Londonā pietiek ar vēstniecības trešo sekretāru, saziņai Maskavā — ar vienkāršu AM klerku.

Maskavas Kremļa tornis
© Sputnik / Алексей Дружинин
Lieta tāda, ka daudzi vēl joprojām domā pēc interces, vismaz gadsimtu ilgiem tēliem: "Lielbritānija — jūru valdniece", "Times — zibeņmetis", "visu parlamentu māte", "angļu zālājs, ko pļauj trīssimt gadus". Gan Terēza Meja, gan Sadžids Džavids un Boriss Džonsons (ko Meja solīja padzīt, ja viņš kaitēs politikai, taču pagaidām vēl nav padzinusi) tiek uzsverti kā Viljama Pita un Vinstona Čērčila darba turpinātāji un mantinieki. Taču viņi ir tikai Sadžids un Boriss.

Starp citu, Sadžida Džavida liesmainās runas laikā Kopienu palātā bija vērojama interesanta aina.

Jau XIX gadsimtā, par piemēru ņemot franču Nacionālo sapulci, tika novērots, ka par apspriežamā jautājuma nozīmi var nekļūdīgi spriest no viesu balkona. Ja sapulču zāle ir melna (to iekrāsojuši deputātu svārki un žaketes), jautājums ir interesans. Ja zāle ir sarkana — krēslu apsituma krāsā, deputātiem jautājums ir vienaldzīgs.

Džavida uzrunas laikā Lielbritānijas parlamentā par tēmu "Tēvzeme ir briesmās! Visur ir "Novičok"!" kopienu palātas sēžu zāle bija zaļa kā pļava — tukšo solu atzveltņu krāsā. Ja jau britu politiķi neklausījās ministra runu, sēžot bufetē vai tualetē, tad arī Krievijas politiķiem nav vērts pievērst īpašu uzmanību Viņas Augstības ministriem.    

72
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (85)
Pēc temata
Migla izklīst: Krievija trīskārt pieķērusi Londonu melos
Skotlendjardā pastāstīja detaļas par saindēšanu Eimsberijā
Solsberijā divi cilvēki cietuši no "nezināmas vielas"