Krievijas izlases līdzjutēji. Foto no arhīva

Rasisms, huligānisms, homofobija… Cik taisnīgi ir ļaunākie stereotipi par Krieviju?

106
(atjaunots 09:40 05.07.2018)
Visa pasaule uzmanīgi sekos līdzi tam, vai Krievijai izdosies aizvadīt čempionātu bez incidentiem…

— Pirms Pasaules čempionāta futbolā pastāv bažas par tā rīkošanu Krievijā.

— LGBT sabiedrība, antirasisma asociācijas un līdzjutēji baidās no vardarbības.

— Mēs uzmanīgi izskatām visus šos jautājumus, raksta franču izdevums "20 Minutes".

Žuljēna Laluā raksta tulkojumu krievu valodā piedāvā InoSMI.

No sākuma izjūtas no Pasaules čempionāta nebija tās patīkamākās, lai gan tagad čempionāts izraisa sava veida skaudību. Taču lieta tāda, ka tas vienmēr to izraisa. Vai arī šoreiz mazāku, nekā parasti? Pirmām kārtām, tas ir saistīts ar esošo atmosfēru un sliktajām atmiņām. Piemēram, atmiņas par patiesu Krievijas līdzjutēju militāro operāciju Marseļā, jeb par pērtiķu kliedzieniem pēdējā franču izlases biedru mačā Sanktpēterburgā. Tiksim beidzot skaidrībā ar skaidrām, taču ne obligāti pamatotām raizēm sakarā ar 21. Pasaules čempionāta futbolā saimnieci.

Vai LGBT sabiedrības pārstāvjiem obligāti jāuzvedas atturīgi?

Vispirms palūkosimies uz likumiem. Jautrajā Krievijas demokrātijā, ko mēs šeit nevērtēsim, pastāv izpratnei sarežģīts homofobisks likums. Īsumā, tas aizliedz homoseksuālisma propagandu nepilngadīgo vidū. Burtiskā izpratnē tas liek domāt par to, ka skūpstīšanās mazās Nastjas vai Ļenas priekšā Gorkija parkā nozīmēs biļeti vienā virzienā uz pāraudzināšanu kaut kur Sibīrijā.

Praksē viss nav tik briesmīgi. 2017. gadā sakarā ar šo likumu tika aizturēti tikai septiņi cilvēki (visi no LGBT sabiedrības – autora piez.), un trim no viņiem izrakstīja sodus. Tātad, ārzemju līdzjutēji diez vai nokļūs aiz restēm.

"Pasaules čempionāta rīkotāji vairākkārt apgalvoja, ka pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem izturēsies labi, un ka viņiem būs tiesības nākt uz stadionu ar varavīksnes karogiem. Tie ir tikai mutiski apgalvojumi, un likums joprojām paliek spēkā, taču man liekas, ka policija saņēmusi instrukcijas sakarā ar iespējamajām sekām," — apgalvo Krievijas LGBT sporta federācijas vadītājs Aleksandrs Agapovs.

Tad būtu jāizskata homoseksuālisma morālā uztvere Krievijā, kur ir ārkārtīgi konservatīvi uzskati šajā jomā. Neviens nav aizmirsis teju atklātos viena no pazīstamākajiem Krievijas huligāniem Aleksandra Šprigina draudus, ko viņš izteica sarunā ar "Parisien" (Le Parisien): "Gejiem ir jāciena valsts kultūra, uz kuru viņi dodas. Tu vari atbraukt ar draugu un paņemt vienu numuru, taču nevajag skūpstīties un turēties aiz rokas Sarkanajā laukumā."

Tātad viendzimuma pāris nevar staigāt rokās sadevušies pa slavenāko Krievijas laukumu, neriskējot sastapties ar agresiju? Tiesa vai pārspīlējums?

"Atsevišķas pilsētas un vietas ir labvēlīgākas par citām. Jābūt gataviem atsevišķu Krievijas pilsoņu homofobijai un ksenofobijai. Vai jūs domājat, ka pēc visa, kas tika pateikts, uz Pasaules čempionātu Krievijā brauks daudz viendzimuma pāru? Man liekas, ka tādu būs maz, un viss aizritēs labi, kas pēc tam ļaus Krievijai paziņot: "Redziet, nekas slikts nenotika. Tas viss atkal ir Rietumu mediju propaganda," — skaidro Agapovs.

Семья Рукабер в Карлсруэ
© Фото : из личного архива семьи Рукабер

Lai kā tur nebūtu, NVO "Futbols pret rasismu Eiropā" publicēja mājaslapā rekomendācijas etnisko un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem pirms brauciena uz Krieviju. Atzīmēsim sekojošas:

— Nepiedalīties visā, kas atgādina LGBT tiesību aizsardzību demonstrāciju.

— Uzmanīgi izturēties pret lietojumprogrammām un iepazīšanās portāliem homoseksuālistiem, jo atsevišķi profili pieder agresīviem anti-LGBT aktīvistiem.

— Negaidītas "pazušanas" gadījumam, vienmēr brīdināt tuviniekus par braucieniem vai tikšanām.

Vai mēs izdzirdēsim pērtiķu kliedzienus no tribīnēm?

Par to ir citas Krievijas varas iestāžu raizes. Laikam, tās pat ir nopietnākas, jo tās redzamība potenciāli ir visaugstākā. Runa ir par pērtiķu kliedzieniem, kuri nereti skan Krievijas čempionāta mačos un skaidri dzirdami televīzijas translācijas laikā.

Krievijas futbola varas iestādes apgalvo, ka jau ne pirmo sezonu cīnās ar šo parādību, taču īpašs progress pagaidām nav manāms. Tiesību aizstāvji saskaitīja ne mazāk kā 89 rasisma incidentus 2016.-2017. gada sezonas maču laikā.

Pēdējais no tiem guva plašu sabiedrības rezonansi, jo notika Krievijas un Francijas biedru izlases mača laikā martā. Francijas fotogrāfi apgalvo, ka dzirdējuši rasistiskus kliedzienus, kad bumba izrādījās pie Usmana Dembele (Ousmane Dembele), savukārt televīzijas skatītāji varēja pamanīt tos pēc Pogba iziešanas laukumā spēles beigās.

Sods KFS

Šie kliedzieni (daļa Francijas līdzjutēju, gluži kā uz sola sēdošais izlases personāls, apgalvo, ka vispār neko neesot pamanījuši – autora piez.) noveda pie liela mēroga izmeklēšanas. "Pēc detalizētas izmeklēšanas un video pierādījumu noskatīšanās" ne vien Krievijas Futbola savienībai piesprieda 25 tūkstošu eiro sodu, ņemot vērā "augstu incidenta smaguma pakāpi", bet arī atsevišķiem līdzjutējiem, kuri tajā piedalījušies.

Pēc "SOVA" centra darbinieka Iļjas Artemjeva domām, kurš nodarbojas ar rasu diskriminācijas jautājumiem futbolā, šāda uzvedība diez vai atkārtosies Pasaules čempionāta laikā:

"Rasisma incidenti Krievijas un Francijas mača laikā mani ļoti pārsteidza, jo nacionālās izlases auditorija nav tā pati, kā Krievijas klubiem ar to visradikālākajiem faniem. Varas iestādes, spriežot pēc visa, pieņēma nepieciešamos mērus un izstrādāja gudru akreditācijas sistēmu ar līdzjutēja apliecību, kam būtu jāattur visradikālākie elementi tālāk no mačiem. Tie, kas tomēr nokļūs stadionā, visticamāk sēdēs tālu viens no otra un paliks nepamanīti."

Jebkurā gadījumā, pirmām kārtām, nedrīkst aizmirst par kultūras atšķirībām. Krievijā pabijušies līdzjutēji un spēlētāji jau stāstījuši par neveiklo ziņkārību pret citas ādas krāsas cilvēkiem atsevišķās valsts daļās, kur 99% iedzīvotāju ir baltādainie. Tādējādi, tūkstoši Āfrikas komandu līdzjutēji varētu nest līdzi īstu kultūršoku nelielās pilsētās, kuras līdz šim palikušas malā no multikulturālisma.

NVO "Futbols pret rasismu Eiropā" brīdina arī mazākumtautību pārstāvjus par to, ka "Krievijas pilsoņi mazāk uztver rasistiskus aizvainojumus, un atsevišķos gadījumos var uzvesties samērā netaktiski attiecībā pret melnādainajiem un aziātiem. Vārds "nēģeris" tur tiek lietots melnādaina cilvēka apzīmēšanai un tam nav nekāda negatīva zemteksta".

Vai vietējie huligāni sarīkos izrēķināšanos ar angļu "kolēģiem"?

Visiem atmiņā vēl dzīvas līdzjutēju kaujas Marseļas vecajā ostā 2016. gada Eiropas čempionāta laikā, kad Krievijas huligāni nolēma satikties kaujā ar labākajiem no labākajiem. Kā viņi paši uzskatīja. Taču britu kaušļi kļuvuši veci, savukārt Skotlendjarda darīja savu darāmo atšķirībā no Krievijas varas iestādēm, kas īpaši netika skaidrībā ar savu līdzjutēju dosjē izpētīšanu pirms mačiem.

Šoreiz visam jābūt savādāk. "Nedomāju, ka Anglijas izlases līdzjutējiem kaut kas varētu draudēt. Varas iestādes darīs visu, lai noturētu aktīvākos huligānus mājās. Vairumam cilvēku šeit nav nekāda naida pret angļiem, turklāt visur ir policisti ar skaidrām instrukcijām," — uzskata Iļja Artemjevs. Citiem vārdiem sakot, tēvoča Vlada (Putina – red. piez.) valstī policija noskaņota daudz izlēmīgāk un jau sākusi rīkot kārtību. Atsevišķos rajonos tai palīdz kazaki, kuri šodien kļuvuši par sava veida ultralabējo kustību varas iestāžu dienestā.

106
Pēc temata
Briti atvainojas par savas valdības darbībām
Futbola fani no Anglijas un Beļģijas brāļojās pēc mača Kaļiņingradā
Futbola fanu rīcība Maskavā aizkustinājusi visu pasauli
Lielbritānijas iedzīvotāji atvainojušies Krievijai par "neprātīgajiem līderiem"
Krievija lūgta deportēt futbola līdzjutējus no Argentīnas par kautiņu
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

21
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

21
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

27
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

27
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
Dīvans, foto no arhīva

Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 11:03 08.08.2020)
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, bīstoties no jauniem Covid-19 uzliesmojumiem, atjaunojis valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties no valstīm, kurās koronavīrusa infekcijas līmenis pārsniedz 16 gadījumus uz 10 000 iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iekļāvis atjaunotajā sarakstā 17 Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis. Starp tām ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija un Kipra.

Tāpat divas nedēļas nāksies pasēdēt mājās pēc Monako, Andoras, Sanmarīno, Austrālijas, Marokas un Kanādas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas apmeklējuma vai tranzīta caur šīm valstīm.

Vakar Latvijā veikti 2137 koronavīrusa testi, fiksēti seši jauni infekcijas gadījumi.

SKPC informēja, ka trīs inficētie kontaktējušies ar citiem slimniekiem, viens atgriezies no Polijas, vēl viens gadījums saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, par sesto inficēto informācija vēl tiek precizēta.


0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19