Policija Rīgā

Gasparjans: Latvija dod atļauju Krievijai arestēt jebkuru latvieti, kurš ieradies Maskavā

132
(atjaunots 16:02 02.07.2018)
Tiesībsarga Aleksandra Gapoņenko arests, Otto Ozola raksts, sadarbība ar ārvalsti un slepenas prezidenta tehnoloģijas. Žurnālists un politologs Armens Gasparjans pastāstīja, kas kopīgs visām šīm tēmām.

RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. Iepriekš tiesībsargs Vladimirs Lindermans pastāstīja Sputnik Latvija, kā arestēto politieslodzīto Aleksandru Gapoņenko cietumā apciemojis Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets izmeklētāja pavadībā un piedāvāja Gapoņenko liecībās paziņot, ka sabiedrisko darbību Latvijā veicis saskaņā ar uzdevumu no Maskavas. Kad tiesībsargs no sadarbības atteicies, viņam piedraudēts ar papildu pantu. 21. jūnijā šie draudi īstenoti. Tagad aktīvistu tur aizdomās arī saskaņā ar Krimināllikuma 81. pantu — "Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā".

Tobrīd tiesībsargs apsūdzēts saskaņā ar LR Krimināllikuma 78.1 pantu "Darbība, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu." Otrais — 80.1 pants"Darbība, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā." 81. pants tagad ir trešais.

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans savā iknedēļas notikumu apskatā radio Sputnik norādīja, ka Gapoņenko lieta ir kaunpilns process Latvijai, kas atspoguļo visu pašlaik valstī notiekošo.

"Gapoņenko piedāvā atzīt sadarbību ar ārvalsti. Taču tas ir ļoti miglaini. Saskaņā ar likumā teikto, var arestēt jebkuru latvieti, kurš ieradīsies Krievijā pasaules čempionāta laikā. 81. pantā nekas konkrēts nav teikts, un Valsts Drošības dienests var to izmantot pēc saviem ieskatiem, tāpēc rodas plašas perspektīvas iebāzt aiz restēm jebkuru cilvēku, kurš nepatīk," — paskaidroja Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka ikvienam cilvēkam, kurš nodarbojas ar sabiedrisko vai politisko darbību, ir sakari ar ārvalstīm.

"Skaidrs, ka šajā gadījumā runa ir par Krieviju, sakari ar Zanzibāru, Peru un Tunisiju nevienu nez kāpēc neuztrauc," — piezīmēja Gasparjans.

Kā piemēru Gasparjans minēja zinātnieku, kurš devies uz konferenci ārzemēs, bet pēc atgriešanās dzimtenē arestēts un apsūdzēts saskaņā ar 81. pantu par to, ka sazinājies ar citu valsti, jo nav taču skaidrs, par ko viņš tur runājis. Varbūt viņš kritizējis Latvijas valdību.

Gasparjans atgādināja, ka Gapoņenko lietā figurē publikācija Facebook, kurā tiesībsargs kritizēja NATO mācības un stāstīja, ko par tām domā Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Taču, politologs piezīmēja, ka nez kāpēc neviens nav pievērsis uzmanību žurnālista Oto Ozola rakstam tajā pašā Facebook, kurā aprakstīta tieši tāda pati situācija, ko piemin Gapoņenko.

"Gapoņenko aprakstīja, ka NATO mācības Latvijā ir manevrs pret krievvalodīgajiem, bet Ozols skaidroja, ka tā esot tāda Krievijas prezidenta Vladimira Putina tehnoloģija, tikai ar mīnusa zīmi. Pret Ozolu pretenziju nav, lai arī viņš to publicēja visās iespējamās vietās. Tāpēc droši teiksim, ka Gapoņenko lieta ir nevis tiesa pār viņu, tas drīzāk ir tāds sabiedrības šķērsgriezums un visai kaunpilns process. Un ņemiet vērā, nav nekādas Eiropas Savienības reakcijas politiskā līmenī," — uzsvēra Gasparjans.

Viņš atzīmēja, ka ES klusēšana jautājumā par Gapoņenko lietu Latvijā var apliecināt, ka diktatūras režīms valstī ES apmierina. Gasparjans uzskata, ka šajā gadījumā jāmaina līdzekļi un instrumenti, pūloties panākt Gapoņenko atbrīvošanu.

"Cietums nav komfortablākā vieta cilvēkam, turklāt par politisku pantu, turklāt vēl tādā valstī kā Latvija, kur cilvēku var saņemt uz ielas un iemest mašīnā," — atgādināja politologs.

Viņš salīdzināja Gapoņenko lietu Latvijā ar portāla RIA Novosti Ukraina vadītāja Kirila Višinska arestu, kuru Ukrainas specdienesti tur aizdomās par valsts nodevību un Donbasa pašpasludināto republiku atbalstu. Višinskim draud brīvības atņemšana uz 15 gadiem, turklāt Ukrainas varasiestādes neļauj viņam tikties ar Krievijas konsulu, pat nepieļauj Krievijas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos vizīti pie žurnālista.    

132
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Pankratovs par krievu kopienas traģēdiju: Latvija pārvēršas par Guantanamo cietumu
Gasparjans: tagad apdraudēti visi Latvijas iedzīvotāji
Gasparjans: nepilsoņus Latvijā vēl piespiež pie sienas, bet Gapoņenko jau sēž cietumā
Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

19
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

19
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

48
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

48
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
 Ilze Znotiņa,  Jānis Reirs, Džons Leslijs Kārvails

Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV

0
(atjaunots 10:00 01.10.2020)
Latvijas finanšu sektora svarīgu datu nodošana citai valstij noformēta kā "tehniska palīdzība".

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Vispirms ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumu tika iznīcināta banka ABLV. Tas sašūpoja banku sistēmu Latvijā. Pēc tam amerikāņu ierēdņi uzraudzīja Latvijas finanšu sektora "kapitālo remontu". Tagad sperts nākamais solis – amerikāņu eksperti piedalīsies Latvijas banku klientu sadalīšanā starp "labajiem" un "sliktajiem", stāsta Neatkarīgā.

Uzņēmēji jau sen žēlojas, ka "kapitālremonta" dēļ bankas kļuvušas tik aizdomīgas, ka ir gandrīz neiespējami strādāt Latvijā, tomēr nesen par jautājumu ieinteresējās arī politķi. Aizvadītajā nedēļā aizsardzības ministrs Artis Pabriks sūkstījās par to, ka nesaprātīgi augsto prasību dēļ pat kompānijām ar amerikāņu investoriem ir grūti atvērt kontus Latvijā. Pabriks pieņēma, ka kontroles iestāžu prasības ir neiespējami izpildīt, tātad cieš pat sabiedrotie, un galu galā – arī visa Latvija.

Jau nākamajā dienā Latvija un ASV Finanšu ministrija parakstīja līgumu, kas paredz amerikāņu "tehnisko palīdzību" cīņā ar naudas atmazgāšanu. No Latvijas puses līgumu parakstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa un finanšu ministrs Jānis Reirs, bet ASV pārstāvēja vēstnieks Džons Leslijs Kārvails.

Finanšu ministrija pastāstīja, ka Latvijā ieradīsies amerikāņu eksperti, kuri "sniegs kvalificētu atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā iesaistītajām institūcijām". Nepieciešamības gadījumā tikšot piesaistīti papildu eksperti no ASV.

ASV vēstnieks Džons Leslijs Kārvails uzskata, ka līgums stiprina abu valstu sadarbību cīņā pret naudas atmazgāšanu un "apliecina mūsu nelokāmo apņemšanos atklāt smagos finanšu noziegumus, kas apdraud mūsu ekonomiku, stabilitāti un kopējo drošību".

Finanšu ministrs Jānis Reirs pastāstīja, ka ārvalstu konsultanti palīdzēs finanšu regulatoriem profesionāli vadīt riskus, nevis norobežoties no tiem, tātad, pēc būtības, paskaidros, kā sašķirot uzņēmumus "sliktajos" un "labajos". Neatkarīgā uzskata: tas nozīmē, ka vieniem uzņēmumiem, ko pēc kritērijiem vajadzētu atzīt par augsta riska zonā esošiem, atļaus strādāt normāli, bet citi saskarsies ar milzu spiedienu – kontu bloķēšanu, aktīvu iesaldēšanu un pēdējos desmit gados veikto darījumu analīzi.

0
Tagi:
bankas, Latvija, ASV
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās