NATO militārās mācības Spring storm Igaunijā

Kāpēc Igaunijas Aizsardzības spēki atteikušies no uguns

44
(atjaunots 12:59 19.06.2018)
Aleksandrs Hrolenko
Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass nesen apturēja visas mācību šaušanas un spridzināšanas darbus armijas poligonos anomālā sausuma un augstās ugunsbīstamības dēļ.

Līdz īpašam komandiera rīkojumam karavīriem aizliegts šaut, smēķēt un kurināt ugunskurus ēdiena pagatavošanai (uzsildīšanai) pārgājiena apstākļos dabā.

Maijā un jūnijā Igaunijas Aizsardzības spēku centrālajā poligonā regulāri uzliesmo ugunsgrēki un iznīcina desmitiem hektāru meža. Glābšanas departaments nenogurstoši atgādina bruņotajiem spēkiem, ka ugunsgrēku vieglāk novērst nekā likvidēt. Tiesa, arī karadarbību Igaunijas teritorijā vienkāršāk ir  novērst ar miermīlīgu ārpolitiku nevis ārvalstu karabāžu dislokāciju un nebeidzamu kopīgu Ziemeļatlantijas alianses manevru virkni.

Protams, ugunsgrēki nav nejauši — daba necieš karu, un zeme deg zem ārvalstu okupantu kājām. Domāju, NATO sabiedrotajiem nāktu par labu, ja viņi ņemtu vērā igaunijas pieredzi — atteikšanos no uguns, "zaļās stratēģijas" ieviešanu visos alianses poligonos. Taču bez šaujamieročiem un pirotehnikas cīņu mācības pasākums (kaujas darbību reālistiska imitācija) pārvēršas par skautu nometni.

Pagalma huligāni

NATO blokā iesaistīto Baltijas valstu liktenis ir skumjš — iespējamā militārā konflikta apstākļos ar Krieviju tām lemta iznīcināšana konflikta pirmajās stundās vai dienās. Bet Brisele un Vašingtona pat nepūlas nodrošināt Baltijas sabiedroto spēkus ar mūsdienīgiem ieročiem. Pragmatiska pieeja.

20 tūkstošus lielā Gruzijas armijas kontingents, ekipēts un apmācīts pēc NATO standartiem, cieta sakāvi gandrīz acumirkī. Šis krahs 2008. gada augustā apliecināja, ka Rietumi izmetuši vējā divus miljardus dolāru un sešus darba gadus. Tamlīdzīgas neredzēta dāsnuma atrakcijas ASV un NATO partneri Eiropā vairs neredzēs. Baltijas valstīm nāksies "savaldīt Krieviju" par saviem pieticīgajiem līdzekļiem.

Militārā spēka vispasaules reitingā Igaunija ieņem 108. vietu no 136. un šis sasniegums ir relatīvs. Nav nekādas kara aviācijas, JKS darbojas trīs nenoteiktas orientācijas kuteri.

Pagājušā gadsimta nogalē attīstīto valstu jūras kara spēku pamatus veidoja vadāmo raķešu ieroču komplekss. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir senas jūras tradīcijas, taču nevienam Baltijas valstu JKS kuģim nav raķešu ieroču. Krievijas Baltijas flotes fonā alianses vietējā "moskītu flote" izskatās kā pagalma huligāni, kuri "kašķim" parasti izmanto nopietnus bandītus.

Piemēram, norvēģu brāļi Igaunijai pārdeva antikvariātu — projekta Storm patruļas kuģi (tos sāka būvēt pirms 55 gadiem), bruņojumā atstājot tikai 76 mm kalibra artilērijas iekārtu un 40 mm zenītraķešu iekārtu Bofors. Hidroakustikas stacijas un pretzemūdeņu bruņojums šim kuģim nekad nav bijis paredzēts, bet raķešu iekārtas norvēģi noņēma. Interesants stāsts.

Norvēģijas JKS spēkos bija 19 kompaktie kuteri Storm. Tie bija aprīkoti ar pretkuģu raķetēm "Pingvīns" Mk1. Kā raķeti nosauksiet, tā viņa lidos. "Pingvīni" lidoja līdz 20 km rādiusā un retumis pat trāpīja mērķi (lieta tāda, ka tās bija aprīkotas nevis ar radiolokācijas, bet gan mazāk efektīvo infrasarkano tēmēšanas sistēmu). Storm uzdevums sākotnēji bija raķešu trieciens pretinieka kuģiem, pēc kā tiem bija "jābēg" Norvēģijas fjordos. Taču Baltijā fjordu nav. Septiņi no 19 norakstītajiem kuteriem Storm netika atdoti "adatu ražošanai", bet nonāca Latvijas, Lietuvas un Igaunijas JKS dienestā, tikai sabiedrotajiem Baltijā neuzticēja pat novecojušas raķetes.

Vai tad tamlīdzīga pārapbruņošanās neliecina par to, kāda loma Viļņai, Rīgai un Tallinai piešķirta lielajā militāri politiskajā spēlē? Rodas iespaids, it kā Baltijas valstu kara jūrnieku galvenais uzdevums kaujas apstākļos būtu pašuzupurēšanās, lai CNN izdotos laba "bilde".

Militārie draudi

Aiz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trokšņainajām bažām par neesošo Krievijas agresiju slēpti reāli draudi mieram Eiropā. Pat amerikāņu analītiskais izdevums The National Interest atzīst: "Acīmredzams negodīgums jau sen kļuvis par NATO firmas zīmi tās attiecībās ar Maskavu."

Ilgus gadus Brisele un Vašingtona deklarē Ziemeļatlantijas alianses miermīlīgo attieksmi pret Krieviju, taču rīkojas pretēji saviem vārdiem. NATO neapšaubāmā agresija pret vairākām neatkarīgām valstīm Tuvajos Austrumos, atklātā intervence Dienvidslāvijā, ASV spēku un bruņojuma dislokācija pie Krievijas robežām — tie ir sistemātiski militārie draudi Krievijai, tātad arī visai Eiropai.

Maskavai ir pamats negatīvi un skarbi atbildēt uz kaimiņu naidīgajiem soļiem, jo tamlīdzīgas darbības par draudiem uzskatītu jebkura valsts. Krievijai atklāti naidīgās politikas īstenošana var novest NATO pie kļūdas un katastrofālas konfrontācijas. Labākajā gadījumā — pie Krievijas kārtējās operācijas ar mērķi piespiest agresoru ievērot mieru. Visi atceras, ar ko 2008. gadā beidzās Krievijai naidīgais stāsts Gruzijā un tā saucamā "2014. gada krīze" Ukrainā saskaņā ar ASV metodiku. Baltijas  valstīm lietderīgāk būtu nostiprināt savu drošību ar labām kaimiņu attiecībām un draudzību ar Krieviju.

44
Pēc temata
Polija gatava dāsni samaksāt par kodolapokalipsi pašu mājās
Baltapokalipse: NATO bataljonus pastiprinās aviācija, flote un PGA
ASV jūras kājnieki atzinuši, ka nejūtas drošībā no Krievijas armijas
Amerikāņu izcilības krīze, jeb Austrumu Guta – Rietumu neapmierinātības noslēpums