ASV un ES karogi

Tas nav jauns ekonomiskais karš. ir jauna pasaule

52
(atjaunots 19:13 11.06.2018)
Dmitrijs Lekuhs
Jāņem vērā, ka nacionāli orientētās "Trampa komandas" sistemātiskie, pat apzinātie un piespiedu protekcioniskie pasākumi vilksies ilgi, iespējams, pat nebeigsies. "Tirdzniecības ierobežojumu" un pārējo sankciju vilnis tikai pieaugs.

"Japāna uzskata par nepieņemamu ASV lēmumu ieviest nodevas tērauda un alumīnija importam". "Terēza Meja pauda dziļu vilšanos par ASV nepamatoto lēmumu noteikt nodevas metāliem". "Eiropas Savienība PTO līmenī apstrīdējusi ASV lēmumu ieviest nodevas metāliem no savienības valstīm un aicina pārējos sekot tās piemēram". "Kanādas valdība vērsusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā par Vašingtonas noteiktajām nodevām tērauda un alumīnija importam". Ekonomikas ziņu virsraksti jau ilgus gadus nav skanējuši kareivīgāk par militāro ziņu virsrakstiem, atzīmēja RIA Novosti autors Dmitrijs Lekuhs.

Mēs zinām, ka ASV ekonomiskais karš attiecas ne tikai uz metālu tirgu. Jau janvāra nogalē kā "izmēģinājuma soli" amerikāņi ieviesa nodevas saules akumulatoru un veļas mašīnu importam. Rit smaga cīņa par mašīnbūvi – tā ir zināma visiem.

Tiek nežēlīgi iznīcinātas visas daudzpusējās tirdznieciskās vienošanās. To, kas patlaban notiek ar Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības vienošanos, jeb NAFTA, uz kā faktiski balstījās visa Ziemeļamerikas kontinenta ekonomika, var nosaukt tikai par "pamatu graušanu".

Tālāk: ASV izstāšanās no Joint Comprehensive Plan of Action (jeb kodoldarījums ar Irānu), pirmkārt, nodara triecienu Eiropas Savienības ekonomikai. Otrkārt, tā vēl vairāk pasteidzina jau tāpat neveselīgo naftas cenu pieaugumu, kas ASV – naftas ieguvējvalstij – pašlaik ir ļoti izdevīgs.

Amerikāņi izturas ļoti skarbi un ciniski, taču, atklāti sakot, zināms pamats tam ir. Lieta tāda, ka gadījumā, ja pašreizējās ekonomiskās tendences turpināsies kaut vai vidēja termiņa vēsturiskajā perspektīvā, ASV ekonomika vienkārši ies bojā. Bijušais biznesmenis Tramps, kurš strādāja tieši "reālajā ekonomikas sektorā" to, protams, aptver un lauž tendences kā prasīdams.

Paskatīsimies uz skaitļiem.

Neskatoties uz visām pūlēm, aizvadītajā gadā ASV tirdzniecības bilances deficīts pieauga par 12,1% un sasniedza Savienotajām Valstīm katastrofālu skaitli – 566 miljardus dolāru. Īsi sakot, ASV eksports sastādīja 2,3 triljonus, imports – 2,9 triljonus dolāru.

Lielākā daļa deficīta, 375,2 miljardi attiecas uz Ķīnu, 151,4 — uz Eiropas Savienību, 71,1 — uz Meksiku, 68,6 — uz Japānu. Ja valsts importē vairāk nekā eksportē, rodas ne tikai kaitējums ekonomikas izaugsmei – tiek apgrūtināta jaunu darba vietu, papildu ienākumu un nodokļu ieņēmumu parādīšanās. Tas ir ekonomikas pamatlikums, ne tikai Trampa un viņa komandas ideja. Šāds stāvoklis ved pie ražošanas sektora sarukuma (deficīta pieaugums virs 12% ir ļoti nepatīkama tendence). Atbrīvošanās no tirdzniecības deficīta bija Trampa priekšvēlēšanu programmas pamatelements līdz ar nodokļu samazināšanu un derīgo izrakteņu ieguves ierobežojumu atcelšanu. Starp citu, divi no minētajiem trim "priekšvēlēšanu" punktiem jau ir izpildīti. Un tagad ASV valdība sāk cīņu ar tirdzniecības deficītu.

Tātad "tirdzniecības kara un laupīšanas laikmets", ko aizsākuši tagadējie Baltā nama saimnieki, nav ne "epizode", ne arī nejauša "tirgus ekonomikas" fluktuācija.

Tie ir sistemātiski, apzināti un spiesti ilgtermiņa soļi, ko sper nacionāli orientētā "Trampa komanda", kura, atšķirībā no agrākajām administrācijām, plāno egoistiski strādāt par labu nacionālajai ekonomikai, nevis "globālistiskām" finansistu aprindām, kas risināja savus pasaules totālas pārbūves uzdevumus arī uz amerikāņu tautas rēķina.

Ir jāsaprot, ka šie protekcioniskie pasākumi dzīvos arī pēc prezidenta Trampa aiziešanas, tie ir uz ilgiem, iespējams, pat uz visiem laikiem. "Tirdzniecības ierobežojumu" un pārējo sankciju lavīna tikai pieaugs. Vēl vairāk, lai kā smietos mūsu zinošie ekonomisti par importa aizvietošanas stratēģiju, tā ir oficiāli aizsākta arī ASV un rit pilnā sparā. Šīs programmas nosaukums ir Buy American and Hire American (pērc amerikāņu preci un noalgo amerikāņus) un apstiprināta jau 2017. gada pavasarī. Tās mērķis – panākt ražotņu un darba vietu atgriešanos ASV, kas pameta valsti globalizācijas ērā, sākot ar tālajiem XX gs. 70. un 80. gadiem.

Tāpēc mums nāksies konstatēt – tas nav jauns ekonomiskais karš. Tā ir jauna pasaule, kurā nāksies dzīvot. Un visi spriedelējumi par "globālā tirgus likumiem", visi centieni "integrēt pašmāju ekonomiku starptautiskajā sadalē" un pārējās labdabīgās muļķības jaunajā pasaulē ir absolūti bezjēdzīgas.

52
Pēc temata
ES nolēmusi piekāpties ASV tirdzniecības karā un palīdzēt cīņā pret Ķīnu
Vienošanās nav panākta: ASV noteica nodevas tērauda un alumīnija importam
Burbons, sviests, tērauda produkcija: ES sagatavojusi Trampam atbildes nodevas