Maskavas Kremļa tornis

Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu

130
(atjaunots 19:13 11.06.2018)
Pēdējos gados pasaulē faktiski parādījies vesels mediju žanrs, kas veltīts Krievijas un tās nestā apdraudējuma atmaskošanai. Tikai Krievijā tas pieder pie politisko anekdošu līnijas, taču otrpus robežai tiek pasniegts ar ļoti ļoti nopietnu sejas izteiksmi.

Igaunijas bijušā prezidenta intervija ukraiņu izdevumam "Evropeiskaja pravda" informācijas telpā ieņēma tieši to vietu, kas tai bija paredzēta un, domājams, pat iepriekš ieplānota. Notikuma "scenārijs" izstrādāts uz daudzu iepriekšējo informatīvo ieganstu pamata, atzīmēja RIA Novosti autore Irina Alksnis.

"Sulīgākās" pasāžas (to starpā galvenā bija frāze par to, ka Krievija zaudēšot "pat Omsku un Tomsku, nerunājot jau par Sanktpēterburgu", ja sāksies uzbrukums Baltijas republikai) plaši izplatīja Krievijas mediji. Tam sekoja dažādas asprātīgas un ironiskas piezīmes no Krievijas politiķu un ekspertu puses, kā arī vairākas analītiskas publikācijas.

Pēdējos gados pasaulē faktiski parādījies vesels mediju žanrs, kas veltīts Krievijas un tās nestā apdraudējuma atmaskošanai. Tikai Krievijā tas pieder pie politisko anekdošu līnijas, taču otrpus robežai tiek pasniegts ar ļoti ļoti nopietnu sejas izteiksmi.

Pie tam Krievijā tomēr ir pieņemt šķirot valstij naidīgos izteikumus no pasaules lielvalstu pārstāvju puses un no "otrā ešelona" kategorijas valstu puses. No ASV vai Vācijas nākušie paziņojumi, protams, tiek uztverti citādi nekā frāzes, kas skan no pēcpadomju telpas vai pārējās Austrumeiropas. Otrās kategorijas pārstāvju viedoklis faktiski tiek automātiski attaisnots ar šo valstu vēsturiskā likteņa pavērsieniem, kas noveduši pie smagiem nacionālajiem kompleksiem un skumjā klauna lomas starptautiskajā arēnā.

Iecietīgi nevērīgā attieksme pret rusofobiem Austrumeiropā "nu, ko tu ar viņiem iesāksi" stilā norāda, ka ir arī citi oponenti, daudz kvalitatīvāki – gudri, attapīgi, izglītoti, dziļi un neikdienišķi domājoši. Lieta tāda, ka šādu reputāciju "vecie" Rietumi Krievijā vēl saglabājuši, pateicoties atmiņām par pagātnes titāniem, sākot no Kisindžera un beidzot ar Džordžu Bušu, vecāko. Taču realitāte aizvien biežāk neatbilst agrākajiem priekšstatiem.

Vienlaikus ar Igaunijas eksprezidenta interviju dienas gaismā nāca Vladimira Putina intervija Austrijas televīzijas un radio kompānijai ORF īsi pirms Krievijas prezidenta vizītes Vīnē. Saruna iznāca dīvaina.

Austriešu žurnālistam problēmas nesagāja viņa acīmredzamais antikrieviskais noskaņojums ne arī agresija. Tās ir ierastas lietas. Problēma bija tā, ka Armins Volfs izrādījās neprofesionālis.

Krievijas ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Кузнецов

Ja intervējamais ir spiests vismaz desmit reizes (vārda tiešā nozīmē – desmit reizes) palūgt, lai viņam ļauj noslēgt domu, turklāt mēģinājumos vest pie prāta ir spiests pat pāriet uz žurnālista dzimto valodu, tas liecina tikai par žurnālista kompetences trūkumu. Šajā fonā sarunas pārējās nianses, kas demonstrēja žurnālista bēdīgo profesionalitātes līmeni, vienkārši atkāpjas otrā plānā. 

Turklāt nav nekādu šaubu – Volfs mērķtiecīgi izraudzīts intervijai kā šim uzdevumam profesionāli atbilstošākais speciālists. Pie tam mēs paturam prātā, ka viņš ir tās pašas "vecās" Eiropas pārstāvis ar visvarenas lielvalsts pamatu, kas, iespējams, vēl joprojām ļauj Austrijai patstāvīgi spēlēt pasaules arēnā.

Šajā fonā bija vērojami spilgti notikumi citās rietumu pasaules daļās – no Skripaļu lietas, kas izrādījās tik nekaunīgi sašūta baltiem diegiem, ka briti to tagad cenšas "aizslaucīt pagultē", līdz Boeing katastrofas Donbasā izmeklēšanas komisijas darbam Nīderlandē, no kuras rezultātiem gandrīz nicīgi atkratījās Malaizija.

Rezultātā rodas likumsakarīgs jautājums: kur tad patiesībā ir starpība Babčenko un Skripaļa lietās, Tomasa Hendrika Ilvesa un Bila Klintona paziņojumos. Vai tā vispār ir?

Vēl nesen varējām sevi mierināt ar to, ka aizvien biežāk redzamā atklātā un kliedzošā Rietumu nekompetence starptautiskajā arēnā drīzāk gan ir izņēmums, bet patiesībā aizkulisēs ietekmi saglabā valdošās klases intelektuālais un kvalificētais kodols, kurš realizē sarežģītas un parastam cilvēkam neizprotamas kombinācijas un intrigas.

Taču caur ierasto priekšstatu un tradicionālo nostādņu māžiem aizvien skaidrāk iezīmējas atklāti biedējoša realitāte, un to ignorēt neizdodas – tā ir īsta.

Austrijas telekompānija intervijai ar Putinu atsūtīja kliedzoši nekvalificētu žurnālistu vienkārši tāpēc, ka neviena labāka nav. Britu specdienesti izspēlēja Skripaļa lietu kā prata, viņu kolēģi Ukrainā sekoja angļu piemēram tāpat – kā prata. Un bijušais amerikāņu žurnālists – bijušais Igaunijas Republikas prezidents, Ilvesa kungs patiešām ir labākais nacionālo kadru apmācību produkts, ko ASV radījušas cīņai ar Krieviju XX gs. otrajā pusē.

Šajā situācijā daudz aktuālāka nekā joki par Rietumu partneru kārtējām pret Krieviju vērstajām izdarībām ir nepieciešamība izstrādāt stratēģiju, lai neitralizētu to nestos draudus, ko rada nevis izsmalcināts ļaunais ģēnijs, bet gan banāla muļķība un neprofesionalitāte.

130
Pēc temata
"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
"Magņitska likums" atgriezies Igaunijā kā bumerangs
Kremlis skaidro histēriskās rusofobijas parādīšanos Baltijas valstīs
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

22
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

22
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

70
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

70
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības