NATO bataljons Polijā

Polija gatava dāsni samaksāt par kodolapokalipsi pašu mājās

115
(atjaunots 14:01 01.06.2018)
ASV intereses Eiropā kaitē reģionālajam drošības līdzsvaram. Polija, ko neviens neapdraud, spriežot pēc visa, var atļauties dārgu pašnāvību. Ja Varšava meklē šībrīža ģeopolitiskos labumus un pēc Vašingtonas norādījuma ieceļ Maskavu pretinieka vietā, Patriot, domājams, nevis nostiprinās, bet gan iznīcinās Polijas drošību.

Varšava ir gatava samaksāt Vašingtonai 2 miljardus dolāru par pastāvīgas Pentagona bāzes izveidi savā teritorijā. Protams, objekts atradīsies Krievijas "Iskanderu" darbības zonā jau būvdarbu stadijā (prognozējams un nepieciešams pasākums), taču Varšava norāda, cik nepieciešama ir amerikāņu spēku pastāvīga dislokācija, atzīmēja Aleksandrs Hroļenko portālā Sputnik Baltkrievija.

Poļi ir gatavi apmaksāt visas infrastruktūras izveidi: militāro objektu, amerikāņu karavīru ģimenēm paredzēto dzīvokļu, skolu un veselības aprūpes iestāžu celtniecību. Tāpat Polija ir gatava kopā ar ASV nest aizsardzības izdevumus, nodrošinot ASV bruņoto spēku "elastīgāku" rotāciju. Jau maija sākumā tika sākta 1. tanku brigādes pārvietošana no Teksasas uz Poliju. Plānots, ka tā Polijā nomainīs 2. tanku brigādi. Pārvietošana notiek operācijas Atlantic Resolve ietvaros ar mērķi stiprināt ASV sabiedroto bruņotos spēkus austrumu flangu, kā arī sarīkot mācības Saber Strike, kas ieplānotas 3. jūnijā. 

Militārpolitiskā pārmantojamība (vai sadomazohisms) ir acīmredzama, jo Polijas agrākais aizsardzības ministrs Antonijs Mačerevičs apgalvoja, ka Polijas teritorijas sekmīgai aizsardzībai nepieciešamas vismaz divas ASV divīzijas, tas ir, aptuveni 40 tūkstoši karavīru un 700 tanki. Savukārt Pentagona vadītājs Džeimss Metiss pirms tikšanās ar pašreizējo Polijas aizsardzības ministru Mariušu Blaščaku norādīja, ka būtu ieinteresēts paplašināt militāro klātbūtni Polijas teritorijā.

Tas, cik lielā mērā ASV intereses Eiropā kaitē reģionālajam drošības līdzsvaram, ir redzams Ukrainā. Spriežot pēc visa, Polija, ko neviens neapdraud, var atļauties dārgu pašnāvību.

Centīgais rokaspuisis

Vispasaules militārā spēka reitingā Polija ar tās 38 miljoniem iedzīvotāju ieņem godpilno 22. vietu. Apstākļos, kad neviens kaimiņš to neapdraud (apkārt – tikai sabiedrotie), 110 tūkstoši karavīru, vairāk nekā tūkstotis tanku, 800 artilērijas iekārtas, 240 raķešu iekārtas, 130 trieciena lidmašīnas un helikopteri, divas korvetes un četras zemūdenes, ir bezjēdzīgs, tomēr iespaidīgs spēks. Tīri labs rezultāts valstij, kurā dzīvo 38 miljoni cilvēku.

Ja nenāktos pārdzīvot par ASV ekskluzīvajām interesēm un cīnīties par alianses militāri politisko virskundzību Eiropā, ar pašreizējo Polijas armiju nacionālās drošības vajadzībām pilnīgi pietiktu. Taču Varšava cenšas sasniegt militāro ideālu un maina bruņojumu pret amerikāņu paraugiem. Piemēram, jau 2015. gada pavasarī Polijas valdība apstiprināja zenītraķešu kompleksu Patriot iegādi par 7,5 miljardiem dolāru. Varšava ir pārliecināta: valsts pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma Wisla, ko veido astoņas vidēja darbības rādiusa ZRK baterijas Pariot, aprīkotas ar moderno apšaudes kontroles sistēmu IBCS un raķetēm GEM-T un PAC-3 MSE, nodrošināšot Polijas drošību jebkura ienaidnieka priekšā un ļaušot efektīvi stāties pretī Krievijas sistēmām "Iskander".

Rodas iespaids, ka Varšava apzināti "izsauc uguni pret sevi", lai arī Krievija pēdējo simt gadu laikā ne vienu reizi vien atbrīvojusi Poliju no ārvalstu iebrucējiem un Otrā pasaules kara laikā šim nolūkam ziedojusi simtiem tūkstošu savu karavīru.

Ja Varšava meklē acumirklīgus ģeopolitiskos labumus un pēc Vašingtonas norādījuma ieceļ Maskavu pretinieka lomā, Patriot nevis vairos Polijas drošību, bet gan iznīcinās valsti, — pašreizējās un perspektīvās PGA un PRA sistēmas ir bezspēcīgas kompleksa "Iskander M" priekšā.

Virsskaņas ātrums padara "Iskander" raķeti neredzamu pretinieka radaros, un Patriot to nespēj notriekt. Raķete startē pa grūti prognozējamu kvaziballistisku līkni, pēc tam lido kā spārnotā raķete, metot līkumus atbilstoši apvidum, un nonāk pie mērķa no optimālā (neprognozējama) virziena. Pie tam tiek izmantots plašs kaujas galviņu spektrs, kuru vidū ir arī kodolieroči. Iespējams, tāpēc Maskava neuzskata Varšavu par ienaidnieku vai vienlīdzīgu pretinieku.

Amerikāņi nav burvji

ASV tanku brigādes Polijā galvenokārt apdraud Varšavu. Plaša mēroga militārā konflikta apstākļos Austrumeiropā tiks izmantoti itin labi pārskatāmi algoritmi – pie savām robežām Krievija vienmēr būs spēcīgāka nekā nelūgtie aizokeāna viesi, un tai problēma jāatrisina ļoti īsā laikā, lai nepārslogotu ekonomiku. Loģisks izskatās atbildes uzbrukums ar raķetēm.

Vācijā, Polijā un vairākās citās valstīs dislocētos ASV spēkus nāksies atgriezt no aizmugures, tas ir, vispirms cietīs lidlauki, munīcijas noliktavas, degvielas bāzes, PGA un sakaru sistēmas Polijas teritorijā. Bez sakariem, ekipējuma un degvielas tanku brigāde pārvērtīsies par metāllūžņiem diennakts laikā.

Galvenais uzbrukuma helikopters McDonnell Douglas AH-64 Apache
© Sputnik / Сергей Степанов

Iespējams, Pentagona transporta lidmašīnas un kuģi operatīvi nogādās papildspēkus Grieķijā, Spānijā un Francijā, taču šiem spēkiem vēl vairākas diennaktis nāksies rāpot līdz nosacītajai Austrumu frontes līnijai pa Eiropas ceļiem, kuri nav piemēroti ne tankiem Abrams, ne haubicēm Paladin. Un pie Austrumu frontes notriekto NATO lidmašīnu skaits būs mērojams desmitos un simtos.

Amerikāņu kuģiem neizdosies izkraut jaunus tankus Gdaņskas ostā – viņi sastapsies ar torpēdām tālu no krasta (arī pašas ostas vairs nebūs). Starp citu, aizvadītajā rudenī Polijā pat bez jebkāda kara – uz dzelzceļa – tika sabojāti 10 no 37 ASV armijas tankiem.

Ja šajā absolūti hipotētiskajā militārajā konfliktā Vašingtona turpinās maniakāli, dienu pēc dienas, iznīcināt eiropiešus, Krievijas zemūdens atomkreiserim "Jurij Dolgorukij" un citiem stratēģiskās kodoltriādes nesējiem ir ļoti garas "rokas". Kādam (ne jau Varšavai) taču nesen izmēģinājumu lokā "piemiedza aci" četras starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Bulava".

Krievijai ir vajadzīga pasaule, taču tai nav vajadzīga pasaule, kurā nebūs Krievijas.

115
Pēc temata
Polijas prezidents parakstījis rīkojumus par karavīru nosūtīšanu uz Baltijas valstīm un Rumāniju
Polijas karavīrus grūti pārliecināt stāties Baltijas sardzē
Polijas specdienesti uzskata, ka Krievija apdraud valsti
Polijas ārlietu ministrs taisnojas par topošo ASV bāzi
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

43
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

43
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

40
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

40
Tagi:
Ķīna, ASV
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska

Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis

0
(atjaunots 15:34 20.09.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka neredzēja sevi valsts prezidenta lomā, pat piedaloties priekšvēlēšanu cīņā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. RBK intervijā bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska komentēja savu statusu, paziņojot, ka nepretendē uz prezidenta krēslu, vēsta RIA Novosti.

"Es neprasu redzēt manī topošo Baltkrievijas prezidenti, jo es sevi šādi nepozicionēju," paziņoja Tihanovska.

Viņa atzīmēja, ka viens no viņas priekšvēlēšanu programmas punktiem bija atkārtotas vēlēšanas – godīgas, caurspīdīgas un atvērtas. Pēc Tihanovskas domām, atkārtotās vēlēšanās tiks ievēlēts jaunais Baltkrievijas prezidents. Un tam ir jābūt spēcīgam līderim.

Turklāt Tihanovska atzīmēja, ka jaunajam spēcīgajām Baltkrievijas prezidentam ir jābūt tādam cilvēkam, ar kuru Krievijas līderis Vladimirs Putins runās kā ar vienlīdzīgu.

"Putins atrastu, par ko vienoties, un runātu ar viņu, kā ar vienlīdzīgu, ja viņš manī neredz cilvēku, ar kuru viņš var parunāt," sacīja Tihanovska.

Atgādināsim, ka Kremlī vairākkārt uzsvēruši, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš 9. augusta vēlēšanās saņēma vairāk nekā 80% balstu, ir ievēlēts likumīgi. Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar CVK oficiālajiem datiem, par Tihanovsku nobalsoja 10,12% vēlētāju.

Viltvāržu atzīšana

Iepriekš Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmeni, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Komentāru Zaharova sniedza, ņemot vērā informāciju par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē ir iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta kandidātes Tihanovskas piedalīšanos.

Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vērts atzīmēts, ka Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā Svetlanu Tihanovsku nosauca par ievēlētu Baltkrievijas līderi. Savukārt Latvijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt Tihanovsku par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, prezidents, Baltkrievija, Svetlana Tihanovska
Pēc temata
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku