Vladimira Putina uzstāšanas Sarkanajā Laukumā par godu 73. Uzvaras dienai

"Paldies, nevajag". Rietumi iesaka Krievijai atteikties no zemēm un armijas

130
(atjaunots 14:10 23.05.2018)
Rietumi sapņo par "demokrātisku, liberālu, proeiropeisku" Krieviju. Taču, ieskatoties vērīgāk, kļūst skaidrs, ka aiz šiem terminiem slēpjas kontrolējama un gabalos sašķelta valsts bez patstāvīgas politikas.

Rietumi sapņo par "demokrātisku, liberālu, proeiropeisku" Krieviju. To mēs pēdējā laikā bieži dzirdam no Amerikas un Eiropas "Kremļa ekspertu" puses. Taču, ieskatoties vērīgāk, kļūst skaidrs, ka aiz šiem terminiem slēpjas kontrolējama un gabalos sašķelta valsts bez patstāvīgas politikas. Daži to atzīst atklāti. Norit plašas debates par to, kā gan Rietumi varēja pieļaut Krievijas atdzimšanu XXI gs. pirmajā desmitgadē un kā tagad to atkal padarīt par paklausīgu partneri, raksta Vladimirs Korņilovs, "RIA Novosti" komentētājs. Kaislības vēl uzkurina ASV bijušais vēstnieks Krievijā Maikls Makfols – dienas gaismu ieraudzījuši viņa memuāri.

Ar Makfola aktīvu atbalstu Ņujorkā notika diskusija par tēmu "Kas vainīgs?". Protams, bijušais vēstnieks neuzskata, ka viņam būtu jāuzņemas atbildība par Krievijas un ASV attiecību pasliktināšanos. Viņš vaino Krievijas prezidentu. Makfols uzskata, ka viņš ir nejauši izraudzīts "jauna aukstā kara upuris", un saka: "Putinam bija vajadzīgs ienaidnieks no Amerikas. Un viņš izraudzījās mani". Laikam jau izlozēja, kā nu ne.

Kāpēc bijušais diplomāts, kam liegta iebraukšana Krievijā, izsaka tādu viedokli? Tas ir skaidrs: ko tik neizdarīsi, lai izreklamētu savu grāmatu. Arī ceļš jau ir labi zināms: pazīstamais uzņēmējs Bils Brauders, kurš Krievijā aizmuguriski notiesāts par finansiālajām mahinācijām, savulaik jau laida klajā grāmatu "Kā es kļuvu par Putina ienaidnieku Nr. 1". Tātad uz šo "posteni" Rietumos pretendē vairāki.

Taču jautājumam "Kurš vainīgs?" tūlīt seko "Ko darīt?". Spriežot pēc dažādām diskusijām, kurās piedalās galvenie "kremlenologi", viņi uzskata, ka ir jāgaida. Protams, "režīma nomaiņu Maskavā". Sak, Putins aizies, un mēs saņemsim "prorietumniecisku" valsti, kas iet pa vienīgo, pēc amerikāņu elites domām, pareizo kursu. Tiesa, "šim nolūkam būs vajadzīga paaudžu nomaiņa", uzskata daži "Krievijas speciālisti".

Tēmu aktīvi popularizē vācu politologs Andreass Umlands, kurš pēdējos gadus uzturas Kijevā. Nesen viņs publicēja rakstu avīzē Die Welt, kurā aicināja jau tagad gatavoties Vladimira Putina aiziešanai, lai pēc tam radītu "demokrātisku un prorietumniecisku Krieviju". Pēc viņa domām, "Putina dienas ir skaitītas" (protams, atlikuši vairs "tikai" seši gadi), un to vajagot izmantot. "Krievija ir pārāk vāja, lai veidotu pati savu polu daudzpolārā pasaulē," – ir pārliecināts Umlands. Tāpēc viņš domā, ka pēc "režīma nomaiņas" valsts neizbēgami atgriezīšoties uz "prorietumnieciskā" ceļa, un Rietumiem tāds solis aktīvi jāatbalsta jau tagad. Šķiet, vācu "eksperts" negrib uzticēt Krievijas tautai tiesības izvēlēties valsts kursu. Vadošo lomu "postputiniskās Krievijas vesternizācijā" viņš atvēl Vācijai.

Umlanda rakstu apspriež eksperti. Žēl gan, ka viņu vidu daudz nav informēti par to, ka vācu politologs savas domas jau izklāstījis Ukrainas presē, ļoti konkrēti un atklāti.

Kijevas avīzē "Zerkalo nedeļi" Umlands sīki izklāstīja, "kā padarīt Krieviju postimpērisku". Viņš uzskata, ka "nākotnes neimperiālistisko Krieviju" ir jāiekļauj "Eiropas un Atlantijas ekonomiskās sadarbības un militārās drošības sistēmā". Maskavai ir jāpiedāvā dalība "Austrumu partnerībā", plāns bezvīzu režīma panākšanai ar Eiropas Savienību un pat ar ASV, vienošanos par asociāciju ar ES, nākotnē – darbības plāns, lai iestātos NATO. Lūk, kādi "cepumiņi", pēc Umlanda domām, ir jāpasola Kremlim.

Tā vietā Krievijai jāpaveic "tīrais sīkums". Piemēram, jāatdod dažas teritorijas (protams, runa ir par Krimu) un faktiski jāatsakās no patstāvīgas ārpolitikas. Umlands pat iecietīgi atļauj saglabāt bāzi Sevastopolē ar noteikumu, ja Ukraina tam piekritīs. Taču Maskavai ir jāatsakās no jebkādas atbalsta sniegšanas Donbasam, Dienvidosetijai, Abhāzijai, Piedņestrai un Sīrijai. Ak, jā, vēl ir "jānožēlo zvērības" Ukrainā un Sīrijā. Un tad Rietumi var pamazām piešķirt Krievijai iepriekšminētos "cepumiņus".

Lasot visus šos "prožektus", neviļus gribas apvaicāties, kādā īsti realitātē mīt rietumu "Kremļa eksperti"? Viss Umlanda uzskatītais ir ceļš, ko nesaprātīgi izvēlējusies Ukraina. Grūti noticēt tam, ka viņš nesaprot: mums acu priekšā ir Ukrainas piemērs, mēs jau zinām, pie kā novedis eksperiments: visi relatīvie "cepumi" patiesībā ir "burkāns", kam bez kurnēšanas seko paklausīgais ukraiņu ēzelis. Galu galā ukraiņi ir nonākuši pie valstiskuma sabrukuma, asiņaina slaktiņa, ekonomikas sabrukuma, nabadzībā stīgstošās tautas masveida bēgšanas un zaudējuši jebkādas demokrātijas pazīmes.

Umlands cer, ka Rietumi "labāk sagatavosies" Krievijas "vesternizācijas" trešajam mēģinājumam. Pirmie divi, viņaprāt, bija 1917. gada februārī un 1991. gada augustā. Var jau būt, ka Rietumos ir aizmirsuši, ar ko beigušies pirmie divi mēģinājumi – ar tādu pašu sabrukumu, pilsoņu karu, iedzīvotāju krišanu nabadzībā un bandītisma triumfu. Nekā nebija, Herr Umland un Mr. McFaul. Paturot prātā, kāda bija Krievija toreiz un kas noticis ar Ukrainu, kura sekoja jūsu scenārijam, atliek tikai pieklājīgi atteikt: "Paldies, nevajag".

130
Pēc temata
Rusofobijas briesmas
Rusofobijas briesmas 2
Zaharova atbildējusi uz Makfola vārdiem par Putina ietekmi ASV vēlēšanās
Lavrovs: Krievijas pacietība par ASV rusofobajiem izteikumiem ir izsīkusi
Zaharova komentē Makfola aicinājumu "iegrožot Krieviju"
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

26
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

26
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

26
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

26
Tagi:
Ķīna, ASV
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums