NATO mācības

NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā Krievija

75
(atjaunots 22:45 08.05.2018)
Mūsdienu apstākļos civilos iedzīvotājus "dzen pret ložmetējiem" izsmalcinātāk, un ķīlnieki soļo brīvprātīgi, uzskatot sevi par "Rietumu demokrātijas aizstāvjiem".

Igaunijā un Latvijā sākušās vērienīgas starptautiskās NATO mācības Sill ("Ezis"), kurās piedalās divi desmiti valstu.

Ziemeļatlantijas mācības Baltijā aizvien vairāk atgādina vācu fašistisko spēku taktiku: 1941. gada 22. jūnijā, uzbrukumā Brestas cietoksnim vācu kareivji dzina pa priekšu baltkrievu sievietes un bērnus, lai sarkanarmieši nešautu.

Mūsdienu apstākļos civilos iedzīvotājus "dzen pret ložmetējiem" izsmalcinātāk, un ķīlnieki soļo brīvprātīgi, uzskatot sevi par "Rietumu demokrātijas aizstāvjiem". Tomēr Krievija nedomā atkārtot Brestas cietokšņa likteni un vērīgi analizē NATO daudznacionālo spēku koncentrāciju pie savām robežām Baltijas reģionā.

Starp citu, militārais konflikts var sākties ļoti vienkārši un ātri. Piemēram, kāds izsmidzinās "Novičok" (vai hloru) Emari aviobāzē Igaunijā (vai kādā bārā Tallinā). Tas būs inscenējums, tāpat kā ķīmiskais uzbrukums Solsberijā vai Austrumgutā. Protams, cietīs Lielbritānijas pilsoņi, jo viņi veido NATO bataljona pamatu Igaunijā (un ar viņiem vienkāršāk vienoties par lomām izrādē). Kā jau parasti, izmeklēšana nekavējoties saskatīs Krievijas diversantu grupas pēdas, Brisele un Vašingtona noteiks konkrētus mērķus. Te nu iespējami varianti — Pleskavas desantnieki, flotes speciālo uzdevumu vienība no Baltijskas vai vēl kāds, pret ko būtu ērti izdarīt raķešu "atriebības uzbrukumu" (Krievijai) profilaksei. Šķiet, ar to Baltijas valstu vēsture varētu beigties (lācis drīzāk nositīs lapseni, nevis meklēs tās dzeloni).

Šajā apokaliptiskajā fonā no neizbēgamā atbildes trieciena Lietuva plāno aizsargāties ar ASV zenītraķešu kompleksiem Patriot, Latvija lolo ilūzijas par Izraēlas kompleksu Spike visvarenību, Igaunija cer uz prettanku Javelin. Visas trīs valstis ik gadus palielina ārvalstu spēku kontingentus un daudznacionālo militāro manevru mērogu savā teritorijā. Tikai Latvijā vien maijā un jūnijā notiks piecas NATO mācības.

Ienaidnieka loma piešķirta Krievijai

Lielākās militārās mācības Igaunijas vēsturē — Sill norisinās no 2. līdz 12. maijam. Tajās piedalās vairāk nekā 15 tūkstoši vietējo karavīru, rezervisti (tostarp arī sievietes no zemessardzes), sabiedrotie no 19 valstīm, štābs un NATO vadošās struktūras. Iepriekš Vācijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka manevros ar mērķi savaldīt Krieviju piedalīsies 12 tūkstoši vācu kareivju, tātad atmiņas par notikumiem pie Brestas 1941. gadā nav nejaušas. Vācu izdevums Die Welt raksta: "Stingrība vai dialogs — kā Eiropai reaģēt uz Krievijas darbībām? Baltijā atbilde ir skaidra: Krievija ir tuvu, un tā tiek uzskatīta par ienaidnieku."

Saskaņā ar mācību Sill leģendu, pretinieks ir izdomāta naidīga valsts Murinius, un mācību kartē tā atrodas Krievijas vietā. Tā cenšas destabilizēt situāciju Krievijā, sašķelt NATO locekļus. Situācija ir grūta.

Murinius cietsirdīgais režīms ir neapmierināts ar NATO spēku klātbūtni Igaunijas teritorijā, apsūdz Baltijas valstis par iejaukšanos savās iekšējās lietās, agresijai piesaista vasaļus — Plumbeus, Griseus un Cinereus. Visi šie elles izdzimteņi ne acu galā neieredz rietumu kultūru un demokrātijas vērtības.

Protams, Baltijas ienaidniekiem ir kopēji mērķi: iekarot teritoriju, paverdzināt vai iznīcināt vietējos iedzīvotājus un, iespējams, sadedzināt Bībeli.

Mācību scenāriju sagatavojis NATO kopīgo militāro operāciju organizācijas centrs Norvēģijā. Īpaša uzmanība veltīta triju Baltijas valstu mijiedarbībai aizsardzības jomā. Tāpēc līdz ar manevriem Igaunijā Latvijas ziemeļu daļā notiek zemessardzes mācības. Vai NATO vīrišķīgie kareivji un Baltijas patriotiskās zemessardzes spēs aizsargāt rietumu vērtības? Pasaule sastingusi bažās un vēro "Eža" dramatisko norisi.

Katastrofas sistēmiskie priekšnoteikumi

Aprīļa beigās Igaunijas valdība apstiprināja valsts budžeta stratēģiju periodam no 2019. līdz 2022. gadam, kurā konkretizēti globālie mērķi, ieskaitot republikas drošību. Ieplānoto izdevumu apjoms pārsniedz 47 miljardus eiro. Ņemot vērā Igaunijas militārā budžeta straujo palielināšanos (2018. gadā — 418 milj. eiro), un četru gadu laikā republika varētu ieguldīt militarizācijā un cīņā ar izdomātiem draudiem aptuveni 2,5 miljardus eiro. Ar šo naudu būtu pietiekami daudzām sociālajām programmām, tomēr prioritāte ir jauniesaucamo skaita būtiska palielināšana (no 3200 līdz 4000 cilvēku).

Domāju, igauņu tautas (1,3 milj. cilvēku) pūles aizsargāties tiks godam novērtētas Briselē un Vašingtonā. Militārā spēka reitingā Global Firepower Igaunija gada laikā "uzlidojusi" no 110. līdz 108. vietai, apsteidzot Nigēriju (tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 milj. cilvēku), Kamerūnu (23 milj. cilvēku) un Mozambiku (28 milj. cilvēku). Igauņiem ir iespējas 2019. gadā pacelties vēl augstāk un apsteigt Ganu (vairāk nekā 27 milj. cilvēku).

Republika strauji pārvēršas par milzīgu armijas bāzi. Igaunijā darbojas lielākā NATO aviobāze Baltijas reģionā. Šeit dislocēta alianses "gaisa policija", dažādu valstu kara lidmašīnas, ieskaitot ASV GKS F-15 Eagle un jaunākie daudzfunkcionālie F-35 Lightning II. Gāju putni it kā kontrolē Baltijas valstu gaisa telpu, taču šim reģionam nekas nedraud (līdz brīdim, kad draudus kaimiņiem radīs F-15 и F-35).

Aviobāzes Emari attīstība turpinās, un kopumā Baltijas aviobāzes tiks integrētas amerikāņu brīdinājuma uzbrukuma sistēmā. NATO starptautisko mācību gaitā desmitiem kara lidmašīnu ierodas Baltijas valstīs un apgūs taktiskos paņēmienus un agresīvus scenārijus.

Paplašinās arī igauņu kara bāze Tapā ar amerikāņu tankiem Abrams M1A2 un britu Challenger 2. Tamlīdzīgas darbības rada sistēmiskus militāra koflikta priekšnoteikumus, un tā būs nelabojama katastrofa visam Baltijas reģionam.    

75
Pēc temata
Lietuvā aicina gatavot veselības aprūpi iespējamajam karam
Baltijas valstis – mazā un vidējā darbības rādiusa ieročnesēji
WSJ: somi gatavo "pazemes pilsētu" kara gadījumam ar Krieviju
Šoigu paziņojis par 10 tūkstošiem NATO karavīru Baltijā un Polijā
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

5
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

5
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Ūdele būrī, foto no arhīva

Augšāmcēlušās. Noslaktētās ūdeles atriebjas Dānijai

19
(atjaunots 19:15 28.11.2020)
Tūkstošiem ūdeļu, ko Dānijā nobeidza koronavīrusa dēļ, vārda tiešā nozīmē augšāmcēlušās – augsne izgrūdusi līķīšus virspusē. Tikai policijā stāsta, ka viss esot kārtībā.

Dānijā noslaktētās ūdeles augšāmcēlušās no sava brāļu kapa. Policija klāsta, ka tas esot normāli: līķīšiem sadaloties, izdalās gāze, kas izstumj tās virspusē. Pie tam, iespējams, tās apraktas pārlieku sekli. Var jau būt. Tikai gribas ticēt, ka ūdeles vienkārši atriebjas Dānijas valdībai, konstatēja radio Sputnik autore Marija Smirnova – vispirms dzīvniekus ne par šo, ne par to nobeidza, bet nākamajā dienā jau atzina, ka, iespējams, tas bijis velti.

Skaidrs, ka Dānijā ar dzīvniekiem runa ir īsa: izbarot žirafi lauvam un sarīkot no tā šovu bērniem, organizēt genocīdu ūdelēm. Taču, šķiet, pati daba jau apliecina: laiks apstāties.

Jūs varat pēc sirds patikas runāt par to, cik kaitīga ir plastmasa un ogļskābās gāzes izmeši, taču, ja jūs tāpat vien, vieglu roku slepkavojat dzīvniekus, jūsu "rūpes" par ekoloģiju nav ne graša vērtas.

Jā, arguments par labu slepkavībām bija nozīmīgs: ūdeļu organismā atrasts koronavīruss. Tagad ar tādu apsūdzību pietiek, lai nožmiegtu jebkuru – visi baidās, lai arī paši īsti nesaprot, no kā īsti.

Kā zvēraudzētavās turētās ūdeles saskārās ar cilvēkiem, ko varēja inficēt, vai ādiņas varēja izmantot vismaz kažoku šūšanai? Diezin vai varasiestādes pētīja tādus jautājumus.

Ūdele būrī, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vēl jau nav pat līdz galam noskaidrots jautājums par infekcijas pāriešanu no viena cilvēka pie otra, zinātnieki periodiski nāk klajā ar jauniem pieņēmumiem, kuri dažkārt apgāž iepriekšējos. Toties ar ūdelēm, kas nemaz neskraidelē pa Kopenhāgenu un neapšķauda cilvēkus, izrēķinājās ātri vien. Un tagad tās guļ poligonā, tikpat slimas, tikai tagad vēl arī beigtas, un izplata ne tikai vīrusus, bet arī līķu indi.

Nav nekāds jaunums: ja cilvēks cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, viņš var kļūt agresīvs arī pret līdzcilvēkiem. Tātad dāņu pacientiem ir vērts padomāt – vai nu mazums, kas ierēdņiem ienāks prātā rīt.

Bet augšāmcēlušās ūdeles dzīvi atgādina: katram mūsu solim būs sekas.

19
Tagi:
dzīvnieki, Dānija
Pēc temata
Francijā ūdelēm tika atklāts koronavīruss
Vīruss-mutants: Covid-19 dēļ Dānijā masveidā likvidē ūdeles