Lielā septītnieka valstu ārlietu ministru tikšanās. Foto no arhīva

G7: rusofobi, birokrāti un "vērotāji"

60
(atjaunots 14:40 01.05.2018)
Rostislavs Iščenko
Par to, vai patiesībai atbilst Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vērtējums, kurš "Lielā septītnieka" nesenās tikšanās noriskē saskatīja rusofobu zemtekstu, savu viedokli stāsta Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidenta Rostislavs Iščenko.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka "septītnieka" ārlietu ministru tikšanās laikā Toronto bija rusofobs pirmcēlonis. Acīmredzot, runa nav pat par to, ka pirmo reizi daudzu gadu laikā tikšanos apmeklēja Ukrainas pārstāvis (Ukrainas ārlietu ministrs Kļimkins piedalījās sēdē bez balss tiesībām). Runa nav pat par to, ka G7, izskatot Ukrainas jautājumu, pieņēma "agresīvās Krievijas" koncepciju un "pieļāva", ka pret Krieviju tiks vērstas jaunas sankcijas Donbasa dēļ.

To tūlīt uz vietas nivelēja Francijas un Vācijas uzstājīgie lūgumi ASV mīkstināt jau esošās sankcijas. Tas ir, kamēr ārlietu ministri gatavoja bargu paziņojumu, nacionālā biznesa pamudinātā Merkele un Makrons lūdza Trampu par diametrāli pretējo. Mūsdienu Rietumu politikā situācija ir parasta — augošā plaisa elites aprindās bieži vien neļauj labajai rokai noskaidrot, ko dara kreisā. Pats Tramps dažkārt pamanās diennakts laikā paust trīs dažādus paziņojumus, kuri savstarpēji izslēdz viens otru. Ko tur vēl teikt par jaunākajiem partneriem. Parīze un Berlīne cīnās par dominējošo vietu Britānijas pamestajā ES. Vienlaikus tās atbalsta Rietumu vienotību, ko eirobirokrātija kā bezierunu atbalstu ASV iniciatīvai. Pie viena, pašmāju biznesa spiediena rezultātā nākas aizstāvēt arī uzņēmēju intereses.

Šie trīs uzdevumi nekādi nav savienojami — tie paredz dažādus lēmumu algoritmus. Rezultātā vērojami pretrunīgi oficiālie paziņojumi.

Domāju, "septītnieka" tikšanās rezultātu stingrais vērtējums, ko izteica Lavrovs, balstās uz Borisa Džonsona ierosinājuma nākamajā ES samitā izveidot "grupu Krievijas uzvedības novērošanai". Kā profesionāls diplomāts, Krievijas ārlietu ministrs ļoti labi zina: jebkura starptautiska struktūra, tiklīdz tā nodibināta, sāk dzīvot pati savu dzīvi. Pat gadījumā, ja sākotnēji tas bijis tikai propagandisks lēmums un struktūrai nav piešķirtas nekādas pilnvaras, tā izstrādā rekomendācijas, sniedz savus materiālus presei un pakāpeniski sāk iespaidot ne tikai sabiedrisko viedokli, bet arī reālās politikas veidošanos.

Nav grūti prognozēt, ka "grupa Krievijas uzvedības novērošanai" sūtīs tautām un valdībai tikai negatīvus signālus. Savās atskaitēs grupa štancēs tēzes par "agresiju", "revizionismu", "vērtību graušanu", "esošās sistēmas likvidēšanu" utt.

Tātad jau iepriekš noteikts vēl neizveidotās struktūras darbības rusofobais vektors. Tāpēc Sergejs Lavrovs jau iepriekš brīdināja, ka mēs to redzam, saprotam un bez atbildes neatstāsim.

Krievija jau vairākkārt ir demonstrējusi, ka tās brīdinājumus vajadzētu uzklausīt. Pretējā gadījumā visi cieš resursu zaudējumus, taču Rietumi tik un tā nespēj īstenot stratēģisko mērķi — izolēt Maskavu un piespiest to kapitulēt.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

60
Pēc temata
Politologs: Merkelei nav izredžu ASV panākt sankciju atvieglojumus
ASV sit savējos. Eiropa lūdz mīkstināt sankcijas pret Krieviju
Eirodeputāte pastāstīja, pie kā novedusi Krievijas dēmonizācija Rietumos
Samits Baltija – Francija: Makrons par dvēselēm, Vējonis par drošību