Kodolizmeģinājumi ASV

Kodolkarš ģenerāļa Klauzevica acīs

126
(atjaunots 13:39 22.04.2018)
Rietumi tik ļoti baidās no Krievijas, ka pašreizējo desmitkārtējo militāro pārspēku uzskata par nepietiekamu Krievijas "savaldīšanai" konflikta gadījumā. Tāds secinājums rodas, loģiski vērtējot pašreizējo situāciju, uzskata Krievijas galvenās izlūkošanas pārvaldes augstākais kara analītiķis pensijā Villems Roda.

17. aprīlī Lielbritānijas parlamenta deputāti pilnīgi nopietni apsprieda kodoluzbrukumu Krievijai hipotētiska konflikta apstākļos. Valsts raidkorporācija ВВС stāsta par to un atzīmē, ka politiķu uzaicinātais eksperts novērtējis kodoluzbrukuma iespēju, par piemēru ņemot Baltijas valstis. Nolemts, ka Krievija var izmantot kodolbumbu, taču tikai nelielu, taktisku, lai iebiedētu Rietumus un noturētu "sagrābtās teritorijas", portālā Sputnik Igaunija stāsta pensionētais analītiķis Villems Roda. 

Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātas Aizsardzības komitejas deputāti uzklausīja Džastinu Bronku, militāro analītiķi no Karaliskā Aizsardzības pētījumu institūta, kurš izteica pieņēmumu, ka ierobežota militārā konflikta hipotētiskajā gadījumā Krievijas militārā vadība noteikti pacentīsies izvairīties no tā palielināšanās līdz liela mēroga karam, kurā viņi nevar uzvarēt, ņemot vērā Rietumu lielo pārspēku no bruņojuma un resursu viedokļa. Taču, pēc analītiķa domām, viņi var izmantot relatīvi nelielas jaudas taktiskos kodolieročus. Bronkss neiedziļinājās (tāda uzdevuma viņam nebija) tāda "mazas jaudas" trieciena seku vērtējumā, kādas tas varētu nest, teiksim, mazajai Igaunijai.

Ņemot vērā militārā analītiķa slēdzienus, var secināt, ka NATO militārais kontingents Baltijas valstīs pat ierobežota konflikta gadījumā tiks iznīcināts. Ekonomikai, dabai un iedzīvotājiem tiks nodarīts katastrofisks ļaunums, kas līdzināsies valstiskuma zaudējumam. Iespējams, gadu gaitā relatīvi jaunais analītiķis Bronks sāks apdomīgāk publiski runāt par karu, jo mazliet (ceru, ka tikai teorētiski) vairāk zinās, kā izskatās karadarbība un kā var izskatīties pat "neliela" kodolsprādziena sekas. Viņš sapratīs, ka pat taktiskā kodollādiņa pielietošana Eiropā gandrīz neizbēgami un gandrīz nekavējoties izvērsīsies lielā kodolkarā.

Šķiet, briti savas ilgas pēc zaudētās impērijas, virs kuras "nekad nenoriet saule", projicē uz Krieviju, uzskata, ka tā plāno atjaunot impēriju vecajās robežās. Un tāpēc ne vienu reizi vien jau pavisam nopietni izskata konflikta variantus pēc Krievijas uzbrukuma Baltijas valstīm un aizvainojoši augstprātīgi izturas pret krieviem, kurus nepārprotami uzskata par mazāk saprātīgiem un mazāk cilvēcīgiem nekā viņi paši. Taču, acīmredzami viņus uzskata par ļoti bīstamiem, ja jau turpina paplašināt NATO spēkus.

Cik karavīri un raķetes vajadzīgi, lai "savaldītu" Krieviju? 

Spēcīgākā militārā alianse pasaulē ar ASV priekšgalā pašlaik ir aptuveni desmitkārt spēcīgāka nekā Krievija, un vēl lielākas ir tās priekšrocības no aizsardzības izdevumu apjoma viedokļa. Taču tā turpina palielināt izdevumus, audzējot savu pārspēku, lai "savaldītu agresīvo Krieviju". Kādu pārspēku NATO uzskatīs par garantēti pietiekamu Krievijas "apturēšanai"? Divdesmit, trīsdesmit reizes lielāku? Vai patiešām rietumu militāristi un politiķi tik ļoti baidās no krieviem, no Krievijas karavīriem, ka pašreizējo pārspēku uzskata par nepietiekamu?

Vairāk nekā jebkad agrāk, vairāk nekā aukstā kara laikos pasaulei vajadzīgs konstruktīvs dialogs starp spēkiem, kuri no jauna sākuši konfrontāciju. Tās eskalācija ne pie kā laba nenovedīs, taču no tās izvairīties neizdosies, vairojot bruņojumu un militāro klātbūtni augsta sadursmes riska zonās. Ķīniešu gudrība pauž: "Jo lielāka karavadonim armija, jo mazāk viņš to saudzē."

Aukstais karš ir izmaksājis miljardus, un aiz sevis atstājis neaptveramas novecojušas, nevienam nevajadzīgas militārās tehnikas un mašinēriju izgāztuves. Milzīgie militārie budžeti mūsdienās var novest pie tukšas naudas izšķiešanas vai pie kodolkara, kurā nebūs ne uzvarētāju, ne zaudētāju, jo izdzīvojušo nebūs.

"Savaldīšanas" principa bīstamā liekulība

"Krievijas savaldīšanas" princips, ar kuru tiek aizbildinātas bruņošanās sacensības, maldina ar savu nosaukumu. Savaldīšana – tā ir spēka demonstrācija, šovs, kura mērķis ir demonstrēt potenciālajam pretiniekam, ka uzbrukt nav ieteicams. Taču, ja pats šis spēks pēc sava mēroga vai tā komandieru domāšanas inerces dēļ, pārvēršas par draudiem, situācija mainās – tā nevis samazina, bet gan palielina risku. "Savaldāmais" jūtas apdraudēts un rīkojas atbilstoši – veidā, no kura visi centušies izvairīties.

Ko vēl šajā situācijā darīt Krievijai, ja ne gatavoties NATO iespējamam uzbrukumam? Alianses spēks aug un aizvien vairāk apdraud Krievijā dzīvojošos. Tādā situācijā vienīgā izeja viņiem ir tikai pilnveidot spēcīgāko bruņojumu, kodolieročus, uzlabot tā piegādes līdzekļus. Lai savaldītu NATO. Jo vairāk ASV attīsta un demonstrē savu militāro spēku, jo vairāk Krievija ir spiesta attīstīt savu kodolpotenciālu. Un liela mēroga konflikta gadījumā tas novedīs pie globālas katastrofas.

Tātad "savaldīšanas" filozofija un pats šis termins pilnībā zaudējuši savu jēgu un saturu. Spēku līdzsvara nav un nebūs, vairs nepastāv saprātīgu militārā spēka audzēšanas un spēku līdzsvara robežu, tāpēc situācija izvēršas par farsu.

Vēsturē ir papilnam piemēru, kuri rāda, kas notiek, ja politiķi balstās tikai uz rupja spēka. "Karš ir politikas turpinājums ar citiem, nemierīgiem paņēmieniem," – to teica prūšu kara teorētiķis, ģenerālis Karls fon Klauzevics laikā, kad karavīru rīcībā vēl nebija nāvējošu neredzamo lidmašīnu un raķešu. Taču par krama šauteni un bumbu lielgabalu labāki ieroči maina tikai to, ka ikviens konflikts kļūst aizvien iznīcinošāks un nes aizvien vairāk nāvju. Šajā ziņā kodolkonflikts sasniegs Absolūtu. Fon Klauzevics ir novecojis, karš vairs nav politikas turpinājums.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

126
Pēc temata
Krievijā noslēgušies jaunās kodolenerģētiskās iekārtas izmēģinājumi
Eksperts: ASV vēlas grozīt kodollīdzsvaru pasaulē
Kodolkara scenārijs. ASV izdomāts, kā ievilkt konfliktā Krieviju
Krievijas vēstnieks ASV komentēja jauno Vašingtonas kodola doktrīnu
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

21
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

21
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

27
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

27
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
Dīvans, foto no arhīva

Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 11:03 08.08.2020)
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, bīstoties no jauniem Covid-19 uzliesmojumiem, atjaunojis valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties no valstīm, kurās koronavīrusa infekcijas līmenis pārsniedz 16 gadījumus uz 10 000 iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iekļāvis atjaunotajā sarakstā 17 Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis. Starp tām ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija un Kipra.

Tāpat divas nedēļas nāksies pasēdēt mājās pēc Monako, Andoras, Sanmarīno, Austrālijas, Marokas un Kanādas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas apmeklējuma vai tranzīta caur šīm valstīm.

Vakar Latvijā veikti 2137 koronavīrusa testi, fiksēti seši jauni infekcijas gadījumi.

SKPC informēja, ka trīs inficētie kontaktējušies ar citiem slimniekiem, viens atgriezies no Polijas, vēl viens gadījums saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, par sesto inficēto informācija vēl tiek precizēta.


0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19