Lokācijas stacijas Sīrijas Gaisa kara spēku bāzē Homsas provincē

Krievija sāk informatīvu pretuzbrukumu Lielbritānijai

135
(atjaunots 21:53 21.04.2018)
Gevorgs Mirzajans
Kā rit Krievijas un Lielbritānijas informācijas karš un kāpēc briti nervozē, kad Maskava uzrāda pierādījumus, kuri apliecina Londonas saikni ar ķīmiskā uzbrukuma inscenējumu Sīrijā, skaidro Gevorgs Mirzajans, Krievijas valdības Finanšu institūta Politoloģijas departamenta docents.

Maskava apsūdz Londonu par ķīmisko ieroču pielietojuma falsifikāciju Sīrijā. Ja šīs apsūdzības tiks pierādītas, Kremlis izcīnīs svarīgu uzvaru informācijas karā. Protams, kā vēl nebūs Kurskas kauja (īsta uzbrukuma sākums) un pat ne Staļingrada (pavērsiens Otrajā pasaules karā), taču tā būs kauja pie Maskavas — informācijas blitckrieg plānus pret Krieviju itin labi var saplēst sīkos gabaliņos.

Angliete indējusi savējos?

Karā ar daudzkārt spēcīgāku pretinieku ir savi noteikumi. Piemēram, vajag nevis ar nelieliem spēkiem mesties uzbrukumā un ciest sakāvi, bet gan turēties aizsardzībā, gaidīt, kad pretinieks zaudēs spēkus (citastarp arī paša pielaisto kļūdu dēļ), bet pēc tam doties pretuzbrukumā, pie tam vājākajā frontes iecirknī.

Tieši pēc tāda šablona pašlaik rit Krievijas un Lielbritānijas informācijas karš. Sāncenšu spēki nebija vienādi — Londona pārspēj Maskavu mediju ieroču ziņā, turklāt aiz Lielbritānijas pleciem ir ne tikai pašu mediju giganti, bet arī visa rietumu prese. Visi kopā viņi devās plašā uzbrukumā Krievijai sakarā ar Skripaļu saindēšanu Solsberijā, pēc tam — arī sakarā ar apsūdzībām pret Asadu (tātad, arī pret Krieviju, kura stāv aiz viņa) par ķīmisko uzbrukumu Dumas pilsētā Austrumgutā. Uzbrukums turpinās līdz šim laikam — noskaidrojies, ka "Lielais septītnieks" prasa, lai Krievija "steidzami atbildētu uz jautājumiem par incidentu Solsberijā". Sakarā ar ķīmisko ieroču pielietojumu Gutā pret Maskavu plānots ieviest jaunas sankcijas. Vēl vairāk lingvistiskās ekvilibristikas profesionāļi no samazgu cienītājiem — rietumu medijiem jau cenšas piesaistīt Austrumgutu incidentam Solsberijā un pozicionēt Krieviju kā "ķīmisko maniaku".

Taču vienlaikus uzbrukums nepārprotami apsīkst vārgā loģiskā pamata dēļ (likme taču bija uz vērienīgu zibenskaru, tāpēc neviens nedomāja ne par drošu pierādījumu sagatavošanu, ne arī par precīzu izturēšanās stratēģiju). Un te pēkšņi Krievija pārgāja uzbrukumā.

Krievijas informatīvā pretuzbrukuma galvenais mērķis — Viņas Majestātes valdības oficiālās pozīcijas diskreditācija pašu britu acīs. Sergeja Lavrova vārdiem, pat saprātīgi pamatotiem, Rietumi netic — sabiedrība jau ir pārliecināta, ka Krievija ir ļaunums, tāpēc viss, ko tā saka (pat tas, ka 2+2 = 4), ir meli. Tāpēc Kremlis atsaucas uz Rietumu informācijas avotiem.

Piemēram, "Skripaļu lietā" Lavrovs pastāstīja, kādi ir plaši pazīstamas Šveices laboratorijas veiktās analīzes rezultāti. Laboratorija identificējusi gāzi BZ, kas tiek ražota Rietumos. Šāds slēdziens izskaidro Skripaļu brīnumainās augšāmcelšanās faktu — BZ nav paredzēta likvidācijai, tā liek cilvēkam uz dažām dienām zaudēt samaņu.

Guta ir labāka

Tiesa, informatīvo pretuzbrukumu "Skripaļu lietas" frontē nopietni apgrūtina psiholoģiskie aspekti. Skripaļi tika saindēti Apvienotās Karalistes teritorijā, incidentā nodarīts kaitējums britu pilsoņiem un (ja ticam Londonas oficiālajai propagandai) un valsts teritorijai, un Terēzas Mejas stingrās darbības (ieskaitot iespējamās kļūdas steigas dēļ) bija skaidrojamas ar viņas pienākumu aizsargāt valsti, nacionālās intereses. Vēl vairāk, britiem ir ļoti grūti noticēt, ka Meja indēs pati savus pilsoņus politiska labuma dēļ.

Toties fronte Austrumgutā ir daudz perspektīvāka.

Pirmkārt, britu sabiedrība un politiskā elite negatīvi vērtē nesaprotamu intervenču perspektīvas trešajās valstīs, kur Lielbritānijai nav īpašu interešu. Parlamenta deputātiem ir nepatīkama pieredze — 2003. gadā toreizējais valsts premjers Tonijs Blērs pierunāja viņus akceptēt iebrukumu Irākā, taču vēlāk noskaidrojās, ka nekāda pamata uzbrukumam nebija.

Tāpēc, piemēram, 2013. gadā deputāti nedeva atļauju iebrukumam Sīrijā. Arī tagad nebūtu devuši, ja Meja to būtu lūgusi. Tāpēc viņa pie parlamenta nevērsās.

Teorētiski viņai uz to bija tiesības, taču praktiski, ņemot vērā to, ka viņai nav vairākuma parlamentā, tamlīdzīga akcija nebija leģitīma. Tāpēc 16. aprīlī Terēza Meja skaidroja deputātiem, ka viņa "nav gribējusi, taču nav bijis izvēles".

Deputāti uzsvēra, ka situācija izvēršas tālajā Sīrijā un Apvienoto Karalisti neapdraud. Tātad Mejai nebija nekāda pamata ārkārtas pasākumiem. Vēl vairāk — nebija arī nacionālās intereses apšaudīt Sīriju nesaprotamu iemeslu dēļ. Kopienu palātas Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Džulians Lūiss pamatoti atzīmēja, ka Lielbritānijai nav precīzas stratēģijas Sīrijā un karaliskajiem GKS nav jākļūst par atbalstu no gaisa džihādistiem Sīrijā. Arī leiboristu līderis Džeremijs Korbins pamatoti atgādināja, ka Meja ir atbildīga Lielbritānijas parlamenta, nevis Savienoto Valstu prezidenta kaprīžu priekšā.

Kādi ir pierādījumi?

Patlaban Terēzas Mejas politisko bēru sarīkošanai opozīcijai vajadzīgi tikai pierādījumi tam, ka "ķīmisko incidentu" Sīrijā organizējuši britu specdienesti.

Tagad Maskava pakāpeniski noskaņo Lielbritānijas sabiedrību šiem pierādījumiem. Vispirms bija tikai paziņojumi: piemēram, ārlietu ministrs norādīja, ka izdomāto incidentu Dumā organizējuši kādas rusofobijā iestugušas valsts specdienesti. Visi saprata, ka runa ir par Lielbritāniju, kura finansē "Baltās ķiveres". Tiem, kuri nesaprata, ĀM viedokli konkretizēja Aizsardzības ministrija, atklāti nosaucot režisoru, — ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs informēja: Maskavai precīzi zināms, ka laikā no 3. līdz 6. aprīlim tā saucamo "Balto ķiveru" pārstāvji izjuta īpašu spiedienu no Londonas puses ar rīkojumu pēc iespējas ātrāk īstenot iepriekš sagatavotu provokāciju.

Pēc tam Krievijas pārstāvis OPCW Aleksandrs Šuļgins uzsvēra, ka Krievijai ir neapgāžami pierādījumi.

Acīmredzot, briti zina, ka pierādījumi ir, tāpēc nervozē un jau brīdina par to, ka, iespējams, tiks publicēta informācija, ko no britu serveriem esot nozaguši krievu hakeri.

Ja tuvākajā laikā OPCW publicēs ziņojumu par to, ka nekādi ķīmiskie ieroči Austrumgutā nav pielietoti, bet Krievija pierādīs to, kas zināms visiem — "Balti ķiveru" padotība britu izlūkdienestiem, Viņas Majestātes pavalstnieki sapratīs, ka Terēza Meja fabricējusi pierādījumus uzbrukumam Sīrijā. Psiholoģiska tabu nav — to savulaik iznīcināja Tonijs Blērs. Viņš radīja precedentu ar safabricētiem pierādījumiem par ķīmiskiem ieročiem, kuri esot Irānas rokās. Ja Terēza Meja tiks apsūdzēta par faktu viltošanu incidentā Gutā, vienkāršāk būs paskaidrot britiem, ka viņa varēja falsificēt arī "Skripaļu lietu".

Pie tam Maskava neapstāsies, — tā ies tālāk.

135
Temats:
Skripaļa lieta: Tāds futbols viņiem nav vajadzīgs? (62)
Pēc temata
Terēza, tā ir izgāšanās: 150 valstis gaida Krievijas vainas pierādījumus "Skripaļa lietā"
Eirodeputāte pastāstīja, pie kā novedusi Krievijas dēmonizācija Rietumos
Mīklainās nāves Solsberijā: kas slēpjas laboratorijā Porton Down