Ķīnas un ASV karogi

"Cīņā par smadzenēm" Ķīna uzvarējusi ASV un to sabiedrotos Krievijā

65
(atjaunots 21:53 21.04.2018)
Viens skaitlis ļoti labi izskaidro pašreizējo ASV un Ķīnas tirdzniecības karu. 42,8%. Šis rādītājs liecina par to, ka globālais intelekts aizplūst no ASV uz Ķīnu.

Starptautiskā intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) Šveicē informē: starp visiem iesniegtajiem patentu pieteikumiem pasaulē 2017. gadā, 42,8% ir reģistrēti Ķīnā. ASV — tikai 19,4%. Japānā un Dienvidkorejā — 10,2% katrā. Paliek Eiropa — tie ir 5,1%, — un "visa pārējā pasaule" — 15,8%. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" politiskais korespondents Dmitrijs Kosirevs pārdomā, pie kā var novest šie skaitļi.

Protams, ne jau katrs patents ir grandioza inovācija, kas spētu apgriezt pasauli kājām gaisā, iespējams, tas ir tikai jauns šķiltavu modelis. Pie tam ne jau katrs Ķīnas patents pieder valsts iedzīvotājam — tas var būt arī ārzemnieks. Taču tādas pašas atrunas ir jāpiemēro attiecībā uz patentiem, kas reģistrēti, piemēram, ASV.

Šis rādītājs liecina par to, ka globālais intelekts aizplūst no ASV (agrāk Savienotās Valstis ieņēma līdera pozīciju šajā aspektā) uz Ķīnu. Turklāt jau vērā ņemamu laiku, aptuveni 10-15 gadus vērojama inovatīvā nobīde Ķīnas un citu Āzijas valstu virzienā, turklāt ar paātrinājumu: 2017. gadā vien fiksēts Ķīnas patentu pieteikumu skaita pieaugums par 4,8%.

Atgādināsim, ka termins "smadzeņu aizplūšana" dzimis laikā, kad jaunieši no jaunattīstības valstīm devās mācīties uz Rietumiem un palieka strādāt inovatīvā potenciāla labā, piemēram, ASV — tur vairāk maksāja un pētīja interesantākās problēmas, kas tehnoloģiju attīstības ziņā pārsniedza  līmeni mājās.

Galu galā aptuveni 1980. gados radās globāla koncepcija: Rietumi — tā ir valstu grupa, kur koncentrējas inovācijas, dizains un intelekts, bet pārējās valstis, tostarp Ķīna ir "darbnīcas, kurās strādā ar rokām, bieži netīrās ražotnēs". Pasaule ir tāda, un tādai tai jāpaliek arī turpmāk. Taču pasaule pamazāk vien ir mainījusies.

Paskatīsimies, kas šodien notiek šajā jomā Ķīnas un ASV starpā. Ķīnieši un indieši joprojām ieņem līderpozīcijas no H1B ieceļošanas vīzu pieteikumu skaita viedokļa, ar to palīdzību amerikāņu High Tech izsūca smadzenes no pārējās pasaules. Taču pēc kāda laika ķīnieši, saņēmuši vīzas, uzkrājuši pieredzi un zināšanas, atgriezās mājās. Patlaban atgriešanās plūsma tikai pieaug. Kopš 2012. gada valstī atgriezušies 2,5 miljoni ķīniešu studentu, kuri mācījušies ārzemēs. 2016. gadā atgriezās 432 tūkstoši — par 58% vairāk nekā 2012. gadā.

Protams, ka pašas par sevi šādas lietas nenotiek. Pastāv Pekinas 2008. gadā uzsāktā programma "Tūkstotis talantu" (starp citu, tajā piedalījušies jau septiņi tūkstoši cilvēku). Tie ir labākie no labākajiem, kuriem piešķir stipendiju 317 tūkstošu dolāru apmērā un līdzekļus personīgajiem izdevumiem (četrkārt mazāk nekā stipendija, taču gandrīz 80 tūkstoši arī nav slikti), kā arī apmaksā ārstēšanos un mājokli. Pastāv arī citas federālās un reģionālās programmas, kas padara atgriešanos izdevīgu.

Galu galā milzīgajā valstī izveidojusies pētniecības centru un tehnoloģiju parku infrastruktūra, kas sekmē izgudrojumus. Tie savukārt nes peļņu ražošanai un pašiem izgudrotājiem. Tam pievienosim vispārējo zināšanu alku atmosfēru. Tas viss ir paklusām audzis un krājies, — un tagad jau gandrīz 43% pasaules patentu tiek reģistrēti Ķīnā — valstī, kur tikai pirms divdesmit gadiem, saskaņā ar vispārpieņemtajiem uzskatiem, "radoša doma neaug vietējās kultūras īpatnību dēļ".

Tagad mazliet parunāsim par secinājumiem, kas nonākuši medijos no nesenā foruma Boao (Pēterburgas ekonomikas foruma analogs). Galvenais temats bija, protams, Amerikas pieteiktais tirdzniecības karš Ķīnai, kurā galvenais trieciens tiek izdarīts tieši Ķīnas inovatīvajai produkcijai. Saskaņā ar Donalda Trampa runām un tvītiem problēmas būtība ir tajā, ka ķīnieši zog amerikāņu tehnoloģijas, sakarā ar ko ASV notiek izmeklēšanas. Taču, negaidot rezultātus, Tramps ievieš sankcijas (jeb muitas tarifus) tieši inovatīvās produkcijas ievešanai no Ķīnas.

Protams, būs ļoti grūti pierādīt, ka Ķīna kaut kādā veidā pārkāpj starptautiskās tirdzniecības normas, taču kam mūsdienās rūp pierādījumi.    

65
Pēc temata
Ķīnas Aizsardzības ministrija pārmet ASV iejaukšanos valsts iekšējā politikā
ASV aplaupa koloniju: "Latvijas tīģera" nāve nāks par labu Rotšilda biznesam
Ķīna aicina Krieviju kopīgi pretoties Vašingtonas spiedienam
Ķīna atzinusi: Tramps ir bezcerīgs
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

45
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

45
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Piloti pie Su-24M, foto no arhīva

"Nosvīdu pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko

31
(atjaunots 11:53 01.08.2020)
Pareizi aprēķināt ātrumu, precīzi novērtēt distanci un vairākas minūtes noturēt lidmašīnu nemainīgā stāvoklī – degvielas uzpilde tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem pilota darba elementiem. No ekipāžas tā prasa dzelzs nervus.

Lai saņemtu atļauju degvielas uzpildei, vajadzīga solīda pieredze grupas pilotāžā. Par to, kā notiek degvielas uzpilde gaisā, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Noķert konusu

Degvielas uzpilde debesīs būtiski palielina lidojuma attālumu, teorētiski var padarīt to pat neierobežotu. Tas ir īpaši aktuāli lidmašīnām, kas strādā lielā attālumā no bāzes aerodroma – ne vienmēr taču pēc kaujas uzdevuma izpildes tvertnēs pietiks degvielas mājupceļam.

Palīgā nāk degvielas uzpildes lidmašīnas. Paši piloti tās dēvē par tankkuģiem. Parasti "lidojošās DUS" ir modificētas kara transporta aviācijas kravas lidmašīnas. Tajās uzstāda papildu tvertnes ar aviācijas degvielu un speciālas parsūknēšanas sistēmas. Krievijā vienīgais specializētais degvielas uzpildes lidmašīnas tips ir Il-78 un tā variants Il-78M. Kopā GKS ir piecpadsmit šādi lidaparāti.

Degvielas pārsūknēšanai gaisā Krievijas aviācija izmanto formulu "šļūtene – konuss – stanga". Lidmašīna tiek komplektēta ar vienu vai vairākām piekares uzpildes iekārtām. Parasti divas atrodas zem spārniem, aiz dzinēju motogondolām, trešā – fizelāžas astes daļā. Katrai ir vairākus desmitus metru gara elastīga šļūtene. Tās galā – tā saucamais konuss, līdzīgs badmintona volānam. Tā ir "uzpildes pistole".

"Tankkuģis uzņem noteiktu augstumu un samazina ātrumu līdz 500-600 km/h, pēc tam, saglabājot pastāvīgu kustības virzienu, izlaiž šļūtenes, - RIA Novosti pastāstīja Krievijas Nopelniem bagātais kara lidotājs, ģenerālmajors Vladimirs Popovs. – Lidmašīnai-"klientam" ir jāpietuvojas tās astei un mazliet jāsamazina augstums, jāizlaiž stanga – degvielas uztvērējs un jātrāpa ar to precīzi konusā šļūtenes galā. Stanga ar elektromagnētisko slēdzeni savienota ar centrālo atveri, pēc tam notiek hermetizācija, un degviela tiek padota zem augsta spiediena. Procedūra ilgst desmit-piecpadsmit minūtes. Tiklīdz degvielas padeve pārtrūkst, uzpildītā lidmašīna atvienojas no tankkuģa un turpina lidojumu."

Intuīcija un savaldība

Izskatās vienkārši tikai uz papīra. Patiesībā tas ir viens no sarežģītākajiem taktiskajiem pilotēšanas elementiem. Uzpildes stangas uzstādītas visiem iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, pārtvērējiem, tālās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Īpaša loma degvielas uzpildei ir jūras aviācijā, jo okeānā nav aerodromu, kur nosēsties un pieliet pilnas tvertnes.

Personālsastāva apmācības un kvalifikācijas celšanas centri atļauj sākt treniņus šīs operācijas izpildei tikai pirmās klases lidotājiem, kuri labi apguvuši lidojumus grupā. Tieši grupas pilotāža izstrādā virsniekiem acumēru un prasmi orientēties telpā. Augstumā bieži "krata": turbulence un "gaisa bedres" var jebkurā brīdī novirzīt lidmašīnu no kursa.  

"Vispirms māca vienkārši pietuvoties tankkuģim no astes un turēties noteiktajā attālumā no tā, - skaidroja lidotājs. – Nākamais posms – "sausā" uzpilde: šļūtenes savienošana ar konusu bez degvielas padeves. Tikai vēlāk, kad parādās iemaņas un pārliecība par saviem spēkiem, notiek īsta uzpilde. Ekipāžas, kas nav spējušas apgūt procedūru, dodas uzdevumos ar piekārtām degvielas tvertnem. Tas nav labākais risinājums – tvernes aizņem bruņojuma piekares punktus un samazina lidmašīnas aerodinamiku."

Smago tankkuģu pacelšana gaisā pilotu apmācībām nav nekāds lētais prieks. Tāpēc to lomu parasti izpilda frontes bumbvedēji Su-24, kā arī klāja Su-33 un MiG-29K. Šim nolūkam izstrādāti speciāli piekarami agregāti.

"Ļoti labi atceros savu pirmo mācību uzpildi gaisā, - stāsta atvaļinātais majors Dmitrijs Ļitvinovs, iznīcinātāja Su-27 pilots. – Pacēlos no aerodroma, izgāju noteiktajā rajonā, pietuvojos Su-24 astei. Viņš izlaida savu "puņķi", es izlīdzināju ātrumu, ieņēmu augstumu, izlaidu stangu... un te sāka "kratīt". Nokļuvām turbulences zonā, lidmašīnu pasvieda uz priekšu, uzpildes konuss iesita pa kabīnes lukturi. Samazināju ātrumu, atkal pamēģināju savienoties, atkal neizdevās. Tikai ar trešo mēģinājumu trāpīju ar stangu konusā. Nosvīdis biju kā pirtī."

Uzpilde ar autopilotu

Kara lidmašīna var līdz trīs reizes uzpildīties gaisā. Stratēģiskie raķešnesēji Tu-95MS un Tu-160, kas strādā maksimālā attālumā no aerodroma, parasti divas reizes papildina degvielas rezervi – pa ceļam uz mērķi un atpakaļceļā.

Iznīcinātājiem, iznīcinātājiem-bumbvedējiem, armijas aviācijas lidaparātiem parasti pietiek ar vienu degvielas "papildporciju".

"Varētu domāt, helikoptera un lidmašīnas ātrums nav salīdzināms, - stāstīja Popovs. – Tomēr ātrgaitas kaujas helikopterim ir pa spēkam panākt tankkuģi, kas izlaidis aizspārņus un samazinājis ātrumu līdz 250-300 kilometriem stundā. Uzpildes stanga armijas aviācijas mašīnām ir ļoti gara – lai šļūteni nepārcirstu nesošās skrūves lāpstiņas. Tāda uzpilde prasa augstāko kvalifikāciju gan no helikoptera pilota, gan tankkuģa ekipāžas. Pirmajam nākas ilgu laiku turēt maksimālu ātrumu, otram – minimālu, teju vai nekrītot. Skaidrs, ka piloti strādā uz savu iespēju robežas."

Nākotnē plānots svītrot cilvēka faktoru no degvielas uzpildes procedūras. Tamlīdzīgs darbs jau sākts gan Krievijā, gan Rietumos. Degvielas tverņu papildināšanas automatizāciju plānots panākt uz jauno uzpildes sistēmu rēķina, kas sinhronizēs tankkuģa un "klienta" borta datoru darbu.

Iznīcinātājs vai bumbvedējs pats uzņems optimālu kursu, izlīdzinās ātrumu un notvers konusu ar stangu. Cilvēkam atliks tikai novērot. Tamlīdzīga tehnoloģija tiks daļēji īstenota Krievijas degvielas uzpildes lidmašīnu Il-78 jaunākajā modifikācijā – Il-78M-2.

 

31
Tagi:
Krievija, aviācija
Eiro naudaszīmes un kalkulators

Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus

0
(atjaunots 11:53 05.08.2020)
Garantēto minimālo ienākumu apmēru Latvijā pacels līdz 109 vai 164 eiro, paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Labklājības ministre Ramona Petraviča Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentēja garantēto minimālo ienākumu palielinājuma variantu. Tomēr deputātu attieksme pret projektu bijusi skeptiska, vēsta Latvijas Radio 4.

Satversmes tiesa (ST) 25. jūnijā nolēma, ka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tostarp kādām vajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā aprēķināšanas metodika.

Apstrīdamā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tiesas lēmuma paziņoja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai tagad ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Pēc mēneša Labklājības ministrija prezentē pabalstu palielināšanas scenāriju, tai skaitā garantēto minimālo ienākumu pabalstam.

"Mēs piedāvājam pirmajam ģimenes loceklim ekvivalentu ar koeficientu 1, bet katram nākamajam – ar koeficientu 0,7. Ienākumu mediāna 2018. gadā sastādīja 545 eiro, un riska nabadzības slieksnis maznodrošinātā statusa iegūšanai tiek noteikt 327 eiro apmērā, kas sastāda 60% no ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu līmenis tiek noteikts 218 eiro apmērā. Garantēto minimālo ienākumu kārtā mēs piedāvājam divus variantus. Pirmais – 109 eiro, tie ir 20% no vidējo ienākumu mediānas. Otrais variants – 164 eiro, kas sastāda 30% mediānas. Un tas ir tāds pabalsta veids, kurš tiek izmaksāts naudā," paziņoja komisijas sēdē ministre Ramona Petraviča.

Kurš no diviem variantiem tiks realizēts, būs atkarīgs no budžeta iespējām, atzīmēja ministre.

Taču daudzi komisijas locekļi neatbalstija piedāvāto plānu. Tā, deputāte Anda Čakša paziņoja, ka programmā nav noteikts, kam konkrēti ir adresēta palīdzība – nav izpratnes par pabalsta mērķi.

Tiesībsarga biroja paŗstāve Ineta Rezevska paziņoja, ka Labklājības ministrijas projekts ne līdz galam atbilst Satversmes tiesas lēmumam.

"Šobrīd liekas, ka sistēma ir matemātiski aprēķināta. Paskatīsimies uz garantēto minimālo ienākumu rādītāju – tas būs 109 vai 164 eiro. Šie lielumi būtiski atšķiras… Liekas, ka šobrīd notiek mehāniska ciparu palielināšana. Cieņas elements pret cilvēku netiek analizēts. Lai gan Satversmes tiesa atzīmēja, ka nepieciešami nevis parasti naudas lielumi – mazi tie vai lieli, bet ir jāmaina visa sistēma, lai mēs būtu droši, ka šie lielumi nodrošina pienācīgu dzīvi cilvēkam," sacīja viņa.

Ministrija, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, būtībā, nav tikusi galā ar savu uzdevumu, uzskata komisijas loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs.

"Satversmes tiesa skaidri pateica: pats galvenais – valstij ir jāgarantē cilvēkiem cienīgi dzīves apstākļi. Par to naudu, kuru ministre šodien prezentēja deputātiem… cilvēks nevar normāli dzīvot. Mums ir jāpārskata pabalsta mērķis un mērķi, kurus mēs panākam konkrētam cilvēkam," sacīja deputāts.

Diskusijas sēdē bijušas asas, ministrijas sagatavotais projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā un tālāk parlamentam.

0
Tagi:
alga, Labklājības ministrija, Ramona Petraviča
Pēc temata
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?