Civiliedzīvotāji pamet Austrumu Gutu. Foto no arhīva.

Amerikāņu izcilības krīze, jeb Austrumu Guta Rietumu neapmierinātības noslēpums

93
(atjaunots 13:26 06.04.2018)
Aizvien labāk saskatāma ir saikne starp Vašingtonas un Londonas globālo provokāciju "Skripaļa lietā" un amerikāņu un britu speciālo uzdevumu vienību likvidāciju Damaskas piepilsētā.

Ne velti Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenajā intervijā BBC konstatēja, ka Lielbritānijas pēkšņā neapmierinātība ar Maskavu slēpjas Austrumu Gutā.

Kolektīvie Rietumi cenšas izvairīties no pilnīga kraha Sīrijā, tāpēc kārtējo reizi likuma spēka vietā tiek izmantots viduslaiku cienīgs vardarbīgais spēks. Tomēr Damaska, Teherāna un Maskava tam nepievērsa uzmanību: līdz 31. martam Sīrijas valdības spēki kopā ar sabiedrotajiem atbrīvoja no teroristiem un Ziemeļatlantijas "instruktoriem" visas apdzīvotās vietas Austrumu Gutā. Lielā "tīrīšana" tuvojas noslēgumam, tāpēc Vašingtona, Londona un virkne citu neleģitīmā spēka centru sāk nervozēt.

Britu premjere Terēza Meja bez jebkādiem pierādījumiem apsūdzēja Krieviju par militāra neirotoksīna pielietošanu gandrīz tūlīt pēc incidenta (marta sākumā). Londona par katru cenu centās panākt ārkārtēju spriedzes pakāpi attiecībās ar Maskavu. Un diezin vai tas ir Lielbritānijas suverēns lēmums.

Karsts marts

Sīrijā zeme deg zem kājām amerikāņu karavīriem, kuru skaits tur sasniedzis aptuveni divus tūkstošus. Martā gājuši bojā astoņi speciālo uzdevumu vienības kareivju (helikoptera HH-60 Pave Hawk avārija un mīnas sprādziens). Tie ir lielākie Pentagona zaudējumi tik īsā laika periodā.

Austrumu Guta, ko agrāk salīdzināja ar nazi Damaskas mugurā, tagad ir gandrīz pilnībā atbrīvota no teroristiem. Līdz šim Guta bija tā saucamās bruņotās opozīcijas stiprākais balsts. No Arbila, Džaubara, Termas un Zamalkas apdzīvotajām vietām izvesti 41 126 kaujinieki. Faktiski, viņi padevās (nolika ieročus).

Humāno paužu laikā Austrumu Gutu pametuši vairāk nekā 154 tūkstoši cilvēku. Par šo rezultātu lielā mērā jāpateicas Krievijas Samierināšanas centram.

Rietumiem vēl paliek vārga cerība uz nelokāmo grupējumu "Džeiš al Islam", kas nevēlas padoties un vēl pirms neilga laika kontrolēja Dumas pilsētu 10 km attālumā no Sīrijas galvaspilsētas. Tomēr šim grupējumam nav lielas ietekmes. Sāpīgu triecienu Saūda Arābijas piekritēju grupējumam sagādāja valsts troņmantinieka Muhameda ben Salmana paziņojums par to, ka Sīrijas prezidents Bašars Asads varētu palikt pie varas. Kaujinieki pamet Dumu. Sīrijas atbrīvošana turpinās.

ASV klusē par operācijas panākumiem Austrumu Gutā un meklē spēcīgus gājienus, taču iniciatīva ir zaudēta. Sīrijas spēki pārdislocējas uz Kuneitru, Derā un Austrumu Kalamunu, kur ieplānotas jaunas operācijas Deir ez Zorā atvairīts liels ISIS kaujinieku uzbrukums. 2. aprīlī sīriešu zemessargi ar "Grad" apšaudīja amerikāņu armijas bāzi Rakas rajonā. Pateicoties sabiedroto spēkiem Alepo ziemeļos, neitralizēta opozīcijas "Brīvā Sīrijas armija" (FSA).

Kopumā Tuvie Austrumi vairs nav Rietumiem nepatīkamu režīmu formatēšanas vieta. Plānus par "ķīmisko priekšnesumu" Sīrijā un amerikāņu koalīcijas raķešu uzbrukumu Damaskai neitralizējusi Sīrijas valdības armija, kura ieņēma kaujinieku ķīmisko vielu noliktavas Austrumu Gutā. Lai precīzi identificētu valstis, kas finansējušas un kontrolējušas teroristiskos grupējumus, kaujinieku pamestajās apdzīvotajās vietās joprojām tiek savākti un apkopoti arhīvu dokumenti.

Iepriekš Austrumu Gutā sīrieši sagūstīja britu izlūku grupu, britu kara padomniekus, divus Izraēlas armijas virsniekus un vienu amerikāņu virsnieku. Aptuveni tajā pašā laikā Krievijas BS Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs brīdināja amerikāņu kolēģus par to, kādas būs sekas ASV un NATO iespējamam raķešu triecienam pa Sīrijas vai Krievijas mērķiem SAR teritorijā. Vācu izlūkdienests ziņoja Vašingtonai par iespējamiem atbildes uzbrukumiem ASV armijas bāzēm vairākās valstīs. Tagad būtu grūti apšaubīt faktu: Sīrijas valdības armija uzvar ārvalstu interventus. "Amerikāņu izcilība" pārcieš smagu krīzi.

Pilnīgi iespējams, ka Vašingtona varētu uzskatīt par kompensāciju tiešu un neprātīgu militāro agresiju Eiropā. Nesenās solidārās Krievijas diplomātu izsūtīšanas procesā no ASV atkarīgie eiropieši noteikti sajuta kodolziemas elpu, taču no "būra" izkļūt viņiem neizdevās.

Pie barjeras

ASV kompromiss starp karu un mieru Eiropas kontinentā – solidārais diplomātiskais uzbrukums Maskavai, pēc analītiķu domām, var novest pie bīstamākas "zemestrīces", nekā 1983. gada krīze, kuras laikā NATO daudznacionālo spēku bāzes vietās īsā laikā gāja bojā vairāk nekā 450 amerikāņi un citu rietumvalstu pilsoņi. Zināma loģika tādā prognozē ir saskatāma.

Maskava vēl nav noslēgusi "diplomātiskos rēķinus" ar Londonu, un versija par Krievijas "gāzes uzbrukumu" Lielbritānijā jūk pa šuvēm pasaules sabiedrības acu priekšā. Izmeklēšana plāno strādāt vēl mēnešiem ilgi, taču faktu trūkumu atzīst pat ASV. Turklāt "kaujas neirotoksīna" iedarbībā cietušie ir dzīvi. Domājams, "Skripaļa lieta" jau ir sevi izsmēlusi. Taču pats galvenais ir paveikts – konfrontācijas mehānisms darbojas.

Testu, kurā tika pārbaudīta solidaritāte ar ASV interesēm, izturēja divi desmiti Eiropas valstu. Domājams, tuvākajā nākotnē tām sagatavotas sarežģītākas un agresīvākas lomas. Un, piemēram, Igaunija jau grimst pārdomās: "Vai mēs esam gatavi karot ar Krieviju?"

Čehijas interneta portāls Parlamentnilisty.cz atzīmēja, ka pseidosaindēšana Solsberijā ir mērķtiecīgs mēģinājums "nopietni ierobežot Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta iespējas", kas iekļaujas "kaut kādas agresīvas pret Krieviju vērstas akcijas sagatavošanas pasākumos, kuras panākumiem nepieciešams pēkšņums… Tas viss izskatās kā sagatavošanās militāram konfliktam."

Pasaules kari nekad nesākas stihiski. Piemērs nav tālu jāmeklē. 2013. gada augustā Lielbritānijas Nacionālais arhīvs publiskoja 1983. gadā teikto karalienes runu par Trešā pasaules kara sākumu. Elizabete II aicināja savu tautu saglabāt apņēmību biedējošo perspektīvu priekšā. Nu, tā kā runa ir sagatavota jau sen, lomas sadalītas vēl agrāk, britiem un karalienei atliek tikai sagaidīt Vašingtonas pavēli.

Krievija simetriski nolaida ASV karogu Sanktpēterburgā un izraidīja 60 amerikāņu diplomātus. Aiz okeāna tāda rīcība sacēla sašutuma vētru. Skaidrs, ka neprātīgu Vašingtonas militāro lēmumu apstākļos Maskava neskaitīs spārnotās raķetes atbilstoši diplomātiem, ko izraidījusi kāda ASV satelītvalsts.

93
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
ASV un sabiedrotie atzinuši vainu par 855 civiliedzīvotāju bojāeju Irākā un Sīrijā
Sīrijas prezidents Bašars Asads apmeklējis Austrumu Gutas rajonus
Uz liela kara robežas: kā Krievija atbildēs uz ASV "sveicieniem no Eifratas" Sīrijā
Ko slēpj Krievija un par ko cīnās Amerika: Sīrijas kara iemesli un sekas
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

9
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

9
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Militāro mācību novērotājs, foto no arhīva

Ideāls ierocis: Krievijā tapis elektromagnētiskais lielgabals ar 10 km darbības rādiusu

46
(atjaunots 14:41 08.07.2020)
Krievija sekmīgi izmēģina uzbrukuma bezpilota lidaparātus un bruņutehniku ar mākslīgo intelektu, kā arī tāla darbības rādiusa līdzekļus potenciālā pretinieka moderno kaujas sistēmu un robotu likvidācijai.

Informācijas avoti Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā ziņo: elektromagnētisko lielgabalu garantētas mērķa neitralizācijas attālums sasniedzis 10 kilometrus. Tas nozīmē, ka tiešas redzamības zonā pretinieka mūsdienīgo gaisa un virszemes bruņojumu iespējams vienā acumirklī pārvērst par metāllūžņu kaudzi – elektromagnētiskais impulss sadedzina kontroles un tēmēšanas aparatūras komponentus. Beztrokšņainais šāviens ilgst milisekundi, nav ne uguns, ne dūmu vai atdeves. Ar parastajiem radiolokācijas vai satelītu izlūkošanas līdzekļiem neizdosies fiksēt EM lielgabala pozīciju rajonu.

Agrāk EM lielgabala darbības rādiuss sasniedza 3 kilometrus. Jaunā bruņojuma veida izmēģinājumi poligonā ilgst kopš 2015. gada, lielgabali sekmīgi "dedzina" dronus gaitā un dažādas iekārtas uz zemes. paredzēta Krievijas militārās elektronikas aizsardzība no EM lielgabala "draudzīgās uguns" ietekmes. Piemēram, holdinga "Roselektronika" speciālisti izstrādājuši ferrīta šķiedru, kas spēj pasargāt mūsdienu bruņutehnikas, zenītraķešu kompleksu un lidmašīnu elektroniskās iekārtas no pretinieka radioelektroniskas cīņas (REC) līdzekļiem.

Termiņi, kādos jaunais EM lielgabals tiks uzņemts bruņojumā, nav nosprausti, tomēr Krievija tiem ir pavisam tuvu, panākumi ir acīmredzami. Šodien izmēģinājumu paraugi spēj ievērojamā attālumā satriekt pretinieka bezpilota lidaparātus, helikopterus un spārnotās raķetes. Jaunais lielgabals uzstādījis rekordu kā pretgaisa aizsardzības līdzeklis – tas "sadedzināja" mācību mērķi gaisā 10 kilometru attālumā. Ja darbības attālumu izdosies palielināt līdz 20 kilometriem, mērķu kategroijā iekļūs arī mūsdienu kara lidmašīnas (no augstuma viedokļa). Domāju, Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa (ARK) jaunie sasniegumi nebūs ilgi jāgaida. Krievijas armija jau izmanto radioelektroniskos ieročus ar jauniem fizikas principiem, nesen Sputnik stāstīja par tālvadības atmīnēšanas mašīnu "Listva".

EM lielgabali priekšējā līnijā

Bruņojums, kura pamatā ir elektromagnētiskā starojuma tehnoloģija, pēc darbības principa ir tuvs REC sistēmām. Pulvera un metāla vietā Krievijas EM lielgabals izmanto augstas frekvences starojuma enerģiju. Starojums izplatās gaismas ātrumā. Pagaidām grūtības rada milzīgais enerģijas patēriņš, tomēr tehnoloģijas pastāvīgi attīstās. Perspektīvā EM lielgabalus būs iespējams izvietot uz sestās paaudzes smagajiem bezpilota iznīcinātājiem, sauszemes spēku tehnikas un JKF kuģiem.

Ja cīņas laukā bez acīmredzamiem iemesliem atteiksies darboties lidmašīnas un helikopteri, bezpilota lidaparāti, spārnotās raķetes, tanki un cita pretinieka bruņutehnika, - pret viņiem vērstas jaunas kara tehnoloģijas.

EM lielgabals tiek uzskatīts par neletālu ieroci – tas iznīcina elektroniku, taču saudzē dzīvo spēku. Cietais elektromagnētiskais starojums ir bīstams cilvēka veselībai, var kaitēt nervu, imūnajai un citām organisma sistēmām. Tomēr, ja EM impulss "sadedzinās" mikroshēmas un apturēs pilotējama lidaparāta dzinēju, pilota liktenis ir izlemts – arī katapulta neiedarbosies.

Elektromagnētisko bruņojumu veido vesels instrumentu spektrs, kas paredzēti darbam konkrētos sektoros. Magnētisko lauku iespējams izmantot lādiņa sākuma ātruma piešķiršanai, kā alternatīvu pulverim klasiskajā artilērijā (sliežu lielgabals). Krievijā prioritāte piešķirta REC sistēmām, elektromagnētiskajām bumbām, kas spēj atslēgt pretinieka radio un elektronisko aparatūru 4 km rādiusā, tas ir, atstāt spēkus bez sakariem un pārvaldes, pārvērst vienības par neorganizētu pūli. EM lielgabals ir jauns mūsdienīgs uzvaras elements.

Interesanti, ka elektromagnētiskā lielgabala ideja dzima vienlaikus Krievijā un Francijā Pirmā pasaules kara laikā. Tās pamatā bija vācu pētnieka Johana Karla Frīdriha Gausa, elektromagnētisma teorijas autora, darbi. Ideja apsteidza savu laiku un militārajā tehnikā netika pielietota praktiski: franču modelis paātrināja 50 gramus smagu lādiņu līdz ātrumam 200 m/sek. un piekāpās parastajai artilērijai.

Krievijā izstrādātais projekts palika neīstenots. Elektromagnētisko ieroču idejas atkal atdzima XXI gs. sākumā. Arcimoviča sliežu lielgabals 2011. gadā tika sekmīgi izmēģināts Krievijas Zinātņu akadēmijas Augsto temperatūru apvienotā institūta Šaturska filiāles laboratorijā. Elektromagnētiskais lielgabals šāva ar ļoti maziem lādiņiem, taču šie "zirnīši" ar elektromagnētisko paātrinājumu pārvērta plazmā tērauda plāksnes, ko sastapa savā ceļā. Piecus gadus vēlāk Krievijas speciālisti paātrināja matēriju gandrīz līdz pirmajam kkosmiskajam ātrumam, un kopš tā laika spēruši lielus soļus uz priekšu.

Partneri atpaliek

Pie elektromagnētisko lielgabalu projektiem strādā ASV, Izraēla, Turcija, Francija, Ķīna. Tomēr neviena no šīm valstīm nav panākusi "augstās frekvences uguns" efektīvu darbību 10 kilometru attālumā. piemēram, ASV Jūras spēki pērnvasar izmēģināja sliežu lielgabalu ar palaistā lādiņa ātrumu līdz 2041 m/sek. Jāpiezīmē, ka cietais ķermenis (ne elektromagnētiskais impulss) tomēr nav pārsniedzis mūsdienu pulvera artilērijas lādiņa maksimālo ātrumu (2500 m/sek.). Nākotnes karam tāds paātrinājums nav pietiekams.

Sliežu lielgabals ir elektromagnētiskā lielgabala paveids. Tā galvenie elementi ir enerģijas avots, komutāciju aparatūra un divas sliedes ar elektrovadītspēju, 1-5 metrus garas. Šāviens notiek augsta sprieguma padeves brīdī, pateicoties plazmas (speciāla ieliktņa sadegšana) enerģijas mijiedarbībai ar elektromagnētisko lauku. Amerikāņi izmēģina 475 mm sliežu lielgabalu (to izstrādājušas kompānijas "General Atomics" un "BAE Systems") kopš 2000. gadu sākuma, tomēr panākumi nav acīmredzami. 23 kg smags lādiņš, kas izlido no stobra ar aptuveni 2200 m/sek. ātrumu, var radīt milzu kaitējumu. Nav zināms, kurp un cik tālu tas lido.

Sliežu lielgabala liktenis ASV Jūras spēkos nav apskaužams. Tā resurss – daži desmiti šāvienu un milzīgais enerģijas patēriņš lika atteikties no bruņojuma izvietošanas uz amerikāņu modernā eskadras kuģa Zumwalt. Kuģis nevar kļūt par sava bruņojuma upuri, bet EM lielgabala pielietojuma laikā bija paredzēts atslēgt gandrīz visu kuģa elektroniku, ieskaitot PGA un PRA sistēmas. ASV Jūras kara institūta speciālisti galu galā ieteica izmantot Zumwalt tipa "eskadras superkuģus" tikai kā komandas kuģus. Pētījumi turpinās. Modernā bruņojuma sfērā vadošās valstis nepārprotami atpaliek no Krievijas.

46
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, Krievija
Lucavsalas pludmale, foto no arhīva

Peldēšana par brīvu: līdz 2. augustam Rīgas pludmālēs mācīs peldēt bērnus un jauniešus

0
(atjaunots 09:49 09.07.2020)
Saskaņā ar statistiku ik gadus Latvijā noslīkt ne mazāk par 100 cilvēkiem, par galvenajiem traģēdiju iemesliem sauc peldēšanos tam neparedzētās vietās, kā arī neapdomātu uzvedību uz ūdens.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Simona Aleksejeva. Anomālais karstums, kurš jūnijā pārņēma Latviju, veicināja antirekorda uzstādīšanu. Viena mēneša laikā Latvijas ūdenstilpēs noslīka 26 cilvēki, tai skaitā bērni un jaunieši. Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrē tikai tos gadījumus, par kuriem tika saņemti izsaukumi, var pieņemt, ka reālie skaitļi var būt vēl traģiskāki.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, komentējot šos datus, atzīmēja, ka šī tendence izraisa uztraukumu, jo parasti vislielākais noslīkušo skaits Latvijā tiek reģistrēts jūlijā. Tāpat viņš pauda cerību, ka medijos atspoguļotie traģiskie gadījumi un statistika veicinās izmaiņas sabiedrības ieradumos, sevišķi attiecībā uz atpūtu pie ūdens.

Statistika liecina, ka ik gadus Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku. Pēc noslīkušo skaita, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija saglabā vienu no bēdīgajiem rekordiem Eiropas valstu vidū. Parasti vairums traģēdiju notiek nelabiekārtotās peldvietās vai neapdomātas uzvedības rezultātā – piemēram, nirstot ūdenī ar galvu uz priekšu. Saskaņā ar federācijas aprēķiniem, vidējais noslīkušo vecums ir nedaudz virs 17 gadiem. Kā lai izskaidro šo pārgalvības kāri nepietiekami izpētītās ūdenstilpēs? Jaunieši uzskata, ka pludmalēs ar glābējiem viņiem neļaus kārtīgi izklaidēties.

Bēdīgās statistikas fonā peldēšanas klubs "Madwave Rīga" kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu paziņoja par bezmaksas atvērtām mācībām bērniem vecumā virs 10 gadiem un jauniešiem četrās Rīgas publiskajās vietās: Ķīpsalas, Lucavsalas, Rumbulas un Ķīšezera pludmalēs.

Peldēšanas nodarbības startēja 8. jūlijā un notiks trīs reizes nedēļā – trešdienās, sestdienās un svētdienās līdz 2. augustam. Pieteikties tām var katrs rīdzinieks kluba mājaslapā. Mācības rīko sertificēti treneri, izņemot praktisko daļu būs arī teorētiskā daļa – tostarp pasniedzēji kliedēs galvenos mītus par uzvedību uz ūdens un iemācīs pareizi rīkoties riskantās situācijā, lai nepieļautu jaunas traģēdijas.

0
Tagi:
pludmale, Rīga
Pēc temata
Noslīkt var 20 sekunžu laikā: glābēji lūdz nepeldēties reibuma stāvoklī
Latvija ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību