Pretkuģu raķešu šaušana

Baltijas valstu nervozā reakcija: ko apdraud Krievijas BS raķešu mācības

57
(atjaunots 12:02 06.04.2018)
Aleksandrs Hrolenko
4.-6. aprīlī Baltijas jūrā notiek Baltijas flotes raķešu kuģu taktiskās mācības. Ekipāžu pienākums ir demonstrēt jūras kaujas un pretgaisa aizsardzības elementus. Šajā periodā notiek pretkuģu raķešu šaušana pa sarežģītiem mērķu laukiem, kuri imitē nosacītā pretinieka kuģu vienību.

Manevros piedalās aptuveni desmit karakuģi un atbalsta kuģi, Baltijas flotes jūras aviācijas lidmašīnas un helikopteri. Taču tas ir ne īpaši vērienīgs plānveida pasākums, kas veltīts ikdienas mācībām, taču nez kāpēc radījis neadekvātu reakciju Baltijas valstīs.

Latvija vērīgi seko raķešu mācībām. 4. aprīlī republikas premjerministrs Māris Kučinskis intervijā vietējam telekanālam LNT paziņoja, ka nepieciešams NATO līmenī apspriest jautājumu par tamlīdzīgu militāro manevru ierobežošanu pie citu valstu robežām. Kučinskis uzsvēra, ka mācību rīkošana nelielā attālumā no robežas neveicina drošības sajūtu nevienā valstī.

Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons precizēja, ka Nacionālie bruņotie spēki šajā laikā strādāšot ierastajā režīmā, taču sekos notikumiem pie valsts robežām. Tāpat viņš sūkstījās, ka trūkstot informācijas par minētajiem manevriem. Viņš atgādināja, ka starptautiskās tiesības pieļauj šādu rīcību, taču pieņemts sniegt informāciju par mācībām, un piebilda, ka informācija sniegta ar Civilās aviācijas aģentūras starpniecību.

Iepriekš Igaunijas Aizsardzības ministrijas kanclers Jonatans Vseviovs atzīmēja, ka Krievijas raķešu mācības nebiedē Igaunijas AM, taču precizēja, ka pirmo reizi pēdējo divdesmit gadu laikā mācības notiks tik tuvu NATO robežām.

Taču, ja kuģi un jūras aviācija nepārkāpj citu valstu robežas un pārvietojas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, kāpēc Baltijas valstis reaģē tik nervozi?

Karstais ziemas eksāmens

Līdzīgas mācības notiek regulāri. 2017. gada aprīlī raķetes virs jūras lidoja tāpat kā šogad. Bruņoto spēku un flotes pavasara aktivitātes noslēpums ir vienkāršs: ik gadus marta beigās vai aprīļa sākumā KF Bruņotajos spēkos notiek ziemas apmācību gala pārbaude, rit praktiskie eksāmeni jūrās, aviācijas un karaspēku poligonos. Līdzīga kaujas gatavības pārbaude notiek arī rudenī.

Tātad pamata bažām nav. Latvijas Civilās aviācijas aģentūra pēc Krievijas lūguma saskaņā ar standarta procedūru bez diskusijām slēdza valsts gaisa telpu raķešu apšaudes mācību zonā uz mācību laiku.

Taču valsts Aizsardzības ministrja rīkojās dīvaini: pieprasīja detalizētu informāciju par plānoto "spēka demonstrējumu", pauda neapmierinātību Krievijas kara atašejam Latvijā Andrejam Lobovam. Resors uzskata, ka pagaidu ierobežojumi kaitējot ekonomiskajai aktivitātei un palielinot incidentu risku Baltijas jūrā.

Domājams, Baltijas valstis, aizrāvušās ar "Skripaļa lietu", pēc inerces pūlas uzņemties vairāk "solidaritātes" nekā uzdod NATO. Ne velti starp desmitiem izraidīto Krievijas diplomātu izrādījušies trīs kara atašeji no Lietuvas, viens – no Latvijas, kā arī Igaunijas kara atašejs. Ir taču saprotams, kam būs sliktāk, ja Viļņa, Rīga un Tallina attiecībās ar Maskavu plāno arī turpmāk piedalīties "kontrolējamās konfrontācijas koncepcijas" īstenošanā.

ASV plāni un konvertoplāni

Krieviju pūlas apsūdzēt par spriedzes radīšanu Baltijas jūrā, kas apskalo arī Krievijas krastus. Jau vairāk nekā trīs gadu simteņus Baltijas flote droši sargā Krievijas robežas, bet ko šajā reģionā dara ASV, Lielbritānijas un Kanādas bruņotie spēki, kuru teritorijas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no Baltijas? Kādus uzdevumus pie Krievijas robežām gatavojas pildīt amerikāņu speciālo uzdevumu vienības ar konvertoplāniem? Uz šo militāro izaicinājumu Baltijas flote arī turpmāk reaģēs ar visiem līdzekļiem, kas ir tās rīcībā. Krievija Baltijas jūrā ir savās mājās.

Uz "spēka pozīciju" Krievija vienmēr ir atbildējusi, balstoties uz abu savu sabiedroto – armijas un flotes – potenciālu. Baltijas jūras spēku strauja paplašināšanās ir likumsakarīga reakcija uz NATO agresīvajām darbībām reģionā. Ja Krievijas JKF plāno līdz 2020. gadam saņemt 50 jaunus kuģus, atbilstoši pastiprināsies arī Baltijas flote, kura pašlaik Krievijā ir viena no mūsdienīgākajām. Un, protams, visi šie spēki arī turpmāk pildīs nospraustos uzdevumus Baltijas jūrā.

57
Pēc temata
Igaunijā mierīgi izturējās pret Krievijas militārajām mācībām Baltijas jūrā
Vērienīgu militāro mācību gaidās Latvija iepērk bezpilota lidaparātus
Maijā un jūnijā Latvijā notiks vērienīgas NATO mācības