NATO karogs

ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa

179
(atjaunots 10:42 05.04.2018)
Lēmums izsūtīt kara atašejus – pieredzējušus speciālistus ar enciklopēdisku izglītību, kuri spēj risināt militārās problēmas miera ceļā, nodara milzu kaitējumu starptautiskajai drošībai un noved pasauli uz katastrofas sliekšņa.

Bijušā spiega Skripaļa un viņa meitas saindēšanas incidentā ir vairākas versijas, piemēram, rietumu specdienestu iespējamās darbības vai konflikts ar starptautisku kriminālu grupējumu, taču izmeklēšana Solsberijā nenomoka sevi ar pierādījumiem. Pēc trokšņainā teatrālā priekšnesuma ķīmiskās aizsardzības kostīmos par vainīgajiem iecelti vairāk nekā simt Krievijas diplomāti, kuri pamet Savienotās Valstis, Kanādu, Lielbritāniju, divus desmitus Eiropas valstu un NATO galveno mītni.

Pret Krieviju vērstās ASV un ES sankcijas, Krievijas vēstniecību darbinieku, tostarp kara atašeju deportācijas Ziemeļatlantijas alianses valstīs, pēc būtības ir hibrīdagresija. Kolektīvie Rietumi nolēmuši ar spēku mesties virsū Krievijai, rēķinoties ar skaitlisko pārākumu un piemirstot izraudzītā "upura" kodolvalsts statusu.

Kā jau parasti, liela mēroga konflikta ieganstam nav lielas nozīmes, svarīgāka ir vasaļu lojalitāte un kaujas gatavība. Pie tam "tiek dedzināti tilti" – šodien un perspektīvā. No starptautiskās militārās drošības diplomātiskās nodrošināšanas mehānismiem tiek izslēgtas struktūrvienības, ko nav iespējams atjaunot vienā mirklī.

Kara atašeji – tie ir ne tikai diplomāti vien, tie ir speciālisti ar lielu karadienesta pieredzi un atbilstošu enciklopēdisko izglītību. Viņi spēj miera ceļā atrisināt militāras problēmas. Līdz ar konkrētiem cilvēkiem no Krievijas vēstniecībām, un pēc tam arī no citu, "Skripaļa lietā" neadekvāti reaģējušo valstu vēstniecībām pazūd kompetence, noregulēta mijiedarbība un pārmantojamība. Svarīgas jomas paliks tukšas vismaz mēnešiem ilgi. Un tas ir ļoti bīstami.

Vienkāršs piemērs: ja rīt Krievijas sektorā Arktikā, piemēram, avārijas situācijā uzpeldēs amerikāņu atomzemūdene, neviens tai nepalīdzēs, ekipāža var iet bojā. Un tas notiks tikai tāpēc, ka Vašingtonā un Maskavā nav jūras kara atašeju un nav neviena, kas varētu kompetenti tikt galā ar ārkārtas militāri politisko situāciju.

Iespējams milzum daudz tādu variantu, rezultāts ir viens – katastrofa (lokāla vai globāla).

Vajadzīga krīze

Rietumi steigšus atbrīvojas no Krievijas kara atašejiem, kuru uzdevums ir stiprināt starptautisko stabilitāti. Aug spriedze militāri politiskajā sfērā. Maskavas simetriska atbilde ir neizbēgama. Kas notiks pēc tam? Iespējams, aiz apvāršņa pastāv sarežģīts un ilgstošs militāri politiskās kombinācijas turpinājums ar neparedzamiem materiālajiem zaudējumiem vai cilvēku upuriem.

Notikumi attīstās loģiski. Ziemeļatlantijas alianses bezgalīgā paplašināšanās un lēmums uzņemt tajā trijas Baltijas valstis, kuru vienīgā priekšrocība ir izvietojums – alianses spēku bāzēšanās avangarda laukums pirms izšķirošā uzbrukuma uz Austrumiem. Reģionālo konfliktu kurināšana pie Krievijas robežām un mēģinājumi izolēt Maskavu starptautiskajā arēnā. Pentagona aizdomīgā rakņāšanās Gruzijā, Moldovā un Ukrainā. Amerikāņu ierosinātā 2% IKP vērtā NATO valstu pārapbruņošana. Militārās Šengenas idejas popularizācija Eiropā. Tādi ir "apturēšanas" elementi, taču pēc būtības tā ir – "Krievijas problēmas" risināšana ar spēku.

Šajā fonā Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Džeimss Metiss kārtējo reizi apgalvo: "Krievija nevēlas būt Eiropas partnere," Skripaļu ģimenes saindēšana — centieni sagraut Rietumu vienotību. Atvaļināts amerikāņu ģenerālis Džeks Kīns viņam piebalso: "Diplomātu izsūtīšana neapturēs Putina agresiju." Izstrādāta radikālā ES labklājības recepte: vairāk ieroču. Citādi nevar, eiropieši bez amerikāņu militārpersonām netiks galā ar savām problēmām (un arī energoapgādes avotiem).

Protams, bruņotie spēki ir jebkuras valsts efektīvs ārpolitiskais instruments, taču situācijā, ja ģeopolitikā iejaucas ģenerāļi, sarūk gan kārtība, gan dzīvu cilvēku skaits uz Zemes (piemēram, Metiss piedalījās operācijā "Nesagraujamā brīvība" Afganistānā).

Acīmredzot ceturtdaļgadsimta laikā Vašingtonā ir pieraduši pie pasaules ārpus superlielvalstu konfrontācijas un aizmirsuši par kodolieroču apturēšanas principiem. Tā nav sagadīšanās, ka amerikāņu analītiskais izdevums The National Interest raksta: "Iespējams, amerikāņu ārpolitikas elitei patiešām būs nepieciešama 1962. gada Kubas krīzes jauna versija, lai apzinātos, cik bīstama var būt konfrontācija ar tādu sāncensi, kā kodollielvalsts."

Ja nu rīt sāksies karš

Jau vairākus gadus Krievija atkaro pilntiesīgu vietu starp valstīm, kas lemj pasaules likteņus. Un tomēr pēc Dienvidslāvijas un līdz nesenam laikam uzlidojumi Eiropā (vai ASV) nav notikuši.

Nesen amerikāņi saprata: "Mēs tuvojamies karam ar Krieviju," tātad ir kļuvis pavisam karsti. Spriedze abu kodolvalstu attiecībās ir tik liela, ka amerikāņu analītiķi atklāti runā par Maskavas un Vašingtonas bruņotās sadursmes lielo risku, pie tam ar masu iznīcības ieroču pielietojumu. Vienlaikus Pentagons apgalvo, ka amerikāņu sauszemes spēki uzvaru "jebkurā laikā un jebkurā vietā" varēs nodrošināt tikai pēc 10 gadiem.

Uz sabiedrotajiem Eiropā paļauties nav vērts, jo daži no viņiem cītīgi skatās no kuras puses vējš pūš (to ilustrē Varšavas līguma valstu vēsture). Un vēl: "Skripaļa lieta" ir ļāvusi novērtēt eiroatlantiskās solidaritātes robežas. Septiņas ES valstis (Beļģija, Grieķija, Īrija, Luksemburga, Malta, Portugāle un Slovākija) atturējās, bet četras (Austrija, Bulgārija, Slovēnija un Kipra) atklāti paziņoja, ka nepiekrīt Lielbritānijas un ASV ierosinājumam izraidīt Krievijas diplomātus.

Neskaidrības "lietā" ir viegli saskatāmas pat Rietumos, un gandrīz 160 pasaules valstis gaida no Londonas un Vašingtonas reālus Krievijas vainas pierādījumus. Vai atvainošanos. To gaidot, Krievija radījusi lielā darbības rādiusa spārnoto raķešu nesēju grupējumus visos stratēģiskajos virzienos.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

179
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
Austrija aizstāv savu lēmumu neizsūtīt Krievijas diplomātus
Atbildes rīcība: Krievija izsūta 50 britu diplomātus un diplomātisko misiju darbiniekus
Kučinskis par Krievijas diplomāta izraidīšanu: ar statusu nesavienojama darbība
Deviņas Eiropas valstis atteikušās izsūtīt Krievijas diplomātus
Kurš vairāk, kurš tālāk: sociālie tīkli par Krievijas diplomātu izsūtīšanu

"Tas jādara tūlīt pat": par ko ASV sodīs Krieviju

35
(atjaunots 10:18 05.07.2020)
Nesen "civilizētajā pasaulē" izskanēja vērā ņemami ASV Kongresa locekles Nensijas Pelosi vārdi par to, ka pret Krieviju steigšus jāievieš jaunas sankcijas. To fonā – jauni koronavīrusa gadījumu skaita rekordi ASV.

Atgādināsim, ka Pelosi izteikusi sekoja vājprātīgajam stāstam par "Krievijas sazvērestību ar talibiem pret amerikāņiem". Galu galā noskaidrojās, ka tā nav par informācija, ko amerikāņu specdienesti saņēmuši no saviem avotiem, bet gan "secinājums, ko pēc talibu nopratināšanas" izdarījuši kaut kādi analītiķi – par to, ka kāds Krievijā kaut kādu iemeslu dēļ nolēmis talibiem, kuri jau ilgus gadus uzbrūk amerikāņu karavīriem, maksāt par amerikāņu karavīru slepkavībām (tikpat labi Krievija varētu maksāt afrikāņiem par bērnu dzemdēšanu), portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Pentagons un padomnieks nacionālās drošības jautājumos O’Braiens informēja, ka varenais slēdziens nav apstiprinājies, tāpēc par to savulaik pat neziņoja ASV prezidentam. Tāpat kā, acīmredzot, par virkni citu neapstiprinātu baumu un pieņēmumu, kuru saņemšana un apstrāde ir specdienestu tiešs pienākums.

Taču lieta tāda, ka Amerika vairs nedzīvo pēc normālas valsts ierastajiem likumiem ("Vašingtonā pašlaik notiek daudz neizskaidrojamu lietu" – tā situāciju korekti aprakstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs). Amerika dzīvo saskaņā ar nāvējošās iekšējās ažiotāzu kaujas likumu, kas formulējams īsi: "Nekādu likumu".

Tāpēc kodollielvalsts Pārstāvju palātas vadītāja, viena no pirmajām amatpersonām valstī, kas par savas ideoloģijas pamatos "liek" taisnīguma principus, uz nekādi neapstiprinātas "operatīvās informācijas" parādīšanos reaģē ar viennozīmīgu un praktisku politisko secinājumu: jāievieš sankcijas pret otru kodollielvalsti, pie tam tepat uz vietas.

Mediji, kuri iesvieda pašu informāciju sabiedriskajā telpā, nedomādami par tās ticamību, jau atmasko valsts prezidentu, sak, viņam "nepatīk, kad viņam ziņo ko sliktu par Krieviju". Tā ar jauniem faktiem, tā sakot, tiek pierādīta agrāk ne vienu reizi vien sakautā tēze "Tramps – krievu spiegs".

Tomēr uzmanība jāpievērš arī tam, kā amerikāņu mediji apstrādā otru "dienas jaunumu" – par to, ka ik dienas fiksēto Covid-19 gadījumu skaits valstī sasniedzis rekordu – virs 50 tūkstošiem.

Piemēram, autoritatīvais izdevums Huffington Post raksta:

"Dažus pēdējā uzliesmojuma iemeslus var izsekot līdz Piemiņas dienas svinībām maija beigās."

CNN:

"Trampa pretmasku krustakarš atgriezies, lai iekostu viņam."

The New York Times:

"Aptaujas liecina, ka daudzi amerikāņu vīrieši masku uzskata par vājuma pazīmi, un prezidenta Trampa atteikšanās no maskas norāda, ka viņš to uzskata par vārgulības izpausmi."

Vai jums šķiet, ka šajos ģeniālās analītikas piemēros kaut kas ir palaists garām? Pareizi vien ir. Tajos nav ne vārda par to, ka kopš maija beigām pa visu Ameriku, nospļaudamies par sociālo distanci un ieteikumiem palikt mājās utt., milzu pūļiem apkārt staigā progresīvās un pareizās kustības Black Lives Matter pārstāvji un īsteno virkni dziļu socializētu darbību: demolē veikalus, aizdedzina ēkas, dauza mašīnas, slepkavo cilvēkus (pieticīgākās un nebūt ne pilnīgās aplēses rāda, ka patlaban uz BLM sirdapziņas ir vairāk nekā 25 līķi), krīt ceļos un mazgā kājas minoritātēm.

Simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoniem amerikāņu ir apņēmīgi metuši pie malas piesardzību un izturas tā, it kā nekāda koronavīrusa nebūtu. Visi neatkarīgie novērotāji norādīja, ka citāds rezultāts nemaz nav iespējams – tas novedīs pie ellīga slimības uzliesmojuma. Kad uzliesmojums sākās, izrādījās, ka ir aizliegts teikt par to patiesību.

Tāpēc progresīvie analītiķi lamā tautas toksisko vīrišķību (nepareiza tauta), Trampa bezatbildību Piemiņas dienā maijā un spītīgi nevēlas redzēt acīmredzamo iemeslu, kas ne tikai vīd acu priekšā, bet arī pūš taures un aizklāj debesis ar ugunsgrēku dūmiem.

Ko šajā kontekstā vajadzētu atzīmēt.

Patiesībā šķiet, ka abi šie piemēri ir vienas parādības – plašas un biedējošas – simptomi.

Īsumā to varētu nosaukt par "emocionālās drošības ideoloģiju". Tā paredz, ka pastāvēt var tikai tā loģika un fakti, kas nepārkāpj mērķa auditorijas emocionāko komfortu un atbilst tās uzskatiem.

Mērķa auditorijas acīs taču nav nekādas nozīmes jautājumam par to, cik idiotisks izdomājums ir ziņa par "krievu naudu par amerikāņu skalpiem". Nav svarīgs arī jautājums par to, kāda iemesla dēļ patiesībā Amerikā sācies jauns koronavīrusa uzliesmojums.

Mums ir darīšana ar kaut kādu šausmīgu Okama naža emo-viariāciju:nav vajadzības meklēt jebkādu parādību patiesos traktējumus, ja ir emocionāli apmierinošs un pareizs traktējums.

Tāpēc "jebkurā sarežģītā situācijā vaino Krieviju un Trampu".

Tas ne velna neļaus atrisināt Amerikas reālās problēmas – bēdīgi slaveno pasaules hegemona statusa zaudējumu un nespēju pārvarēt pandēmiju.

Toties tas dāvās gandarījumu progresīvo spēku kareivīgajam spārnam un ļaus prezidenta pretiniekiem gāzt viņu no krēsla.

Starp citu, tas viss notiek valstī, ko dažs labs vēl joprojām uzstāda par piemēru Krievijai. Tomēr, spriežot pēc tautas balsojuma rezultātiem maģiskā frāze "kā Amerikā" Krievijā vairs tā īsti nedarbojas.

35
Tagi:
sankcijas, pandēmija, Nensija Pelosi, Black Lives Matter, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

86
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

86
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

0
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

0
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis