NATO karogs

ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa

184
(atjaunots 10:42 05.04.2018)
Lēmums izsūtīt kara atašejus – pieredzējušus speciālistus ar enciklopēdisku izglītību, kuri spēj risināt militārās problēmas miera ceļā, nodara milzu kaitējumu starptautiskajai drošībai un noved pasauli uz katastrofas sliekšņa.

Bijušā spiega Skripaļa un viņa meitas saindēšanas incidentā ir vairākas versijas, piemēram, rietumu specdienestu iespējamās darbības vai konflikts ar starptautisku kriminālu grupējumu, taču izmeklēšana Solsberijā nenomoka sevi ar pierādījumiem. Pēc trokšņainā teatrālā priekšnesuma ķīmiskās aizsardzības kostīmos par vainīgajiem iecelti vairāk nekā simt Krievijas diplomāti, kuri pamet Savienotās Valstis, Kanādu, Lielbritāniju, divus desmitus Eiropas valstu un NATO galveno mītni.

Pret Krieviju vērstās ASV un ES sankcijas, Krievijas vēstniecību darbinieku, tostarp kara atašeju deportācijas Ziemeļatlantijas alianses valstīs, pēc būtības ir hibrīdagresija. Kolektīvie Rietumi nolēmuši ar spēku mesties virsū Krievijai, rēķinoties ar skaitlisko pārākumu un piemirstot izraudzītā "upura" kodolvalsts statusu.

Kā jau parasti, liela mēroga konflikta ieganstam nav lielas nozīmes, svarīgāka ir vasaļu lojalitāte un kaujas gatavība. Pie tam "tiek dedzināti tilti" – šodien un perspektīvā. No starptautiskās militārās drošības diplomātiskās nodrošināšanas mehānismiem tiek izslēgtas struktūrvienības, ko nav iespējams atjaunot vienā mirklī.

Kara atašeji – tie ir ne tikai diplomāti vien, tie ir speciālisti ar lielu karadienesta pieredzi un atbilstošu enciklopēdisko izglītību. Viņi spēj miera ceļā atrisināt militāras problēmas. Līdz ar konkrētiem cilvēkiem no Krievijas vēstniecībām, un pēc tam arī no citu, "Skripaļa lietā" neadekvāti reaģējušo valstu vēstniecībām pazūd kompetence, noregulēta mijiedarbība un pārmantojamība. Svarīgas jomas paliks tukšas vismaz mēnešiem ilgi. Un tas ir ļoti bīstami.

Vienkāršs piemērs: ja rīt Krievijas sektorā Arktikā, piemēram, avārijas situācijā uzpeldēs amerikāņu atomzemūdene, neviens tai nepalīdzēs, ekipāža var iet bojā. Un tas notiks tikai tāpēc, ka Vašingtonā un Maskavā nav jūras kara atašeju un nav neviena, kas varētu kompetenti tikt galā ar ārkārtas militāri politisko situāciju.

Iespējams milzum daudz tādu variantu, rezultāts ir viens – katastrofa (lokāla vai globāla).

Vajadzīga krīze

Rietumi steigšus atbrīvojas no Krievijas kara atašejiem, kuru uzdevums ir stiprināt starptautisko stabilitāti. Aug spriedze militāri politiskajā sfērā. Maskavas simetriska atbilde ir neizbēgama. Kas notiks pēc tam? Iespējams, aiz apvāršņa pastāv sarežģīts un ilgstošs militāri politiskās kombinācijas turpinājums ar neparedzamiem materiālajiem zaudējumiem vai cilvēku upuriem.

Notikumi attīstās loģiski. Ziemeļatlantijas alianses bezgalīgā paplašināšanās un lēmums uzņemt tajā trijas Baltijas valstis, kuru vienīgā priekšrocība ir izvietojums – alianses spēku bāzēšanās avangarda laukums pirms izšķirošā uzbrukuma uz Austrumiem. Reģionālo konfliktu kurināšana pie Krievijas robežām un mēģinājumi izolēt Maskavu starptautiskajā arēnā. Pentagona aizdomīgā rakņāšanās Gruzijā, Moldovā un Ukrainā. Amerikāņu ierosinātā 2% IKP vērtā NATO valstu pārapbruņošana. Militārās Šengenas idejas popularizācija Eiropā. Tādi ir "apturēšanas" elementi, taču pēc būtības tā ir – "Krievijas problēmas" risināšana ar spēku.

Šajā fonā Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Džeimss Metiss kārtējo reizi apgalvo: "Krievija nevēlas būt Eiropas partnere," Skripaļu ģimenes saindēšana — centieni sagraut Rietumu vienotību. Atvaļināts amerikāņu ģenerālis Džeks Kīns viņam piebalso: "Diplomātu izsūtīšana neapturēs Putina agresiju." Izstrādāta radikālā ES labklājības recepte: vairāk ieroču. Citādi nevar, eiropieši bez amerikāņu militārpersonām netiks galā ar savām problēmām (un arī energoapgādes avotiem).

Protams, bruņotie spēki ir jebkuras valsts efektīvs ārpolitiskais instruments, taču situācijā, ja ģeopolitikā iejaucas ģenerāļi, sarūk gan kārtība, gan dzīvu cilvēku skaits uz Zemes (piemēram, Metiss piedalījās operācijā "Nesagraujamā brīvība" Afganistānā).

Acīmredzot ceturtdaļgadsimta laikā Vašingtonā ir pieraduši pie pasaules ārpus superlielvalstu konfrontācijas un aizmirsuši par kodolieroču apturēšanas principiem. Tā nav sagadīšanās, ka amerikāņu analītiskais izdevums The National Interest raksta: "Iespējams, amerikāņu ārpolitikas elitei patiešām būs nepieciešama 1962. gada Kubas krīzes jauna versija, lai apzinātos, cik bīstama var būt konfrontācija ar tādu sāncensi, kā kodollielvalsts."

Ja nu rīt sāksies karš

Jau vairākus gadus Krievija atkaro pilntiesīgu vietu starp valstīm, kas lemj pasaules likteņus. Un tomēr pēc Dienvidslāvijas un līdz nesenam laikam uzlidojumi Eiropā (vai ASV) nav notikuši.

Nesen amerikāņi saprata: "Mēs tuvojamies karam ar Krieviju," tātad ir kļuvis pavisam karsti. Spriedze abu kodolvalstu attiecībās ir tik liela, ka amerikāņu analītiķi atklāti runā par Maskavas un Vašingtonas bruņotās sadursmes lielo risku, pie tam ar masu iznīcības ieroču pielietojumu. Vienlaikus Pentagons apgalvo, ka amerikāņu sauszemes spēki uzvaru "jebkurā laikā un jebkurā vietā" varēs nodrošināt tikai pēc 10 gadiem.

Uz sabiedrotajiem Eiropā paļauties nav vērts, jo daži no viņiem cītīgi skatās no kuras puses vējš pūš (to ilustrē Varšavas līguma valstu vēsture). Un vēl: "Skripaļa lieta" ir ļāvusi novērtēt eiroatlantiskās solidaritātes robežas. Septiņas ES valstis (Beļģija, Grieķija, Īrija, Luksemburga, Malta, Portugāle un Slovākija) atturējās, bet četras (Austrija, Bulgārija, Slovēnija un Kipra) atklāti paziņoja, ka nepiekrīt Lielbritānijas un ASV ierosinājumam izraidīt Krievijas diplomātus.

Neskaidrības "lietā" ir viegli saskatāmas pat Rietumos, un gandrīz 160 pasaules valstis gaida no Londonas un Vašingtonas reālus Krievijas vainas pierādījumus. Vai atvainošanos. To gaidot, Krievija radījusi lielā darbības rādiusa spārnoto raķešu nesēju grupējumus visos stratēģiskajos virzienos.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

184
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
Austrija aizstāv savu lēmumu neizsūtīt Krievijas diplomātus
Atbildes rīcība: Krievija izsūta 50 britu diplomātus un diplomātisko misiju darbiniekus
Kučinskis par Krievijas diplomāta izraidīšanu: ar statusu nesavienojama darbība
Deviņas Eiropas valstis atteikušās izsūtīt Krievijas diplomātus
Kurš vairāk, kurš tālāk: sociālie tīkli par Krievijas diplomātu izsūtīšanu
Zemūdenes Kronshtadt palaišanas ūdenī ceremonija

"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus

6
(atjaunots 16:22 01.03.2021)
Perspektīvas bruņojuma sistēmas, zems trokšņa līmenis, grūti pamanāmas – 2022. gadā flote saņems pirmās sērijveida dīzeļelektriskās projekta "Lada" zemūdenes.

Darbs pie projekta ilga vairāk nekā 20 gadus. Zemūdene var nest precīzos ieročus, bet izsekot to maršrutus ir ārkārtīgi sarežģīti. Par projekta niansēm portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs. 

"Grūta bērnība"

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikie Luki" bija plānots nodot jūrniekiem 2021. gadā, taču, paskaidroja kuģubūves uzņēmuma "Admiralteyskiye verfi" ģenerāldirektors Aleksandrs Buzakovs, termiņi atlikti, ņemot vērā problēmas ar kontrahentiem.

Septembrī Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka divi sērijveida kuģi tiks pabeigti vēlāk, jo viens no iekārtu piegādātājiem nevar izpildīt saistības savlaicīgi.

Kavēkļi vajā projektu kopš paša sākuma. Darbs sākās jau 90. gadu beigās – tika sākta "Sankt-Peterburg" būve. To nolaida ūdenī 2004. gadā, nodošana flotei bija paredzēta 2006. gadā. Taču Ziemeļu flote sāka zemūdenes izmēģinājumu ekspluatāciju tikai 2010. gadā. Ar "Lada" sērijas zemūdenēm bija plānots aizvietot novecojušo projektu "Paltus". Jaunās zemūdenes ir mazākas, tātad sliktāk pamanāmas hidrolokatoros. Akustisko slepenību palielina arī viena korpusa shēma, kas nav ierasta Krievijas kuģubūvē. Cita starpā "Lada" ir pirmās zemūdenes Krievijā, kas perspektīvā saņems anaerobo spēkiekārtu.

Iespējams, termiņi tika pastāvīgi pārkāpti, ņemot vērā daudzos jaunos konstruktīvos risinājumus un grūtības ar to realizāciju. Piemēram, pirmā kuģa izmēģinājumu gaitā tika fiksētas nopietnas problēmas ar hidroakustisko kompleksu, dzinēja nepietiekamā jauda neļāva sasniegt nepieciešamo ātrumu.

Tomēr JKF gaidīja jaunās dīzeļelektriskās zemūdenes, tāpēc "Ladu" vietā pasūtīja Klusā okeāna flotes vajadzībām sešas pārbaudītas un pazīstamas "Varshavyanka" projekta zemūdenes.

Bīstamas "mazulītes"

Speciālisti uzskata, ka "Lada" ir mūsdienīgākā un perspektīvākā zemūdene Krievijā, kas nepieder pie atomzemūdeņu klases.

Neskatoties uz pieticīgo izmēru, izceļas ar daudzfunkcionalitāti. Spēj stāties pretī zemūdenēm un kuģiem, apšaudīt objektus krastā, veidot mīnu nožogojumus, aizsargāt piekrasti no desanta izsēšanās, transportēt speciālo uzdevumu vienības vai kravas.

Galvenās priekšrocības – augsta automatizācijas pakāpe un zems troksnis, teicama mobilitāte un manevrētspēja, tāpēc zemūdenes iespējams efektīvi izmantot diversiju un izlūkošanas operācijās. Tām ir spēcīgs hidroakustiskais komplekss un trīs jutīgas antenas: viena – priekšdaļā, divas – sākos.

Zemūdenes tonnāža – aptuveni 1,8 tūkstoši tonnu, ātrums – 20 mezgli, dziļums – līdz 350 metri. Pie tam ekipāžā vajadzīgi tikai 30 cilvēki.

Standarta ekipējumā "Lada" bruņota ar astoņpadsmit 533 mm kalibra torpēdām un apmēram 20 mīnām. Torpēdu aparāti pielāgoti darbam ar pretzemūdeņu raķetēm-torpēdām "Shkval", kuru ātrums sasniedz 300 km/h. Protams, tāpat ka daudzi citi mūsdienīgie Krievijas kuģi, arī "Lada" saņēmusi spārnotās raķetes "Kalibr".

Pirmās divas sērijveida zemūdenes būvē bez anaerobās spēkiekārtas, jo tā vēl nav pabeigta. Taču pārējie "Lada" saimes kuģi to saņems.

Neredzamie sargi

"Lada" ir absolūti jaunas klases zemūdene, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Flotes atbalsta kustības vadītājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Pēdējo 15-20 gadu laikā "Lada" apguvusi aptuveni 150 izmēģinājuma un konstruktoru darba produktus. Tāda skaita inovāciju nav nevienā citā projektā. Pēc būtības, tā ir liela zemūdens laboratorija."

Eksperts uzsvēra, ka, salīdzinājumā ar agrākajiem projektiem, "Lada" var uzņemt lielāku skaitu torpēdu. Pateicoties unikālajām taktiskajām un tehniskajām īpašībām, tās var risināt uzdevumus visās taktiskajās un stratēģiskajās jomās. Pie tam konstrukcija pieļauj raķešu kompleksu izvietošanu.

Krievijas zemūdens raķešnesējs Orel, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

"Šo dīzeļelektrisko zemūdeņu radītais troksnis salīdzināms ar jūras troksni, jaunā hidroakustika pārbauda daudz lielāku teritoriju nekā citiem kuģiem, - stāstīja Ņenaševs. – Tas ir ļoti svarīgi, jo "Lada" būs dislocēta Arktikā. Vēl viena priekšrocība – nelielais izmērs, kas ļauj tās izmantot gan seklumā, gan lielā dziļumā. Domājamā pretinieka atomzemūdenes daudzviet nevarēs apgriezties, toties ar tādām zemūdenēm, kā "Lada", iespējams sekmīgi aizsargāt teritoriju."

Krievijas dīzeļzemūdenes jau sen ir atzītas par labākajām savā klasē. Sešas no tām strādā Melnās jūras flotē, vēl sešas tuvākajos gados nodos Klusā okeāna flotei – divas zemūdenes gatavojas doties uz pastāvīgo dienesta vietu. Par zemo trokšņa līmeni un nemanāmību NATO tās iedēvētas par "melnajiem caurumiem".

Taču "Lada" ir vēl klusāka. Pirmās zemūdenes "Sankt-Peterburg" izmēģinājumi parādīja: nemanāmības ziņā šis projekts daudzkārt pārspēj visas iepriekšējās dīzeļelektriskās zemūdenes.

6
Tagi:
krievu ierocis, Krievija
Pēc temata
Ballistisko raķešu "Bulava" starts no jaunākās zemūdenes "Vladimir Monomah" klāja
ASV Jūras spēku veterāns paskaidroja, ar ko draud cīņa ar Krievijas zemūdenēm
Jaudīgi kuģi, neredzamas zemūdenes un ātras raķetes: Krievija atzīmē JKF dienu
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Kņazs Vladimirs licis lietā zizli: Krievijas JKF izmēģina jauno zemūdeni
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

39
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

39
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

0
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

0
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī