Sieviete lidostā

Atgriezies, es visu… atgriezt "aizsabraukušos"

72
(atjaunots 09:41 02.04.2018)
Pāvels Kirillovs
Kā salīmēt kopā kā vāzi saplīsušu sirdi un atgriezt mīļoto cilvēku? Sieviešu žurnālos, protams, var atrast par šo tematu daudz noderīgu padomu. Un tiem latviešu ierēdņiem, kas sastāda reemigrācijas plānus, nebūtu lieki pašķirstīt primāros informācijas avotus.

Kāds uzvedības modelis mūsdienu dramatiskajā situācijā, kura kļuvusi par mīlas trijstūra "Latvija-iedzīvotāji-bagātās ES valstis" rezultātu, būtu vispiemērotākais Latvijai? Un kādu Latvijas varas iestādes patiesībā paņēmušas savās rokās?

Ak dievs, kāds vīrietis

Vispār, protams, ideāls variants, kad nozaudētais tavas iekāres priekšmets redz, kāds tu gudrs, dāsns, labestīgs un  uzmanīgs esi. Protams, tā nav visvieglākā pieeja, taču visefektīvākā. Lai izvairītos no depopulācijas, valstij ir jāparūpējas par savu iedzīvotāju labklājības izaugsmi, algu celšanos, medicīnisko pakalpojumu pieejamību, izglītības kvalitāti (tostarp, mazākumtautību valodā).

Cilvēkiem vairāk patīk konkrētums. Teiksim, ar saukli "Atgriezies, es visu piedošu" valsts varētu vienoties ar bankām par hipotēkas daļas segšanu tiem, kas nav spējīgs izdarīt to, strādājot Latvijā. Ļoti daudzi latvieši spiesti bija doties uz svešzemēm, lai apmaksātu hipotēku. Atcerieties, mūsu mīlētās skandināvu bankas pārdeva sērijveida dzīvokļus mikrorajonos par maksimālu cenu, savukārt, kad burbulis plīsa, un cenas nokrita trīs-četras reizes, lētticīgajiem klientiem bija jāvelk lencīte, izmaksājot savas dzīvesvietas pirmskrīzes vērtību plus procentus, kuri palielināja to vēl divas-divarpus reizes. Manas brāļameitas ģimene, lai pavilktu šo nastu, bija spiesta pārvākties uz Dublinu. Un tādu mūsu tautiešu, jādomā, ir simtiem un varbūt tūkstošiem.

Skatieties, kāds es jauks un skaists

Protams, pastāv kārdinājums rīkoties savādāk. Iztērēt sev mīļajam. Nopirkt jaunu spieķi un cepuri, mēteli un dārgu kostīmu un skaisti staigāt, lai bijusī tevi pamana un nožēlo to, ka pameta. Pa šādu ceļu iet arī tie, kam oficiāli uzticēts atgriezt klīstošos Latvijas dēlus un meitas. Viņiem vienkārši ir jāapgūst nauda. Kā jau tika ziņots, aizbraukušo latviešu informēšanai par to, ka dzimtenē viņus gaida un kādas lieliskas iespējas viņus šeit sagaida, kārtējo reizi piešķirta apaļa summa. Gandrīz 500 000 eiro. Turkļāt ceturtdaļmiljons paredzēts 15 konsultantu algām un administratīvajiem izdevumiem.

Tāds kavalieris, kā rāda dzīves pieredze, nav pārāk drošs. Kostīmiņš kā uzliets, taču par pusdienām maksā pati, un ja nu sanāks bērni, audzini viņus uz sava rēķina.

Skaidrs, ka ārzemēs apdzīvojušies latvieši ne vien netic šāda projekta efektivitātē, bet arī sašutuši par kārtējo līdzekļu izšķērdēšanu. Gluži kā Latvijas pašvaldību vadītāji, kuri nopietni runā par to, ka ir jācenšas apburt nevis tos, kuri jau ir aizbraukuši, bet gan tos, kuri vēl ir palikuši. Kuriem vēl ir kaut kādas ilūzijas, jeb, būsim atklāti, kuriem vienkārši slinkums kravāt čemodānus.

Es atdevu tev labākos dzīves gadus

Nereti, cenšoties atgriezt nozaudētās attiecības, ķeras klāt arī pie izmisīgiem līdzekļiem, piemēram, "es atdevu tev labākos dzīves gadus, un tu, nepateicīgā (nepateicīgais). Pameti mani brīdī, kad tu man biji visvairāk nepieciešama (nepieciešams)".

Pie šāda paņēmiena piesiet aizbraukušos pie Latvijas aicina žurnālists-militārpersona Atis Klimovičs avīzē Latvijas Avīze. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā tuvojošos Krievijas agresiju, steidzami ir divkārt jāpalielina Zemessardzes cīnītāju skaits, un varētu pat trīskārt. Un rezerves viņš piedāvā meklēt tieši tūkstošiem valsti pametušo jauno latviešu vidū.

"Kādēļ nepateikt viņiem, ka tagad vēlams kaut ko ziedot no sevis un dzimtenei? Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas nebūt nav sarežģīti, jo Zemessardzes pamatmācības kursus var iziet vasaras nometnē 20 dienu laikā, iztērējot vien trīs atvaļinājuma nedēļas," piedāvā autors.

Turklāt par sirdsapziņu un pienākumu bieži piedāvā atcerēties Latvijas augstskolu beidzējiem, pirmām kārtām medicīnas augstskolu beidzējiem.

Tak netiec tu nevienam

Vispār, protams, kārdinājums likt mīlēt dzimteni pavēles kārtā, upurējot personīgās intereses, vienmēr paliek liels. Dzimteni pametušo latviešu atgriešanas recepte ir līdz žāvām vienkārša, un to nesen pastāstīja mūsu valsts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: alga 1000 eiro uz rokām. Nu par tūkstoti viņš varbūt mazliet pārspīlēja. Taču par 1,5-2 tūkstošiem atgriezt mīlestību pret dzimto valsti būtu pilnībā reāli. Nereāli ir cits. Nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar šādu algu. Izeja viena. To vēsturē izmantojuši ne vienu reizi vien. Nereti stāsti par to, kā kārdinājuma priekšmetu tur piesietu vai ieslodzījumā. Protams, Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras viens no galvenajiem statūtiem ir brīvas darba spēka pārvietošanās princips. Un kapitāla. Darba spēkam tas, neapšaubāmi, ir labi. Savukārt ne tika bagātai valstij… Jo nebūs konkurētspējīga atalgojuma darba spēka, nebūs arī kapitāla.

Bagāžas iekraušana lidmašīnā
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Cerēsim, ka nevienam nekad neienāks prātā uzbūvēt apkārt valstij drāts žogu un likt cilvēkiem strādāt bez maksas. Kā rāda vēsture, šāda darba organizēšanas forma ir ārkārtīgi neefektīva, neskatoties uz šķietamo izdevīgumu. Nevar piespiest mīlēt.

Taču, ja atmet malā visus sentimentus, tad uzvedības modelis, kuru sev izvēlējusies oficiālā Latvija attiecībā pret aizbraukušajiem tautiešiem, ir parasta un barga kā pati dzīve: "Prom no acīm — ārā no sirds".

Un pasakiet tad, lūdzu, kādēļ varas iestādēm vēlēties savu viesstrādnieku atgriešanos, ja tagad viņiem nav jātērē līdzekļus no sociālā budžeta, turklāt viņi vēl arī naudu sūta uz dzimteni, tādējādi ieguldot ievērojamu kapitālu valsts IKP. Saskaņā ar dažādiem vērtējumiem, pa 600-700 miljoniem. Viss pareizi. Kas pametis, tas arī maksā alimentus.    

72
Pēc temata
Bēgļi sāk atgriezties Latvijā
Krievijas iedzīvotāji interesējas par emigrāciju uz Latviju
No verdzības Lielbritānijā atbrīvotie atteikušies atgriezties Latvijā
Latvijas armija aicina emigrantus "stāties ierindā"