Policijas darbinieki Solsberijā

Ja nu Krievija nav vainojama par uzbrukumu Solsberijā?

162
(atjaunots 10:41 30.03.2018)
Kopš 4. marta Krievijas militārās izlūkošanas bijušais pulkvedis Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija ir komā pēc atentāta, kurā izmantots ārkārtīgi spēcīgs neirotoksīns.

Sergejs Skripaļs par 100 000 dolāru nodevis britu izlūkošanas dienestam MI6 Krievijas aģentus. Krievijas tiesa viņam piesprieda 13 gadus ilgu cietumsodu, taču 2010. gadā viņš tika iekļauts spiegu apmaiņas programmā un kopš 2010. gada dzīvoja pieticīgā mājā Anglijas dienvidos, stāsta franču interneta resurss Agora Vox, tekstu krievu valodā tulkoja InoSMI.

Lielbritānijas valdība nekavējoties paziņoja, ka Krievija, ļoti iespējams, saistīta ar atentātu, kaut gan policijas izmeklēšana tobrīd pat nav īsti sākusies. Argumentu vietā izskanēja apgalvojums, ka citu variantu neesot. Terēza Meja pieprasīja paskaidrojumus Krievijas valdībai.

Nesakritības

Neirotoksīns tika ātri identificēts, taču patlaban, trīs nedēļas vēlāk, mēs joprojām nezinām, ar ko tieši tika saindēti Sergejs un Jūlija Skripaļi.

Ja atmetīsim pie malas versiju, ka Krievijas specdienestu aģenti ir idioti, grūti iedomāties, ka viņi varētu atstāt tik pamanāmas pēdas, izmantojot Padomju Savienībā izstrādātu vielu, kuras sastāvs vairs nemaz nav noslēpums, jo programmas "Novičok" dalībnieks, zinātnieks Vils Mirzajanovs, emigrējis uz ASV un publicējis tās formulu savā grāmatā.

Turklāt ASV un Uzbekistāna strādāja ar šo vielu 90. gados. Rūpnīca, kura nodarbojās ar "Novičok" tipa toksīnu ražošanu, atradās Uzbekistānas pilsētā Nukusā un tika slēgta ar ASV dalību. Proti, Krievija nemelo, paziņojot, ka nekad nav ražojusi šo vielu. Tā ir pirmā nesakritība.

Tālāk: ja Lielbritānijai bija padomju "Novičok" paraugs, tai bija jāpaziņo par to Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW), kas tā arī netika izdarīts. Turklāt militārā laboratorijā Porton Down, kurā strādā ap 3 000 darbinieku un kas atrodas dažu kilometru attālumā no Solsberijas (sakritība?), apgalvo, ka viņiem tas nekad neesot bijis. Kā tādā gadījumā var apgalvot, ka izmantotā viela tika ražota Krievijā?

Ja Lielbritānija sintezējusi "Novičok" Porton Down laboratorijā, no tā izriet, ka briti paši var to saražot. Šis aspekts ir ļoti svarīgs tālākajos apsvērumos.

Vēl viena nesakritība attiecas uz negadījuma datumu: nedēļu pirms prezidenta vēlēšanām un trīs mēnešus pirms pasaules čempionāta futbolā, kas notiks Krievijā un kuram ir liela nozīme. Šāds skandāls nomelno Krievijas reputāciju brīdī, kad anglosakšu bloks meklē dažādus ieganstus apvainojumiem. Pēc Ļitviņenko lietas Maskavai jāsaprot, ka šāda veida akcijas rīko, lai maksimāli kaitētu Krievijai.

Ceturtā nesakritība attiecas uz motīvu. Nogalināt cilvēku, kurš nekādi neapdraudēja Krieviju un tika notiesāts vien uz 13 gadiem, — tas ir tīrais absurds. Pie tam vēl Skripaļs tika iekļauts spiegu apmaiņas programmā, un, pieņemot, ka viena valsts sāks nogalināt atbrīvotus ieslodzītos, var gaidīt, ka citas izturētos tāpat. Tas pilnīgi neatbilst Putina filozofijai, kurš vienmēr ir ārkārtīgi piesardzīgs un dara visu, lai bez vajadzības nesaasinātu diplomātiskās attiecības ar Rietumiem.

Jūlija Skripaļa

No paša sākuma tas man bija nesaprotams. Nodevēja sodīšana, lai iebiedētu citus — to vēl varētu saprast, taču vienlaikus noslepkavot viņa meitu, kam ar to visu nav nekāda sakara — tas jau pavisam nenormāli. Kāpēc jānogalina Sergejs Skripaļs brīdī, kad ieradās viņa meita, lai arī viņa ciestu uzbrukumā?

Man nāk prātā tikai viens ticams izskaidrojums: tēvs pastāstījis Jūlijai kādu informāciju, un viņa arī bija jāapklusina. Tādā gadījumā viņa traucēja nevis krievu, bet britu specdienestiem.

Ilgas pēc mājām

Kā izriet no 15. marta Paris Match reportāžas, Sergejs Skripaļs mierīgi un vientulīgi dzīvoja ārpus vietējās sabiedrības.

66 gadus vecais vīrietis uzskatīja sevi par PSRS patriotu un noteikti domājis par to, kādā virzienā iet viņa dzīve. Viņš laikam ar skumjām atcerējās laikus, kad dzīvoja Maskavā, savā ģimenē.

2012. gadā bijušais pulkvedis ilgi runājās pa telefonu ar Krievijā palikušo bērnības draugu Vladimiru Timoškovu. Pastāstīja, ka nožēlo izdarīto un ka viņam ir grūti dzīvot tālu no bērniem, mātes (viņa ir ļoti slima), brāļiem un citiem tuviniekiem. Pēc Skripaļa teiktā, viņš esot uzrakstījis vēstuli Vladimiram Putinam, lūdzot piedošanu un iespēju atgriezties dzimtenē. Par to ziņoja BBC.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs noliedza, ka vēstule būtu saņemta, taču tas nenozīmē, ka tā netika nosūtīta. Tas liecina, ka Vladimirs Putins vai nu nav saņēmis vēstuli, vai nu negrib atzīt kādu taktisko apsvērumu dēļ.

Pašlaik 2018. gadā, 13 gadus pēc aizturēšanas, Sergejs Skripaļs droši vien domāja: ja viņš būtu palicis cietumā, tagad jau būtu samaksājis visus parādus, un varētu mierīgi dzīvot savā dzimtenē.

Iespējams, viņš spēra jaunus soļus, lai atgrieztos Krievijā ar Jūlijas palīdzību. Par to tā vai citādi kļuvis zināms amerikāņu un britu specdienestiem. Varbūt no kādas rietumvalsts vēstniecības Maskavā. Jūlijas līgavaiņa māte neatbalstīja dēla kāzas ar nodevēja meitu. Viņa ieņem augstu amatu Krievijā, un, ja Jūlija izstāstīja visu savam līgavainim, šī informācija varēja nonākt arī nākamās vīramātes ausīs. Vai varētu būt tā, ka viņa slepeni informējusi ASV vai Lielbritānijas vēstniecību?

Kāpēc nogalināt Skripaļu?

Sergejs Skipaļs parakstīja atzīšanos, un pēc prāvas nekādu labumu vairs nest nevarēja. Tas pats attiecas arī uz britiem: tie nevarēja saņemt no viņa nekādu jaunu informāciju. Lai nu kā, taču laikā, kad viņš dzīvoja Anglijā, pie viņa noteikti griezās MI6, lai piedalītos organizētu operācijas vai saņemtu konsultācijas.

Piemēram, viņam bija cieši sakari ar bijušo MI6 aģentu Kristoferu Stilu (Christopher Steele), kurš saņēmis naudu no ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vai viņas fonda, lai sameklētu kompromitējušu informāciju par toreizējo prezidenta kandidātu Donaldu Trampu. Par to var palasīt britu laikrakstā The Telegraph.

Ja Skripaļs atgrieztos dzimtenē, viņš varētu nodot interesantas ziņas Krievijas specdienestiem. Arī tas varētu būt pietiekams iemesls Skripaļa un viņa meitas slepkavībai, kura noteikti zināja pārāk daudz.

Beidzot mums ir ticams paskaidrojums atentātam pret Jūliju, turklāt šajā gadījumā runa nav par Krievijas aģentiem. Šajā posmā es nevaru nepieminēt Krievijas disidentu Borisu Berezovski, kurš, ja baumas ir patiesas, arī lūdzis piedošanu un izteicis vēlēšanos atgriezties.

Neirotoksīna izcelsme

Hipotēze par to, ka Jūlija to piegādājusi savā bagāžā, nav pat kritikas vērta. Vai varat iedomāties, ka FDD varētu pieļaut veselas lidmašīnas saindēšanās risku viena bijušā pulkveža – nodevēja dēļ, kurš pat vairs neapdraudēja valsti? Protams, ne, pat ja operācijā iesaistīti bezatbildīgākie aģenti. 

Viela varēja nokļūt Lielbritānijā diplomātiskajā bagāžā, taču glabāt toksīnu vēstniecībā ir milzīgs risks. Turklāt, lai to pielietotu, vajadzētu sūtīt speciālistus, kas nepaliktu nepamanīts. Tādējādi maz ticams, kas "Novičok" tika piegādāts no Krievijas.

Pie tam krieviem nāktos sintezēt jaunu toksīnu, jo padomju laiku krājumi neglabājas Krievijas teritorijā. Tas šķiet maz ticams, jo tolaik viņi nodarbojās ar PSRS ķīmisko ieroču krājumu likvidāciju OPCW uzraudzībā.

Lielbritānija varētu iegūt "Novičok" paraugu, kad amerikāņi likvidēja rūpnīcu Nukusā 1990. gados. Nav zināms, vai tas notika OPCW uzraudzībā vai nē. Nav izslēgts, ka varētu tikt pielietots Rietumos saražotais "Novičok", jo tā formula ir zināma, un to var sintezēt daudzas laboratorijas. Turklāt, atsakoties sniegt Krievijai paraugu (kas ir saistību pārkāpums), Lielbritānijas valdība neļauj tai attaisnoties.

Noslēgums

Lai ko stāstītu Terēza Meja, pastāv arī citas pēdas, ne tikai Krievija vien. Ja Krievijas izlūkdienesti ir spējīgi izdarīt tādu noziegumu, tas pats attiecas uz britu, amerikāņu un franču specdienestiem.

Nav vērts cerēt, ka Sergejs un Jūlija atveseļosies. Viņu nervu funkcijas ir iznīcinātas, un pret šo vielu nav pretindes, kā parasta toksīna gadījumā. Viņi joprojām ir dzīvi, tikai pateicoties intensīvajai terapijai un medicīniskai aparatūrai, piemēram, mākslīgās elpošanas aparātiem. Viņi nekad vairs nevarēs pastāstīt par notikušo un apliecināt Sergeja vēlmi atgriezties Krievijā.

Terēza Meja ir pārāk aizrāvusies savās apsūdzībās un vairs nevar atkāpties. Ja šajā rakstā izvirzītā hipotēze ir pareiza, protams, personīgi viņa nebija pasūtītāja, bet uzticējās dienestu atskaitēm. Šādus lēmumus parasti pieņem zemākā, piemēram, iekšlietu vai specdienestu vadības līmenī. Nav grūti iedomāties, kā iekšēja izmeklēšana šīs hipotēzes apstiprinājumam ir neiespējama, jo Lielbritānija līdz ar to varētu apdraudēt savu drošību.

Borisa Džonsona (Boris Johnson) izlēcieni ir vienkārši smieklīgi. Viņš izmanto šo situāciju, lai ļautu vaļu savai patoloģiskajai rusofobijai, taču, pazīstot šo personāžu, var droši apgalvot, ka viņš ir pēdējais, kuru informē britu specdienesti.

Krievija arī sākusi izmeklēšanu. Ja Sergejs Skripaļs vai viņa meita ir kaut ko darījuši, lai viņš varētu atgriezties valstī, informācija par to būs uz Putina galda, kurš pieņems lēmumu, kā to labāk izmantot. Kā vienmēr, viņš atstās pretiniekam (parasti viņš to sauc par "partneri") atvērtās durvis, lai tas varētu iziet, saglabājot pašcieņu.

162
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
Terēza Meja apsūdzējusi Krieviju par uzbrukumu Sergejam Skripaļam
Latvija nosodīja Sergeja Skripaļa noindēšanu un atbalstīja Lielbritāniju
Le Monde: eksperti apšauba Krievijas sakarus ar Skripaļa saindēšanu
Nomierinājušies: Londona gatava sadarboties ar Krieviju "Skripaļa lietā"
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

27
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

27
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis
Rīgas brīvosta, foto no arhīva

No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā

26
(atjaunots 22:55 30.11.2020)
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Starp daudziem nopietniem un konstruktīviem jautājumiem, kas jau sen pārtapuši politisko spekulāciju objektos, ievērojamu vietu ieņem Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm.

Viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir dežūroptimisma pilna un ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta VĻKJS komitejas sekretāram raksturīgo entuziasmu skaidro skatītājiem, ka tas ir tikai nokdauns, nevis nokauts. Runa ir par Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Otra puse, Krievijas eksperti, arī virkne zinātnieku jau ilgus gadus norāda, ka Latvijas tranzīta nāve ir neizbēgama un notiks nākamajā dienā plkst. 11:59 pēc Viduseiropas laika. Tomēr postpadomju (kravu) tranzīts, nevis politiskais tranzīts, velkas jau trešo gadu desmitu.

Atzīmēsim arī to, ka tranzīta jomā strādājošie daudz mazāk spriež par savas nozares problēmām un perspektīvām, nekā politiskie eksperti. Taču pat viņu retos izteikumus būtu vērts uzklausīt.

Pirmkārt, transporta sistēma ir viens no ekonomiku veidojošiem faktoriem. Lieli transporta infrastruktūras projekti nozīmē tūkstošiem darba vietu. Viena darba vieta transporta jomā rada vismaz divas darba vietas apkalpošanas jomā. Attīstītāka infrastruktūra piesaista citas ekonomikas nozares, pirmkārt, rūpniecību. Lauksaimniecībai attīstīta infrastruktūra nozīme izmaksu samazināšanu. Transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir ekonomiskās attīstības līmeņa universāls rādītājs. Iekšzemes un starptautisko transporta koridoru esamība nozīmē reģiona integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā.

Otrkārt, tranzīts nozīmē ilgtermiņa līgumus un investīcijas. Nav nemaz tik vienkārši izstrādāt tranzītu.

Treškārt, runa nav par vienu nozari, bet par kompleksu. Tieši tāpēc nav konstruktīvi strīdi par to, kādu daļu no IKP veido tranzīta ieguldījums. Vai jāiekļauj tranzīta norēķinos transporta nozares? Kā iekļaut saistītās nozares? Cik "dziļi" analizēt tranzīta lejupslīdes ietekmi?

Ceturtkārt, tranzīts nevar pastāvēt ārpus pasaules ekonomikas un pasaules politikas. Tranzīta kritumu caur konkrētu ostu var izraisīt dažādi iemesli - no makroekonomiskas kopējās lejupslīdes līdz divpusējo attiecību "atdzišanai".

Piektkārt, par tranzīta nozīmi Baltijas valstu ekonomikā vienmēr ritējušas garas diskusijas, taču skaidrs ir tas, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā šī ekonomikas sektora daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem faktiski sasniedza 20% no IKP. Atzīmēsim, ka tas ir "pliks" skaitlis – pieskaitot klāt transporta kompleksu, tas būtu vēl augstāks. Baltijas iestāšanās ES varēja veicināt tirdzniecības arī tranzīta attīstību, taču cerības nav attaisnojušās.

Kā Rīga "nodeva" tranzītu

Viena no garākājām valsts Eiropas centra maģistrālēm bija ceļš Rīga – Caricina (1871. g.). Citiem vārdiem sakot, tas, kas izraisa Latvijas vadības dīvainās emocijas, saistīts nevis ar Vladimira Putina politiskajiem lēmumiem, bet ar cara Aleksandra II ekonomisko politiku. "Pastiprināta dzelzceļu būvniecība izraisīja strauju Baltijas ostu importa un eksporta tirdzniecības attīstību, kas savukārt ievērojami paplašināja Baltijas ekonomiskos sakarus ar citām Krievijas impērijas daļām. Baltijas ostas ieņēma ievērojamu vietu Krievijas ārējā tirdzniecībā… 1901. gadā Rīgas osta tirdzniecības apgrozījuma summas ziņā jau ieņēma pirmo vietu starp Krievijas ostām." Šajā "pakāpē" Rīga, Ventspils un Liepāja sagaidīja arī PSRS sabrukumu. 90. gadi sniedza Latvijai iespēju izmantot peļņu no tranzīta un blakussektoriem.

Krievija ņēma vērā, ka tranzīta pakalpojumu tirgu Baltijas austrumu daļā jau sen nosaka mūsu eksporta un importa iespējas un transporta stratēģija. Sākotnēji tika pieņemti divi infrastruktūras attīstības stratēģijas varianti. Pirmais — jau esošās Baltijā infrastruktūras izmantošana, tās paplašināšana un rekonstrukcija, palielinot kravu plūsmu. Otrais — "Krievijas ostu un transporta neatkarības" veicināšana, intensīvi būvējot savas ostas un transporta sistēmas. Galu galā tika izraudzīts kompromiss starp pirmo un otro variantu.

Kravu tranzīta transporta un tehnoloģiskā nodrošinājuma starpnozaru programmu caur Somu līča piekrastes teritorijām izstrādāja Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrācijas, un tā tika pieņemta saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu "Par kravu tranzīta nodrošināšanu caur Somu līča piekrastes teritorijām", kas tika pieņemts 06.06.97. un "Par Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas pasākumiem", kas tika pieņemts 03.12.92. Turklāt Sanktpēterburgas mērijā un Ļeņingradas apgabala administrācijā darbs šajā virzienā norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam.

Bet pēc tam Latvija sāka demonstratīvi politizēt un ierobežot tranzītu. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs atzīmēja: "Latvijas vadības pasivitāti šajā jomā var izskaidrot ar to, ka ekonomiski pamatots tranzīta ceļu attīstības potenciāls ir saistīts ar Krieviju, un tas nesaskaņojas ar "mazās valsts" aizsardzības stratēģiju pret "ārējiem draudiem" ar NATO un ES palīdzību."

2008. gadā intervijā Latvijas Televīzijai ārlietu ministrs, tagadējais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Krievijas vēlmai ierobežot tranzītu nav nekāda politiskā pamata, tā ir balstīta tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Vēstnieka kungs, ar nožēlu daru jums zināmu, ka šodien Krievijas vēlmēm un lēmumiem ir politisks pamats. Krievijā jebkuru tirdzniecības saišu uzturēšana ar Latviju tiks izskatīta tieši tāpat, kā tas notiek Latvijā — ņemot vērā nacionālās drošības risku.

2020. gada 11. martā Riekstiņš uzstājās Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Latvijas – Krievijas biznesa foruma ietvaros. Vēstnieks ilgi smaidīja daļēji nejauši sanākušajai auditorijai un stāstīja, kādas priekšrocības dāvā tranzīts caur Latviju. Taču zālē vairs nebija tādu cilvēku, kuri pieņem ekonomiskos un politiskos lēmumus tranzīta jomā. Tāpēc nevienu nepārsteidza statistikas dati, ko publicējusi Latvijas Satiksmes ministrija: 10 mēnešu laikā Latvijas ostās pārkrauti 37,298 miljoni tonnu kravu – par 29,5% mazāk nekā attiecīgajā 2019. gada periodā. Process sācies, kā teica Mihails Gorbačovs.

26
Tagi:
Māris Riekstiņš, Krievija, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Puškovs: kravas Latvijai lai pameklē kara kurinātājs Rinkēvičs
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi