Policijas darbinieki Solsberijā

Ja nu Krievija nav vainojama par uzbrukumu Solsberijā?

163
(atjaunots 10:41 30.03.2018)
Kopš 4. marta Krievijas militārās izlūkošanas bijušais pulkvedis Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija ir komā pēc atentāta, kurā izmantots ārkārtīgi spēcīgs neirotoksīns.

Sergejs Skripaļs par 100 000 dolāru nodevis britu izlūkošanas dienestam MI6 Krievijas aģentus. Krievijas tiesa viņam piesprieda 13 gadus ilgu cietumsodu, taču 2010. gadā viņš tika iekļauts spiegu apmaiņas programmā un kopš 2010. gada dzīvoja pieticīgā mājā Anglijas dienvidos, stāsta franču interneta resurss Agora Vox, tekstu krievu valodā tulkoja InoSMI.

Lielbritānijas valdība nekavējoties paziņoja, ka Krievija, ļoti iespējams, saistīta ar atentātu, kaut gan policijas izmeklēšana tobrīd pat nav īsti sākusies. Argumentu vietā izskanēja apgalvojums, ka citu variantu neesot. Terēza Meja pieprasīja paskaidrojumus Krievijas valdībai.

Nesakritības

Neirotoksīns tika ātri identificēts, taču patlaban, trīs nedēļas vēlāk, mēs joprojām nezinām, ar ko tieši tika saindēti Sergejs un Jūlija Skripaļi.

Ja atmetīsim pie malas versiju, ka Krievijas specdienestu aģenti ir idioti, grūti iedomāties, ka viņi varētu atstāt tik pamanāmas pēdas, izmantojot Padomju Savienībā izstrādātu vielu, kuras sastāvs vairs nemaz nav noslēpums, jo programmas "Novičok" dalībnieks, zinātnieks Vils Mirzajanovs, emigrējis uz ASV un publicējis tās formulu savā grāmatā.

Turklāt ASV un Uzbekistāna strādāja ar šo vielu 90. gados. Rūpnīca, kura nodarbojās ar "Novičok" tipa toksīnu ražošanu, atradās Uzbekistānas pilsētā Nukusā un tika slēgta ar ASV dalību. Proti, Krievija nemelo, paziņojot, ka nekad nav ražojusi šo vielu. Tā ir pirmā nesakritība.

Tālāk: ja Lielbritānijai bija padomju "Novičok" paraugs, tai bija jāpaziņo par to Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW), kas tā arī netika izdarīts. Turklāt militārā laboratorijā Porton Down, kurā strādā ap 3 000 darbinieku un kas atrodas dažu kilometru attālumā no Solsberijas (sakritība?), apgalvo, ka viņiem tas nekad neesot bijis. Kā tādā gadījumā var apgalvot, ka izmantotā viela tika ražota Krievijā?

Ja Lielbritānija sintezējusi "Novičok" Porton Down laboratorijā, no tā izriet, ka briti paši var to saražot. Šis aspekts ir ļoti svarīgs tālākajos apsvērumos.

Vēl viena nesakritība attiecas uz negadījuma datumu: nedēļu pirms prezidenta vēlēšanām un trīs mēnešus pirms pasaules čempionāta futbolā, kas notiks Krievijā un kuram ir liela nozīme. Šāds skandāls nomelno Krievijas reputāciju brīdī, kad anglosakšu bloks meklē dažādus ieganstus apvainojumiem. Pēc Ļitviņenko lietas Maskavai jāsaprot, ka šāda veida akcijas rīko, lai maksimāli kaitētu Krievijai.

Ceturtā nesakritība attiecas uz motīvu. Nogalināt cilvēku, kurš nekādi neapdraudēja Krieviju un tika notiesāts vien uz 13 gadiem, — tas ir tīrais absurds. Pie tam vēl Skripaļs tika iekļauts spiegu apmaiņas programmā, un, pieņemot, ka viena valsts sāks nogalināt atbrīvotus ieslodzītos, var gaidīt, ka citas izturētos tāpat. Tas pilnīgi neatbilst Putina filozofijai, kurš vienmēr ir ārkārtīgi piesardzīgs un dara visu, lai bez vajadzības nesaasinātu diplomātiskās attiecības ar Rietumiem.

Jūlija Skripaļa

No paša sākuma tas man bija nesaprotams. Nodevēja sodīšana, lai iebiedētu citus — to vēl varētu saprast, taču vienlaikus noslepkavot viņa meitu, kam ar to visu nav nekāda sakara — tas jau pavisam nenormāli. Kāpēc jānogalina Sergejs Skripaļs brīdī, kad ieradās viņa meita, lai arī viņa ciestu uzbrukumā?

Man nāk prātā tikai viens ticams izskaidrojums: tēvs pastāstījis Jūlijai kādu informāciju, un viņa arī bija jāapklusina. Tādā gadījumā viņa traucēja nevis krievu, bet britu specdienestiem.

Ilgas pēc mājām

Kā izriet no 15. marta Paris Match reportāžas, Sergejs Skripaļs mierīgi un vientulīgi dzīvoja ārpus vietējās sabiedrības.

66 gadus vecais vīrietis uzskatīja sevi par PSRS patriotu un noteikti domājis par to, kādā virzienā iet viņa dzīve. Viņš laikam ar skumjām atcerējās laikus, kad dzīvoja Maskavā, savā ģimenē.

2012. gadā bijušais pulkvedis ilgi runājās pa telefonu ar Krievijā palikušo bērnības draugu Vladimiru Timoškovu. Pastāstīja, ka nožēlo izdarīto un ka viņam ir grūti dzīvot tālu no bērniem, mātes (viņa ir ļoti slima), brāļiem un citiem tuviniekiem. Pēc Skripaļa teiktā, viņš esot uzrakstījis vēstuli Vladimiram Putinam, lūdzot piedošanu un iespēju atgriezties dzimtenē. Par to ziņoja BBC.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs noliedza, ka vēstule būtu saņemta, taču tas nenozīmē, ka tā netika nosūtīta. Tas liecina, ka Vladimirs Putins vai nu nav saņēmis vēstuli, vai nu negrib atzīt kādu taktisko apsvērumu dēļ.

Pašlaik 2018. gadā, 13 gadus pēc aizturēšanas, Sergejs Skripaļs droši vien domāja: ja viņš būtu palicis cietumā, tagad jau būtu samaksājis visus parādus, un varētu mierīgi dzīvot savā dzimtenē.

Iespējams, viņš spēra jaunus soļus, lai atgrieztos Krievijā ar Jūlijas palīdzību. Par to tā vai citādi kļuvis zināms amerikāņu un britu specdienestiem. Varbūt no kādas rietumvalsts vēstniecības Maskavā. Jūlijas līgavaiņa māte neatbalstīja dēla kāzas ar nodevēja meitu. Viņa ieņem augstu amatu Krievijā, un, ja Jūlija izstāstīja visu savam līgavainim, šī informācija varēja nonākt arī nākamās vīramātes ausīs. Vai varētu būt tā, ka viņa slepeni informējusi ASV vai Lielbritānijas vēstniecību?

Kāpēc nogalināt Skripaļu?

Sergejs Skipaļs parakstīja atzīšanos, un pēc prāvas nekādu labumu vairs nest nevarēja. Tas pats attiecas arī uz britiem: tie nevarēja saņemt no viņa nekādu jaunu informāciju. Lai nu kā, taču laikā, kad viņš dzīvoja Anglijā, pie viņa noteikti griezās MI6, lai piedalītos organizētu operācijas vai saņemtu konsultācijas.

Piemēram, viņam bija cieši sakari ar bijušo MI6 aģentu Kristoferu Stilu (Christopher Steele), kurš saņēmis naudu no ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vai viņas fonda, lai sameklētu kompromitējušu informāciju par toreizējo prezidenta kandidātu Donaldu Trampu. Par to var palasīt britu laikrakstā The Telegraph.

Ja Skripaļs atgrieztos dzimtenē, viņš varētu nodot interesantas ziņas Krievijas specdienestiem. Arī tas varētu būt pietiekams iemesls Skripaļa un viņa meitas slepkavībai, kura noteikti zināja pārāk daudz.

Beidzot mums ir ticams paskaidrojums atentātam pret Jūliju, turklāt šajā gadījumā runa nav par Krievijas aģentiem. Šajā posmā es nevaru nepieminēt Krievijas disidentu Borisu Berezovski, kurš, ja baumas ir patiesas, arī lūdzis piedošanu un izteicis vēlēšanos atgriezties.

Neirotoksīna izcelsme

Hipotēze par to, ka Jūlija to piegādājusi savā bagāžā, nav pat kritikas vērta. Vai varat iedomāties, ka FDD varētu pieļaut veselas lidmašīnas saindēšanās risku viena bijušā pulkveža – nodevēja dēļ, kurš pat vairs neapdraudēja valsti? Protams, ne, pat ja operācijā iesaistīti bezatbildīgākie aģenti. 

Viela varēja nokļūt Lielbritānijā diplomātiskajā bagāžā, taču glabāt toksīnu vēstniecībā ir milzīgs risks. Turklāt, lai to pielietotu, vajadzētu sūtīt speciālistus, kas nepaliktu nepamanīts. Tādējādi maz ticams, kas "Novičok" tika piegādāts no Krievijas.

Pie tam krieviem nāktos sintezēt jaunu toksīnu, jo padomju laiku krājumi neglabājas Krievijas teritorijā. Tas šķiet maz ticams, jo tolaik viņi nodarbojās ar PSRS ķīmisko ieroču krājumu likvidāciju OPCW uzraudzībā.

Lielbritānija varētu iegūt "Novičok" paraugu, kad amerikāņi likvidēja rūpnīcu Nukusā 1990. gados. Nav zināms, vai tas notika OPCW uzraudzībā vai nē. Nav izslēgts, ka varētu tikt pielietots Rietumos saražotais "Novičok", jo tā formula ir zināma, un to var sintezēt daudzas laboratorijas. Turklāt, atsakoties sniegt Krievijai paraugu (kas ir saistību pārkāpums), Lielbritānijas valdība neļauj tai attaisnoties.

Noslēgums

Lai ko stāstītu Terēza Meja, pastāv arī citas pēdas, ne tikai Krievija vien. Ja Krievijas izlūkdienesti ir spējīgi izdarīt tādu noziegumu, tas pats attiecas uz britu, amerikāņu un franču specdienestiem.

Nav vērts cerēt, ka Sergejs un Jūlija atveseļosies. Viņu nervu funkcijas ir iznīcinātas, un pret šo vielu nav pretindes, kā parasta toksīna gadījumā. Viņi joprojām ir dzīvi, tikai pateicoties intensīvajai terapijai un medicīniskai aparatūrai, piemēram, mākslīgās elpošanas aparātiem. Viņi nekad vairs nevarēs pastāstīt par notikušo un apliecināt Sergeja vēlmi atgriezties Krievijā.

Terēza Meja ir pārāk aizrāvusies savās apsūdzībās un vairs nevar atkāpties. Ja šajā rakstā izvirzītā hipotēze ir pareiza, protams, personīgi viņa nebija pasūtītāja, bet uzticējās dienestu atskaitēm. Šādus lēmumus parasti pieņem zemākā, piemēram, iekšlietu vai specdienestu vadības līmenī. Nav grūti iedomāties, kā iekšēja izmeklēšana šīs hipotēzes apstiprinājumam ir neiespējama, jo Lielbritānija līdz ar to varētu apdraudēt savu drošību.

Borisa Džonsona (Boris Johnson) izlēcieni ir vienkārši smieklīgi. Viņš izmanto šo situāciju, lai ļautu vaļu savai patoloģiskajai rusofobijai, taču, pazīstot šo personāžu, var droši apgalvot, ka viņš ir pēdējais, kuru informē britu specdienesti.

Krievija arī sākusi izmeklēšanu. Ja Sergejs Skripaļs vai viņa meita ir kaut ko darījuši, lai viņš varētu atgriezties valstī, informācija par to būs uz Putina galda, kurš pieņems lēmumu, kā to labāk izmantot. Kā vienmēr, viņš atstās pretiniekam (parasti viņš to sauc par "partneri") atvērtās durvis, lai tas varētu iziet, saglabājot pašcieņu.

163
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
Terēza Meja apsūdzējusi Krieviju par uzbrukumu Sergejam Skripaļam
Latvija nosodīja Sergeja Skripaļa noindēšanu un atbalstīja Lielbritāniju
Le Monde: eksperti apšauba Krievijas sakarus ar Skripaļa saindēšanu
Nomierinājušies: Londona gatava sadarboties ar Krieviju "Skripaļa lietā"
Jurijs Gagarins, foto no arhīva

"Noāvās un iekāpa kuģī": Gagarina lidojums atmiņās

17
(atjaunots 17:58 12.04.2021)
Pirms 60 gadiem Kazahstānas stepēs nevienam nezināmā slepenā poligonā visi komandcentrā esošie aizturēja elpu: viņi klausījās Jurija Gagarina sarunas ar vadību.

Stundu un četrdesmit septiņas minūtes vēlāk kosmonauts piezemējās netālu no Smelovkas ciema Saratovas apgabalā. Marija Semjonova portālā RIA Novosti apkopoja laikabiedru atmiņas par vēsturisko dienu.

"Bet blakustelpā – 15 kareivji"

1955. gadā mazā, Kazahstānas stepēs iegrimušajā Tjuratamas stacijā parādījās celtnieki. Dažus gadus vēlāk te slējās  Ļeņinskas ciems, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

Te parādījās pirmais kosmodroms pasaulē, no kura 1961. gada 12. aprīlī startēja "Vostok 1".

"Pilsētas kā tādas nebija. Štābs, kinoteātris un ēdnīca – barakās. Vienīgā akmens ēka – kazarma karavīriem. To iedēvēja par Kazanskas staciju – tur valdīja tāda pati šaurība. Viss bija slepens, pilsētu iejoza dzeloņstieples," stāstīja inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs, kurš poligonā strādāja no 1957. gada.

Baikonura veterāns Viktors Kuļepetovs atceras, ka pa pilsētu nevarēja iziet ar fotoaparātu. Fotografēt varēja tikai mājās, ģimenes svētkos. Viktors netālu no poligona dzīvoja kopš 10 gadu vecuma, kad viņa tēvs atveda šurp ģimeni no Novgorodas apgabala.

Площадь В. И. Ленина в Звездограде (неофициальное название поселка Ленинского, ныне город Байконур).
© Sputnik / Александр Моклецов
Ļeņina laukums Ļeņinskas ciemā, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

"Vienā istabā – piecpadsmit kareivji, otrā, mazākā – mēs: trīs bērni un vecāki. Jaunākā māsa bija pavisam maza. Dzīve nebija vienkārša, pat bez ledusskapjiem. Celtnieki rada bedres upes krastā, ielādēja ledu, noklāja ar niedrēm vai zāģu skaidām un visu glabāja tur," atcerējās Kuļepetovs.

Pirms Gagarina

Anatolijs Koreškovs turpina: 1957. gada sākumā poligonā ieradās izmēģinātāji, izvērsa virszemes iekārtas. Pavasarī pa dzelzceļu atveda pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7 (uz tās pamata radīja nesējraķeti "Vostok").

Maijā bija pirmais starts, neveiksmīgs, izcēlās ugunsgrēks, raķete nokrita. Koreškovs piedalījās arī nākamajā – jau sekmīgajā startā augustā, un pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa izvešanā.

© Sputnik / РИА Новости
Mediķi izceļ suņus no ģeofiziskās raķetes priekšdaļas kabīnes piezemēšanās vietā

"Labi atceros dienu, kad izdzirdu: gatavojas cilvēka starts kosmosā. 1960. gada janvārī atveda kuģi, un pēc tā konstrukcijas un gabarītiem mēs visu sapratām. Pirmkārt, tam bija bremžu dzinēji, tātad plānota atgriešanās uz Zemes. Otrkārt, iekšā strādāja termiskās regulēšanas sistēma, kas uzturēja 20 grādu temperatūru. Slēdzieni vienkārši. Pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi. 1960. gadā palaidām četrus kuģus ar suņiem. Tos mēs saucām par "četrkājainajām ekipāžām". Sekmīgs bija tikai viens, jūs noteikti zināt: atgriezās Belka un Strelka. Tādos apstākļos bija pāragri sūtīt cilvēku," atzīmēja bijušais inženieris-izmēģinātājs.

Jūlijā 19 sekundes pēc starta nesējraķetes sprādzienā 19 sekundes pēc starta gāja bojā suņi Ļisička un Čaika, decembrī uz Zemes neatgriezās Pčolka un Muška, dažas nedēļas vēlāk orbītā neizgāja vēl viens kuģis, tomēr suņi šoreiz izdzīvoja.

"Ieslēdzām pauzi. Bet martā ziņoja par cilvēka startu. Poligonā nogādāja raķeti, kuģi ar krēslu. Palaida sekmīgi, pēc tam ieradās vēl viena tāda pati un kosmonautu vienība. No nākamā lidojuma bija atkarīgs, vai var sūtīt cilvēku. Viss bija kārtībā."

"Tāpēc jau Koroļovs viņu izvēlējās"

Ar pirmo kosmonautu komandu inženieri neko daudz netikās – katram savs darbs.

"Vienu epizodi gan varu pastāstīt: to redzēju savām acīm. Kad kosmonauti ieradās poligonā, Koroļovs ar viņiem īsumā aprunājās, pēc tam lūdza visus apskatīt kuģi, to, kas var kļūt par viņu nākamajām "mājām". Un viņi kāpj iekšā viens pēc otra, nekādas emocijas neizrāda.

© Sputnik / РИА Новости
Četrkājainie kosmonauti - Belka un Strelka pēc kosmiskā kuģa-satelīta lidojuma ar dzīvniekiem

Bet Jurijs Gagarins pie trepēm noāvās un tikai pēc tam iekāpa kuģi, demonstrēdams cieņu. Koroļovs nevarēja tam nepievērst uzmanību. Viņam tas patika. Varbūt tāpēc viņš viņu izvēlējās," sprieda Koreškovs.

Gagarina līdera vieta bija labi zināma jau janvārī, kad seši kandidāti kārtoja kuģa vadības un teorijas eksāmenu. Galu galā secība bija sekojoša: Gagarins, Titovs, Ņeļubovs, Nikolajevs, Bikovskis, Popovičs.

"Slikta zīme"

Starts 12. aprīlī noritēja mierīgi. "Dīvaini, taču par kuģi nebija gandrīz nekādu piezīmju: citreiz to bija simtiem, un mēs labojām, mainījām iekārtas, bet šoreiz uz Zemes neko neatrada – īsts brīnums. Tikai, kad pirms starta aizvēra lūku, nenostrādāja kontakts. Mums bija kaut kāda priekšnojauta, ka tā ir slikta zīme, ka tik lidojumā nekas nenotiktu. Patiešām, tā arī iznāca," atceras Koreškovs.

Gagarins uzsauca savu slaveno "Braucam". Toreiz Koreškovam šķita, ka izskanēja svinīgi, bet vēlāk ierakstā intonācija bija pazudusi.

"Vispirms atgadījās radiovadības sistēmas kļūme, lai arī gatavošanās laikā viss bija normāli. Lampu tehnika, laikam vibrācija izsita no ierindas," viņš skaidroja. Radiovadības sistēmas vajadzēja atslēgt trešās pakāpes dzinēju, taču to veica dublējošais mehānisms.

"Galu galā kuģis uzņēma ātrumu vairāk nekā bija vajadzīgs un nonāca augstāk nekā bija plānots. Tātad arī nepiezemējās tur, kur to gaidīja."

  • Pirmās kosmonautu vienības nodarbības
    Pirmās kosmonautu vienības nodarbības
  • Kosmonauts Jurijs Gagarins pirms lidojuma kosmosā. Kadrs no dokumentālās filmas Pirmais reiss uz zvaigznēm
    Kosmonauts Jurijs Gagarins pirms lidojuma kosmosā. Kadrs no dokumentālās filmas "Pirmais reiss uz zvaigznēm"
    © Sputnik / РИА Новости
  • Pirmā kosmonautu vienība
    Pirmā kosmonautu vienība
  • Galvenā konstruktora Sergeja Koroļova pēdējie ceļavārdi Jurijam Gagarinam pirms starta
    Galvenā konstruktora Sergeja Koroļova pēdējie ceļavārdi Jurijam Gagarinam pirms starta
    © Sputnik / A. Sverdlov
  • Kosmonauts Jurijs Gagarins autobusā ceļā uz Baikonuras kosmodroma starta laukumu, 1961. gada 12. aprīlis
    Kosmonauts Jurijs Gagarins autobusā ceļā uz Baikonuras kosmodroma starta laukumu, 1961. gada 12. aprīlis
    © Sputnik / РИА Новости
  • PSRS lidotājs-kosmonauts Jurijs Gagarins pēc piezemēšanās. Saratovas apgabals, 1961. gada 12. aprīlis
    PSRS lidotājs-kosmonauts Jurijs Gagarins pēc piezemēšanās. Saratovas apgabals, 1961. gada 12. aprīlis
    © Photo Aleksandr Sergeev
1 / 6
Pirmās kosmonautu vienības nodarbības

Augstumu aprēķināja tā, lai kosmonauts izdzīvotu pat bremžu dzinēja disfunkcijas apstākļos – pēc 7-10 dienām kuģis pats pamestu orbītu. "Nav zināms, kur tas nosēstos. Ja okeānā, tas būtu kaps. Pats galvenais – gaisa pietika desmit dienām, bet tik augstā orbītā vajadzētu riņķot 20. Gagarinam pietrūktu skābekļa. Par laimi, bremžu dzinējs iedarbojās laikus un sekmīgi," turpināja Koreškovs.

Un tad notika galvenais incidents: kad nolaižamais aparāts atdalījās no iekārtu-dzinēju nodalījuma, savienojošais kabelis neatvienojās.

"Abas kuģa daļas turpināja lidojumu savstarpēji sasaistītas, kūleņodamas. Tās varēja sadurties, turklāt nebija iespējams katapultēties: pirmkārt, šim nolūkam vajadzīgs atvienošanās signāls, otrkārt, pat ja būtu izdevies, Gagarins būtu nosities pret kuģi vai stropes būtu samudžinājušās. Taču atmosfēras blīvajos slāņos kabelis sadega. Par iepriekšējām briesmām Gagarins varēja nezināt, par šo viņš noteikti bija lietas kursā. Lidoja tā veselas desmit minūtes. Ziņoja: "Neatdalās, vēl aizvien neatdalās." Uz Zemes nesaprata, kas par lietu, palīdzēt nespēja."

"Dzimis laimes krekliņā"

Starta laikā ar Gagarinu sazinājās pa UĪV kanālu. Pārrunas dzirdēja visi komandcentrā. "Bija jūtams, ka Koroļovs uztraucās, bet Gagarins runāja vienmērīgi, it kā sēdētu trenažierī. Tas mūs pārsteidza. Koroļovs nekļūdījās, izvēloties viņu pirmo. Komandcentrā valdīja nāves klusums. Tikai ar grūtībām varēja aptvert, ka raķetē ir cilvēks. Man radās asociācija ar japāņu torpēdām, ko kamikadze kara laikā vērsa pret amerikāņu kuģiem. Cilvēki apzināti gāja nāvē, lai tik sasniegtu mērķi.

Par to, ka Gagarins sekmīgi piezemējies, inženieris uzzināja kopā ar visu valsti – pa radio.

© RIA Novosti
Pirmslidojuma sagatavošana

"Trāpījās uzartā laukā, nosēšanās bija mīksta. Līdzās ciems. Palūdza piezvanīt, un viņam pakaļ apgabala komiteja nosūtīja mašīnu. Viņš nosēdās pie Engelsas, bet gaidīja viņu Kazahstānā, Žezkazgana rajonā. Tur nākamos kuģus gaidīja glābēju komanda. Bet viņš bija pirmais un likteņa varā. Taču viņam paveicās, kā laimes krekliņā dzimis," saka Koreškovs.

"Labi, ka ne karš"

Vietējie par cilvēka startu kosmosā neko nezināja.

"12. aprīlī pa skaļruņiem ziņoja: "Tiks noradīts svarīgs valdības paziņojums." Laiks bija smags, dzīve – ienaidnieku lokā. Es nodomāju: "Nedod Dievs, karš," atcerējās Viktors Kuļepetovs. 1961. gadā viņam bija 14 gadi, viņš bija skolā, un šajā brīdī visu PSRS aplidoja ziņa par Gagarina lidojumu.

"Sākās tādas gaviles! Literatūras stundā skolotāja, varbūt pēc savas iniciatīvas, varbūt – pēc vadības lūguma, ieteica: "Bērni, iegaumēsim, kā mēs pavadījām šo dienu." Neparasts notikums. Mēs, pusaudži, to jutām."

Kosmonauti, arī Gagarins tikās ar skolēniem. "Redzēju viņu burtiski soļa attālumā. Šī tikšanās uz visiem laikiem iespiedusies man atmiņā. Viņš mani pārsteidza. Domāju, Gagarins ir īsts spēkavīrs, bet viņš bija parasts cilvēks, smaidīja, interesanti stāstīja. Mēs, zēni, vērīgi sekojām kosmonautiem: pilsētā bija "nulles kvartāls", kur viņus izmitināja. Mēs katru vērtējām pa savam: šitais ir labs, bērnus nedzenā, šitie – stingrāki. Gagarins nedzenāja. Viņš bija atklāts cilvēks, nebija skarbs," atcerējās Kuļepetovs. Tāpat kā viņa tēvs, arī viņš strādāja kosmodromā, piedalījās starpplanētu stacijas "Luna 16" un orbitālās stacijas "Saļut 1" palaišanā. Viņa dzīvi noteica 12. aprīļa rītā gūtie iespaidi. "Tas bija romantisks periods, kad rakstīja dziesmas, dzeju, grāmatas par kosmosu. 12. aprīlī es iegāju skolas bibliotēkā: "Dodiet grāmatu par lidojumiem!" – "Še, ņem, Žils Verns "No lielgabala uz Mēnesi". Bet es tak jau zināju, ka no lielgabala nelido. Mūs visus kosmosā pasauca Gagarins."

Inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs atzīst: lai arī viņš piedalījies grandiozās kosmiskajās programmās, viņa darbā, tāpat kā dzīvē pats spilgtākais notikums bija Jurija Gagarina lidojums.
17
Tagi:
Jurijs Gagarins, kosmoss
Pēc temata
Londonas Zinātnes muzejā tiks uzstādīts Gagarina krūšutēls
Jurijs Gagarins – pirmais cilvēks kosmosā. Kadri no arhīva
Gagarins nav paveicis neko īpašu?
Ukrainas armijas karavīri, foto no arhīva

"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā

61
(atjaunots 00:58 12.04.2021)
Artilērijas apšaudes, karaspēku pārvietošana, kareivīgi izteikumi un diplomātu konfrontācija – situācija Donbasā ir ļoti saspringta.

Kijeva turpina koncentrēt pie saskarsmes līnijas kareivjus un tehniku, bet Rietumi to ignorē un pārmet Krievijai agresīvus nodomus. Par notiekošo portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Jaunas apšaudes

Ukrainas ešeloni ar tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem un armijas kravas mašīnām – šie kadri jau divas nedēļas parādās tīmeklī biedējoši bieži. Kijeva gaišā dienas laikā, nospļaujoties par maskēšanos, demonstratīvi sūta dzelzceļa sastāvus ar militāro tehniku uz austrumiem. Varasvīri pat neslēpj, ka gatavojas uzbrukums. UBS komandieris ģenerālis Ruslans Homčaks atklāti stāsta par konflikta militāra risinājuma iespējām. Ministrs īslaicīgi okupēto teritoriju lietās Aleksejs Rezņikovs paziņoja, ka Ukrainas delegācija nebrauks uz Minsku, uz trīspusējās kontaktu grupas pārrunām. Kijeva visiem spēkiem sabotē iespēju noregulēt konfliktu miera ceļā.

Tomēr ir maz ticams, ka UBS dosies uz priekšu tuvākajā laikā. Donbasā ceļi ir izšķīduši, tehnika iestigs dubļos, tas apgrūtinās tās pārvietošanu un neļaus rīkoties ātri. Daudzi eksperti ir pārliecināti: ja Kijeva patiešām izšķirsies par uzbrukumu, tas notiks maijā. Tomēr ukraiņu artilēristi pa to laiku nesēž dīkā. Aizvadītajā nedēļā krasi pieauga apdzīvoto vietu apšaude Doņeckā un Luganskā. Trešdienas vakarā Doņeckas nomali un piepilsētas apšaudīja ar 120 mm kalibra mīnām. Ceturtdien apšaudes atsākās. Doņeckas tautas republika ziņoja, ka gājis bojā karavīrs.

"Pie mums dārd no agra rīta, - RIA Novosti pastāstīja Doņeckas iedzīvotājs Aleksejs Stojanovs. – Sprādzieni dzirdami no ziemeļu, ziemeļrietumu un dienvidu nomalēm. Sazvanījos ar savu paziņu, viņš dzīvo Spartakā, uz ziemeļiem no Doņeckas. Viņš stāstīja, ka no rīta viņus apšaudījis ukraiņu tanks. Pašā pilsētā ir ļoti nemierīgi. Klīda baumas, ka UBS plāno iemest pilsētā vairākas diversantu grupas. Tāpēc ielās ir daudz Tautas milicijas patruļu. Manā rajonā pie mājām izkāra sludinājumu, ka vajag sagatavot visas nepieciešamās lietas gadījumā, ja atsāksies karadarbība, un pārbaudīt patvertņu stāvokli."

Bažas valda arī Luganskas tautas republikā. Tautas milicija apsūdzēja Kijevu par teritorijas mīnēšanu Severnij Donec upes krastā. Arī tā liecina, ka UBS gatavojas uzbrukumam. Attālināta mīnēšana neļauj pretiniekam manevrēt, pārvietot spēkus uz apdraudētajiem iecirkņiem un apgrūtina papildspēku tuvošanos saskarsmes līnijai. Pēdējās dienās Severnij Donec rajonā uz mīnām nokļuvuši trīs mierīgie iedzīvotāji, arī divi pusaudži. Viens no viņiem gājis bojā, divi ar smagām traumām hospitalizēti.

"Vainīga Krievija"

2. aprīlī sprādziens mājas pagalmā Aleksandrovskoje ciemā gāja bojā piecus gadus vecais Slaviks Šihovs. No ciema līdz saskarsmes līnijai – 20 km. Doņeckas tautas republikas Tautas milicija apliecina, ka šāviņu, kas aiznesa bērna dzīvību, nometis ukraiņu bezpilota lidaparāts. Kijevas kontrolētie mediji tūlīt apgalvoja, ka ziņa ir meli, "Kremļa propaganda". Kad tīmeklī parādījās kadri no bērēm un intervija ar puisēna tuviniekiem, ukraiņu žurnālisti sāka citu dziesmu. Jauna versija: bērns esot uzsprādzis no granātas, ko mājās esot atnesis viņa vectēvs. Tomēr nedēļas vidū Aleksandrovkā ieradās EDSO misija un apstiprināja: zēns gājis bojā sprādzienā, šāviņš nomests no augšas.

Rietumu mediji bērna slepkavību ignorēja. NATO valstis nepievērš uzmanību arī UBS uzbrukuma gatavošanas darbiem. Rietumu sabiedrotie pat aktīvi palīdz Kijevai ar izlūkošanas datiem. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja NATO par spēku audzēšanu reģionā. Viņa atgādināja, ka NATO aviācija aktīvi vāc datus pie Krievijas un Ukrainas robežas. Zaharova piebilda, ka Rietumi turpina finansiālu un materiālu atbalstu UBS un apmāca Ukrainas kareivjus.

NATO gandrīz vienbalsīgi vainu par augošo spriedzi Donbasā uzveļ Krievijai. Vašingtona apsūdz Maskavu par militārā grupējuma audzēšanu Krimā un gar robežām ar neatzītajām republikām. It kā Rostovas apgabalā esot dislocēti vairāk nekā četri tūkstoši kareivju, kuri nupat jau uzbrukšot UBS. Krievija atgādināja, ka valstī notiek plānveida cīņasspējas pārbaude. Resors precizēja, ka aprīlī visā valstī notiks vairāk nekā četri tūkstoši dažāda mēroga mācību.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs ziņoja: Krievija neplāno iejaukties konfliktā, tomēr vērīgi seko situācijai un spers konkrētus soļus atbilstoši tās gaitai. Gandrīz pusmiljons Donbasa iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi, un Kremlis ne vienu vien reizi ir uzsvēris, ka armija aizsargās savas valsts pilsoņus, lai kur viņi atrastos.

NATO atbalsts

Krievijai naidīgo histēriju sakarā ar spriedzi Donbasā komentēja arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš konstatēja: NATO valstu reakcija par Ukrainas militārās infrastruktūras pieaugumu un karaspēku pārvietošanu uz saskarsmes līniju rada vilšanos. "Mūsu rietumu kolēģi, spriežot pēc visa, vēl aizvien uzskata, ka vajag visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas valdību, arī tās absolūti nepieņemamajās darbībās un paziņojumos," atzīmēja ministrs.

Skaidrs, ka pārliecību Ukrainas valdībai dāvā NATO valstu atbalsts. Kijevas varasvīri cer, ka amerikāņi un eiropieši iejauksies konfliktā, ja tajā iesaistīsies Krievija. Tomēr daudzi uzskata citādi. Daudzi atceras, kā 2008. gada augustā Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, vienojies par Rietumu atbalstu, deva pavēli uzbrukt Dienvidosetijai, un kas no tā iznāca.

"Visi saprot, ka bez NATO mēs karā neuzvarēsim, - Ukrainas telekanāla ēterā spriedelēja UDS Izmeklēšanas pārvaldes bijušais vadītājs Vasilijs Vovks. – Taču vai NATO izšķirsies par karu ar Krieviju? Tas nav zināms. Diezin vai, drīzāk gan ne. Tagad mums nav ne Krimas, ne daļas no Donbasa. Neviens mūs NATO neuzņems, neviens mūs neaizstāvēs, kamēr mums nav nedalāmas valsts, vienotības vadībā. Būs sliktāk, ja mēs, piemēram, aizvedīsim NATO uz labo krastu, bet pēc tam viņi, tāpat kā Gruzijā, pateiks: "Atvanojiet, mēs atkāpjamies."  Un atkāpsies līdz brīdim, kamēr aiz viņiem paliks Harkovas, Doņeckas, Hersonas, Nikolajevas apgabali."

Bailes par to, ka neviens nenostāsies līdzās Kijevai, ir vienīgais bremzējošais faktors. Pie tam Rietumi neskopojas ar dāsniem solījumiem. Ceturtdien ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Lietuvas un Polijas AM pārstāvji tikšanās gaitā apliecināja neapšaubāmu atbalstu Ukrainas valdībai.

Iedvesmotais prezidents Vladimirs Zeļenskis devās uz Donbasu – apmeklēt UBS pozīcijas. Kas tas bija – reklāma reitinga celšanai vai karaspēka fināla skate pirms uzbrukuma – to rādīs laiks.

61
Tagi:
armija, Ukraina, Donbass
Pēc temata
Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

0
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

0
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas