Caurules Ziemeļu Straumes 2 būvdarbiem

ASV uzskata, ka Eiropai jākļūst nabagai

117
(atjaunots 13:10 29.03.2018)
"Veco", kontinentālo Eiropu ar tās attīstīto rūpniecību ASV tagad no ekonomiskā viedokļa uzskata drīzāk par konkurentu, nevis partneri. Šajā situācijā daudz aktuālāks tagad ir jautājums nevis par amerikāņu ADG piegādi Eiropai, bet gan par jebkādu lētu enerģijas avotu atņemšanu subkontinentam.

ASV medijos izskan aicinājumi Eiropai "sodīt Krieviju pa īstam". Tas ir, izdarīt kaut ko ar "Gazprom" un tās "Ziemeļu straumi 2", stāsta analītiķis Dmitrijs Lekuhs rakstā RIA Novosti.

Piemēram, izdevums Daily Beast raksta: "Marta vidū "Gazprom" laida klajā astoņu gadu eiroobligācijas par 750 miljoniem eiro. Krievijas vēstniecība Londonā informēja, ka to pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tas bija Londonai nodemonstrēta vidējā pirksta diplomātiskais ekvivalents (..) Ja mēs vēlamies sodīt Krieviju pa īstam, Britānijai vairs nevajadzētu būt korumpēto Krievijas ierēdņu starptautiskajai mazgātavai".

Savukārt aģentūra Reuters spriež par sarežģīto dilemmu, kas gaida mazo Dāniju: valstij esot jāizlemj, ko darīt ar "Ziemeļu straumi 2" pie tās krastiem. Var jau, protams, stāties pretī Krievijai, taču gāzesvadu atbalsta arī Vācija. Nepieciešama konsolidēta visas Eiropas pozīcija un tā tālāk.

Tas viss notiek paralēli Krievijas un Ukrainas tiesvedībai Stokholmas Arbitrāžas tiesā – aizvadītajā nedēļā "Gazprom" pārsūdzēja tās lēmumu par labu "Naftogaz".

…Vārdu sakot, daudzšķautņainajā stāstā pagaidām salikti nevis punkti, bet gan daudznozīmīgi daudzpunkti. Taču nu jau mēs varam mēģināt aukstasinīgi tikt skaidrībā ar notiekošo: kas tad patiesībā karo un ar ko. Kādas tajā visā ir reālās intereses?

Laikam jau sāksim ar mūsu aizokeāna partneriem.

Pirmkārt, galvenais.

Atgādināsim, ka "slānekļa revolūcija" ASV sākās ilgu laiku pirms Trampa ar viņa reindustrializācijas politiku un pārējiem "padarīsim Ameriku atkal varenu". Teju vai pirmais tās rezultāts: nāca apziņa, ka bez izejas uz ārējiem tirgiem, bez eksporta, ko cita starpā atbalstītu arī ārpolitiskie instrumenti, no revolūcijas tāds čiks vien būs. 

Starp citu, spriežot pēc visa, Eiropas tirgi amerikāņus nemaz tik ļoti neinteresēja: jā, dinamiski, jā, ātri augoši. Taču ne īpaši konkurētspējīgi. Pie tam, ja ar SDG tur vēl varēja kaut kā "pagrūstīties", tad ar cauruļvadu gāzi no Krievijas, Norvēģijas un Āfrikas būtu klājies pavisam smagi. Lieta tāda, ka slānekļa gāze būtiski atšķiras no parastās gāzes siltumietilpības ziņā un ne jau uz labo pusi. Piedevām vēl produkta sašķidrināšana un atšķidrināšana ir naudietilpīgs process. Tāpēc mūsu aizokeāna partnerus interesēja daudz vērtīgākie tirgi Dienvidaustrumāzijā. Taču tur bez viņiem valdīja attīstītā un it kā pat sabiedrotā Katara.

Lēmums uzprasījās pats no sevis: novirzīt Kataras gāzi uz konkurētspējīgajiem Eiropas tirgiem, sev atbrīvojot tirgu Āzijā. Tiesa, bija zināmas problēmas ar loģistiku. Piemēram, Sīrija. Nē, mēs negribam apgalvot, ka tieši Sīrijas gāzes koridora perspektīva bija galvenais pilsoņkara cēlonis šajā Tuvo Austrumu valstī, taču pavisam noteikti tā kļuva par vienu no kara ekonomiskajiem elementiem. To jau neviens patiesībā nekad nav slēpis.

Un te pēkšņi – kāda neveiksme! – projekts neizdevās. Krievija dislocēja spēkus Sīrijā, Bašars Asads netika gāzts. Turcija, ko arābi pēc amerikāņu ieteikuma uzskatīja par "savu" naftas un gāzes sadales centru, enerģētikas nozarē nepārprotami ir pārgājusi barikāžu otrā pusē. Pēc tam vēl pašās Savienotajās Valstīs pēkšņi atgadījās Donalds Tramps. Pēc viņa nākšanas pie varas sākās reāla tendences nomaiņa ASV reindustrializācijas virzienā, un "lētās gāzes priekš Eiropas" tēma manāmi zaudēja aktualitāti.

"Veco", kontinentālo Eiropu ar tās attīstīto rūpniecību ASV tagad no ekomiskā viedokļa uzskata drīzāk par konkurentu, nevis partneri. Šajā situācijā daudz aktuālāks tagad ir jautājums nevis par amerikāņu ADG piegādi Eiropai, bet gan par jebkādu lētu enerģijas avotu atņemšanu subkontinentam. Ņemiet vērā – runa ir par jebkādiem avotiem: Krievijas, Alžīras, Lībijas, pat Kataras gāzi. Tam vairs nav nozīmes. Tikai SDG. Tādos apstākļos, ir īpaši ASV konsekventi īstenotās Trampa nodokļu reformas un acīmredzami lētākā amerikāņu darba tirgus (Eiropa šajā ziņā ir daudz "sociālāka") fonā, Eiropas produkcija zaudē konkurētspēju.

Pats par sevi saprotams, "vecā Eiropa" ar to samierināties nevarēja.

Gazprom, gāzes urbuma veidošana
© Sputnik / Алексей Филиппов

Vācijai un Austrijai tas nozīmē ne tikai pakāpenisku ekonomikas nožņaugšanu un augstas gāzes cenas birģēriem. Vācu mājsaimniecības jau tagad par zilo degvielu maksā apmēram par 40% vairāk nekā vidēji citās Eiropas valstīs. Tas nozīmē arī bojāeju veselām rūpniecības nozarēm: ķīmiskajai un elektrotehniskajai rūpniecībai, daļēji arī Vācijas slavenajai mašīnbūvei. Tas nozīmē potenciālu masveida bezdarbu un "zilo apkaklīšu" nemierus. Protams, piedevām tā ir gandrīz garantēta "Alternatīvas Vācijai" nākšana pie varas.

Tāds stāvoklis neapmierina arī Krievijas Federāciju.

Nē, mums (Krievijai – tulk. piez.) nav nekādu īpašu grūtību ar ieguves pārveidi par SDG, to spilgti apliecina "Novateka" pieredze Jamalā. Taču grūtības rūpniecības nozarē Vācijā mums vispirms nozīmē kolosāla noieta tirgus zaudējumu. Tāpēc mēs esam gatavi "palīdzēt" vāciešiem par ar vērā ņemamiem zaudējumiem. Tieši tāpēc, neskatoties uz visām politiskajām pretrunām, Krievijas un Vācijas valdību attiecībās vērojama tik aizkustinoša vienprātība "Ziemeļu straumju" jautājumos. Vācieši ir gatavi itin viegli atteikties no dienvidu gāzes koridora – to viņi spīdoši demonstrēja ar Balkānu "Dienvidu straumi". Taču ziemeļu maršrutus viņi aizstāvēs līdz galam. Tas nebūt nenozīmē, ka viņi kaut drusciņ mūs atbalstīs dienvidu koridora lietā vai Stokholmas arbitrāžas tiesā: par Nord Stream un Nord Stream 2 mēs esam vienā komandā, taču tālāk – katrs pats savā pusē.

No otras puses, vāciešiem un austriešiem arī nepatīk mūsu "gāzes romāns" ar Ķīnu, kas jau vedis pie zināmiem augļiem – "Sibīrijas spēka": ķīnieši jau tāpat ir konkurētspējīgi, bet ar lēto cauruļvadu gāzi viņu spēks vēl pieaugs.

Tankeris
© Sputnik / Сергей Гунеев

Vēl jau ir arī korejieši: ka Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas attiecības tomēr uzlabosies, turklāt vēl nopietni un uz ilgu laiku, atkal kļūs aktuāla arī sen lolotā ideja par Korejas gāzes koridoru cauri Kima Čenuna komunistiskajiem īpašumiem. Ir arī "Tālo Austrumu enerģētiskā superloka" projekts, kurā iesaistīsies arī japāņi. Jāpatur prātā arī Krievijas SDG projekti Jamalā ("Novatek" pavisam nesen izcīnīja uzvaru projekta "Arktika SDG 2" konkursā), Ohotskas jūrā un Sahalīnā. Krievija, paziņojusi par savu vēlmi kļūt par enerģētisku superlielvalsti, nebūt nedomā mest pie malas tādu mērķi.

Tāda nu patlaban ir situācija "lielajos gāzes karos", kuros piedalās gan degvielas ražotāji, gan patērētāji.

Tāpēc lielās un bagātās Eiropas valstis tagad izvēlas nevis starp zemu cenu un enerģētisko neatkarību, bet gan – gluži vienkārši – starp savas ekonomikas izdzīvošanu un pakļaušanos "vecākajam brālim".

117
Temats:
Ziemeļu straume 2 (263)
Pēc temata
Vācija izsniegusi "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem nepieciešamās atļaujas
Lietuva, Latvija un Polija stāsta par "Ziemeļu straumes 2" nestajiem draudiem
Galēja rīcība: ASV senatori pieprasa bloķēt "Ziemeļu straumi 2"
Rekss Tillersons: "Ziemeļu straume 2" grauj Eiropas drošību
"Radīts Eiropai": "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar apturēt
Eirokomisija atļāva sev regulēt "Ziemeļu straumi 2"
Čehija varētu kļūt par "Ziemeļu straumes 2" atbalstītāju
Taliban

Amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas vada talibi

6
(atjaunots 17:43 22.04.2021)
Teroristiskā organizācija "Taliban" diktē Savienotajām Valstīm skarbus noteikumus bruņotā kontingenta izvešanai no Afganistānas un piespiež Vašingtonu atgriezties daudzpolārās pasaules realitātē.

13. aprīlī Baltais nams informēja par amerikāņu kontingenta izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim. Talibi ultimatīvā formā pieprasīja ASV spēku izvešanu līdz 1. maijam (saskaņā ar 2020. gada 29. februārī Dogā parakstītās vienošanās noteikumiem". "Taliban" uzstājīgi aicināja "Ameriku un visas okupējošās valstis beigt aizbildināt kara ievilkšanu garumā un nekavējoties izvest visus savus spēkus no Afganistānas". Tālāk sekoja atklāti "Islāma Emirāta modžahedu" draudi, atgādināja militārais analītiķis Aleksands Hroļenko.

ASV administrācija operatīvi reaģēja un paziņoja, ka 1. maijā sāksies spēku izvešana no Afganistānas. Sabiedrotie NATO tajā pašā dienā pieņēma līdzīgu lēmumu par misijas "Apņēmīgais atbalsts" spēku izvešanu. Visi mēģināja šajā interešu konfliktā saglabāt reputāciju.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka amerikāņu karavīru klātbūtne Afganistānā nepalīdzēs veidot pagaidu valdību. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atzīmēja, ka armija uzdevumu Afganistānā ir izpildījusi un "padarījusi iespējamu progresu ekonomikas, pilsoniskās sabiedrības un politikas jomās".

Vai bija vērts Pentagonam un tā sabiedrotajiem tērēt simtiem miljardu dolāru operācijām Afganistānā, zaudēt tūkstošiem kareivju, lai tik skumīgi pamestu cīņas lauku un visu nelaimīgo valsti vakarējam ienaidniekam – talibiem? Tas ir retorisks jautājums.

1. maija spēka demonstrācija

14. aprīlī CIP direktors Viljams Bērns paziņoja, ka bruņoto spēku izvešana saistīta ar ievērojamu risku un prognozēja iespējamu "Islāma valsts" un "Al Kaida" (KF un vairākās citās pasaules valstīs aizliegtas teroristiskas organizācijas) ietejmes atjaunošanos Afganistānā pēc ASV militārās klātbūtnes beigām. ASV prezidenta bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons ir pārliecināts, ka spēku izvešana nozīmē varas nodošanu "Taliban".

Vienlaikus talibi ir gatavi atsākt karadarbību – "džihādu" pret ārvalstu spēkiem, ja ASV un NATO neiekļausies iepriekš atrunātajā termiņā – līdz 1. maijam. "Taliban" viedokli iepriekš pauda Zabiulla Modžaheds: "Baidens teica, ka ir grūti izvest spēkus līdz maijam, taču mēs uzskatām, ka Dohā parakstītā vienošanās ir jāpilda, jo tā īstenošana ir vienīgā iespēja atrisināt problēmas Afganistānas un ASV attiecībās."

No loģistikas viedokļa 3-5 tūkstošu karavīru pārvietošanai ar transporta lidmašīnām laika ir pietiekami. Nepārprotami, ASV un NATO spēku izvešanu bremzē permanentās karadarbības ar talibiem, "mācekļu" nespēja vienoties varas pilnvaru sadales jautājumā nākamajā valsts aparātā ar pašreizējo (proamerikānisko) Afganistānas valdību.

AIR Nacionālās samierināšanās augstākajai padomei izdevās apvienot programmā vairāk nekā divus desmitus ierosinājumu, ieskaitot prezidenta Ašrafa Gani miera plānu. Taču 14. aprīlī "Taliban" atteicās piedalīties pārrunās par Afganistānas nākotni (kārtējais posms bija ieplānots Turcijā). Talibu bruņotās vienības gaida ASV un NATO kontingenta un militārās tehnikas izvešānu, lai panāktu militāru uzvaru pār valdības spēkiem. Kabula "aplenkumā" pārsvarā turas, pateicoties amerikāņu aviācijas uzlidojumiem teroristiem. Tuvākajā laikā Afganistāna var pārvērsties par "Islāma Emirātu".

Pēc 20 gadus ilgās kara darbības Afganistānā (kuras platība ir mazāka nekā Teksasai) un kaunpilnā miera noslēgšanas ar talibiem amerikāņiem vajadzētu piesardzīgāk žvadzināt ieročus un kļūt pieticīgākiem starptautiskajā arēnā. Tomēr viņiem vēsture nedod nekādu mācību. Pie tam atkal vainīga ir Krievija.

Ameikāņu izlūkdienesti ar "zemu vai vidēju pārliecības līmeni" uzskata, ka Krievijas izlūki finansiāli atbalstīja "Taliban" uzbrukumus ASV un koalīcijas kareivjiem Afganistānā 2019. gadā un agrāk. Datu avoti nav ne mazākās uzticības vērti un nav pārbaudāmi. Krievija šādas apsūdzības atspēko.

Mērķi mainās

Pentagona vadītājs Loids Ostins uzskata, ka vairāku tūkstošu amerikāņu karevju izvešana no AIE ļaus "mainīt centienu mērķus", savaldīt vai uzvarēt "nākamos pretiniekus" – Ķīnu un Krieviju, kas pūlas "grozīt pasaules kārtību". Neticis galā ar relatīvi nelielajiem teroristiskajiem grupējumiem uz opija magoņu plantāciju bāzes, Pentagons meklē pretinieku starp kodollielvalstīm. Tikai tāpēc, ka kaut kādas to darbības "neatbilst ASV nacionālajām interesēm".

Pēc amerikāņu "mērķu nomaiņas" Afganistānai un tās kaimiņiem Centrālāzijā nāksies patstāvīgi risināt līdzāspastāvēšanas problēmu ar agresīvu militāri reliģisku kustību. Talibu varā (līdz 2001. gadam) AIR sievietēm nebija pieejama izglītība, par laulības pārkāpumu sodīja ar nāvi pilsētas laukumā, zagļiem cirta nost rokas, televīzija bija aizliegta līdz ar teātri un mūziku.

Fakti ir spītīga lieta. 12. aprīlī Afganistānas Nacionālās drošības pārvalde ziņoja, ka ASV un "Taliban" vienošanās Dohā nav sekmējusi stabilizāciju – kopš 2020. gada 29. februāra talibu uzbrukumu skaits valstī pieaudzis par 24%. "Taliban" Kataras ofisa vadītājs mulla Abduls Gani Baradars 12. aptīlī pateicās Uzbekistānas prezidentam Šavkatam Mirzijojevam par iniciatīvu kopīgo ekonomisko projektu īstenošanā Afganistānā, taču tas negarantē miermīlīgu sadarbību. Militāri reliģiskā kustība no sava sastāva, viedokļu un mērķu viedokļa ir ļoti daudzveidīga.

"Taliban" savu taktiku nemaina, nemazina vardarbības līmeni valstī, nesarauj sabiedroto vai partneru attiecības ar "Al Kaida".  

6
Tagi:
taliban, bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu
Kāpēc Krievija gatava glābt Ameriku no kara un apkaunojuma
"Taliban" pastāstīja, kur ņem ieročus
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Piotr Velikiy

"Bez tām neiztikt": Krievijas Ziemeļu flote atbildēs NATO Jūras spēkiem

12
(atjaunots 10:17 22.04.2021)
Neparasti konstruktoru risinājumi, slepenība, izcila patstāvība un nestandarta uzdevumi – līdz 2027. gadam Krievijas JKF Ziemeļu flote saņems vismaz četras jaunās "Lada" projekta dīzeļelektriskās zemūdenes.

Šodien tamlīdzīgi kuģi īpaši vajadzīgi Arktikā. Par to, kā mainīsies valsts spēcīgākā jūras kara grupējuma sastāvs, portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Dīzeļa sērija

Ceturtās paaudzes projekta "Lada" dīzeļelektriskās zemūdenes (DEZ) tiek būvētas kopš 90. gadu beigām. Flagmanis "Sankt-Peterburg" patlaban turpina izmēģinājumu ekspluatāciju. Vēl divas zemūdenes - "Kronshtadt" un "Velikiye Luki" ir dažādās būves stadijās. Vēl divas tiks sāktas 2022. gadā.

"Lada" ir novatorisks projekts. Izstrādātāji no konstruktoru biroja "Rubin" tām izmantoja Krievijas kuģubūvē neraksturīgo viena korpusa shēmu. Pateicoties speciālajam segumam, mūsdienīgām radioelektroniskajām sistēmām un augstajam automatizācijas līmenim, "Lada" izceļas ar īpašu slepenību.

Piedevām perspektīvā "Lada" saņems anaerobās spēkiekārtas, kas ļauj nepacelties uz virsmas akumulatoru uzlādei.

"Lada" ir viens no Krievijas flotes "ilgbūves" projektiem. Kuģu nodošanas termiņš ne vienu vien reizi atlikts, apšņāpts finansējums, apturēti darbi. Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka problēmas saistītas ar iekārtu piegādēm. Šī iemesla dēļ pat tika pieņemts lēmums Klusā okeāna flotes vajadzībām "Ladu" vietā uzbūvēt sešas cita projekta zemūdenes.

Flagmanis "Sankt-Peterburg" jūrniekiem nodots tikai 2010. gadā. Pēc būtības, tas kļuva par izmēģinājumu laboratoriju – ilgs laiks bija vajadzīgs papildinājumiem ekspluatācijas gaitā un "bērna kaišu" novēršanai.

"Lada" ir relatīvi kompakta: tonnāža – apmēram 1800 tonnas, ātrums zem ūdens – 21 mezgls, darba dziļums – 250 metri. Ekipāža – 35 cilvēki, autonoms darbs – 45 diennaktis. Flagmanis bruņots tikai ar torpēdām un mīnām, nākamās sērijā saņems spārnotās raķetes "Kalibr".

Neaizvietojamās neredzamās zemūdenes

Eksperti uzskata, ka patlaban Ziemeļu flotei ļoti vajadzīgas dīzeļa zemūdenes. Pagaidām ir tikai dažas novecojušas projekta "Paltus" zemūdenes, bet parsvarā zemūdens spēkus veido daudzfunkcionālās un stratēģiskās atomzemūdenes. Rezultātā tās bieži nākas atraut no pamata uzdevumiem un izmantot taktiskajās operācijās. Flotes bijušais komandieris Vjačeslavs Popovs atzina, ka tāda situācija ir 90. gadu krīzes atbalss.

"Ziemeļu flotē vienmēr ir bijušas vajadzīgas dīzeļzemūdenes, - viņš pastāstīja. – Katram projektam ir savs mērķis, un citas to nespēs aizvietot pilnībā. Mūsdienu DEZ no kodolzemūdenēm atšķiras ar pilnīgu beztrokšņainību, tās ir ļoti grūti ieraudzīt. Galvenais uzdevums – cīņa ar pretinieka zemūdenēm."

Admirālis paskaidroja, ka tādu zemūdeņu trūkumu kompensē ar citiem līdzekļiem – aviāciju, kuģiem, raķešnesējiem. Pie tam bieži vien uzdevumiem, ko spēj atrisināt viena vai divas DEZ, nākas atraut daudz iespaidīgājus spēkus.

"Ziemeļu flotei ir vajadzīgi visu tipu kuģi un zemūdenes – no DEZ līdz aviācijas bāzes kuģiem, - ir pārliecināts Popovs. – Kad komandēju floti, mums bija trīs BEZ brigādes. Pakāpeniski tās norakstīja dienesta termiņa beigās, bet nomaiņai neko īsti neatsūtīja – nolēma ar DEZ papildināt Melnās jūras floti. Acīmredzot, politisku iemeslu dēļ."

Saskarsmes punkts

Aukstā kara gados Ziemeļu flote bija ārkārtīgi svarīgs kodolsavaldīšanas elements – tā saņēma modernākās stratēģiskās atomzemūdenes un raķešu kuģus.

Šodien vēsture atjaunojas: Ziemeļu flote saņēmusi atsevišķa kara apgabala statusu. Šurp ierodas jaunākais bruņojums un tehnika. Piemēram, Ziemeļu flote pirmā apguva jaunās "Borey" projekta atomzlemūdenes un daudzfunkcionālās zemūdenes "Yasen", dziļa modernizācija tiek veikta raķešu atomkreiserim "Admiral Nakhimov", pēc tā uz stāpeļiem stāsies TRAK "Piotr Velikiy"

Vienlaikus Ziemeļu frote saņēmusi vairākas daudzfunkcionalās fregates ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" un pretkuģu raķetēm "Oniks". Piedevām sērijas flagmaņa vimpelis "Admiral Groshkov" izmēģina perspektīvo hiperskaņas kompleksu "Cirkon".

Pašreizējos apstākļos Krievija nevar iztikt bez spēcīga priekšposteņa Ziemeļos. Arktikai pievērsa lielvaru uzmanība – šeit atrodami milzīgi derīgo izrakteņu krājumi. Daudzas valstis cenšas pastiprināt militāro klātbūtni reģionā. Citu starpā sarosījušās arī ASV, kas par saviem galvenajiem sāncenšiem Arktika uzskata Krieviju un Ķīnu.

Pēdējos gados amerikāņi pārpilda Ziemeļus ar ieročiem: Aļaskā būvē radiolokācijas stacijas, turp pārvieto desmitiem trieciena iznīcinātāju, Pentagons plāno izvērst reģiona jauna tipa vienības – daudzdomēnu grupas. Savelk arī citus papildspēkus.

Norvēģija tagad dislocētas ASV stratēģiskās aviācijas lidmašīnas, vairākas iekonservētas jūras kara bāzes netālu no Krievijas robežām atkal plānots atvērt un atsākt ekspluatāciju.

12
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Krievija, NATO
Pēc temata
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs
Neredzamā patruļa: Krievijā izstrādāts nirstošais kuģis
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem

0
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.

Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.

"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.

Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.

Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.

"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.

"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.

0
Tagi:
bērni, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Eksperimentālā" Eirovīzija: konkurss notiks ar skatītājiem