Krievijas Aizsardzības ministrijas ēka

Krievijas Aizsardzības ministrijas atvērtība ir ceļš attiecību uzlabošanai ar Rietumiem

32
(atjaunots 11:55 28.03.2018)
Māris Kļava
Krievija nemitīgi demonstrē pasaulei vēlmi paplašināt sadarbību un draudzības saites, neskatoties uz pārmetumiem par hibrīdkaru pret rietumvalstīm. Šī iemesla dēļ Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija kardināli mainījusi principus saziņai ar starptautisko sabiedrību.

Šī gada augustā plānotajās vērienīgās militārās mācībās "Vostok 2018" ("Austrumi 2018") Krievijas Bruņotie spēki demonstrēs kārtējā atskaites punkta sasniegšanu aizsardzības potenciāla stiprināšanas procesa ceļā – tiks veikti gaisa, jūras un sauszemes bāzes lielā darbības rādiusa spārnoto raķešu nesēju izmēģinājumi. 

Informāciju par šāda veida bruņojuma izstrādi sniedza Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs, kurš pastāstīja, ka tuvākajā nākotnē tamlīdzīgus grupējumus plānots veidot visos Krievijas stratēģiskajos virzienos. Lielākā uzmanība tiks pievērsta augstas precizitātes ieroču attīstībai, jo tieši šāda shēma tika veiksmīgi izmēģināta Sīrijas gaisa spēku operācijas gaitā.

Arī iepriekš svarīgas militāra rakstura ziņas sniedza augsta līmeņa militārpersonas, nevis "anonīmi informācijas avoti ārzemēs". Par spilgtu piemēru var uzskatīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējo vēstījumu Federālajai sapulcei, taču arī tas nebija pavērsiens ārējās un informācijas politikas vēsturē. Eksperti jau sen ir atzīmējuši, ka Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas saziņas stils ar medijiem un sabiedrību pēdējo gadu laikā ir kardināli mainījies.

Jaunā pieeja

Principiāli jaunas metodes saziņai ar presi, ko savā darbā ieviesa Krievijas AM, ļāvušas sasniegt rezultātus, ko pašlaik aktīvi analizē pasaules lielāko valstu spēka struktūras. Citastarp jāpiebilst, ka līdz šim pasaulē vēl nav notikusi tik labi pārskatāma karadarbība kā KF Bruņoto spēku aktīvā līdzdalība Sīrijas konfliktā.

Krievijas AM īsteno principiāli jaunu informācijas politiku, par ko ieinteresējušies daudzu vadošo lielvalstu aizsardzības resoru vadītāji. Tās mērķis ir ne tikai savlaicīga saskarsme ar preses pārstāvjiem, bet arī preventīvi soļi, kas ļauj kontrolēt situāciju un apliecināt visai pasaulei, ka Krievijas Aizsardzības ministrijai nekas nav slēpjams. Pārliecināties par to iespējams Bruņoto spēku tīmekļa vietnēs: pda.mil.ru un minoboronyi.ru.

Pie tam tikai ļoti aizspriedumains vērotājs var nodēvēt to par ieroču žvadzināšanu vai atsaukt atmiņā kādu citu aukstā kara laiku klišeju. Preventīvi darbojās arī militārās rūpniecības uzņēmumu un koncernu preses dienesti. Piemēram, Iļjušina vārdā nosauktais Aviācijas komplekss pavisam nesen informēja par jaunas pretzemūdeņu lidmašīnas izstrādes projekta sākumu, kas nākotnē spēs aizvietot IL-38 – "zemūdeņu slepkavu".

Starptautiskās spriedzes eskalācijas apstākļos tamlīdzīgas ziņas parasti tiek slēptas, taču Krievijas jaunā informācijas doktrīna drošības jomā groza ierastos noteikumus, jo pašreizējais Aizsardzības ministrijas uzdevums ir demonstrēt visai pasaulei, ka Krievijai nav ko slēpt, atšķirībā no partneriem Rietumos, kuri cenšas paturēt noslēpumā savas perspektīvās izstrādes.

Par visu bez noklusējuma

2017. gada beigās pēc pasaulē pazīstamāko mediju žurnālistu aptaujas tika publicēts pasaules valstu militāro resoru preses pārstāvju popularitātes saraksts, kurā pirmo vietu ieņēmis Krievijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs ģenerālmajors Igors Konašenkovs. Līdz ar viņu starp visā pasaule visvairāk citētajām militārpersonām kļuvuši Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs.

Savukārt tādas pazīstamas personas kā Ukrainas prezidenta preses sekretārs Svjatoslavs Cegolko, Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu ministrijas preses dienesta vadītāja Hua Čuņjina, ASV Valsts departamenta oficiālais pārstāvis kontradmirālis Džons Kirbijs, kā arī Džefs Deiviss, Pentagona jaunā oficiālā "balss" popularitātes ziņā stipri atpalika.

Vienlaikus jāpiebilst, ka ASV un Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības ministriju informācijas politika bieži vien nebūt nav pilnīgi caurskatāma. Pasaules ievērojamie mediji regulāri sūdzas par informācijas slēpšanu, turklāt militāro organizāciju preses dienestu paziņojumi rada samulsumu valdību aprindās un iedzīvotāju sašutumu.

Piemēram, pagājušā gada janvārī Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas preses dienests bez īpašiem panākumiem mēģināja slēpt ziņas par neveiksmīgo raķetes palaišanu no zemūdenes "Vengeance" militāro mācību laikā Floridas piekrastē. Tika publicēta ziņa par to, ka raķete startējusi veiksmīgi, taču pēc datu pārbaudes izrādījās, ka raķete novirzījās no kursa un lidoja uz ASV piekrastes pusi. Situāciju izglāba tikai tas, ka raķete nebija aprīkota ar kodolgalviņu.

Savukārt Krievijas AM katru dienu ne tikai publicē detalizētus pārskatus par karadarbības gaitu, militārām operācijām un kaujinieku iznīcināšanu, bet arī atklāti informē par Krievijā aizliegtā grupējuma "Islāma valsts" kaujinieku pretuzbrukumiem. Vienlaikus AM atklāj teroristu taktiskos manevrus, kuri būtiski apgrūtina pilsētu atbrīvošanu un noved pie civiliedzīvotāju bojāejas.

Turklāt Aizsardzības ministrijas preses brīfingos tiek detalizēti atspoguļotas humanitārās operācijas, kuru gaitā Krievijas karavīri, riskējot ar savām dzīvībām, evakuē no aplenktajām pilsētām Sīrijas civiliedzīvotājus. Vērts atzīmēt, ka šāda atklātība šokējusi pat Pentagona pārstāvjus – neskatoties uz viņu ierastajiem apgalvojumiem par savas vadības maksimāli ciešo sadarbību ar presi, tie nepieļauj tādu atklātības pakāpi.

Tango dejo divatā

Interesanti, ka Vladimira Putina uzruna Federālajai sapulcei, kura rietumvalstīs tika uztverta kā izaicinājums vai pat draudi, pašā Krievijā tika salīdzināta ar viņa priekšvēlēšanu kampaņu. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 54 miljoni balsu, kas atdoti par pašreizējo prezidentu, apliecina: Krievijas pilsoņi viņam uzticējuši rīcības brīvību tuvākajiem sešiem gadiem.

Jāpiebilst, ka Vladimira Putina iekšpolitika un ārpolitika neizraisa Krievijas iedzīvotāju nepatiku vai noraidījumu. Savukārt citi prezidenta kandidāti, kuru priekšvēlēšanu programmās dominēja pretkara retorika un abstraktas frāzes par labām attiecībām ar Rietumiem, saņēma daudz mazāku balsu skaitu. Tas apliecina, ka lielākā daļa vēlētāju šādas tēzes neatbalsta.

Vienlaikus galvenais un lielākais attiecību normalizēšanas piekritējs atbilstoši patiesajam notikumu scenārijam ir pats virspavēlnieks Vladimirs Putins, kurš pašrocīgi prezentēja jaunāko bruņojumu, jo saskaņā ar viņa vadlīnijām Aizsardzības ministrijas vadība apliecināja savu apņemšanos panākt darbību caurskatāmību, demonstrējot gatavību dialogam.

Rietumu partneriem ir jāņem vēra viena pavisam vienkārša lieta – ne tikai viņiem vien ir savas ģeostratēģiskās intereses. Tās ir arī Krievijai, tāpēc tās būs jāņem vērā, lai panāktu vienošanos un izlīgumu. Kā zināms, mērķa sasniegšanai nepieciešama abu iesaistīto pušu mijiedarbība un sadarbība. Vārdu sakot, nav iespējams dejot tango vienatnē.

32