Krievijas Aizsardzības ministrijas ēka

Krievijas Aizsardzības ministrijas atvērtība ir ceļš attiecību uzlabošanai ar Rietumiem

41
(atjaunots 11:55 28.03.2018)
Krievija nemitīgi demonstrē pasaulei vēlmi paplašināt sadarbību un draudzības saites, neskatoties uz pārmetumiem par hibrīdkaru pret rietumvalstīm. Šī iemesla dēļ Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrija kardināli mainījusi principus saziņai ar starptautisko sabiedrību.

Šī gada augustā plānotajās vērienīgās militārās mācībās "Vostok 2018" ("Austrumi 2018") Krievijas Bruņotie spēki demonstrēs kārtējā atskaites punkta sasniegšanu aizsardzības potenciāla stiprināšanas procesa ceļā – tiks veikti gaisa, jūras un sauszemes bāzes lielā darbības rādiusa spārnoto raķešu nesēju izmēģinājumi. 

Informāciju par šāda veida bruņojuma izstrādi sniedza Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs, kurš pastāstīja, ka tuvākajā nākotnē tamlīdzīgus grupējumus plānots veidot visos Krievijas stratēģiskajos virzienos. Lielākā uzmanība tiks pievērsta augstas precizitātes ieroču attīstībai, jo tieši šāda shēma tika veiksmīgi izmēģināta Sīrijas gaisa spēku operācijas gaitā.

Arī iepriekš svarīgas militāra rakstura ziņas sniedza augsta līmeņa militārpersonas, nevis "anonīmi informācijas avoti ārzemēs". Par spilgtu piemēru var uzskatīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējo vēstījumu Federālajai sapulcei, taču arī tas nebija pavērsiens ārējās un informācijas politikas vēsturē. Eksperti jau sen ir atzīmējuši, ka Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas saziņas stils ar medijiem un sabiedrību pēdējo gadu laikā ir kardināli mainījies.

Jaunā pieeja

Principiāli jaunas metodes saziņai ar presi, ko savā darbā ieviesa Krievijas AM, ļāvušas sasniegt rezultātus, ko pašlaik aktīvi analizē pasaules lielāko valstu spēka struktūras. Citastarp jāpiebilst, ka līdz šim pasaulē vēl nav notikusi tik labi pārskatāma karadarbība kā KF Bruņoto spēku aktīvā līdzdalība Sīrijas konfliktā.

Krievijas AM īsteno principiāli jaunu informācijas politiku, par ko ieinteresējušies daudzu vadošo lielvalstu aizsardzības resoru vadītāji. Tās mērķis ir ne tikai savlaicīga saskarsme ar preses pārstāvjiem, bet arī preventīvi soļi, kas ļauj kontrolēt situāciju un apliecināt visai pasaulei, ka Krievijas Aizsardzības ministrijai nekas nav slēpjams. Pārliecināties par to iespējams Bruņoto spēku tīmekļa vietnēs: pda.mil.ru un minoboronyi.ru.

Pie tam tikai ļoti aizspriedumains vērotājs var nodēvēt to par ieroču žvadzināšanu vai atsaukt atmiņā kādu citu aukstā kara laiku klišeju. Preventīvi darbojās arī militārās rūpniecības uzņēmumu un koncernu preses dienesti. Piemēram, Iļjušina vārdā nosauktais Aviācijas komplekss pavisam nesen informēja par jaunas pretzemūdeņu lidmašīnas izstrādes projekta sākumu, kas nākotnē spēs aizvietot IL-38 – "zemūdeņu slepkavu".

Starptautiskās spriedzes eskalācijas apstākļos tamlīdzīgas ziņas parasti tiek slēptas, taču Krievijas jaunā informācijas doktrīna drošības jomā groza ierastos noteikumus, jo pašreizējais Aizsardzības ministrijas uzdevums ir demonstrēt visai pasaulei, ka Krievijai nav ko slēpt, atšķirībā no partneriem Rietumos, kuri cenšas paturēt noslēpumā savas perspektīvās izstrādes.

Par visu bez noklusējuma

2017. gada beigās pēc pasaulē pazīstamāko mediju žurnālistu aptaujas tika publicēts pasaules valstu militāro resoru preses pārstāvju popularitātes saraksts, kurā pirmo vietu ieņēmis Krievijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs ģenerālmajors Igors Konašenkovs. Līdz ar viņu starp visā pasaule visvairāk citētajām militārpersonām kļuvuši Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs.

Savukārt tādas pazīstamas personas kā Ukrainas prezidenta preses sekretārs Svjatoslavs Cegolko, Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu ministrijas preses dienesta vadītāja Hua Čuņjina, ASV Valsts departamenta oficiālais pārstāvis kontradmirālis Džons Kirbijs, kā arī Džefs Deiviss, Pentagona jaunā oficiālā "balss" popularitātes ziņā stipri atpalika.

Vienlaikus jāpiebilst, ka ASV un Eiropas Savienības dalībvalstu aizsardzības ministriju informācijas politika bieži vien nebūt nav pilnīgi caurskatāma. Pasaules ievērojamie mediji regulāri sūdzas par informācijas slēpšanu, turklāt militāro organizāciju preses dienestu paziņojumi rada samulsumu valdību aprindās un iedzīvotāju sašutumu.

Piemēram, pagājušā gada janvārī Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas preses dienests bez īpašiem panākumiem mēģināja slēpt ziņas par neveiksmīgo raķetes palaišanu no zemūdenes "Vengeance" militāro mācību laikā Floridas piekrastē. Tika publicēta ziņa par to, ka raķete startējusi veiksmīgi, taču pēc datu pārbaudes izrādījās, ka raķete novirzījās no kursa un lidoja uz ASV piekrastes pusi. Situāciju izglāba tikai tas, ka raķete nebija aprīkota ar kodolgalviņu.

Savukārt Krievijas AM katru dienu ne tikai publicē detalizētus pārskatus par karadarbības gaitu, militārām operācijām un kaujinieku iznīcināšanu, bet arī atklāti informē par Krievijā aizliegtā grupējuma "Islāma valsts" kaujinieku pretuzbrukumiem. Vienlaikus AM atklāj teroristu taktiskos manevrus, kuri būtiski apgrūtina pilsētu atbrīvošanu un noved pie civiliedzīvotāju bojāejas.

Turklāt Aizsardzības ministrijas preses brīfingos tiek detalizēti atspoguļotas humanitārās operācijas, kuru gaitā Krievijas karavīri, riskējot ar savām dzīvībām, evakuē no aplenktajām pilsētām Sīrijas civiliedzīvotājus. Vērts atzīmēt, ka šāda atklātība šokējusi pat Pentagona pārstāvjus – neskatoties uz viņu ierastajiem apgalvojumiem par savas vadības maksimāli ciešo sadarbību ar presi, tie nepieļauj tādu atklātības pakāpi.

Tango dejo divatā

Interesanti, ka Vladimira Putina uzruna Federālajai sapulcei, kura rietumvalstīs tika uztverta kā izaicinājums vai pat draudi, pašā Krievijā tika salīdzināta ar viņa priekšvēlēšanu kampaņu. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 54 miljoni balsu, kas atdoti par pašreizējo prezidentu, apliecina: Krievijas pilsoņi viņam uzticējuši rīcības brīvību tuvākajiem sešiem gadiem.

Jāpiebilst, ka Vladimira Putina iekšpolitika un ārpolitika neizraisa Krievijas iedzīvotāju nepatiku vai noraidījumu. Savukārt citi prezidenta kandidāti, kuru priekšvēlēšanu programmās dominēja pretkara retorika un abstraktas frāzes par labām attiecībām ar Rietumiem, saņēma daudz mazāku balsu skaitu. Tas apliecina, ka lielākā daļa vēlētāju šādas tēzes neatbalsta.

Vienlaikus galvenais un lielākais attiecību normalizēšanas piekritējs atbilstoši patiesajam notikumu scenārijam ir pats virspavēlnieks Vladimirs Putins, kurš pašrocīgi prezentēja jaunāko bruņojumu, jo saskaņā ar viņa vadlīnijām Aizsardzības ministrijas vadība apliecināja savu apņemšanos panākt darbību caurskatāmību, demonstrējot gatavību dialogam.

Rietumu partneriem ir jāņem vēra viena pavisam vienkārša lieta – ne tikai viņiem vien ir savas ģeostratēģiskās intereses. Tās ir arī Krievijai, tāpēc tās būs jāņem vērā, lai panāktu vienošanos un izlīgumu. Kā zināms, mērķa sasniegšanai nepieciešama abu iesaistīto pušu mijiedarbība un sadarbība. Vārdu sakot, nav iespējams dejot tango vienatnē.

41
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

63
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

63
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

208
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

208
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

0
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
0
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai