Ziemeļu Straumes caurules. Foto no arhīva

Viltīgs plāns. Ukraina gatava nožņaugt "Ziemeļu straumi 2"

116
(atjaunots 09:43 27.03.2018)
Liela daļa analītiķu, kuri pauda viedokli "Skripaļa lietā", norādījuši, ka tā ir provokācija, kas vērsta pret Krievijas sadarbību ar kontinentālo Eiropu. Protams, galvenais mērķis ir "Krievijas gāzes koridori".

Par to runā ne tikai ASV Kongresā un Senātā, bet arī itin atklātā tekstā klāsta "Eiropas solidaritātes" un pat "NATO solidaritātes" piekritēja — Lielbritānijas kabineta vadītāja Terēza Meja, raksta RIA Novosti komentētājs Dmitrijs Lekuhs.

Neatgādina nejaušību tas, cik strauji pastiprinās "informatīvais atbalsts" politiskajam uzbrukumam "Ziemeļu straumei 2" un kompānijai "Gazprom".

Informatīvais spiediens pret projektu pieaug, neskatoties uz to, ka iepriekš savas vizītes laikā Varšavā Vācijas jaunais ārlietu ministrs Haiko Māss oficiāli paziņoja: otro "straumi" Vācija uzskata tikai par ekonomisku projektu un neuzskata par iespējamu saistīt to ar "Skripaļa lietu".

Piemēram, aizvadītajā nedēļā medijos tika "iemesta" ziņa par to, ka "Gazprom" teju vai gatavs atcelt un pārtraukt "Turcijas straumi", tāpēc ka ar turkiem ne par ko neizdodas vienoties. Lasītājiem ziņo, ka "Gazprom" likvidē vai konservē lielāko daļu cauruļvadu, ņemot vērā "Turcijas straumes" jaudas samazināšanos (no 63 līdz 31,5 miljardiem kubikmetru gadā), gatavojas demontēt 506 kilometrus gāzesvada un tā tālāk. Par tādu ziņu Ukrainas medijos jau kuro dienu valda svētki ar asarām acīs.

Jā, izskatās pabriesmīgi. Taču patiesībā runa ir nevis par "Turcijas straumes" caurulēm, bet gan par gāzesvadu, ko noraidīja Bulgārija neredzētā rietumvalstu spiediena rezultātā. Pie tam nekad, nekur un nekādos dokumentos nav bijis ne vārda par to, ka "Turcijas straume" būtu ekvivalenta nožņaugtajai "Dienvidu straumei". Nē, protams, noteiktas pārrunas par "Turcijas maršruta" trešo un ceturto līniju ritēja un vēl joprojām turpinās. Taču par tām šaubās ne tikai Turcija vien, pārliecināta nav arī Krievija un Vācija — runa ir par gāzes piegādes maršrutiem uz Eiropas dienvidiem, kuri nākotnē varētu vest gan cauri Adrijas jūras koridoram, gan arī pa ziemeļu maršrutu — cauri Vācijai un Austrijai (pamēģiniet uzminēt, kuru variantu atbalsta vācieši un austrieši).

Krievijas acīs gāzes tranzīts pa "Dienvidu straumi" (cauri Bulgārijai) ir interesantāks un izdevīgāks. Taču tā bija agrāk, iepriekšējā dzīvē. Tagad, pateicoties "Turcijas pagarinājumam", abi maršruti ir kļuvuši, tā sakot, paralēli, tātad transporta ceļa izvēle ir tikai politiskās vienošanās jautājums.

"Gazprom" vēl gaidāma sarežģīta izvēle — trešais un ceturtais cauruļvads Ziemeļu vai Turcijas straumei. Tomēr, atkārtosim vēlreiz, nekāda "Turcijas straumes" jaudas samazināšana no 63 līdz 31,5 miljardiem kubikmetru gadā nav paredzēta itin banāla iemesla dēļ: jau sākotnēji tika plānots, ka tās jauda nepārsniegs 31,5 miljardus kubikmetru gadā. Pie tam sauszemes atzarojumu demontē, nevis "likvidē", īsāk sakot, caurules tiks pārvestas: daļa — uz "Ķīnas koridoriem", daļa — iespējams, uz Eiropu.

Ar Eiropas virzienu saistīta vēl viena "sensācija", ko abām rokām sagrābuši mediji.

Tā ziņo, ka gāzesvads Eugal, pa kuru gāze no "Ziemeļu straumes 2" tiks pārvadīta uz Vācijas teritoriju, ar pilnu jaudu sāks darboties tikai 2020. gada beigās (pietrūkst cauruļu). Tātad ekspluatācijas sākumposmā Nord Stream 2 varēs piegādāt Eiropai ne vairāk kā 34 miljardus kubikmetru gāzes no plānotajiem 55: 30,9 miljardus pa Eugal un vēl aptuveni 2,7 — pa gāzesvadu Nel — Nīderlandes virzienā. No tā izriet pārliecinošs secinājums: nelaimīgajam "Gazprom" tomēr nāksies noslēgt jaunu vienošanos par gāzes tranzītu ar Ukrainu 2020. gadam, lai pildītu ilgtermiņa kontraktu noteikumus. Un te nu Kijeva, protams, izgriezīs rokas "Gazprom" un atcels "Ziemeļu straumi 2".

Pirmkārt, noskaidrojies, ka "Gazprom" rīcībā vajadzīgās caurules tomēr ir.

Otrkārt: pērn Krievijas kompānija cauri Ukrainai transportējusi 93 miljardus kubikmetru gāzes. Pat, ja "Gazprom" pilnībā noslogos "Ziemeļu straumi 2" un paspēs uzbūvēt abus "Turcijas straumes" cauruļvadus (pa 15,75 miljardiem kubikmetru), Krievijas gigantam tik un tā 2020. gadā nāksies transportēt cauri nemierīgās kaimiņvalsts teritorijai vismaz 30 miljardus kubikmetru (apstākļos, ja saglabāsies pašreizējais Krievijas gāzes pieprasījums Eiropā).

Taču analītiķi prognozē, ka pieprasījums pieaugs. "Gazprom" lēmums denonsēt ar Ukrainu noslēgto tranzīta līgumu nenozīmē, ka "Ukrainas tranzīts" tiks pārtraukts pilnībā. Vēl vairāk: "Gazprom" jau ir informējis Eiropas komisiju par to, ka ir gatavs pēc EK lūguma saglabāt tranzītu cauri Ukrainai to pašu 15-30 miljardu kubikmetru apmērā gadā. Taču tranzītam jānotiek uz citu komerciālo noteikumu pamata. Tas nedrīkst sasniegt "Gazprom" un Eiropas patērētājiem vitāli nozīmīgu apjomu. Turklāt Ukraina nedrīkst saņemt tranzīta ietekmi uz tā saucamo cenas formulu: tas ir gan piegādātāju, gan patērētāju interesēs.

Lūk, kas par lietu. Mūsu partneriem okeāna viņā krastā bija ļoti veiksmīgs plāns. Ja nebūtu ieplānota "Ziemeļu straumes 2" celtniecība un tranzīts turpinātos pa nolietoto Ukrainas cauruli (aplēses liecina, ka tās darbspējas uzturēšanai nepieciešamas investīcijas 5 miljardu dolāru apmērā, un pašlaik to vienkārši nav), pakāpeniski sarūkošo apjomu aizvietotu SDG, arī no ASV piegādātā.

Taču nekādi "amerikāņu slānekļi" vienkārši nespēj aizvietot tik lielu apjomu. Tāpēc "Ziemeļu straume 2" (pēc tam, iespējams, arī "trīs" un "četri") ir bīstama "aizokeāna partneriem" ne kā pašreizējais, bet gan kā perspektīvais stratēģiskais projekts.

Minēšu piemēru: ja Nīderlandes valdība martā nolems samazināt ieguvi lielākajā atradnē ES — Groningenā — no pašreizējiem 21,6 līdz 12 miljardiem kubikmetru, importa pieprasījums valstī pieaugs par 10 miljardiem gadā. Pie tam izsīkst arī atradnes Norvēģijā un Lielbritānijā, — par to pašlaik aktīvi spriež Eiropa un ASV. Vārdu sakot, vietas tirgū pietiks gan cauruļvadu gāzei no Krievijas, gan SDG no Kataras, ASV un Krievijas. Jautājums ir par nākamajiem apjomiem. Šī iemesla dēļ rit liela gāzes spēle. Tieši tāpēc ap Krievijas un Eiropas gāzes koridoriem tagad aug melīgu sensāciju un interpretāciju plūsma.    

116
Temats:
Ziemeļu straume 2 (201)
Pēc temata
Galēja rīcība: ASV senatori pieprasa bloķēt "Ziemeļu straumi 2"
Lietuva, Latvija un Polija stāsta par "Ziemeļu straumes 2" nestajiem draudiem
Somijas ekologu secinājumi apgāž bailes par "Ziemeļu straumi 2"
ASV Valsts departaments pielādē sankciju šauteni pret "Ziemeļu straumi 2"
Polijas premjers sastrīdējies ar Merkeli par "Ziemeļu straumi 2"
ASV militārās tehnikas dislokācija Sīrijā

"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā

35
(atjaunots 17:46 14.08.2020)
Uzbrukumi armijas bāzēm un patruļām, raķešu apšaudes un fugasu sprādzieni kolonnu maršrutā – ASV armijas karavīriem Sīrijā kļūst neomulīgi ap dūšu.

Pie tam uzbrukumus organizē ne tikai teroristiskie grupējumi. Nikolajs Protopopovs portālā RIA Novosti stāsta, kas vēl ir neapmierināts ar amerikāņu klātbūtni Arābu Republikā.

No visām pusēm

Nesen ASV nelikumīgā armijas bāze Hasakas provincē Sīrijas ziemeļaustrumos tika apšaudīta ar raķetēm. Šeit, sešdesmit kilometru attālumā uz dienvidiem no Hasakas pilsētas amerikāņi iekārtojuši aerodromu trieciena un transporta helikopteru un lidmašīnu uzņemšanai. Sīrijas mediji vēsta, ka bāzi apšaudījuši neidentificēti bruņotie formējumi.

Pēdējos mēnešos amerikāņus Sīrijā regulāri apšauda, viņi cieš zaudējumus. "Nezināmo" uzbrukumiem īpaši viegli ievainojamas ir mobilās patruļas. Piemēram, maija beigās automašīnu kolonnai ar ASV armijas karavīriem un grupējuma "Sīrijas demokrātiskie spēki" (SDS) kaujiniekiem Deirezoras provincē uzbruka ar automātiem, ložmetējiem un granātām bruņota nodaļa. Trīs amerikāņi un četri SDS locekļi ievainoti.

Aprīlī fiksēta vesela uzbrukumu sērija Hasakas provincē. Piemēram, bruņumašīnu "Hummer” ar amerikāņu kareivjiem un SDS locekļiem "nezināmas personas" apšaudīja netālu no Ruveišida ciema. Vairāki cilvēki ievainoti. Līdzīgā incidentā Deirezorā gājis bojā ASV armijas virsnieks un SDS kaujinieki. Pēc vēl viena uzbrukuma divi kareivji pazuduši bez vēsts. Viņu liktenis nav zināms.

Bieži vien patruļu ceļā iedarbojas spridzekļi. Piemēram, jūlijā automašīnu kolonna cieta sprādzienā Sabha ciemā tajā pašā Deirezoras provincē. Dažkārt uzbrūk pašnāvnieki mīnētās mašīnās. Lielākos zaudējumus amerikāņi cieta pērnā gada janvārī: Manbidžā Sīrijas ziemeļos pašnāvnieks uzspridzināja fugasu līdzās kājnieku patruļai: gāja bojā divi kareivji, ASV Aizsardzības ministrijas darbinieks un algotnis.

Savukārt Pentagons konsekventi noliedz lielāko daļu ziņojumu par uzbrukumiem Sīrijā – tos dēvē par melu ziņām.

Cīņa par resursiem

Militārais eksperts Jurijs Ļamins sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka uzbrukumus amerikāņu armijas objektiem un patruļām var organizēt vietējās ciltis, ko okupējušas ASV un to sabiedrotie.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Tie ir Sīrijas austrumos un ziemeļaustrumos dzīvojošie arābi, - paskaidroja Ļamins. – Tagad viņi faktiski ir kurdu varā, ko atbalsta amerikāņi. Protams, cilvēki ir neapmierināti, viņi kategoriski iebilst pret pašreizējo stāvokli, jo uzskata, ka reģionam jābūt Damaskas kontrolē. Tāpēc notiek protesti."

Pie tam šīs ciltis nereti ir labi bruņotas un apmācītas.

"Valstī jau ilgus gadus rit pilsoņu karš, iedzīvotāju rokās ir papilnam ieroču, - uzsvēra Ļamins. – Runa nav tikai par šaujamieročiem. Ir gan mīnmetēji, gan smagie ložmetēji, pat Sīrijā un Irākā plaši izplatītās vieglās 107 mm zalves uguns sistēmas, ražotas Ķīnā vai Saūda Arābijā."

Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, organizācijas "Krievijas virsnieki" ekspertu padomes loceklis Aleksandrs Perendžijevs uzskata, ka uzbrukumi amerikāņu kareivjiem, iespējams, ir daļa no koalīcijas iekšējās cīņas par Sīrijas resursiem.

"Faktiski tā ir sadursme starp pašiem laupītājiem, - viņš precizēja. – No vienas puses, ir Pentagons, no otras – dažādas finanšu un rūpniecības grupas, kas lobē privāto militāro kompāniju intereses, var apbruņot tos pašus teroristus."

Viņš atgādināja, ka arī Pentagons nav patstāvīgs spēks Sīrijas spēlē, - tas pārstāv noteiktas grupas ASV. Tamlīdzīgi slepeni triecieni liecina, ka cīņa par Sīrijas derīgajiem izrakteņiem turpinās.

"Ja būtu uzbrukusi Sīrijas armija, to Pentagons uzreiz atzītu, - piebilda Perendžijevs. – Bet, kad saka "nezināmas nodaļas", vienkārši nevēlas atklāt slepeno, iekšējo karu. Pie tam, esmu pārliecināts, amerikāņiem labi zināms, no kā viņi dabūjuši pa ādu."

Tautas dusmas

Vēl viens riska faktors, kas apdraud amerikāņus, ir tautas pretošanās. Valsts prezidents Bašars Asads konstatēja, ka tās galvenais mērķis ir atbrīvot Sīrijas teritoriju no ārvalstu okupācijas. Iemeslu neapmierinātībai ar amerikāņiem ir pietiekami daudz.

Jūnijā Abadas pilsētas iedzīvotāji (Hasakas province) organizēja piketu robežkontroles punktā – viņi pūlējās nepieļaut savu kviešu nelikumīgu izvešanu. Pirms incidenta Sīrijas ĀM paziņoja, ka turkiem lojālie kaujinieki un ASV sabiedrotās bandas vairākkārt nodedzinājušas kviešu un citas labības laukus, lai destabilizētu situāciju valstī. ASV militārpersonas un viņu sabiedrotie padara aizvien sarežģītāku humanitāro situāciju Sīrijas ziemeļos, lai noskaņotu iedzīvotājus pret oficiālo valdību.

Senās Palmīras pilsdrupas, foto no arhīva
пресс-служба Института наследия

Bieži amerikāņu vainas dēļ iet bojā civiliedzīvotāji. Maija beigās ASV  karavīri nošāva automašīnas vadītāju Deirezoras provincē – automašīna it kā esot nogriezusies no šosejas netālu no naftas atradnes. Kareivjiem šķita, ka tas ir draudīgi, un viņi atklāja uguni.

Februārī kontrolpostenī netālu no Kamišli pilsētas Sīrijas karavīri apturēja ASV armijas kolonnu, kas brauca pa nesaskaņotu maršrutu. Amerikāņi izprovocēja konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā kareivji atklāja haotisku uguni pa civiliedzīvotājiem. Gāja bojā 14 gadus vecs zēns Feisals Halids Muhamads, vēl viens cilvēks tika ievainots. Incidentu izdevās noregulēt tikai pēc Krievijas karavīru iejaukšanās, kuru autokolonna devās uz bāzes vietu.

35
Tagi:
Sīrija, ASV
Pēc temata
Kvazivalsts Eifratas austrumu krastā: kādi ir ASV mērķi Sīrijā
Uz ceļa Sīrijā noticis incidents starp KF un ASV karavīriem
Krievijas pārstāvis ANO: Sīrijai ir tiesības likvidēt teroristus Idlibā
ASV izmanto pandēmiju, lai palīdzētu kaujiniekiem Sīrijā
Okhotnik

Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

22
(atjaunots 14:57 14.08.2020)
ASV Gaisa spēku smagie bezpilota lidaparāti pārsvarā paredzēti cīņām ar nemierniekiem "trešās pasaules" valstīs, bet Krievija gatavo 5. paaudzes iznīcinātāju slepkavu ar mākslīgo intelektu un spējām "sastrādāties" ar Su-57.

Rietumu "partnerus" tik ļoti satrauc autoritatīvais žurnāls Forbes, kas parasti velta uzmanību finansēm un ekonomikai, 7. augustā meta pie malas galveno tēmu un sāka satraukti salīdzināt Krievijas smago bezpilota lidaparātu S-70 Okhotnik (Hunter) ar līdzīgiem ASV aparātiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu izdevums atzīmēja: atšķirībā no ASV Gaisa spēku "darba zirdziņa" MQ-9 Reaper Krievijas izlūkošanas un trieciena drons paredzēts nevis cīņām ar nemierniekiem (bez pretgaisa līdzekļiem), bet gan pilnvērtīgiem militārajiem konfliktiem. Tas var nest izlūkošanas līdzekļus un vairāk nekā 6 tonnas bumbu vai "zeme-gaiss" un "gaiss-gaiss" raķetes aptuveni 5000 km attālumā. "Okhotnik" ir "bezprecedenta iespējas" no darbības attāluma un bruņojuma daudzveidības viedokļa. Ārēji tas atgādina projektu X-47B Northrop Grumman, taču iet pa citu ceļu. Publicēti plāni būtiski paātrināt darbu pie mazpamanāmā uzbrukuma drona "Okhotnik", kura sērijveida piegādes sāksies 2024. gadā.

Līdzīgs projekts ASV buksē. Amerikāņu smagā BPLA X-47B pirmais lidojums notika 2011. gadā (tolaik korporācija Sukhoi tikai sāka darbu pie "Okhotnik". Programmu perspektīvā drona adaptācijai jūras kara spēku vajadzībām UCLASS Pentagons iniciēja 2013. gadā, ar mērķi panākt mašīnas operatīvo gatavību līdz 2020. gadam (četras kompānijas, kas tajā piedalījās, saņēma pa 15 milj. dolāru). Jau 2015. gadā JKS speciālisti apšaubīja klāja trieciena drona nepieciešamību (efektivitāti). Tālāk gāja šķībi un greizi. Programmas UCLASS ietvaros drona statuss pakāpeniski kritās no trieciena līdz izlūkošanas un tālāk – vienkārši lidojošā degvielas uzpildītāja statusam.

ASV GKS šodien piesardzīgi izmēģina relatīvi nelielo uzbrukuma aparātu XQ-28 Valkyrie kā uzticamo padoto (loyal wingman). Tas spēj pacelt līdz 450 kg lietderīgās kravas (vienu vai divas bumbas vai raķetes), un ar stealth īpašībām nav apveltīts. Forbes bija spiests konstatēt: lai arī bezpilota jomā ASV startēja  agrāk, tās var finišēt aiz Krievijas. Modernā bruņojuma jomā tā jau ir tendence.

Militārais intelektuālis

Iepriekš amerikāņu izdevums "The Drive" veltīja Krievijas smagajam dronam veselu publikāciju sēriju: "Okhotnik" atgādina iznīcinātāju un "izskatās visnotaļ iespaidīgi – aptuveni 38 pēdas garš ar spārnu vēzienu 62 pēdu apmērā (tas ir, 11 un 19 metri), izmēri ļauj novietot bruņojumu iekšpusē, konstrukcija – lidot virsskaņas ātrumā, un spēj strādāt mijiedarbībā ar jauno pilotējamo iznīcinātāju Su-57.

Interese ir likumsakarīga. Pārāk maz ir valstu, kas spēj radīt smagos neredzamos izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Savukārt trieciena dronu un 5. paaudzes iznīcinātāju integrācijas tehnoloģiju pagaidām neviens nav apguvis. Domājams, Krievija būs pirmā.

Precīza informācija par "Okhotnik", tā militārajiem mērķiem, aprīkojumu un bruņojumu vēl ilgi būs aizslepenota. Zināms, ka drons izstrādāts pēc "lidojošā spārna" shēmas, tam izmantoti kompozīti materiāli, kas mazina aparāta pamanāmību pretinieka RLS. Tam ir reaktīvais dzinējs ar vadāmu vilkmes vektoru, pārvietojas ar ātrumu aptuveni 1000 km/h. Spēj nest 5-6 tonnas lietderīgās kravas. pacelšanās masa – līdz 20 tonnas. Var strādāt PGA būtiskas pretestības apstākļos. Izmēģinājuma lidojumi turpinās otro gadu.

Bez tam "Okhotnik" un vesela virkne viņa "mazo brāļu" saņems mākslīgo intelektu. Domājams, vienībā ar smagajiem iznīcinātājiem Su-57 (pirmajā posmā Krievijas AM pasūtījusi 76 mašīnas) "gudro" BPLA "Okhotnik" iespējas būs daudz lielākas: Su-57 spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, kontrolēt līdz 62 objektus un nodot informāciju par mērķi trieciena droniem. Ņemot vērā Su-57 nepārprotamās priekšrocības salīdzinājumā ar amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem (izcila pilotāža, 10 tonnas arsenāla (ieskaitot hiperskaņas ieročus), unikāla galvenā RLS un optiski elektroniskā mērķu reģistrācijas sistēma), paveras pilota un "Okhotnik" tipa kaujas robotu efektīvas mijiedarbības iespējas.

Smagais izlūkošanas un trieciena drons būs lietderīgs gan GKS, gan JKF. Pie tam "Okhotnik" un modificētais Su-57 varēs bāzēties uz perspektīvajiem aviācijas bāzes kuģiem un pildīt kaujas uzdevumus. Domāju, perspektīvā Krievijas smagajam bezpilota lidaparātam būs daudz darba – moderno "medību" debesīs.

Lido – līdz pirmajam šāvienam

ASV Gaisa kara spēki 7. augustā informēja, ka Nevadas štatā noslēgušās trīs dienas ilgas mācības, kurās tika izmantots liels skaits stealth-iznīcinātāju F-22 Raptors un F-35A Joint Strike Fighter, neredzamie bumbvedēji B-2A Spirit, stealth-drons RQ-170 Sentinel (no superslepenās 44. izlūkošanas eskadriļas), kā arī "redzamie" iznīcinātāji F-15E Strike Eagle un radioelektroniskās cīņas lidmašīna EA-18G Growler ВМС. Viss šis 1,4 miljonus dolāru vērtais pasākums izskatās kā nopietna gatavošanās agresijai pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, kādus Amerikā ASV atrast nevar.

Manevru gaitā lidmašīnas izspēlēja slēptu iekļūšanu ešelonētas PGA zonās, nosacītā pretinieka aizsardzības līdzekļu un sistēmu radioelektronisko apslāpēšanu un iznīcināšanu. Nav grūti uzminēt, kam viņi gatavojas. Pērnā gada septembrī ASV GKS Eiropā komandieris Džefrijs Harrigans atklāja, ka Pentagona rīcībā ir plāns, kā pārraut daudzslāņaino PGA Kaļiņingradas apgabalā. Oktobrī tika publicēts plāns, kā Polijai un ASV ieņemt Kaļiņingradas apgabalu.

Pentagons aizvien aktīvāk un neapdomīgāk "savalda" Krieviju pie tās robežām. Baltijas un Melnās gūras gaisa telpā amerikāņu izlūki vienkārši nokļūst tēmēklī. Tās ir atklātas un bezatbildīgas provokācijas ar mērķi no konceptuālā pāriet pie bruņotā konflikta.

Vienlaikus 2020. gadā pieaudzis Savienoto Valstu izlūkošanas lidmašīnu pārtveršanas gadījumu skaits pie Krievijas robežām. Tie var nest traģiskas sekas. Amerikāņu žurnāla The National Interest eksperti atklāti norāda, ka par incidentiem vainojama Vašingtona, jo NATO spēki ielenc Krievijas robežas, nevis otrādi. Krievija ir spiesta reaģēt – paplašināt uzbrukuma un aizsardzības līdzekļus visās militārā pielietojuma vidēs – uz zemes, jūrā un gaisā. Smagā trieciena drona "Okhotnik" parādīšanās pie apvāršņa izskatās likumsakarīga un savlaicīga.

Global Firepower dati liecina, ka Savienoto Valstu rīcībā ir aptuveni 2 tūkstoši trieciena lidmašīnu. Kopā Pentagonam ir vairāk nekā 5000 lidaparātu, pat neņemot vērā sabiedroto NATO kara aviāciju. Salīdzinājumam: Krievijas AM ir apmēram 870 iznīcinātāji, bumbvedēji un trieciennieki, kopā – aptuveni 4000 lidaparātu. Domājams, hipotētiskai Vašingtonas "savaldīšanai" no Meksikas vai Kubas teritorijas ar Krievijas lidmašīnām būtu par maz, taču Maskava tādu mērķi nav nospraudusi.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki Eirāzijas kontinentā risina tikai aizsardzības uzdevumus, un iznīcinātāju (trieciena) aviācijas iespējas būtiski papildina PGA un PRA līdzekļi un sistēmas, kas pārsvarā izvietotas Krievijas robežu perimetrā. PGA ešelonētās sistēmas pārraušanas plāni un ASV GKS "neredzamo aparātu" treniņi Nevadā ir praktiski bezjēdzīgi un nāvējoši bīstami amerikāņu karavīriem, kuri "izlido aiz realitātes robežām".

Bezpilota "Okhotnik" ir izrāviens, taču tas ir tikai viens no plašā Krievijas perspektīvo instrumentu pulka, kas dāvās pārsvaru gaisā. Krievijas mūsdienīgās aizsardzības iespējas atbilst augošajiem draudiem un sabalsojas ar Rietumu "partneru" ļaunākajām gaidām. Tās burtiski nivelē Pentagona un NATO skaitlisko pārākumu atsevišķu bruņoto spēku un konvencionālā bruņojuma komponentu ziņā.

22
Tagi:
militārā tehnika, NATO, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
Svetlana Tihanovska

Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā

0
(atjaunots 07:47 15.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstīm ar lūgumu palīdzēt viņai "organizēt dialogu ar Baltkrievijas valdību".

RĪGA, 15. augustsSputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka iniciēs Koordinācijas padomes izveidi republikā varas nodošanas nodrošināšanai, un uzsvēra, ka viņa ir gatava dialogam, vēsta RIA Novosti.

"Šajā padomē var strādāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, cienījami un pazīstami baltkrievi, profesionāļi savā nozarē. Uzdodu savai pilnvarotajai personai Olgai Kovaļkovai un advokātam Maksimam Znakam pieņemt pieteikumus par padomes locekļu izvirzīšanu no organizācijām un pilsoņu apvienībām," politiķe atklāja paziņojumā, kas publicēts Tihanovskas, Viktora Babariko un Valērija Cepkalo štābu preses dienestu Telegram kanālos.

Tihanivska aicināja atbrīvot protesta akciju laikā aizturētos cilvēkus un apturēt asinsizliešanu.

"Es esmu sajūsmā par baltkrieviem. Paldies, mani dārgie! Mēs esam paveikuši neiespējamo. Mēs parādījām, ka esam vairākumā. Un šī valsts pieder mums, Baltkrievijas tautai, ne vienam cilvēkam," piezīmēja Tihanovska.

Svētdien republikā notika prezidentka vēlēšanas. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko saņēmis 80,1% balsu, otrajā vietā – Svetlana Tihanovska ar 10,12%. Opozīcija neatzīst balsošanas rezultātus, pati Tihanovska ir pametusi valsti un atrodas Lietuvā.

Valstī notiek nesankcionētas protesta akcijas, taču likumsargi tās izkliedē. Pret akciju dalībniekiem tiek izmantota asaru gāze, ūdensmetēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Oficiālie dati rāda, ka aizturēti aptuceni septiņi tūkstoši cilvēku. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, viņu vidū – 103 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Pēc IeM datiem, viens protestu akcijas dalībnieks gājis bojā – viņš mēģināja izmantot pret miliciju paštaisītu spridzekli.

0
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā