Pensionāri, nauda

Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu

76
(atjaunots 09:56 27.03.2018)
Latvijas vēlme pielīst Lielbritānijai un Eiropas Savienībai un vienlaikus paklusām runāties ar Krieviju novedīs pie tā, ka valsts paliks bez tranzīta un naudas, uzskata politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 26. marts — Sputnik. Latvija paziņojusi, ka ir gatava uzņemt pie sevis Lielbritānijas padomi vai Krievijā izvietoto korporācijas BBC redakciju krievu valodā, ja Krievijas un Lielbritānijas konflikts saasināsies.

"Es biju gatavs saderēt, ka pirmā savus pakalpojumus Lielbritānijai piedāvās tieši Latvija, jo tā ir izcila valsts, principā, tāpat kā visa Baltija. Tur gatavi uzņemt visus pēc kārtas. Latvijā strādā portāls Meduza krievu valodā, ir ar Mihaila Hokdorkovska organizāciju "Atklātā Krievija" saistītas struktūras, tur strādā ārprātīgi daudz fondu. Nav brīnums, ka viņi ir gatavi uzņemt BBC," — pastāstīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans tuvo ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik.

Gasparjans paskaidroja, ka nav zināms tikai tas, kāda būs Krievijas reakcija uz tamlīdzīgu Latvijas rīcību, taču, domājams, Krievija nedarīs neko — šeit nav nekā apspriežama.

Politologs uzsvēra, ka vienīgais, ko Latvija patiešām panāks ar savām darbībām, būs pašu stāvokļa pasliktināšanās pārrunās par tranzītu, ko Latvijas politiķi paklusām cenšas turpināt ar Krieviju.

"Latvijas varasvīri ļoti labi saprot, ka paliks tukšā, ja krievi slēgs tranzītu. Un Latvijas ekonomikai diezin vai palīdzēs Lielbritānijas padomes klātiene valstī," — apgalvoja politologs.

Sarunā politologs atgādināja, ka rusofobijas jomā daudzi mediji Latvijā krietni vien pārspējuši britus, tāpēc arī šajā ziņā dienesta pārvākšanās uz Latviju nekādi nelīdzēs.

Jāpiebilst, ka Lielbritānija nav lūgusi Latviju uzņemt tās dienestus, tāpēc Gasparjans uzvēra, ka šajā situācijā Latvijas valdībai vajadzēja paklusēt.

"Šis bija tas retais gadījums, kad Latvijas politiķiem vajadzēja paklusēt, taču viņiem negribējās. Bet Latvijas sabiedrībai ir vienalga, vai Lielbritānijas padome pārvāksies uz Latviju vai ne," — piebilda politologs.

Gasparjans izteica pieņēmumu, ka Latvijas varasvīri, iespējams, cerējuši: viņu piedāvājums Lielbritānijai radīs histēriju Krievijā, taču tās nebija un nebūs, tāpat kā nebija arī īpašas reakcijas pēc SS leģionāru marša Rīgā 16. martā.

Armens Gasparjans norādīja, ka latviešu rusofobijas tēma Krievija sen ir izsmelta. Ne Krievijas sabiedrība, ne valdība vairs nepievērš uzmanību tam, kas notiek valstī, kura tik ļoti ilgojās pēc neatkarības.

76
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Nedēļas laikā no Latvijas bankām izņemts simtiem miljonu eiro
Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju
Krievijas atbildes pasākumi uz diplomātu izsūtīšanu no Latvijas būs stingrākas
Bloomberg: Lielbritānija centīsies pārliecināt ES valstis izsūtīt Krievijas diplomātus
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

12
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

12
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu

27
(atjaunots 21:19 22.11.2020)
Mūzika būs mūžīga – amerikāņi atkal izved savus bruņotos spēkus no ārvalstīm. Trampa administrācija oficiāli informēja par kontingenta samazināšanu Afganistānā un Irākā.

Pēc diviem mēnešiem Afganistānā paliks 2500 cilvēki (tagadējo 4 tūkstošu vietā), par pieciem simtiem saruks kareivju skaits Irākā (līdz 2500). Tiesa, iepriekš Tramps bija apņēmies jau līdz Ziemassvētkiem izvest no Afganistānas visus amerikāņus, tomēr bija skaidrs, ka tie ir tukši vārdi. Pat līgums ar talibiem paredz: amerikāņiem jāpamet Afganistāna līdz nākamā gada pavasara beigām, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs.

Vai patiešām visa šī apņemšanās ir nopietna? Ameriāņi tik un tā neaizies – tagad skaitu samazina, pēc tam palielinās? Viņiem taču ir simtiem bāzu visā pasaulē (Vašingtona pat stāstīja, ka amerikāņu karavīri dislocēti 177 valstīs) ko nozīmē divu tūkstošu kareivju izvešana no divām islāma valstīm?

Tur jau tā lieta, ka tā nav tikai kontingenta samazināšana vien, tas ir priekšpēdējais solis ceļā, kas pieliks punktu ilgākajai militārajai operācijai mūsdienu vēsturē: amerikāņu karam Tuvajos Austrumos. Karš Afganistānā ilgst jau 19 gadus, un tā apogejā ASV kontingents sasniedza gandrīz 100 tūkstošus. Karš Irākā – 17 gadus, taču tas ir vērienīgāks, valstī bija līdz 250 tūkstoši tikai amerikāņu vien (vēl jau bija arī sabiedrotie). Jā, ASV prezidenti ne vienu reizi vien jau stāstījuši par militārās misijas beigām – gan Bušs, gan Obama, gan Tramps. Tomēr spēkus izvest pilnībā neizdodas. Kāpēc tā?

Vienkāršākā atbilde – tāpēc, ka nevēlas – nebūs pareiza. Kurš tad nevēlas? Tas pats Tramps gribēja vest amerikāņus mājup no Afganistānas, pat parakstīja "kapitulāciju", tas ir, līgumu ar talibiem (par lielām dusmām kolaboracionistiem Kabulā). Arī tagad pat nepilnīgi lēmumi rada sašutumu gan Vašingtonā, gan NATO.

Jau pirms Pentagona oficiālā paziņojuma republikāņu vairākuma līderis Senātā Mičs Makkonels klāstīja, ka "amerikāņu spēku ātra izvešana no Afganistānas tagad kaitēs mūsu sabiedrotajiem un iepriecinās tos, kas vēl mums ļaunu. (..) Tas atgādinātu amerikāņu pazemojošo aiziešanu no Saigonas 1975. gadā".

Neapmierināts ir arī NATO ģenerālsekretārs, sak, ASV un sabiedroto spēku pārlieku ātras izvešanas rezultātā "valsts atkal kļūs par teroraktu organizācijas platformu". Nav nekādas nozīmes tam, ka 19 gadus ilgā okupācijas spēku uzturēšanās ir labākais iemesls uzbrukumiem. Agrāk tos sauca par partizāniem, tagad – par teroristiem. Droši vien ģenerālsekretārs runā par 2001. gada 11. septembri – sak, ben Ladens organizēja uzbrukumu ASV, sēdēdams Afganistānas kalnos? Vai atmaksas uzbrukums Afganistānai ļāva ASV mazināt terorisma draudus? Vai, gluži pretēji, tie ir pieauguši, piemēram, Eiropā? Bet agresija pret Irāku un tās tālākais sabrukums ir veicinājuši mieru, vai tomēr noveda pie simtiem tūkstošu bojāgājušo un veselas karu virknes, ieskaitot karu Sīrijā un karu ar "kalifātu"?

Īpaši daiļrunīga tomēr ir Eiropas atlantistu reakcija, piemēram, Vācijā (no kuras Tramps jau paspējis izvest daļu amerikāņu kontingenta). Piemēram, raksts "Karaspēka izvešana no Afganistānas un Irākas – bezatbildīgs Trampa lēmums" Deutche Welle portālā. Propagandisks nosaukums un atbilstoši secinājumi:

"Amerikāņu bruņoto spēku nekoordinēta izvešana ir spļāviens sejā ASV sabiedrotajiem, it īpaši NATO, kas pēc 11. septembra, lai atbalstītu ASV, pirmo reizi izmantoja kolektīvās pašaizsardzības principu, kas nozīmē palīdzību sabiedrotajam militāra uzbrukuma gadījumā. Tagad ASV prezidents pārkāpj dzelžaino noteikumu – kopā sākt un kopā noslēgt operāciju, kopā ieiet valstī un kopā pamest to. NATO partneri misijā Afganistānā ir atkarīgi no ASV loģistikas. (..) Ja pati svarīgākā alianses locekle neievēro vienošanos, NATO nav nākotnes. Tramps izved spēkus pretēji viņa ģenerāļu un vadošo republikāņu padomiem. Baidenam būs vajadzīgi lieli spēki, lai pārskatītu tādu lēmumu. Pie tam līdz 20. janvārim vēl daudz kas var notikt. Pēc paziņojuma par karaspēka izvešanu vairs nav nekādu šaubu: Donalds Tramps burtiski ir gatavs iet pa līķiem, lai iztaptu saviem piekritējiem un saglabātu viņu simpātijas pēc savas prezidentūras beigām."

Lūk, kā: izvest spēkus – tas nozīmē "iet pa līķiem". Karš ir miers, miers ir karš. Ak jā, runa taču ir par to, ka Trampa bezatbildība novedīs tiktāl, ka pēc tam ASV būs spiestas bēgt no Afganistānas, tāpat kā no Vjetnamas, un ies bojā liels skaits lielisko amerikāņu karavīru? Tomēr "zaļās beretes" aizgāja no Vjetnamas labu laiku pirms Saigonas krišanas, un toreiz karā dzīvības zaudēja ne tikai 50 tūkstoši amerikāņu, bet arī desmitkārt vairāk vjetnamiešu (upuru skaits vēl joprojām nav zināms).

Janvārī Afganistānā paliks 2500 amerikāņu kareivju, taču līdz pavasara beigām viņiem visiem nāksies pamest valsti. Nevar palikt pat privāto militāro kompāniju darbinieki (tagad viņu skaits valstī sasniedz vismaz vairākus simtus). Ja amerikāņi, tas ir, Baidena jaunā administrācija pieļaus pārkāpumus ar izvešanas termiņiem, talibi atsāks karadarbību. Agri vai vēlu – drīzāk gan agri – viņi ieņems Kabulu un amerikāņi būs spiesti bēgt no Afganistānas tieši tāpat, kā viņi bēga no Vjetnamas.

Tomēr tā vairs nebūs Trampa vaina – vainīgi būs tie, kas vēlas pagarināt okupāciju, tie, kam nav svarīgas ne afgāņu, ne amerikāņu dzīvības, tie, kas nevēlas organizētu aiziešanu un līgumu izpildi. Tie, kas domā, ka var mūžam okupēt svešas valstis un nemana, ka ne okupants, ne partizāns vairs negrib karot. Vieni vēlas ātrāk aiziet, otri – ātrāk padzīt svešzemniekus, un tikai trešais spēks ir gatavs liet asinis. Un tam vairs nav nekāda sakara ne ar Ameriku, ne Afganistānu.

27
Tagi:
bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Ko tad mums iesākt: Igaunija noraizējusies par ASV plāniem pamest Afganistānu
ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā

Vara mainās: Tramps ir gatavs nodot pilnvaras Baidenam

0
(atjaunots 12:53 24.11.2020)
Pēc 20 dienām kopš ASV prezidenta vēlēšanām sākas varas nodošana Džo Baidenam – viņš saņems valsts līdzekļus un drošus sakarus.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu ASV Galveno dienestu administrācijai "darīt, kas jādara" pēc "sākotnējiem protokoliem" varas nodošanai Džo Baidenam, paziņoja viņš savā Twitter lapā.

ASV Galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Emīlija Mērfija, kuru iecēla Tramps, līdz pēdējam brīdim neparakstīja dokumentus, saskaņā ar kuriem Baidena štābam bija jāsaņem vairāk nekā 6 miljoni dolāru varas nodošanas nodrošināšanai. Štāba pārstāvji sūdzējās, ka šo līdzekļu neesamība neļauj viņiem nodrošināt Baidenam drošus sakarus, kuram zvana ar apsveikumiem ārvalstu līderi. Turklāt Baidena pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav sniegtas drošas telpas darbam ar slepenu dokumentāciju.

Šonedēļ ievēlētā viceprezidente Kamala Harisa izsludināja līdzekļu vākšanu varas nodošanai Baidenam.

​Vakar vakarā Mērfija atzina Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju un paziņoja par gatavību uzsākt varas nodošanu.

​Tāpat Tramps paziņoja, ka Mērfija tika pakļauta "uzmākšanām, draudiem un izrēķināšanām" par savu "ciešo uzticību" ASV.

"Es nevēlos, lai tas notiek ar viņu, viņas ģimeni, vai GSA darbiniekiem," paziņoja Tramps.

Tādējādi, pašreizējais ASV prezidents atkal atteicās atzīt zaudējumu vēlēšanās, lai gan pieļāva formālu varas nodošanas procedūru uzsākšanu.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi paziņojumu par varas nodošanas procedūras uzsākšanu Džo Baidena administrācijai un īstenos attiecīgo plānu ministrijas līmeni – teikts Pentagona paziņojumā.

"Mēs nekavējoties sāksim īstenot mūsu atbalsta sniegšanas plānu (Baidena štābam)," piebilda Pentagonā.

Baidens jau ir nosaucis pirmos augstāko amatu kandidātus savā administrācijā.

​ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Amerikas vadošie mediji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem, paziņoja par Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvaru. Daudzi pasaules līderi jau ir apsveikuši viņu ar uzvaru, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagaidām to nav izdarījis. Pēc viņa sacītā, viņš gaida politiskās pretestības noslēgumu ASV.

Nākamais ASV prezidents dos prezidenta zvērestu 2021. gada 20. janvārī.

0
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps
Pēc temata
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Kremlis cer izveidot dialogu ar ASV pēc aizritējušajām vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa