Viedoklis

Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu

© Pixabay / anateratePensionāri, nauda
Pensionāri, nauda - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas vēlme pielīst Lielbritānijai un Eiropas Savienībai un vienlaikus paklusām runāties ar Krieviju novedīs pie tā, ka valsts paliks bez tranzīta un naudas, uzskata politologs Armens Gasparjans.

RĪGA, 26. marts — Sputnik. Latvija paziņojusi, ka ir gatava uzņemt pie sevis Lielbritānijas padomi vai Krievijā izvietoto korporācijas BBC redakciju krievu valodā, ja Krievijas un Lielbritānijas konflikts saasināsies.

"Es biju gatavs saderēt, ka pirmā savus pakalpojumus Lielbritānijai piedāvās tieši Latvija, jo tā ir izcila valsts, principā, tāpat kā visa Baltija. Tur gatavi uzņemt visus pēc kārtas. Latvijā strādā portāls Meduza krievu valodā, ir ar Mihaila Hokdorkovska organizāciju "Atklātā Krievija" saistītas struktūras, tur strādā ārprātīgi daudz fondu. Nav brīnums, ka viņi ir gatavi uzņemt BBC," — pastāstīja politologs un žurnālists Armens Gasparjans tuvo ārvalstu un Baltijas valstu notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik.

Saeimas deputāts Sergejs Potapkins - Sputnik Latvija
Potapkins: mēs palaidām vējā lielisku iespēju paklusēt

Gasparjans paskaidroja, ka nav zināms tikai tas, kāda būs Krievijas reakcija uz tamlīdzīgu Latvijas rīcību, taču, domājams, Krievija nedarīs neko — šeit nav nekā apspriežama.

Politologs uzsvēra, ka vienīgais, ko Latvija patiešām panāks ar savām darbībām, būs pašu stāvokļa pasliktināšanās pārrunās par tranzītu, ko Latvijas politiķi paklusām cenšas turpināt ar Krieviju.

"Latvijas varasvīri ļoti labi saprot, ka paliks tukšā, ja krievi slēgs tranzītu. Un Latvijas ekonomikai diezin vai palīdzēs Lielbritānijas padomes klātiene valstī," — apgalvoja politologs.

Sarunā politologs atgādināja, ka rusofobijas jomā daudzi mediji Latvijā krietni vien pārspējuši britus, tāpēc arī šajā ziņā dienesta pārvākšanās uz Latviju nekādi nelīdzēs.

Jāpiebilst, ka Lielbritānija nav lūgusi Latviju uzņemt tās dienestus, tāpēc Gasparjans uzvēra, ka šajā situācijā Latvijas valdībai vajadzēja paklusēt.

"Šis bija tas retais gadījums, kad Latvijas politiķiem vajadzēja paklusēt, taču viņiem negribējās. Bet Latvijas sabiedrībai ir vienalga, vai Lielbritānijas padome pārvāksies uz Latviju vai ne," — piebilda politologs.

Gasparjans izteica pieņēmumu, ka Latvijas varasvīri, iespējams, cerējuši: viņu piedāvājums Lielbritānijai radīs histēriju Krievijā, taču tās nebija un nebūs, tāpat kā nebija arī īpašas reakcijas pēc SS leģionāru marša Rīgā 16. martā.

Armens Gasparjans norādīja, ka latviešu rusofobijas tēma Krievija sen ir izsmelta. Ne Krievijas sabiedrība, ne valdība vairs nepievērš uzmanību tam, kas notiek valstī, kura tik ļoti ilgojās pēc neatkarības.

Ziņu lente
0